Miesnieks.com

Gandrīz klāt ir tas mirklis, kad jādodas šā gada otrajā ceļojumā - uz Islandi. Par motīviem, kādēļ tieši Islande, jau rakstīju. Tomēr tā kā biļetes nopirkām visai spontāni un neko daudz neplānojām, tad arī īpaši daudz priekšzināšanu mums par šāda veida galamērķi nebija. Tagad, kad esmu paracies pa Islandes vēsturi, ģeogrāfiju un kultūru, aptuveni sāku saprast kur braucu. :) Kas ir tas, ko zināju par Islandi? Zināju, ka tā ir valsts, kas pirmā de facto atzina LV neatkarību. Zināju, kur tā atrodas, ka tajā ir maz iedzīvotāju. zināju, ka tai 2008.gadā bija smaga finanšu krīze (bieži krīzes pārvarēšanas mehānismus salīdzina LV un ISL gadījumā). Zināju, ka Islandes ekonomika ļoti atkarīga no zvejniecības un alumīnija rūdas pārstrādes. Zināju, ka Islandē ir skaista daba, aktīvi vulkāni (Hekla un tas garais, neizrunājamais nosaukums, kurš radītja haosu Eiropas gaisa telpā dažus gadus atpakaļ). Tāpat, kā lielākā daļa, nezināju, ka Islandē, vismaz Reikjavikas tuvumā, ziemas ir caur

Jāatzīst, ka šodien ir kārtējā crazy diena.  To, ka Dombrovskis varētu atkāpties es vēl kaut kā spēju iedomāties. Ņemot vērā, ka koalīcija kā tāda pēc iepriekš piedzīvotā NA demarša, jau tāpat bija faktiski izjukusi, skaidrs bija, ka arī valdība ir ārkārtīgi nestabila un varētu kādā brīdī krist. Tādējādi Dombrovskim no stratēģiskā viedokļa bija virkne ar variantiem - (i) atkāpties, lai 11 mēnešus "padarbojas" kāds cits spēks un sevi norok; (ii) atkāpties, lai kandidētu EP vēlēšanās; (iii) atkāpties, jo vienkārši cilvēcīgi noguris no visa šī un grib normālu darbu par normālu viņa CV atbilstošu atalgojumu; (IV) neatkāpties un sākt "svaidīt pa stūriem" atbildīgos ministrus; utt.  Un tomēr... ņemot vērā šodienas sejas mīmiku un asaras, kas tā vien gribēja izrauties laukā preses konferences tiešraidē, es ticu, ka lēmums ir emocionāls. Un nav nozīmes vai viņa iekšējais vadzis lūza vai  tiešām viņš tik ļoti pārdzīvo par Zolitūdi... šoreiz es ticu lēmuma emocionālajai pu

Noteikti esat pamanījuši, ka pēdējā mēneša laikā neko daudz šeit neesmu rakstījis. Kā jau iepriekš kādā no saviem blogiem esmu minējis - mana blogu rakstīšanas aktivitāte cieši saistīta ar manu tiešo darba pienākumu aktivitātes ciklu. Darbā ir mirkļi, kad ne tikai nav laika bloga uzturēšanai, bet pat jēdzīgai sevis uzturēšanai. Bet nu, kārtējo aktivitātes uzplūdu esmu vairