Saturday, December 28, 2013

Islande: pirms ceļojuma

Gandrīz klāt ir tas mirklis, kad jādodas šā gada otrajā ceļojumā - uz Islandi. Par motīviem, kādēļ tieši Islande, jau rakstīju. Tomēr tā kā biļetes nopirkām visai spontāni un neko daudz neplānojām, tad arī īpaši daudz priekšzināšanu mums par šāda veida galamērķi nebija. Tagad, kad esmu paracies pa Islandes vēsturi, ģeogrāfiju un kultūru, aptuveni sāku saprast kur braucu. :)

Kas ir tas, ko zināju par Islandi?
  • Zināju, ka tā ir valsts, kas pirmā de facto atzina LV neatkarību.
  • Zināju, kur tā atrodas, ka tajā ir maz iedzīvotāju.
  • zināju, ka tai 2008.gadā bija smaga finanšu krīze (bieži krīzes pārvarēšanas mehānismus salīdzina LV un ISL gadījumā).
  • Zināju, ka Islandes ekonomika ļoti atkarīga no zvejniecības un alumīnija rūdas pārstrādes.
  • Zināju, ka Islandē ir skaista daba, aktīvi vulkāni (Hekla un tas garais, neizrunājamais nosaukums, kurš radītja haosu Eiropas gaisa telpā dažus gadus atpakaļ).
  • Tāpat, kā lielākā daļa, nezināju, ka Islandē, vismaz Reikjavikas tuvumā, ziemas ir caurmērā siltākas nekā Rīgā. Emocionāli šķiet - Islande taču - ziemeļi un tā :)
  • Zināju, par ģeotermālo enerģiju, par labu futbola izlasi.
Kas ir tas, ko es nezināju par Islandi?
  • Likās, ka tā ir vien nedaudz lielāka par LV. Tomēr tā ir gandrīz pusotreiz lielāka.
  • Nezināju, ka Islande ir tik augstu ekonomiskās attīstības ziņā. Proti, ja raugās pēc IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes, tad Islande ir virs eiro zonas vidējā, apmēram turpat, kur Francija, Vācija, Somija un Beļģija.
  • Iepriekšminētā punkta sakarā, nezināju, ka Islandē it tik augsts cenu līmenis. Īpaši pakalpojumiem un visam, kur klāt pielikts cilvēka darbs.
  • Sākotnēji šķita, ka Islandiešu valoda ir ārkārtīgi grūta, bet ierokoties dziļāk, sapratu, ka patiesībā diezgan daudz no ģermāņu valodas ir atlicis - diezgan daudz vārdi pazīstami, ja zini vācu valodu.
  • Islandē, pat vēl neaizbraucot uz turieni, ir reāls tūrisma kults. Uz katra stūra pakalpojumi tūristiem - tūrisma izbraucieni, auto nomas, naudas maiņas utt. Ļoti uz tūrismu orientēta valsts - rezultātā, mēģinot kaut ko atrast, ātri apjūc, jo visa tik daudz un gāžas no visām pusēm. :D
  • Reikjavika ir pasaulē uz ziemeļiem vistālāk esoša galvaspilsēta.
  • Islandes virtuve ir interesanta - viņi ēd visu - galvenokārt gaļu un zivis, mazāk (klimata dēļ) dārzeņus un augļus. :D Tajā skaitā ēd arī aitas galvu, Puffins (nezinu, kā to putnu sauc latviski) un vaļu gaļu (šķiet vaļu medīšana ir atļauta vien dažās valstīs pasaulē - t.sk. Islandē).

Interesanti fakti:
  • Islandes pašreizējais prezidents, Ólafur Ragnar Grímsson,  ir pārvēlēts uz piekto (!) termiņu pēc kārtas. Viņš ir amatā no 1996.gada! Bet tas izskatās, ka Islandē ir normāli. Kopš 1952.gada Islandē ir bijuši tikai... četri prezidenti - katrs no viņiem vismaz 3 termiņus... Šķiet interesanti mūsu esošā prezidenta kontekstā.
  • Islande ir spējīga sevi pilnībā nodrošināt ar enerģiju, importēti tiek vienīgi naftas produkti. Tomēr enerģētiskais potenciāls (ģeotermālā enerģija) šobrīd pat tuvu netiek pilnvērtīgi izmantots, jo iegūto enerģiju gluži vienkārši nav kur realizēt. Šobrīd notiek pārunas starp Islandi un Lielbritāniju par pirmo elektrības starpsavienojumu, kas varētu Islaindei pavērt jaunas iespējas un Lielbritānija dot iespēju tik pie lētākas elektroenerģijas.
Par pārējo - nu jau piedzīvoto, jaunā gada pirmajās dienās tad jau pastāstīšu šeit - par to kā mums gāja, kā Polundrs tika galā ar auto pirmo reizi braucot pa sniegu un ledu (un to, kā to pārdzīvoja manu nervu sistēma), par neskaitāmajiem baseiniem, ziemeļblāzmas medībām, Ziemassvētku tradīcijām utt.

Laimīgu jauno gadu visiem maniem lasītājiem ! :)

Wednesday, November 27, 2013

Pārdomas par šodienas politiskajiem satricinājumiem

Jāatzīst, ka šodien ir kārtējā crazy diena. 
To, ka Dombrovskis varētu atkāpties es vēl kaut kā spēju iedomāties. Ņemot vērā, ka koalīcija kā tāda pēc iepriekš piedzīvotā NA demarša, jau tāpat bija faktiski izjukusi, skaidrs bija, ka arī valdība ir ārkārtīgi nestabila un varētu kādā brīdī krist. Tādējādi Dombrovskim no stratēģiskā viedokļa bija virkne ar variantiem - (i) atkāpties, lai 11 mēnešus "padarbojas" kāds cits spēks un sevi norok; (ii) atkāpties, lai kandidētu EP vēlēšanās; (iii) atkāpties, jo vienkārši cilvēcīgi noguris no visa šī un grib normālu darbu par normālu viņa CV atbilstošu atalgojumu; (IV) neatkāpties un sākt "svaidīt pa stūriem" atbildīgos ministrus; utt. 
Un tomēr... ņemot vērā šodienas sejas mīmiku un asaras, kas tā vien gribēja izrauties laukā preses konferences tiešraidē, es ticu, ka lēmums ir emocionāls. Un nav nozīmes vai viņa iekšējais vadzis lūza vai tiešām viņš tik ļoti pārdzīvo par Zolitūdi... šoreiz es ticu lēmuma emocionālajai pusei. Un gribas novēlēt viņam, lai turpmāk viņam profesionālajā jomā veicas tikpat labi kā līdz šim. Vienmēr esmu bijis Dombrovska atbalstītājs, lai arī atsevišķus lēmumus nesapratu un skaidrs, ka esošajos apstākļos jebkurš premjers būtu bijis "tautas gremdētājs". Tomēr, pēc maniem ieskatiem, viņš ir bijis labs vadītājs, varbūt ar ievirzi uz krīzes menedžera pusi, bet noteikti labs vadītājs tik grūtos politiskajos apstākļos, kādi ir bijuši LV pēdējo 5 gadu laikā. Vēlu vairāk laika  ģimenei, veselībai un tad jau arī savai personīgajai karjerai.

Par citiem notikumiem. Valdības krišana izraisa virkni ironisku situāciju. Iedomājieties kā jūtas kultūras ministre, VARAM ministre. Sprūdžs arī īsti nepaspēja durvis aizcirst... Bet EkMinā vispār traģikomiski – ilgi VS un ministrs savā starpā kaut ko dalīja, viens otru stumdīja... un abi vienā dienā izlidoja. Gandrīz vai jāmet nesaskaņas pie malas un jāiet uz krogu. :)
Sudrabu pat cilvēcīgi nedaudz žēl. Tik gadus turēja savu vienīgo trumpi (paziņojumu par pol. karjeras sākumu) kabatā, un šodien mēģināja to izmantot. Domāju gan, ka uznāk ģībonis, ja saproti, ka esi pārskatījies, un pēdējā kārts rokās nemaz nav trumpis... Novēlu, lai viss kārtībā ar veselību!
Par Nilu neko pat neteikšu... var pateikt, ka neatkāpsies, bet pateikt to tādā stilā – nepieņemami un necienīgi.

Jautājums gan paliek atklāts - vai pēc šodienas notikumiem esam tuvāk atbildīgo noskaidrošanā par Maximu? Diezin vai... Ne jau Dombrovskis vai Pūce būvēja, lika nepareizas skrūves, pārbaudīja būvi vai krāva bruģi uz jumta. Tad jau arī Satiksmes ministram katru mēnesi būtu jāatkāpjās, jo uz ceļiem sitās nost pa 20 cilvēkiem mēnesī...

Bail par rītdienu jeb to, kas vēl nāks.

P.s. Nekad nebiju aizdomājies – vārds „Zolitūde” šķiet nāk no franču vai britu „Solitude”, kas apzīmē vientulību. Cik ļoti šis vārds labi raksturo situāciju, gandrīz vai kāds zināja, kad lika nosaukumu. Kāds zina kādēļ tāds mikrorajona nosaukums?

Monday, November 25, 2013

Ar kavēšanos par novembra notikumiem

Noteikti esat pamanījuši, ka pēdējā mēneša laikā neko daudz šeit neesmu rakstījis. Kā jau iepriekš kādā no saviem blogiem esmu minējis - mana blogu rakstīšanas aktivitāte cieši saistīta ar manu tiešo darba pienākumu aktivitātes ciklu. Darbā ir mirkļi, kad ne tikai nav laika bloga uzturēšanai, bet pat jēdzīgai sevis uzturēšanai. Bet nu, kārtējo aktivitātes uzplūdu esmu vairāk vai mazāk veiksmīgi pārdzīvojis, tāpēc varu pievērsties savam blogam.

Par ko būtu rakstījis, ja būtu bijis laiks:
Aizpagājušajās brīvdienās ar Nereta jaunskungu (eh, ne pārāk ilgi vēl varēšu viņu tā saukt :D) devāmies Siguldas virzienā. Skatoties, cik brāļiem Dukuriem tās medaļas viegli nāk, izdomājām, ka olimpiskajā sezonā varbūt jāpievēršas skeletonam un jādodas februārī uz Sočiem. Tavu nelaimi, pie īstajām kamanām mūs neviens nelaida. Kā jau praktikantiem, iedeva ko nekaitīgāku, baidījās, ka ar īstajām nositīsimies... :D Ja nopietni, devāmies uz Siguldu izbraukt ar tā saucamo "zaļo vardi". Iepriekš biju braucis ar "Vučko", bet "zaļā varde" ātrāka, turklāt šķiet aizraujoši pa Siguldas trasi nobraukt "skeletona stilā". Braucienu tiešām izbaudījām, žēl vienīgi, ka ārā bija palieli plusi, kas ledu darīja nedaudz lēnāku. Bet ziemas prieku sezonas atklāšanai pilnībā derēja. Šeit būs video no šī pasākuma. Pats gan šajā video netiku, šajā reizē Nereta jaunskungs devās trasē kopā ar Modri. Bet ieskatam derēs, ja kādam interesē līdzīgas izklaides: http://www.bobtrase.lv/lv/services/4-taxi-bobs

Arvien tuvāk tuvojas brauciens uz Islandi. Ziemas jaku beidzot nopirku, ziemas zābaki arī gatavi. Vien joprojām ar Polundru spriežam par ceļojuma formātu – kārdinājums ir šoreiz krist tūristu pūļu apskāvienos un paļauties uz pirktām tūrēm un standarta apskates objektiem. Otrs variants doties pašiem ar īrētu automobili pašiem savos piedzīvojumos. Vienīgi bažījamies par pieredzes trūkumu sniegoto ceļu braukšanā un par laikapstākļiem, kas šajā momentā Islandē ir mēreni neprognozējami. Redzēs, vai virsroku ņems piedzīvojumu kāre vai tomēr veselais saprāts :D Ja kāds ir bijis Islandē decembrī - dodiet ziņu, iešu ar Jums dzert tēju. :)

Šī paša Islandes ceļojuma kontekstā mainu nedaudz savu foto arsenālu. Pēc iepriekšējā ceļojuma uz Azoru salām jau rakstīju par savu fotoaparāta un 35mm fiksētās lēcas plusiem un mīnusiem. Tomēr nolēmu, ka esmu vairāk vai mazāk ainavu bildētājs, tādēļ būtu stulbi arī turpmāk braukāt riņķī ar 35 mm lēcu. Šobrīd nopirku Tamron 17-50mm 2.8 lēcu – tomēr tādiem ceļotājiem kā mums tas ir piemērotāks variants – maināma fokusa distance tomēr man iepriekšējā ceļojumā būtu lieti noderējusi. Joprojām ceru uz ziemeļblāzmu, pēdējā laikā gan ziņas no Islandes neiepriecina, šobrīd zemākas aktivitātes periods. Ja kādam vajag Nikkor 35 mm fiksētu 1.8 lēcu ar stabilizatoru vai Nikkor standarta 18-55 mm lēcu, tad dodiet ziņu, iespējams, varam ko sarunāt, jo šobrīd mēģinu tikt no tām vaļā, lai atbrīvotu finanses Tamronam.

Par gastronomiskajām lietām nekā daudz jauna nav – tā paša darba cikla dēļ nekādi baigie eksperimenti nav bijuši. Vienīgi pavisam pēdējo dienu veikums. Prizmā Sporta ielā parādījās LV virtuvei tik ļoti eksotiskie atdzesētie kalmāri. Tā kā ar tiem biju iepazinies Azoru salu virtuvē, tad likās interesanti pamēģināt uztaisīt. Spriežot pēc pārdevējas reakcijas, varētu būt viens no pirmajiem, kas pērk kalmāru. :D Protams, nesanāca tik izcili, kā garšoja Azoru salās, tomēr neapšaubāmi labāk nekā biju gaidījis. Kā gatavoju? Ļoti vienkārši  - divas kalmāru „trubiņas” sagriezu ripiņās un apcepu 5-7 minūtes eļļas, sojas mēreces, vorčestras mērces un nedaudz cukura sīrupa sajaukumā. Protams, uz grilla šāds pasākums garšotu daudz labāk, cerams, ka vasarā kalmāri arī būs. J „Zaļajā Govī” pēdējā laikā parādījušies ēdamie kastaņi no Francijas – ir garšīgi, bet visai maziņi, kas nozīmē, ka cepot cepeškrāsnī ir liels risks pārcept (tā arī man sanāca diemžēl, bet puse bija ēdama).

Un vēl – vakar Prizmas atlaižu dienās nopirku keramisko nazi. Jau vairākus gadus gribēju pamēģināt. Man patīk – rezultāts jau pirmajā vakarā, apstrādājot vienu doradu, 4 asiņojošas brūces pirkstos. :D Pierodot strādāt ar mazāk asiem nažiem, šāda pāreja ir sāpīga – katrs pieskāriens ādai ir dziļš grieziens. Nazis ļoti ass, bet saskāros jau ar mīnusiem, par kuriem biju lasījis. Proti, trauslums. Pirmkārt, nazi nevajadzētu izmantot uz stikla vai metāla „dēlīšiem”, tāpat ar to nevajadzētu griezt/cirst neko cietu. Pat doradas asakas atstāja nelielus robiņus. Pieņemu, ka ja nazis nokristu uz grīdas vai ar to stiprāk uzsist pa galdu, tad tas sabirtu. Bet kopumā pirmais iespaids patīkams.

Un, protams, par Maximas traģēdiju. Kā jau rakstīju savā blogā angliski, tiešām negribas izplūst nekādā analīzē par to kas un kādēļ. Mani šokēja divas lietas – pats notikums, kas neapšaubāmi ir milzīga traģēdija ne tikai LV mērogā, bet visas Eiropas mērogā. Izsaku līdzjūtību visiem mirušo piederīgajiem un veiksmīgu atveseļošanos visiem cietušajiem. Tomēr tāpat mani pārsteidza līdzcilvēku reakcija. Par spīti 3 dienu sērām, masu medijos un soc. tīklos jau tiek kurti sārta ugunskuri, nemaz nerunājot par politiķu un topošo politiķu pārspīlēto reakciju, kur caur rindām tā spiežas populisms, ka kliegt gribas. Es personīgi no šiem kadriem atsekojos twitter vidē un vēlēšanās uz manu balsi viņi var necerēt – zemiska rīcība. Šobrīd presi un soc. portālus gandrīz nelasu – viss pilns ar muļķīgu subjektīvismu – tāpat kā pavasarī katrs LV iedzīvotājs ir hokeja treneris, tā šobrīd izrādās, ka katrs ir būvnieks, inženieris vai vismaz jurists. Ļoti ceru, ka mirušo piederīgie un cietušie pārdzīvos šo laiku, ko masu mediji nemaz nepadara viņiem vienkāršāku. Vismaz šīs trīs dienas visiem bija jāpaklusē un jāgodina aizgājušie, nevis jāvārās kā tirgus bābām un jādala ietekmes sfēras... Neraugoties uz to, ceru, ka šis gadījums nepaliks bez atrisinājuma, par pārkāpumiem ir jābūt reāliem cietumsodiem. Lai arī izskatās, ka traģēdijas iemesls būs vairāku iemeslu sakritība, tomēr neapšaubāmi vairāki no šiem iemesliem ir ar kriminālu sastāvu. Tāpat ceru, ka šis gadījums nesīs pozitīvu mācību cilvēkiem – evakuācija tāpēc ir evakuācija, nevis iepirkšanās turpinājums...


Saturday, November 23, 2013

Days of mourning in Latvia: to my international friends and colleagues

As you have already probably heard we've had a terrible accident in Riga this Thursday - a roof of a supermarket collapsed in the prime time of Thursday. The shop was full of people who, like most of us usually do, simply went to the store to buy something for the evening. A lot of them went to the shop to buy a thing for their children... At one point the roof of the building collapsed burying  the people under a layer of concrete, metal constructions sand and brick. After the first collapse of the roof firemen arrived, but then the remainder part of the roof collapsed... I won't go here into details - we've got a lot of international media coverage on this event... unfortunately this time the reason is this gloomy. By the afternoon of Saturday 52 people are dead, 10 still missing, a dozens of people with different injuries are in the hospitals. 3 firemen are have been killed after trying to save the people which were buried under the ruins of the first roof collapse, unfortunately the 1st collapse was followed by another one.
http://www.bbc.co.uk/news/world-europe-25058017 (english)
http://www.spiegel.de/panorama/riga-baumaterial-koennte-supermarktunglueck-verursacht-haben-a-935228.html (german)

There are already a lot of speculations ongoing on the causes of the accident, but at this point I personally don't feel that the causes are important at this stage. I'm not ready to elaborate on potential causes, although they are more or less obvious. The point I'm trying to raise here - the first action is the prayers for the people that are gone. Three days of mourning have been declared in Latvia. Those people who are not directly involved in the tragedy are starting a donation campaign for the families of the victims. Of course, some kind of compensations will be brought to the victims when the causes will be determined, but who knows when will that happen. A lot of families are broken apart, children are left without their parents. That is certainly the biggest single tragedy in the 23 years of independent Latvia.

By 15:40 of November 23 almost 200k Lats have been raised, but I hope that with a little help from you we can raise this figure higher a bit higher. Please, don't buy me any Christmas presents or send me a card, simply donate as much as you feel you can do - every little donation counts. This is really an extraordinary tragedy for Latvia, Riga. Everyone in town knows at least one person which is affected by this tragedy. Of course, money won't bring back the people that are gone, but there should be some compassion to the children who lost their fathers and mothers.

Here's a link, where you can make a donation to the victims of the tragedy:

http://www.ziedot.lv/en/project/1762


Saturday, November 9, 2013

Misija - Ziemeļblāzma

Tie, kas lasa šo blogu atceras, ka gada vidū ar @Anna_Kasjanova devāmies ceļojumā uz vietu, kur satiekas Ziemeļamerikas un Eirāzijas plātnes. Tā nu tā ir sanācis, ka mūsu nākamais ceļojums ir faktiski šo pašu abu plātņu satikšanās vietā, vien nedaudz tālāk uz ziemeļiem... nu, vairāk nekā mazliet. 


Nesen sēdējām ar Polundru mājās, kārtējā lietainā vakarā, un spriedām, ka šā gada garajās Ziemassvētku brīvdienās varētu kaut kur aizbraukt. Būtu grēks neizmantot momentu, kad tik veiksmīgi sakrīt brīvdienas. Tad nu skatījāmies, kur doties. Skatījāmies vairāk uz dienvidiem - galvenokārt doma bija doties uz Itāliju, tās ziemeļu daļu un izbaudīt gastronomiskās izvirtības. 

Tomēr meklējot biļetes uzspēros visai izdevīgam Norwegian piedāvājumam, uz vietu, kura es pieņemu ir katra īsta ceļošanas entuziasta galamērķu sarakstā. Neapšaubāmi, arī mūsu sarakstā šī valsts vienmēr ir bijusi. Turklāt, ņemot vērā, to, ka šogad esam pavadījuši n dienas uz salām, gribējās šo pieredzi paturpināt - tiesa sala daudz, daudz lielāka, turklāt ārā ir ziema.

Tad nu, Ziemassvētku brīvdienās dodamies uz I(Ī)slandi, jeb kā viņu tur tagad izrunā un raksta. Šoreiz ceļojums pavisam spontāns, nav īsti laika ne pievērsties plānošanai, ne analizēšanai. Nopirkām biļetes un tad sākām skatīties, kur vispār braucam. :) Protams, kaut kāds viedoklis par Islandi ir izveidojies iepriekš, bet tā pa īstam nekad uz Islandi nebiju skatījies, jo šķita pārāk attāla. Tāpēc, protams, saskāros ar dažām lietām, kas mani pārsteidz:

  • Islandes cenas. :D Zināju, ka valsts ir dārga, bet kaut kur atmiņā sēž 2008.gada krīze, devalvācija, fin. sist. sabrukums utt. Bet... Islande vismaz IKP ziņā uz vienu iedzīvotāju ir pasaules divdesmitniekā, aptuveni turpat, kur Vācija;
  • Galvenais iemesls, kas decembra beigās apdraud slēpot-gribētājus ir... sniega trūkums. 70% gadījumu Ziemassvētki Reikjavikā tiek pavadīti bez sniega;
  • Protams, zinu, ka jo tuvāk polārajam lokam, jo garākas naktis ziemā. Šo faktu kaut kā neņēmu vērā pērkot biļetes. :D Dienas garums ap ziemassvētkiem ir vien aptuveni 4 stundas, bet tas nebūs traucēklis mums. :)
Kāpēc Islande ziemā? Vasarā pavadījām fantastisku laiku Azoru salās, likās, ka gada beigās pavadīts laiks Islandē ziemā ir jauks kontrasts un reizē papildinājums. Šobrīd domāju, ka tuvākajā laikā emociju ziņā neviens ceļojums nepārspēs Azoru salas, bet ja nu kļūdos? :) Galvenā misija personīgi man - redzēt ziemeļblāzmu. Statistiskās izredzes ir labas, atliek vien cerēt, ka tās arī realizēsies. Gribu redzēt Islandes dabasskatus, kā arī izbaudīt kā tas ir - Ziemassvētki vietā, kur tradīcijas ir savādākas nekā pierasts LV. Šķiet, šie varētu būt pirmie Ziemassvētki manā mūžā, ko pavadīšu ārpus LV, ārpus manu vecvecāku bagātīgi klātā galda. Gribu redzēt 23.dec. iepirkšanās trakumu (tradīcija, kura paredza, ka katram uz Ziemassvētkiem jāiegādājas vismaz viens jauns apģērba gabals, savādāk to apēdīs dusmīgais Ziemassvētku kaķis...). Interesanti, ka Islandes tūrisma mājas lapa raksta ko līdzīgu arī par Baltijas valstīm:

"An old Icelandic folklore states that everyone has to get one new piece of clothing at Christmas. Anyone who was left out was in danger of being eaten by a malicious beast called the Christmas Cat. The Christmas Cat is Grýla’s cat (see Yule Lads) and every effort was made to ensure that no-one would “go to the Christmas Cat”. Thus, everyone worked very hard to make a new piece of clothing for each member of the household.
The first stories about the Christmas Cat arose in the 19th century and were probably aimed at lazy children. It seemes to have worked as, to this day, everyone gets a new piece of clothing either before or at Christmas.
Similar stories exist about a bull in the Baltics and about a goat in Norway."°
Tāpat gribu redzēt arī Islandes zirgus, interesantā paskata aitas, redzēt daudz sniega, un nemirt, kad Polundrs dzīs mūsu īrēto mazuli pa Islandes ziemotajiem ceļiem. Un mazliet arī apmeklēt termālos ūdeņus, kuri cik saprotu pēc aprakstiem ir gandrīz uz katra stūra. Ideālajā gadījumā, gribētos izbaudīt Islandes gastronomiskos highligtus, bet redzēs kā ar to būs - negribas tērēt pārāk daudz līdzekļu šajā ceļojumā. Nakšņosim pie kādas ģimenes netālu no Reikjavikas (atradām caur AirBnB).

Tiešām ceru uz sniegotu laiku Islandē - man personīgi šķiet ļoti vilinoši, izbaudīt Ziemassvētku laiku vietā, kur liela iespēja redzēt ziemeļblāzmu, kur gari-tumši vakari (tātad daudz sveces, gaismas, rotājumu), garšīga ziemassvētku laika virtuve (dažādi cepeši, jūras veltes, kūkas), kur skaista daba un dzīvnieki. Jau šobrīd, vien domājot par šo ceļojumu, jau nespēju to sagaidīt. Atliek vien iegādāties kārtīgus ziemas apavus, vēju necaurlaidīgu jaku (stiprs vējš šajā laikā), platāku objektīvu fotoaparātam...un aiziet! :) Savukārt Polundram laikam galvenās emocijas būs saistītas ar termālajiem ūdeņiem - gan tāpēc, ka viņai tie vienkārši patīk, gan tādēļ, ka zinot viņas salšanu ziemā, būs liela vēlme sildīties. :)
Tad nu, tie, kas bijuši Islandē - dalieties, lūdzu, ar savu pieredzi - ko obligāti vērts apmeklēt, kas jāņem vērā. Tie, kuri nav bijuši Islandē, bet gribētu tur doties, tad gaidiet ceļojuma aprakstu - orientējoši janvāra sākumā vajadzētu būt. 


Friday, October 25, 2013

Minhene, Bavārija - pilsēta, kuru negribēju apmeklēt

Dīvaina paskata mājas - no sākuma, uzkāpjot tornī, likās ka skatos uz
Zolitūdi, kur mājas sagāzušās

Laikam jau cītīgākie mana bloga lasītāji būs pamanījuši, ka ierakstu daudzums blogā ir apgriezti proporcionāls eiro ieviešanas tuvumam. :)

Nesen biju izbraucis uz dažām dienām no LV uz pilsētu, kuru labprātīgi nebūtu apmeklējis - Minheni. Bērnības trauma, jeb 2001.gada ČL fināls pārāk labi atmiņā vēl šobaltdien :) Brauciens izteikti lietišķs, tādēļ daudz laika pašai pilsētai man nebija, bet pie pāris atziņām paspēju tikt.



Pirmkārt, nedēļu pirms devos uz Minheni, ziņās skatījos, ka Bavārijā snieg. Tā bija domājuši arī mani kolēģi no citām valstīm, kas ieradās uz sanāksmi ziemas mēteļos, zābakos, šallēs, cimdos un cepurēs. Vien retais bija paskatījies aktuālo laika prognozi. Ārā bija +20°C un vairāk... Es arī būtu ieberzies, ja vien pēdējā mirklī tomēr nebūtu nolēmis paskatīt kāds tad īsti šobrīd laiks Minhenē. Un vienalga paņēmu līdzi rudens jaku, jo galvā nelikās kopā kā nedēļas laikā var laiks mainīties no sniega līdz +20°C. Bet izrādījās, ka var.

Lidojums uz Minheni - svētdienas vakarā, ar zaļo putnu aviokompāniju. Lidojums normāls, tik visu ceļu turbulence. Lidostā uzreiz nopirku biļetes sab. transportam visām četrām dienām, ko plānoju pavadīt Minhenē. Turpat iekāpu S-Bahn un devos uz Minheni. Un te sākās pirmās dienas neveiksmes. :)

Olympiastadium
1) Braucu līdz centram kādas 40 minūtes. Man bija jākāpj laukā Marienplatz pieturā, kas faktiski pats pilsētas centrs. Tur es varētu iekāpt metro, kas mani aizvestu uz viesnīcu pilsēta ziemeļu rajonā. Viss būtu jauki, bet svētdienas vakarā Minhenieši izdomāja veikt būvniecības darbus... Diemžēl mans S-Bahn nebija no tiem jaunākajiem un skaļruņu sistēma tajā bija tāda pati, kā agrāk mūsu Pasažieru vilcienā - čerkstoša un nesadzirdama. Vienu pieturu pirms Marienplatz pa šo brīnišķīgo skaļruņu sistēmu acīmredzot paziņoja par to, kas mani sagaida, bet es to vienkārši neuztvēru... un pavadīju nākamās 35 minūtes braucot nezināmā virzienā, jo vilciens visas pieturas izlaida. :D Un tad otrā galā kopā ar ~50 cilvēkiem ar koferiem, kas tāpat kā es brauca no lidostas, gaidīju 25 minūtes vilcienu atpakaļ. Un tad braucu tās pašas 35 minūtes atpakaļ. Lai gaidītu vēl 10 minūtes vilcienu, kas mani aizvedīs līdz Marienplatz, kur es gaidīju vēl 10 minūtes, lai sagaidītu metro, kas mani aizvedīs līdz Nordfriedhof stacijai, kur vajadzēja būt manai viesnīcai.
2) Kad nokļuvu līdz galastacijai, nopriecājos, ka nu ir viss - tūlīt būšu viesnīcā. Aha... ārā tiešām bija aptuveni 20°C, pilnīgi tumšs (ap 21.00), līdz viesnīcai 10 minūšu gājiens pa tumšu koku aleju un pazemes tuneli, un... gāž lietus. Man protams lietussarga nav. Nācās skriet... nevienu cilvēku alejā nesatiku, bet skriešana padevās īpaši smieklīga - zolīdās kurpēs, pa gludu, jaunuzlietu asfaltu, kurš pilns ar sakritušām kļavu lapām (jeb to veidotu putru). Joprojām brīnos kā nenolikos visā garumā uzvalkā tur.
3) Skriet nebija jēgas, tāpat biju slapjš kā žurka, kad ierados viesnīcā. Standarta small-talk, kur recepcijā strādājošā meitene aprāvās nepabeigusi savu pieklājības jautājumu par to, vai labi atbraucu... acīmredzot ieraudzīja pār vaigiem tekošo ūdeni. :D Dabūju atslēgas un devos uz numuriņu.
4) Tiku numuriņā un nopriecājos, ka nu ir viss. Bet nē, nav viss - viss tikai sākas, internets nav. Vēl ar slapju galvu kāpju liftā un braucu lejā - prasu vai var dabūt wi-fi numuriņā. Var. Un meitene pazūd kaut kur aiz letes, līdz parādās atpakaļ ar wi-fi rūteri rokās un instrukciju kā to pieslēgt. :D
5) Ņemu rūteri un dodos atpakaļ uz istabu. 5 min. gaidu liftu. :D Tikai, lai konstatētu, ka magnētiskā karte nestrādā un istabā netieku. Braucu no 4.stāva lejup atpakaļ uz recepciju, ar visu rūteri... mati joprojām slapji.
6) Recepcijā rinda - japāņi ar autobusu atbraukuši. Izstāvu rindu, mati jau sausi... recepcijas meitene jau manāmi smaida - atkal tas trakais, kuram visu laiku kaut ko vajag. Man iedod atslēgu, braucu augšā, pieslēdzu rūteri, tieku pie i-neta. Nu viss, tagad visam būtu jābūt ok. Bet...
7) Tā kā jau bija vēls vakars, bija jātaisās uz guļu. Vien iegāju dušā, kur... dušas šļūtene nez kāpēc bija pagatavot no plāna, nelokana alumīnija. Ņemot vērā tās dienas "veiksmes koeficientu" nekas nenotikt nevarēja. Kaut kā pagriezu šļūteni tā, ka tā aizlocījās ciet (līdzīgi kā dažreiz gadās ar dārza šļūtenēm). Mēģinot to atlocīt atpakaļ gandrīz nolauzu to. :D Rezultātā man bija dušas šļūtene, kur ūdens šķīda uz visām malām no šļūtenes vidus. :D
8) Jau kļuva smieklīgi - kas vēl var atgadīties. Krekla gludināšanu atliku uz nākamo rītu, jo, ņemot vērā tās dienas "veiksmes", noteikti būtu izdedzinājis caurumu kreklā, vai nafig visu viesnīcu nopaļījis. Likās jau ka nekas - gāju gulēt. Ok, gulta nebija ērta, un nenormāli čīkstoša - katru reizi, kad mainīju sānu likās, ka vilciens bremzē kaucošām bremzēm. Bet tad sākās jautrākais... kaut kur trijos naktī pamodos no šausmīga trokšņa - gandrīz no gultas izvēlos. Žalūzijas cēlās augšā, t.i. tās bija motorizētas un tagad ar skaļu troksni uzrulējās augšā. Un tā es paliku, guļot viesnīcas spilgti apgaismotā eksterjera lampu starmešos. Tajā momentā vienkārši gribējās nokliegties - par ko man tas viss! :D Bet reizē kļuva reāli smieklīgi - pats smaidīju.  Acīmredzot problēmu radīja apstāklis, ka tad, kad atbraucu, mēģināju kaut kā pacelt žalūzijas, lai paskatītos kas aizloga (kas kas? Milzīgs autobānis, pa kuru visu nakti traucas smagie un neļauj gulēt :D), bet neierubījos kā un atmetu ar roku. Izrādās žalūziju pacelšanas panelis bija istabas tālākajā stūrī. Laikam biju, žalūzijas aiztiekot, kaut ko izkustinājis mehānismā un naktī tās beidzot pašas uzrullējās. Dabūju celties, un meklēt veidu kā tās dabūt lejā.

Tā lūk - dažreiz dienas, kad ko nedari un pie kā nepieskaries, bet viss lūzt un plīst. :) Bet nekas, dažreiz vērtīgi pašam pasmieties par savu lempīgumu un neveiklumu.

Par pašu pilsētu. Pirmdienas vakarā izdevās kopā ar darba grupas vadītāju aizdoties līdz pilsētas centram - apstaigāt Marienplatz un Karlsplatz - atrast kaut ko uzkožamu. Vispār Minhenes vecpilsēta smuka, kompakta vieta pastaigām. Vienīgā problēma, ka visu redzēju vien tumsā.
Otrajā dienā sanāksme beidzās nedaudz pirms saulrieta. Man bija aptuveni stunda līdz saulrietam un opcijas - vecpilsēta ar dienas gaismu, BMW pasaule, olimpiskais parks (Minhene' 1972), Englisher Garten u.c. Bet tā kā nespēju izvēlēties, tad izdomāju aizdoties uz kādu vietu, kas dīvainā kārtā tūristu vidū nav nemaz tik populāra - uz augsto televīzijas torni, kas atrodas tajā pašā olimpiskajā parkā. Un ziniet, ko? Šajā dienā man notika "veiksmes koeficienta" korekcija - tik ļoti cik man neveicās pirmajā dienā, tik ļoti veicās šoreiz - trāpīju uz visiem vajadzīgajiem metro kā uz pasūtījuma, atradu ātri torni, tiku iekšā pirms 3 milzīgam skolēnu grupām. Un skats ir brīnišķīgs - no aptuveni 190m augstuma var redzēt visu Minheni (lai arī Rīgas TV tornis ir būtiski augstāks, tā apmeklētāju platforma ir gandrīz 2x zemākā augstumā - 97m; turklāt Minhenes tornī ir ne tikai slēgtais apskates laukums, bet arī vaļējais, kas piedod īstu augstuma sajūtu), apakšā esošo fantastisko un iespējams skaistāko futbola stadionu pasaulē - Olympiastadium, arī tālumā mana nīstākā futbola kluba Allianz Arena, Englisher Garten, BMW headquarters, un, kas interesanti - Alpus ar Vācijas augstāko virsotni - Zugspitze. Atpakaļ ceļā vēl iegriezos BMW Welt, kas uz mani neatstāja absolūti nekādu iespaidu, bet iespējams, ka auto entuziastiem varētu patikt. Tad vēl paspēju aizdoties uz pilsētas centru. Veiksmīgas sagadīšanās dēļ, paspēju pārlēkt no viena metro uz otru, kurš devās uz centrālo dzelzceļa staciju. Tie, kas lasa manus ceļojuma aprakstus jau zina, ka katrā pilsētā cenšos apmeklēt to dzelzceļa stacijas. Minhenē tā man lika vilties, nekā smuka - toties galvenā vieta, kur var paķert ko ēdamu ceļam - ļoti daudz dažādu stendu ar šeit tik raksturīgajām Minhenes un Nurnbergas desiņām, grauzdētiem riekstiņiem, ceptiem kastaņiem utt. Un...Starbucks - dabūju arī savu lielo karameļu macchiato. No stacijas devos pastaigā līdz Karlsplatz un Marienplatz, bet jau atkal bija pilnībā satumsis. Nejauši atradu arī Nordsee, un bija skaidrs, ka bez vakariņām nepalikšu. Pagaršoju arī 1/3 pudeles vietējā Weissbier, pē.
Pēdējā dienā, braucot uz lidostu paspēju gan uzmest skatienu uz Marienplatz dienas gaismā - smuki. Bet diez vai es gribētu atgriezties uz Minheni vairāk kā uz 2-3 dienām. Vien no rīta uz kļavu alejas asfaltētā ceļa izskrējusi rudā vāvere un skats uz saulrietā apspīdēto Minheni no torņa,  iespējams, man liks atcerēties braucienu ar pozitīvākām emocijām. Saprotams, ka Minhenes apkārtnē ir daudz foršas un skaistas vietas, bet tas jau būs cits stāsts citreiz. :)

P.s. Pēdējā vakarā viesnīcā izdomāju iedzert vīna glāzi. Nezinu, vai izskatījos tik nomocīts no sanāksmēm vai tā ir pieņemts, bet viesmīlis Cabarnet Sauvignon man ielēja Bordo vīna glāzē...3mm līdz malām. Laikam radis tikai alu liet. :)

Thursday, September 26, 2013

Nezinīši Latzemē

Pēdējā laikā tiešām atliek vien nobrīnīties par diskusijām sociālajā vidē - dominējošais LV iedzīvotāju viedoklis par jebkurām norisēm un jebkuriem ierosinājumiem ir negatīvs. Vidējais LV iedzīvotājs sēž stūrīti, iekož savu picu un uzdzerot kolu, ieraksta Deflu, Tvnet komentāros vai vēl labāk tviterī žultainu komentāru par to, ka redz šī iniciatīva ir pilnīgs murgs, šī ideja ir slikta u.tml. Un ne jau tādēļ, ka būtu iedziļinājies idejas būtībā, bet gan tādēļ, ka jau ir pierasts kaut ko kritizēt un tā dara visi. Ir taču vieglāk pieķerties "masai" un kritizēt līdzi.  Kritika jau ir ierasts process, tāpat kā ēst pusdienas un naktī gulēt. Turklāt interesanti, ka kritika tiek uzreiz virzīta nevis uz diskusiju objektu, bet gan veltīta tai personai/personu grupai, kas pauž šo viedokli. Visvairāk, protams, mani aizrauju general diskusija par labklājības līmeņa paaugstināšanu, kurā tiek iepīta virkne tēmu, bet rezultāts visur ir vienāds: viss, kas notiek ar valsts ekonomiku vai visas inovācijas, kas tiek ierosinātas, ir slikti, jo:
  • ārvalstnieki investē transporta nozarē, rūpniecībā un enerģētikā - bļaujam par to, ka rūpnīcas esam izpārdevuši, nekas vairs nav palicis (neaizmirstam uzdzert importa kolu);
  • termiņa uzturēšanās atļaujas - bļaujam, ka sabrauks pilns ar krieviem un ķīniešiem, viņi atņems mums valodu un izstums no Latvijas (nekas, ka katru dienu ar atšieptiem zobiem klanāmies savam jaunajam kaimiņam no Krievijas, un jautājam, kad atkal būs Latvijā, cerot tikt uzaicināts uz kādu kaviārmaizīti; un, protams, ieliekam savu 25 tūkst. vērto vasarnīcu ss.lv ar ciparu, kas ļauj to notirgot TUA kārotājam - ja nu paveicas...);
  • ārvalstnieki pērk lauksaimniecības zemes un mežus - bļaujam, ka visu izcirtīs, zemi degradēs un mums nekāda labuma (un tas nekas, ka paši to zemi negribam apstrādāt - nafig iet rokas smērēt un muguru liekt, labāk nopirkt, sarunāt, ka Fedja par polšu nopļaus, un dabūt platību maksājumus, bet vēl labāk vispār twiterī ierakstīt, ka ārvalstu zemju pircēji ir nelieši, bet cūkuferma vispār smird - negribam, gribam augsti tehnoloģisku iekārtu ražotāju Varakļānos);
  • ievieš eiro - bļaujam, ka sabruks eiro zona, viss kļūs dārgāks, mums vajag latu... (tas nekas, ka kontā mums ir 24.36Ls, bet atlikušais kredīts bankā 33457.25 eiro, bet otrā bankā depozīts ar 1144.35 eiro);
  • tas un tas uzņēmums nobankrotēja - meklējam vainīgo, vai tik tur nav palikuši tie pāris desmitu Ls, ko bijām spiesti samaksāt nodokļos (pie sevis gan nodomājam – cik labi, ka pārējo gan izdevās noslēpt no VID; turklāt to, ka virkne uzņēmumu strādā, kļūst lielāki, investē jaunās iekārtās, pieņem jaunus darbiniekus, izvēlamies vienkārši ignorēt - tā nav taisnība - tā statistika atkal kaut ko samurgojusi);
  • Ah, jā, protams, darbs. Kāds darbs? Latvijā darba nav. Nav brīvu darba vietu. Sludinājumi? Muļķības - visur tik pa blatu iekārto;
  • utt.
     
Bet mīļie tautieši - ko tad mēs īsti gribam? Lai kāds mums dotu naudu tāpat - par to, ka mums ir daudz mežu? Par to, ka mēs tādi forši te mazajā Latvijā esam? :) Sorry, negribu graut ilūzijas - bet tā vairs nebūs. Jā, kādu laiku varējām forši pabūvēt lauku atpūtas namus par ES fondu līdzekļiem, uzklāt jaunu ceļu, uzbūvēt tiltu, bibliotēku. Ko tālāk? Sēžam un turpinām ķērkt, ka to un to mēs darīt negribam, to un to pārdot negribam, bet mums pienākas tas un tas un vēl tas?

Es tiešām nezinu, kam būtu jāmainās, lai LV beidzot mainītos domāšanas principi. Nezinu, no kurienes tas nācis - esmu pārāk jauns, lai pilnība izprastu šo fenomenu. Bet iespējams tas tiešām ir post-padomju sindroms domāt, ka mums kaut kas pienākas (es nerunāju par elementārām lietām, bet gan konceptuāli). Man, paldies Dievam, pateicoties maniem vecākiem, ir bijusi iespēja izskoloties (paldies viņiem par to), dabūt darbu, izveidot pašam savu ģimeni, paceļot. Nekur, nevienā pasaules valstī, neesmu redzējis tik ekstremālu nevēlēšanos neko darīt, bet kritizēt. Ok, grieķi varbūt spēj konkurēt ar mūsējiem bāleliņiem.
Forši, ka skolās literatūras stundās joprojām bērni mācās dzejolīšus, kur pastarpināti varenais latvietis tik pozicionēts kā liela darba darītājs, kurš darba nebaidās. Diemžēl, šķiet, ka jau tagad pieaugošā paaudze šo izzūdošo latvieša sugu darbībā vairs īsti ikdienā neredz.
Protams, ir arī pozitīvi izņēmumi - ir cilvēki, kuri par spīti visām netaisnībām, grūtībām dibina savus uzņēmumus, eksportē, strādā lauksaimniecībā, mēģina izmantot savā rīcībā esošos resursus (ne obligāti zemi un naudu, ir arī zināšanas un gribasspēks, kas bieži ir vērtīgāks resurss), cīnās smagas konkurences apstākļos un par nebūtībām vien pavīpsnā.
Īpaši pēdējā laikā krīt uz nerviem atsevišķi politiskie spēki, kuriem šķiet domāšanas virziens jau pašā pamatā ir destruktīvs - to atcelt, šo nepieļaut. Ja ir iniciatīva aizliegt TUA, neļaut investoram ienākt utml., tad lūdzu - idejas galdā, kā var panākt pozitīvo efektu, nevis negatīvo. Ceru, ka šādi politiskie spēki mirs, bet, lai tas notiktu, elektorāta domāšanai jāmainās. Dārgie tautieši, sāciet taču konstruktīvi spriest un  domāt! Labklājību var nodrošināt tikai ar darba palīdzību vai realizējot savus aktīvus (zemi, mežus, rūpnīcas vai vienalga ko). Ja negrib ne strādāt, ne realizēt (tas gan nav sinonīms vārdam "pārdot") aktīvus, tad var vienkārši sēdēt stūrī un kliegt par to, kas pienākas. Bet ēst taču arī vajadzēs...

Tuesday, September 24, 2013

T konti un citi jaukumi - pārdomas par bezmaksas izglītības platformām

Šonakt murgoju par T kontiem. Tie, kas pazīstami ar grāmatvedību, zina šādu jēdzienu. Šobrīd Courserā mācos finanšu grāmatvedību, 2.lekcija par debetu un kredītu mani noveda līdz vājprātam. :D Bail iedomāties kā būs tālāk. It kā to visu esmu mācījies LU EVF, bet tas bija ēmm... 8gadus atpakaļ? Pēdējā laikā arvien biežāk iedziļinos atsevišķu uzņēmumu finanšu pārskatos, tāpēc jūtu nepieciešamību pēc zināšanu atjaunināšanas/iegūšanas.

Vienlaicīgi pieteicos arī makroekonomikai - laiks beidzot to pamācīties :D Savādāk pēdējā laikā DELFu un makroekonomikas komentāros mani tik noknābā. Sapratu, ka laikam neko nesapratu. :) Iepriekš mācījos arī "Irrational behaviour" - super interesants kurss, ko pasniedza Dan Ariely - ja kādam ir iespēja, palasiet/paskatāties.

Interesanti, ka abus studiju kursus it kā mācījos augstskolā - bet nevar salīdzināt... Coursera gadījumā es katrā stundā iegūstu vairāk nekā LU EVF nedēļā. Turklāt, cik saprotu no savu paziņu teiktā, viņu situācija ir līdzīga. Tik šodien aizdomājos, kas to nosaka? It kā tas, ko māca Courserā ir pilnīgi tas pats, ko LU EVF, bet galvā paliek daudz vairāk.
1) Iespējams, ka šobrīd man ir lielāka motivācija - redzu, ka šīs zināšanas ir nepieciešamas praktiski, tādēļ vairāk ieklausos (kaut gan nevarētu teikt, ka biju sliktākais students LU EVF);
2) Iespējams, informācija ir labāk strukturēta, interesantāka/aizraujošāka, vieglāk saprotamāka;
3) Iespējams, ka studiju vide ir labāka. Tas ir kā? It kā tieša kontakta ar cilvēkiem nav, bet ir forumi, sarakstes utt. Godīgi sakot, studējot universitātē man trūka riņķī kompetentu un/vai motivētu cilvēku - nebija kam pajautāt kā darīt labāk, vai ar ko padiskutēt/pastrīdēties (protams, tas neattiecas uz visiem kolēģiem/pasniedzējiem, bet tomēr).

Jebkurā gadījumā - iesaku mūsdienu studentiem paralēli mācībām "vietējās augstskolās", paskatīties, ko piedāvā bezmaksas izglītības platformas. Nav obligāti pilnībā pildīt visu programmu, galvenais uzķert esenci :)

P.s. Starp citu - grāmatvedības kursā pieteikušies 109 tūkst. (!) mācīties gribošo ~ 6% no LV iedzīvotāju skaita.

Friday, September 20, 2013

Ekonomisko diskusiju duālisms

Pēdējā laikā bieži tiek diskutēta tēma par to, ka TUA slikti ietekmē nac. identitāti izlaupa valsti utt. Šī disikusija ir interesanta, un man pašam interesanti kā un vai tā beigsies - jo viena pareiza atbilde man pašam nav. Šis jautājums ir viens no tiem gadījumiem, kad jūtu sevī personības šķelšanās pazīmes. :) Viens "es" saka, ka ieguvumi ir ekonomikai (nod. ieņēmumi, nodarbinātība, tūrisms, tirdzniecība utt.), otrs es - nav pārliecības par to, kas notiks momentā, kad atļaujas tiks aizliegtas/pātrauktas. Kā ekonomists es redzu ieguvumus, ko īstermiņā sniedz TUA, bet es neesmu līdz galam drošs, par efektu ilgtermiņā un par pārējiem jautājumiem - nacionālo identitāti utt.
Bet es gribētu pievērst lasītāju uzmanību tam, ka šī diskusija lielā mērā atkal ir kļuvusi vien par priekšvēlēšanu politisko cīņu. Kopējā dillema šajā diskusijā ir par to, ka tautsaimniecība gūst labumu no "ne pārāk labām aktivitātēm" - sauksmim to tā. Un par to tagad visi cepās. Es, savukārt, nesaprotu - kāpēc šī tēma tiek cilāta tikai vienā no nozarēm - nek. īp. nozarē? Tāda selektīva un mazliet duāla pieeja. Manuprāt, līdziga stila situācijas ir arī citās jomās:

  • Piemēram, lauksaimniecībā - ja tiešam tiek atcelts aizliegums ārvalstniekiem iegādāties lauksaimniecības zemes - ar ko situācija savādāka?
  • Lielais ārzemju komersantu īpatsvars mežsaimniecībā un ieguves rūpniecībā?
  • Vai ātrie kredīti?
  • Vai, piemēram, azartspēļu biznesa izplešanās?
  • Utt. - piemēru ir gandrīz visas nozarēs...
Tās visas ir jomas, kur nauda makā ieripo, bet jūtamies tā kā nedaudz neveikli, kad to saņemam. Tas ir kā situācijā, kad saņem algu par kaut ko, ko esi padarījis, bet pats labi apzinies, ka ne līdz galam visu izdarīji godprātīgi (gan jau katram no mums ir bijusi tāda situācija). Tāpēc aicinu nolaist tvaiku, diskutējot par TUA - manuprāt, tā šobrīd ir par daudz "uzpūsta diskusija". Neapšaubāmi, tā ir svarīga, tomēr man šķiet, ka tik pat labi varētu diskutēt par citām, iespējams svarīgākām tēmām - piemēram, kādēļ 2013. gada 1.pusgadā tik strauji sarukusi investīciju dinamika - vai tam būs konsekvences uz turpmāko tautsaimniecības attīstību utt. Vai, piemēram, ko darīt ar transporta nozares būtisko lejupslīdi un konkurētspejas zudumu reģionā? Man personīgi šķiet, ka ostu nodokļa ieviešanai/neieviešanai var būt būtiskākas implikācijas uz LV tautsaimniecību. Jau sen ievēroju, ka parasti, kad visa politiskā/ekonomiskā elite ieciklējās uz kaut kādu vienu šauru diskusiju, garām paiet daudz nozīmīgākas un nemanāmākas lietas. Tā 2006.-2007. gadā ieciklējāmies uz inflācijas apkarošanu, par pārējo aizmirstot...

Lai parādītu piemēru, ka arī citās nozarēs ir līdzīga rakstura problēmas, savā profesionālajā vietnē www.makroekonomika.lv esmu sarakstījis vienu blogu par līdzīgu dillemu mākslas, atpūtas un izklaides nozarē - varbūt interesanti palasīt: http://www.makroekonomika.lv/nozare-r-neviennozimigi-vertejama-izaugsme
Mauprāt, situācija ir tikpat slidena kā gadījumā ar TUA. Tādēļ aicinu, pētot un diskutējot dažādus ekonomiskos jautājumus - iedziļināties tajā apstāklī, cik liels ir attiecīgo procesu nozīmīgums uz kopējās tautsaimniecības fona, kā arī to - vai diskusiju virza kādas interešu grupas.

Thursday, September 12, 2013

"100 latviešu stāsti" - lasāmviela ceļotājiem un patriotiem

Šovakar gribēju pastāstīt par projektu, kas vismaz man šķita ļoti interesants. Es tam sekoju līdzi jau no pirmā stāsta - noder gan plānojot turpmākos ceļojumus, gan palasot citu LV cilvēku pieredzi. 

Šis projekts saucas "100 latviešu stāsti" - par to vairāk varat lasīt: http://100latviesustasti.lv/
Īsumā - divi čaļi (@Smeltersg un @jeekrinjaapceļoja riņķī pasaulei, cenšoties savākt 100 ārzemēs dzīvojošu latviešu dzīvesstāstus. Stāsti ir ļoti interesanti sarakstīti, tie dalās divās daļās - vieni ir par pašiem piedzīvojumiem ceļā, otri - par sastaptajiem cilvēkiem. Tagad čali jau ir atpakaļ. Apbrīnoju viņus par to, kā viņi ceļoja un vispār par šo ideju un misijas apziņu. Ļoti ceru, ka ar šo viņu projekts nebeigsies, bet gan taps vismaz grāmata. 

Ļoti iesaku palasīt par LV cilvēkiem, kas dzīvo visapkārt zemeslodei. Liek pārdomāt dzīves vērtības. Savukārt ceļotājiem ļoti noderēs viņu ceļošanas apraksti. Kā stāstu highlight uzskatu viņu viesošanos pie R.Zuikas. Jā, tā paša 100gadīgā večuka, kas vēl tikko diriģēja Dziesmusvētkos. Šo īpaši iesaku izlasīt: http://100latviesustasti.lv/?p=1827

Vēlreiz paldies autoriem par uzdrīkstēšanos un ieguldīto darbu! 

Wednesday, September 11, 2013

"Aldaris" - vētra alus glāzē?

Šodien mediju telpu tā pa īstam pāršalca ziņa par to, ka A/S "Aldaris" pamet Latviju. Un tieši tā, vairums mediju lasītāju to arī uztvēra, ne īsti iedziļinoties tās saturā, ne ziņas patiesajā būtībā. Te var atrast oriģinālo "Aldara" preses relīzi.

Manas uztveres vai informētības ietvaros A/S "Aldaris" nebeidz ražot alu - tas vienkārši pārprofilējas atbilstoši tirgus situācijai. Ja tas, ko "Aldaris" min savā preses relīzē ir taisnība un nav zināmi kādi citi fakti (neesmu par tādiem dzirdējis), tad man šķiet, ka šodienas ziņa nebūt nav tik negatīva, kā to šodien pasniedz masu mediji, LPUF utt. Skaidrs, ka šādu ziņu var forši pagriezt, savu interešu lobēšanai, bet domāju, ka šoreiz ar šo mazliet pārspīlēja. Man līdz galam nav skaidrs tas, kā fakts, ka uz citām valstīm pārnes lētā alus segmentu (kas ir krītošs segments LV), bet šeit atstāj tikai premium klasi, nozīmē, ka LV rūpniecībai zūd konkurētspēja, kā jau daži paspējuši izteikties. Manuprāt, tas tikai otrādi, liecina par patērētaju pirktspējas pieaugumu, pozitīvu preferenču maiņu un par attiecīgā uzņēmuma vēlmi piemēroties tirgus konjunktūras pārmaiņām. Kas tad būtu labāk - turpināt ražot nerentablu produktu, kuru vājo kvalitatīvo īpašību dēļ patērētāji pērk arvien mazāk? 

Turklāt "Aldaris" izziņoja jauno investīciju projektu - vai tā dara uzņemums, kas pilnībā iet ārā no tirgus? Ja man jautā - man nav nekādu iebildumu pret to, ka "Apinīti" plastmasas pudelē ražo kaut kur citur. Vienīgais negatīvais aspekts šajā stāstā ir darbaspēka atlaišana, bet tas ir neizbēgams process, paaugstinot produktivitāti uz jaunu tehnoloģiju rēķina. Uz kopējā makro fona šo cilvēku skaits ir visai niecīgs - turklāt nešaubos, ka tie spēs atrast darbu citos pārtikas rūpniecības uzņēmumos, kur atsevišķi uzņēmumi līdz šim ir sūdzējušies par darbaspēka trūkumu. Ceru, ka "Aldaris" pildīs savus solījumus par atlaisto darbinieku soc. garantijām un potenciāli piedāvās citas darbavietas. 

Pats alu dzeru reti, bet "Aldara" alu tiešām sen nedzeru, jo manā skatījumā tam sen garām ir aizgājuši citi vietējie alus brūži. Ceru sagaidīt jauno alus "ražu" un veiksmīgu turpmāko uzņēmuma attīstību.

Pārtikas kodes - kā Jūs ar tām cīnāties?

Pagājušajā ziemā ar Polundru cīnījāmies pret pārtikas kodēm. Tās bija pilnībā apsēdušas mūsu pārtikas krājumus. 2-3 reizes pilnībā iznīcinājām visus sausās pārtikas krājumus, izberzām visu virtuvi utt. Izmēģinājām arī visas iespējamās tautas metodes, kas galvenokārt saistītas ar dažādām ēteriskajām eļļām utt. Vienā momentā izdevās viņas pieveikt. Tad nu kādu pusgadu dzīvojām bez viņām. 
Nesen nopirkām grūbas (diemžēl neatceros zīmolu - šķiet  "Valdo"). Pārbēru tās uzreiz speciāli hermētiskā traukā, lai nesarastos pārtikas kodes. 

Šodien nācu mājās un domāju, ka šodien beidzot ir laiks pagatavot kaut ko gardu. Atnācu mājās un ķēros pie gatavošanas - mirklī, kad attaisīju hermētisko trauku, ārā izspurdza 5 pārtikas kodes, vēl 3 paspēju iespundēt atpakaļ traukā. :D Tad nu ņēmos klapēt izbēgušās. 4 paguvu likvidēt, 5tā izbēga un noslēpās - ceru, ka tas neizvērsīsies atkal kožu pilnā ziemā :D

Tad nu lūk - jautājums: Kā Jūs cīnāties ar šo sērgu? Kā lai nopērk normālas grūbas, miežus, putraimus vai vienalga ko? Jo skaidrs, ka šajā gadījumā pārtikas kodes jau bija produkcijā (hermētiskais trauks uzreiz pēc paciņas atvēršanas). Par to, ka viņas likvidēt ir grūti, tas skaidrs. Bet kā lai nopērk produkciju, kurā to nav? Ir kāds zīmols, kuru tieši nevajadzētu pirkt? Vai tomēr tās ir sastopamas bieži visu zīmolu produkcijā?

Sunday, September 1, 2013

Miesnieks.com jubileja - 10000 lasījumu!

Kad izveidoju šo blogu man bija kluss mērķis - gada laikā savākt 10 tūkst. lasījumus. Uz to mirkli tas man likās ļoti ambiciozs mērķis, un domāju, ka diez vai man izdosies to sasniegt. Tomēr redz - 1.septembris ir tā diena, kad mērķis sasniegts - 10057 lapu skatījumu. Mērķi izdevās sasniegt gandrīz 2x ātrāk nekā plānoju - kopš 10.februāra, kad sāku veidot šo blogu, ir pagājuši vien nepilni 7 mēneši. Paldies Jums par lasīšanu, komentēšanu un tām vēstulēm, ko esat man sūtījuši! Vispār, iedrošinu arī jūs, manus lasītājus, rakstīt blogus par sev svarīgām tēmām. Cilvēku atsaucība ir liela, un ļauj paplašināt redzesloku. Par vairākām tēmām cilvēki ar mani sazinājās, komentēja, papildināja, laboja, kritizēja, bet...tas tikai padarīja mani priecīgu, jo uzzināju vairāk viedokļu, vairāk jaunas informācijas, par kuru ikdienā neuzzinu. 
Populārākie (lasītākie) raksti ir bijuši:
Interesanti ir tas, ka, ja iepriekš 99% no maniem lasītājiem uz šo blogu nokļuva ar saišu palīdzību, kuras izvietoju fb, twitter, tad tagad šis cipars ir nokrities līdz aptuveni 90%. Pārējie nokļūst šajā blogā caur meklētājprogrammām vai speciāli sekojot šim blogam. Interesanti ir pavērot arī to, ar kādiem vārdiem meklētājos atrod šo blogu. Pārsvarā visi meklētāji pie manis nokļūst ar šādu vārdu/frāžu iekļaušanu meklētājā:
  • Vāveres :) (raksts par ceļojumu uz Vašingtonu);
  • Sicīlija, Bukareste, Rumānija, Transilvānija, Azoru salas - ceļojumu apraksti;
  • Kur aizņemties naudu? Ātrais kredīts, aizņēmums, aizdevums, ātra nauda, atmaksāt kredītu, ko darīt, ja nevaru atmaksāt kredītu, sms kredīts, lombards. Par šo kategoriju esmu nedaudz pārsteigts, bet šī laikam vispār ir populārākā pēc kā atrod manu blogu. Nesaprotu, vai tā ir kāda tehniska nianse vai tiešām šī sērga ir tik liela, ka pat neņemot vērā, to, ka par šo tēmu īsti neesmu rakstījis, tā joprojām ir viena no populārākajām?
  • Viss kas saistīts ar kazenēm :)
  • Un tad ir grupa ar tiem vārdiem, kur cilvēki vnk mēģina atcerēties kā atrast šo blogu: Igora blogs; kasjanova blogs, miesnieka blogs utt.
Prasīsiet cik esmu nopelnījis ar adSense palīdzību? 4.34 eiro... :D Šādā tempā datora amortizāciju nenosegšu :D Vien pēc kāda laika varēšu vīna pudeli nopirkt. Acīmredzot tās reklāmas, ko adSense izvieto šajā blogā Jūs neuzrunā. :D Ok, bet uz to neispringstu - naudas pelnīšana nav bloga mērķis. Kā esat pamanījuši, vairākas reizes esmu mainījis blogas formātus, izkārtojumus, utt. Tas nav aiz garlaicīgas dzīves. Cilvēki sūdzējās, ka lapa kļūst pārāk lēna, vai pilnvērtīgi nedarbojas atsevišķās operētājsistēmās. Šķiet šobrīd aktuālā versija ir visoptimālākā, ko esmu atradis, lai arī joprojām ir atsevišķas problēmas google chrome un firefox lietotājiem.  

Sorry, ka joprojām rakstu ļoti neregulāri. Tas galvenokārt saistīts ar manu profesionālo rakstīšanas vietni - http://www.makroekonomika.lv/igors-kasjanovs. Pēdējā laikā esmu diezgan daudz rakstījis tur, līdz ar to šim blogam vienkārši fiziski neatliek laika un iedvesmas. 

Kādi ir nākamie mērķi? Pagaidām tādu nav. Skaidrs, ka mana darba dēļ, ir ierobežots tēmu loks, par kurām varu izpausties. Varētu vairāk rakstīt par politiskajiem notikumiem, aprakstīt budžeta pieņemšanas procesa jokus un dīvainības. Runāt par uzturēšanās atļaujām, dažādiem citiem jautājumiem, bet diemžēl to īsti nevaru. Un tas pat nav īsti tādeļ, ka darbs aizliegtu, bet gan mūsu masu mediju nekaunības dēļ. Vairākas reizes pēdējos mēnešu laikā mans viedoklis no šī bloga, man nebrīdinoti, ir paķerts un publicēts avīzēs un ziņu portālos. Turklāt ne visos gadījumos tas ir pareizi interpretēts. Piemēram, nesen Delfi izgrieza daļu no mana nevelīgās pārtikas nodokļa raksta un pielika pie pārtika asociācijas komentāra. Otrā daļa raksta, kas netika paņemta tik labvēlīga LPUF nemaz nebija... :) Turklāt, tas, kas mani visvairāk tracina ir, ka masu mediji raksta, "Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs min/raksta/teic"... nav nekādas atrunas uz to, ka tas ir mans personīgais viedoklis vai, ka tas minēts blogā. Šī iemesla dēļ, tās tēmas, kas varētu nelabvēlīgi skart manas un mana darba devēja attiecības, esmu spiests izlaist. Tā ir atbilde uz jautājumu tiem cilvēkiem, kas jautā: "kāpēc tu neuzraksti par šo, vai par šo". Tāpat joprojām ir bijuši daži piedāvajumi pēc pasūtījuma rakstiem no atsevišķā organizācijām, lai lobētu šādu vai tādu ideju. Atkārtojos, blogā rakstu tikai savu personīgo viedokli, un tā, tas arī paliks.

Ah, jā - vēl ir bijuši jautājumi - kāpēc Miesnieks.com? Tas, lai kādu laiku paliek noslēpums, ir taču vajadzīgs arī kāds noslēpums. :) Un sorry, par pareizrakstību, valodas stilu utt. - pārsvarā rakstu darba dienu vakaros, relaksējoties pēc intensīvas darba dienas, kad nav vēlme iespringt uz detaļām.

Paldies lasītājiem! 
Igors

Wednesday, August 28, 2013

Būvniecība Latvijā - Fēniksa atdzimšana?

Manuprāt, pēckrīzes periodā sabiedrībā ir pārāk iesakņojies uzskats, ka būvniecības nozare ir pilnībā mirusi. Jā, tur ir daļa taisnības – būvniecība tiešām bija tā nozare, kas krīzi pārdzīvoja vissmagāk (vismaz vērtējot pēc pievienotās vērtības krituma apjoma), tomēr nebūt nav tā, ka vairs nekas netiek būvēts.
Lai nedaudz kliedētu šo mītu, esmu sagatavojis rakstu par būvniecības nozares dinamikas un struktūras rādītājiem pēckrīzes periodā, kas apliecina, ka būvniecībā turpinās attīstība, lai arī skaidrs, ka pirmskrīzes perioda augstumus tuvākajos gados vēl nesasniegt. Rakstā pievēršos Latvijas būvniecības nozares struktūrdinamikai, dažādiem informācijas avotiem utt. 
1. attēls. Būvniecības produkcijas indeksi (2007-2008=100), s.i.
Būvniecības produkcijas indeksi (2007-2008=100), s.i.
Datu avots: CSP


Saturday, August 24, 2013

Citronkoka audzēšana no sēkliņām (dublis nr.1)

Tie, kas ir bijuši pie mums ciemos, ir redzējuši, ka mums lielajā istabā ilgstoši stāv nokaltis koks. :) Jā, tas bija citronkoks, ko ilgi nevarēju savākties izmest - to man savulaik uzdāvināja Polundrs. Sen gribēju sev citronkoku, bet nekādīgi nesanāca tādu dabūt. Tas bija pilns ar skaistiem citrona ziediem, bet pie mums ilgi dzīvību nevilka - acīmredzot centrālā apkure to nobeidza. Vai arī tādēļ, ka koki, kas ir negatavi tam, tiek potēti, lai izaudzētu skaistus citronus un pārdotu to (veikalos bieži var redzēt, ka uz koka, kurš ir 50cm augstumā aug 15 citroni - šāds visticamā visai ātri mirs).
Tad nu šoreiz esmu gājis citu ceļu - nopirku citronu (Prizmā kādu laiku atpakaļ bija ļoti skaisti citroni) un jau 2 nedēļas ņemos ap 15 Argentīnas citrona sēklām. Saliku sēklas samitrināta papīra kārtās (pirms tam izlobot katru sēkliņu no cietā apvalka, lai tām vieglāk būtu izrauties laukā), plastikāta maisiņā un gaidīju, katru dienu pārbaudot vai mitrums ir pietiekams. 5 no sēklām pēc 2 nedēļu gaidīšanas ir uzdīgušas. Tad nu redzēsim, cik tālu tikšu ar šo eksperimentu. 3 no sēklām esmu jau iestādījis mazos podiņos, tagad jāgaida, vai kāda no tām būs pietiekami stipra, lai izrautos līdz saules gaismai. Ja gadījumā izdosies līdz daudz maz stabilam izmēram izaudzēt vairākus, tad varēšu ar kādu entuziastu padalīties. Turam īkšķus! :)

Tuesday, August 20, 2013

"Mikrotīkls" - Latvijas rūpniecība nav mirusi! (2.daļa)

Turpinot par apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, par kuriem ne vienmēr esam dzidējuši, piedāvāju rakstu sērijas 2.rakstu. Iepriekšējā reizē rakstīju par elektromotoru ražotāju - "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcu". Lasītāju interese un atsaucība bija necerēti augsta - ar mani sazinājās gan cilvēki, kuri nekad par šo uzņēmumu nav dzirdējuši, gan tie, kuriem ar uzņēmumu ir bijusi kāda sadarbība, gan arī tie, kas tur strādā. Varu tikai atkārtot "RER" ir uz pareizā pārmaiņu ceļa, ja viss būs labi, tad tuvākajos gados šis uzņēmums būtiski kāpinās apgrozījumu un izies jaunā līmenī. Vairāki cilvēki apstiprināja to, ka uzņēmums nedaudz "iestrēdzis" un nav sekojis līdzi laikam, tas attiecas kā uz tehnoloģijām, tā uz darbiniekiem. Tomēr uzņemuma vadībai esot lieli plāni jau tuvākajā laikā. Gaidīsim, un redzēsim! :)
 
Bet šoreiz gribu pievērst uzmanību citam, radniecīgas apstrādes rūpniecības apakšnozares - elekronisko iekārtu ražotājam. Vai spējat iedomāties, ka Latvijā ir apstrādes rūpniecības uzņēmums, kura apgrozījums 2012.gadā bija 56.2 milj. Ls, peļņa - 16.2 milj. (kas par rentabilitāti!), un ar visu to, uzņēmums nodarbina...90 darbiniekus. Tas ir produktivitātes līmenis, par kuru es runāju šīs rakstu sērijas ievadrakstā. LV nepieciešams vairāk uzņēmumu, kas spēj ražot inovatīvus, globālus, eksportspējīgus produktus. Uzņēmuma nosaukums ir "Mikrotīkls", jeb starptautiskajā arēnā "MikroTik". Uzņēmuma vadībai nepatīk pārāk gozēties slavas saulītē tepat LV, iespējams tādēļ daudzi pat nezina, ka tepat Rīgā tiek ražota produkcija, kas tiek eksportēta uz visneidomājākajām vietām pasaulē. Iespējams nesen gan daļa pievērsa uzmanību nosaukumam "Mikrotīkls", jo vienā no pelnošāko LV uzņēmēju topiem pašā augšgalā 2012. gadā ir nokļuvis uzņēmuma līdzīpašnieks. Tāpat uzņēmums pāris reizes ir parādījies masu medijos, kad aktīvi centās sev pievērst uzmanību, lai atvieglotu jaunu darbinieku atrašanu. Tomēr ikdienā uzņēmums darbojas klusi un nevienam nemanāmi - apgrozot gandrīz 60 miljonus, bet pelnot vairāk nekā, piemēram, "Maxima" ar ~450 milj. apgrozījumu... 
 
Uzņēmums tika dibināts 1995.gadā. Cik var noprast no publiskajiem avotiem, tad sākotnēji uzņēmums nodarbojās ar programmatūras izstrādi, bet vēlāk pievērsies arī tīkla iekārtu (rūteru) izgatavošanai. Uzņēmums savu produkciju ražo ne tikai LV, bet arī kaimiņvalstīs un Āzijā. Uzņēmums ir nepārtrauktā attīstībā, katru gadu turpinot attīstīt savus rūterus, uzlabojot to uzticamību, caurlaides spēju utml.
Tikmēr uzņēmuma finanšu rādītāji par pēdējiem gadiem ir vienkārši graujoši - tāda sajūta, ka 2008. gada krīze par šo uzņēmumu vienkārši aizmirsa. Acīmredzot uzņēmuma produkcijas unikalitāte ir tik liela, ka to neietekmē ekonomiskā cikla pārmaiņas. Interesanti, ka uzņēmums absolūti nav tendēts uz sabiedrības informēšanu par sevi.
Interesanta lasāmviela ir arī uzņēmuma gada pārskats. Finanšu analīzes rādītāji ir graujoši un faktiski kā vienīgā identificētā problēma ir apstāklis, ka nav kur ieguldīt brīvos finanšu līdzekļus. :)
 
Datu avots: Lursoft

 
Ja ir radusies interese par uzņēmumu, tad te ir gandrīz 2 gadus vecs ieraksts par šo uzņēmumu no raidījuma "Latvija VAR". 20 minūtēs par uzņēmuma tapšanu, produkciju un attīstību. Spriežot pēc pirmajām ziņām, arī 2013. gads būs veiksmīgs uzņēmumam - palaists jauns produkts jaunā segmentā pēc kura jau šobrīd esot liels pieprasījums.
 
Starp citu, "Mikrotīkls" 2012.gada nogalē tika nosaukts arī par ikgadējās LIAA organizētās Eksporta un inovāciju balvas "Eksporta čempionu".
 
Ja gadījumā ir kādi komentāri vai jautājumi par šo uzņēmumu, tad droši dalieties ar tiem komentāros! Man pašam personīgi ļoti gribētos kādreiz tik iekšā un vismaz ar acs kaktiņu paskatīties, kā notiek darbs šaja uzņēmumā. Ne tik daudz no elektronikas viedokļa, cik no darba organizācijas jautājuma, procesu vadības utt.
 
 

Monday, August 19, 2013

Par budžetu, nodokļiem un... Ķīli

Par visu, ko pagājušās nedēļas laikā nepaspēju uzrakstīt:
Budžeta veidošanas process kārtējo gadu notiek caur (atvainojos) pakaļu... Tas laikam ir normāli, ka budžeta veidošanas process sākas ar iepriekšējā gadā likumā ierakstītu normu pārskatīšanu. Ja kāds nav pārliecinājies – IIN likums: http://likumi.lv/doc.php?id=56880, skat. 15.panta beigas, maziem burtiņiem (gandrīz vai kā sms kredīta līgumos...).
Es nebūt neesmu pretinieks šobrīd masu medijos izskanējušajiem piedāvājumiem par neapliekamā minimuma celšanu, atvieglojumiem par apgādājamajiem utt. Bet princips! Nafig, Finanšu ministrijai ir jāizstrādā nodokļu politikas ilgtermiņa plānošanas dokumenti, ja katru gadu politiķi nodokļu politiku saplosa kā kaulu iemestu nebarotu suņu sētā? Štrunts ar likumiem, principiem utt., bet tā ir politiskās elites mērena spļaušana savu vēlētāju sejās. Gan mājsaimniecības, gan uzņēmēji ir jau labu laiku atpakaļ rēķinājušies, ka tas, kas ir ierakstīts likumā, arī paliks likumā, nevis tiks izgrozīts vēl pirms normas stājas spēkā. Zinu ģimenes, kas ļoti precīzi plāno savus ienākumus 2-3 gadus uz priekšu (jā, par brīnumu, ir arī tādas ģimenes), lai saprastu, ko var atļauties un, ko ne. Tagad viņi katru dienu pārrēķina savus ienākumus 2014-2015. Kāda demogrāfija, ja vairs nevar ticēt tam, kas pielemts un ierakstīts likumā? Solījumi IIN mazināt sākot ar 2015.gadu tagad izklausās īpaši ciniski...
Vēl interesantāk man šķiet, ka pēkšņi no nekurienes izlīda soc. nodokļa samazināšana darba devējam. Pirms tam politiķi staigāja nopietniem ģīmjiem un tēloja, ka rūpējas par nevienlīdzības mazināšanu. Aha, pastāstiet man, lūdzu, kā soc. nodokļa mazināšana darba devējam mazinās nevienlīdzību? Darba devējs paskatīsies – „eu, palika vairāk naudas pēc nodokļu nomaksas – es tač’ varētu paaugstināt saviem zivju ceha darbiniekiem algas”. Tā tas būs, ja? J Domāju, ka tas tikai veicinās to, ka zivju ceha vadītājs varēs savu poršu nomainīt uz kaut ko labāku. Jā, protams, soc. ir jāmazina arī darba devējiem, bet, manuprāt, tā nekādīgi 2014.gada budžetā nevarēja būt tikpat prioritāra joma kā mājsaimniecību nevienlīdzību mazināšana.
Jaunie nodokļi. Kad starpība starp „plosāmo gabalu” un vēlmēm ir par lielu, tad rodas dažādas ģeniālas iniciatīvas. Par VM piedāvāto veselības nodokli jau rakstīju, bet šonedēļ uzmanību pievērsa vēl divas iniciatīvas, kurām abām ir divas kopīgas lietas: (i) abas ir pēc principa „ar vienu roku dod, ar otru ņem”; (ii) abas nāk no Reformistu virziena (nezinu gan vai tam ir kāda nozīme). Subsidētās enerģijas nodokli (SEN) es vēl saprotu un šķiet, ka tas ir labākais no sliktākajiem risinājumiem (neatceros, kurš tā teica, bet atļaušos aizņemtos šo repliku, šķiet kāds no LTRK). Situācijā, kad iepriekšējās valdības dāsni dāvāja atbalsta mehānismus pa labi un pa kreisi, šis laikam ir vienīgais risinājums, lai neieberztos ar kārtējām n-tajām tiesvedībām. Kaut gan... nekad nevar zināt. Starp citu, mūsu dienvidu kaimiņi ir līdzīgā situācijā – tur citu risinājumu piedāvā, visiem subsidētās enerģijas ražotājiem lump sum payment un atšujieties (resurss krievu valodā).
Bet par ierosināto ostu nodokli man tiešām sanāca smiekli. FMam kaut kur, kaut kādā departamentā noteikti ir informācija par to, cik nodokļu netiek iekasēts no brīvostām (Rīga&Ventspils) un spec. ekon. zonām (šajā gadījumā Liepājas) par „investīcijām infrastruktūrā”. Atgādināšu tiem, kas nav lietas kursā, ka visas trīs lielās ostas atrodas tā sauktajā preferenciālajā režīmā, komersantiem, kas tajās darbojas, pienākas UIN un NĪN atlaides (par veiktajiem ieguldījumiem infrastruktūrā). Šis instruments vienmēr ir bijis diskusiju krustuguņos. Ja ostas uzņēmums nopērk savai darbībai pamatlīdzekli, piemēram, krānu, tad tam pienākas UIN atlaide? Un vēl jau ir atsevišķs akcīzes nodokļa režīms un jaukumi ar PVN. Bet tas tā, galvenokārt, baida ideja, ka princips „ar vienu roku dodam, ar otru ņemam” kļūst par normālu situāciju nodokļu politikā. Tad jau varbūt padomājam par nodokļiem arī citiem valsts transfēriem vai subsīdijām/dotācijām? Tik daudz idejas nāk galvā... J Varbūt no sākuma būtu vērts sakārto ostu likumdošanu, pārvaldību, un paņemt visu, ko var paņemt no ostu veiksmīgas darbības un tik tad domāt par nodokļiem? Šis ir pavisam nepiemērots mirklis. LV ostas šogad strādā ar pamatīgiem mīnusiem (kravu apgrozījuma gada pieaugums), sāk arvien vairāk zaudēt konkurētspējas cīņā Krievijas ostām (Primorskai, Ustj-lugai, Pēterburgai) un Klaipēdai. Saprotu, es arī domāju, ka ostu devums tautsaimniecībai varētu būt lielāks, bet nešķiet, ka spec. nodoklis ir pareizais risinājums. Visi termināļi ātri vien būs holdingos, Britu Virdžīnās un nebūs mums nekā.
Un vēl, par Ķīli. Nu, lieciet taču mierā cilvēku. Saprotu, ka daudziem politiskās karjeras dēļ viņš nepatīk, ir apriebies utt. Bet visiem mums ir savi skeleti skapī, neviens neesam pūciņas. Jā, cilvēkam, kurš ir augstos amatos nepieklājās tā darīt. Un sēsties pie stūres dzērušam vispār nav pieļaujams (es esmu no tiem, kas uzskata, ka sodiem dzērājšoferiem jābūt daudz, daudz stingrākiem: tiesību atņemšanu vismaz uz 10 gadiem, ja ne uz mūžu). Bet šoreiz runa ir par citu – cilvēkam tāpat ir slikti, bet viņu tik visi aprej. Ļaujiet tač’ cilvēkam pašam apzināties savu problēmu un tikt ar to galā. Savādāk tā kā tāds šakāļu bars – paši visticamāk nav labāki. Ceru, ka Ķīļos pēc kāda laika mērīsim nevis alkohola koncentrāciju asinīs, bet gan apzīmēsim atbildīgu cilvēku...

Tuesday, August 13, 2013

Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca - Latvijas rūpniecība nav mirusi! (1)

Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca - uzņēmums ar milzu vēsturi, bet piemirsts šodien

Šoreiz gribās uzrakstīt par kādu uzņēmumu, kas man pašam salīdzinoši nesen bija atklājums. Zināju, ka LV tāds uzņēmums ir, bet nepievērsu tam uzmanību, jo likās tāda post-padomju palieka vien ir un tas knapi velk dzīvību. Pēdējo aptuveni gadu, analizējot Latvijas tautsaimniecības datus, redzēju, ka ir parādījies kaut kāds jauns "spēlētājs" datos, bet nespēju īsti atšķetināt, kas tad tas ir. Apstrādes rūpniecības viena no apakšnozarēm pēkšņi sākusi strauji kāpināt tempus, gūt īpatsvaru kopējā apstrādes rūpniecības struktūrā. Arī nozares rentabilitātes dati pēkšņi strauji uzlabojušies. Runa ir par apstrādes rūpniecības 27.apakšnozari - elektrisko iekārtu razošanu. Lienot dziļāk datos, noskaidroju, ka pieaugums galvenokārt 2711 nodaļā, kas ir "elektromotoru, ģeneratoru un transformatoru ražošana". Sāku saprast, no kuras puses "pūš vējš". Tā ir "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca" - uzņēmums, kurš salīdzinoši klusi darbojas, tepat Rīgā, nodarbina gandrīz 1000 darbiniekus, un apgroza gandrīz 30 milj. gadā. Teiksiet 30 milj. gadā nekas nav? Jā, neizklausās pavisam iespaidīgi. Bet, ko teiksiet par 12% apgrozījuma rentabilitāti? Uzņēmums ražo elektrovilcienu un pasažieru vilcienu, elektroiekrāvēju, kā arī tramvaju un metro elektroiekārtas. Uzņēmumam arī ir gara vēsture, ar ko var iepazīties vai nu www.rer.lv, vai arī Wikipedia rakstā. Uzņēmums savu produkciju galvenokārt eksportē, vairumu uz bijušajām Padomju Savienības valstīm. Interesanti, ka uzņēmums izvirzījis mērķi līdz 2016. gadam panākt 40 milj. apgrozījumu.
"Pērn (2012) uzņēmumā vidēji nodarbināti 962 cilvēki, kas ir par 4% vairāk nekā pirms gada. Uzņēmuma vadība pauž, ka vidējā darba alga aizvadītajā gadā palielinājusies par 3,8%, mēnesī, veidojot 540,22 Ls."
Uzņēmuma apgrozījums 2012. gadā veidoja 26.5 milj. Ls, bet peļņa - 3.2 milj. Ls. Interesanti, man šķiet tas, ka vairums no mums pat nezina, ka Rīgā ir šāds uzņēmums - visbiežak tiek domāts, ka šis, tāpat kā lielākā daļa Padomju laika uzņēmumu, ir aizgājis "pie mirušajiem" jau deviņdesmito gadu sākumā. Jā, bija smagi laiki, tomēr uzņēmums ir izķepurojies, un šobrīd ir latvijas elektroiekārtu nozares flagmanis.  Ah, jā - uzņēmums nodarbija gandrīz tūkstoti darbinieku. Tādējādi jāatzīst, ka šis ir Rīgas pilsētai sistēmiski svarīgs uzņemums.
Man personiski ir ļoti interesanti, kas notiks ar uzņēmumu turpmākajos gados. Pateicoties finansiāli veiksmīgajam 2012.gadam, uzņēmumam ir izdevies nodzēst uzkrātos zaudējumus. 2013.gads var būt pirmais, kad uzņēmums pabeigs gadu ar pozitīvu uzkrāto peļņu. Tad nu jautājums ir par to, ko uzņēmums darīs ar šo peļņu turpmāk. Te var sausīties Rīgas fondu biržas retie dalībnieki - RER akcijas cenas joprojām ir smieklīgi zema pret potenciālo peļņas apjomu. Tomēr šķiet, ka prātīgākā RER rīcība būtu nevis izmaksāt dividendes, bet gan ieguldīt jaunās iekārtās, sortimenta paplašināšanā. Tāpat šķiet ir vērts sākt domāt arī par citiem tirgiem, ko apgūt - ne vien austrumu, bet arī rietumu virzienā. Šķiet, uzņēmuma vadība ar mani ir vienisprātis. :)
Vienīgie divi mīnusi, kas man mazliet bojā medus mucu - akcionāru struktūra (padaudz ofšoru uzņēmumu, kas nozīmē, ka peļņa var tikt vienkārši izpumpēta laukā, kā tas bieži gadās LV; un te nu akmens LV likumdošanas un uzraudzības lauciņā) un mājaslapa (tā izskatās ir iestrēgusi kaut kur 199x gadā). Tāpat priecātos, ja uzņēmums būtu nedaudz aktīvāts savās sociālajās aktivitātēs - cilvēkiem jāzina savi varoņi. :)

Ja jums ir bijusi kāda saskare ar šo uzņēmumu - priecāšos dzirdēt atsauksmes. :)

Sunday, August 11, 2013

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā. Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu (jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža kazenes, no dārza tik gardi parasti nesanāk. Tad nu lūk, es kazeņu ievārījumu taisu sekojoši:

1) Pirmais, kas darāms - jānopērk burkas! :D
2) Ir jāpadomā par to, kādu cukuru lietot. Faktiski ir divas opcijas:
    a) Ievārījuma cukurs (tad jālieto aptuveni 500 grami uz 2L ogu);
    b) Parastais ievārījums + pašu gatavots pektīns (tad var lietot mazāk cukura, jāvadās pēc garšas).
3) Ja pie 2. punkta izvēlas b) izvēli, tad jāgatavo pektīns, jeb recinātājs. Par to, kas ir pektīns, un kādēļ tāds vajadzīgs var lasīt S.Meirānes kundzes portālā. No pieredzes zinu, ka ābolu pektīns ir labāks. Pirmkārt, citronu pektīnam tomēr paliek citruaugļiem raksturīgā garša, otrkārt, vismaz manā personīgajā pieredzē pektīns labāk ekstraktējās no āboliem. Varbūt nepareizie citroni :) Kāpēc nelietoju ievārījuma cukuru? Varbūt esmu konservatīvs, bet negribas savā ievārījumā likt klāt kālija sorbātu (kurš lai arī ir gandrīz nekaitīgs, tomēr ir ķīmija) un mākslīgo pektīnu, par kuru esmu lasījis šādus tādus negatīvus stāstus (ja ir interese anglisku google var atrast).
4) Jālasa kazenes. Vēlams meža kazenes, bet var arī dārza.
5) Beram kazenes bļodā, cukuru pa vidu un pa virsu. Ļaujam stundiņu pastāvēt.
6) Tad visu katlā, uzvāram uz nelielas uguns, pievienojam iepriekš sagatavoto pektīnu (te gan būs jāpiešaujās ar daudzumu - ļoti atkarīgs no tā, cik koncentrēts pektīns sanācis).
7) Kad viss sācis vārīties, griežam uguni stiprāku un pavāram vēl 5 minūtes.
8) Slēdzam uguni laukā un ļaujam ievārījumam nedaudz pastāvēt.
9) Pildam burkās.
10) ĒDAM! :)

Kazeņu ievārījums ir lieliska alternatīva aveņu ievārījumam, tikpat sildošs ievārījums. Kazenes pašas par sevi ir ļoti veselīgas ogas, tās ir ļoti spēcīgs antioksidants, tajās ir A, C, un E vietamīni, kā arī kālijs, varš un magnijs. Kazenes lieto gan ziemas saslimšanu ārstēšanai (noder arī kazeņu lapu tēja), gan kuņģa-zarnu traktu sakārtošanai. Kā vienīgais mīnuss, kas daudzus attur no kazeņu lietošanas (īpaši meža) - kazeņu sēkliņas - tās ir daudz un diezgan cietas. Kazenes parasti ir gatavas tad, kad tās ir melnas, bet jābūt gataviem nepāraudzēt kazenes, tad tās ātri kļūst sīvas un ar ļoti cietiem kauliņiem. Vēlams kazenes lasīt uzreiz mirklī, kad tās no tumši sarkanas krāsas ir kļuvušas par melnām.
Ļoti ceru, ka kāds šī raksta ietekmē arī sev uztaisīs kazeņu ievārījumu un iepazīs tā burvību.




Saturday, August 10, 2013

Taksists - mazkapitāla SIA?

Šodien, braucot pa Jūrmalas šoseju, mūs apdzina vienas taksometru firmas taksītis. Tas, kura krāsa ir mūsu nacionālās aviolīnijas putnu astes krāsā. It kā nekā neparasta... apdzina šķiet 40.numurs. Bet, uz automašīnas durvīm pamanīju ar maziem burtiem rakstītu SIA "Borts 40"... Kaut kā instinktīvi likās, ka agrāk šādi uzraksti nebija. Uzreiz sapratu, kas aiz tā slēpjas. Aizbraucām prom no Rīgas, bet, kad bijām atpakaļ uzreiz devāmies vēl viena līdzīga taksīšana medīšanā. Atradām auto ar šķiet 157.numuru. Miniet trīs reizes, kas rakstīts uz durvīm? Jā, pareizi - SIA "Borts 157"...

Guvis apstiprinājumu, apskatījos mājās Lursoftā, kāds ir šo SIA pamatkapitāls. Gribiet minēt? 1.00 LVL. Pārsvarā taksīši tiek pārreģistrēti šobrīd - vasaras mēnešos, sākot ar jūniju. Kāda jēga no tā? Domāju Jūs paši saprotat - mikronodokokļa maksāšana, citu iemeslu neredzu, bet pagaidām tas tik mans pieņēmums. Acīmredzot uzņēmums pāriet no klasiskas SIA uz multi SIA shēmu, kas pēdējā laikā kļūst tik ļoti izplatīta LV. Līdz šim es biju mikronodokļa atbalstītājs, bet šobrīd šķiet, ka normatīvajos aktos kaut kas nav izdomāts līdz galam. Štrunts par to, ka budžets zaudē n-tos miljonus nodokļu ienākumu... (kaut gan šā brīža budžeta tapšanas diskusijā šāds apgalvojums šķiet absurds). Man vairāk baža par pašiem taksistiem. Nezinu vai tā ir viņu brīva izvēle vai tomēr piespiedu kārtā. Bet fakts paliek fakts - viņu sociālās iemaksas būs mazākas un soc. nodrošinājums vecumdienās arī. 

Vai mikronodokļa ieviešanai ir bijis tāds mērķis? Lai lielie uzņemumi varētu nodarbināt katru darbinieku kā atsevišķu uzņēmumu? Diez vai. Protams, ka krīzes dziļākajā punktā, šāds instruments bija vajadzīgs, un domāju sevi ir visai labi attaisnojis. Bet tāpat domāju, ka šobrīd ir tas moments, kad vērts padomāt par spēles noteikumu maiņu. Nešķiet, ka tik laba un atpazīstama uzņēmuma šāda rīcība ir labs signāls... Ko mēs darīsim, ja, piemēram, Rimi un Maxima piespiedīs visas kasieres/kasierus strādāt kā mikro SIA? Vai varbūt "Rīgas Satiksme" visus vadītājus varētu pārformēt par mikro SIA?

Kādas ir Jūsu domas par šo jautājumu? 

Tuesday, August 6, 2013

Akcīze neveselīgajai pārtikai - vai vajag?

 
"Lai papildinātu valsts budžetu un tādējādi sniegtu lielāku finansiālu atbalstu veselības nozarei /../". Es saprastu, ja VM ar šādu iniciatīvu nāktu klajā, kā mērķi deklarējot sabiedrības veselības uzlabošanu, bet nē - meklēt ar ko aizlāpīt budžeta caurumus ir prioritāte. Es tiešām ar lielu interesi vērošu, kā (i) tiks definēta "neveselīga pārtika" un (ii) kas būs tie definētāji (jo lobiju grupas šajā gadījumā strādās ļoti aktīvi).

Ok, ir pārtikas produktu grupa, kur viss skaidrs - alkohols, tabaka. Bet kaut kā tieši ar šīs grupas akcīzes nodokļa palielināšanu pēdējos gados nemaz tik labi neiet. Ja tabakai akcīze vēl ir ok, tad stiprajam alkoholam akcīze šķiet daudz par zemu, īpaši samērojot ar to postu, ko tas nodara LV. Acīmredzot lobijs pārāk spēcīgs.

Tāpat skaidrs, ka saldinātie dzērieni (kas jau tiek aplikti ar akcīzi) ir kaitīgs produkts, jautājums vien ir par akcīzes likmi, kas, manuprāt, ir smieklīga samērojot pret to ļaunumu, ko šie dzērieni nodara sabiedrības veselībai.

Tad nāk virkne produktu, kur ir pieņemts, ka tie ir kaitīgi - desas, dažāda veida saldumi, transtaukskābes saturoši produkti u.tml. Ok. Bet kā būs ar robežproduktiem?
  • Teiksim - ievārījums. Cukura daudz un vēl vairāk nekā saldinātajā dzērienā. Akcīzi virsū? Iedomājos - vakar uztaisīju kazeņu ievārījumu, iespējams pēc VM iecerēm tāds veikalā būtu tirgojams ar akcīzi...
  • LV izslavētie zivju konservi? Sāls un vēl visādi jaukumi. Liekam virsū akcīzi! :D
  • Konditorijas izstrādājumi? Labāk pat nezināt, kas tajos iekšā - Laima un Staburadze varēs taisnoties kā gadījumā ar vafelēm. "Roko" un "Cielaviņa" - šausmas, liekam akcīzi virsū! 
  • Dārzeņi/augļi? Pesticīdi utml.
  • Gaļa/piens? Augšanas hormoni.
  • Utml. 
Jebkurš no produktiem pie zināmiem apstākļiem, daudzuma, kvalitātes un citiem faktoriem var būt neveselīgs. Tad jautājums ir par to, kā tiks noteiktas "neveslīguma pakāpes" diviem dažādiem produktiem - teiksim sieram un desai? Uzliekot akcīzi vienam produktam, bet otram nē, teorētiski notiek tirgus kropļošana. Un te jau slēdzas iekšā ekonomiskie principi - kurš būs noteicējs, kurš pateiks, ka komersanta A ražotā produkcija ir neveselīgāka par komersanta B ražoto? Teorētiski lēmējam būtu diezgan liela vara ietekmēt tirgus situāciju. Tātad milzu potenciāls korupcijai.

Bēdīgi, ka VM ar šādu ne līdz galam pārdomātu iniciatīvu, kas reāli kropļo pārtikas tirgu, mēģina lāpīt savus budžeta caurumus, pirms tam normāli neviecot slimnīcu auditus un neizdarot visu, kas iespējams optimizējot savus iekšējos resursus. Iespējams, ka šāda nodokļa ieviešana dotu papildus ienākumus. Bet tādā gadījumā, tas nozīmētu, ka mērķis nav sasniegts. Ja jau ir papildus ienākumi, tad jau ēšanas paradumi nemainās. Tieši tā notika Dānijā, kur 2011.gada nogalē ieviesa neveselīgās pārtikas nodokli. Ienākumi pieauga, bet bija virkne nelabvēlīgu blakusefektu, un jau 2012.gada nogalē nodokli atcēla.
 
"In October 2011, Denmark introduced a fat tax on butter, milk, cheese, pizza, meat, oil and processed food if the item contains more than 2.3% saturated fat.[25] However, in November 2012, the Danish Tax Ministry announced it would abolish the fat tax,[26] stating that it failed to change Danes' eating habits, it had encouraged cross border trading, put Danish jobs at risk and had been a bureaucratic nightmare for producers and outlets.[26][27] The proposed sugar tax plans were also scrapped.[28]
Mette Gjerskov, the Danish minister of food, agriculture and fisheries, stated that "the fat tax is one of the most criticized we had in a long time. Now we have to try to improve public health by other means.” Although the tax resulted in an additional $216 million in revenue, it also led to numerous complaints from Danish retailers that their customers were taking their business to other countries, such as Sweden and Germany, to take advantage of their lower prices.[28][29]"

http://en.wikipedia.org/wiki/Fat_tax

Protams, rodas jautājums - bet ko darīt. Piekrītu, ka jābūt kādai motivējošai sistēmai, ka pārtikas ražotājus un galvenokārt jau pašus paterētājus mudinātu izvēlēties veselīgos produktus, bet nedomāju, ka tas darbosies caur kanālu "padarīt, mūsuprāt, neveselīgos produktus dārgākus".  LV joprojām galvenais pārtikas izvēles kritērijs ir cena. Un veselīgai pārtikai, tā vienmēr būs augstāka nekā neveslīgai. Tā vienkārši ir, un tas ir jāapzinas - galvenokārt jau patērētājiem. Nedomāju, ka ēšanas paradumus var mainīt ar nodokļu politikas palīdzību. No tā, ka desa kļūs dārgāka, cilvēks neēdīs veselīgāk. Viņš visticamāk izvēlēsies nākamo "lēto opciju", kas iespējams būs vēl neveselīgāka. Protams, var runāt par otro virzienu (twitterī izskan aicinājumi kā reakcija uz jau minēto VM iniciatīvu) - nodokļa (PVN) mazināšanu veselīgajai pārtikai, bet šajā gadījumā situācija ir tieši tāda pati, tik apgriezta otrādi - kurš definēs, kas ir veselīga pārtika?

Belēviča kunga ierosinātajam un VM piedāvātajam PSN konceptuālā doma apakšā ir laba: proti - slikti produkti maksā dārgi, labi - lēti. Bet diemžēl nav ticības, ka izpildījums ir reāli paceļams. Papildus nāk citi blakusefekti - administrēšanas problēmas, korupcijas risks, komercarbības mazināšanās risks. Tā kā, mīlīši - pašiem vien jāēd veselīgi - valdība nebūs tā, kas sabiedrībai iemācīs pareizi ēst. Pašiem ir jādomā par to, kas ir veselīgs, kas nav. Pašiem jāmeklē, kur var dabūt veselīgu pārtiku, kas jāatzīst nav viegls uzdevums mūsdienās. Tāpat arī pašiem vien būs jādefinē par kādu cenu un kvalitātes attiecību esam gatavi maksāt. Es ar to gribu teikt, ka patērētājiem ir pašiem JĀDOMĀ, ko ēd. Tikmēr VM vairāk būtu jādomā par veselīgās pārtikas propogandu nevis par neveslīgās antireklāmu, kas arī ir reklāma...
 
Valstij nav jālien mūsu šķīvjos... Valstij, t.sk., VM ir savas funkcijas, ar kurām tā nevienmēr tiek galā. Kas attiecas uz VM budžeta pieprasījumiem. Lai no sākuma paskatās savā saimniecībā - piemēram, pie profesora joprojām ir iespējams aiziet privāti, kas sevī iekļaus izmeklējumus uz valsts apmaksātām iekārtām, bez rindas... atrisiniet šo, (kas ir VM pamatfunkcija), un tad vērsieties pēc papildfinansējuma...
 
Un kādas ir Jūsu domas šajā sakarā?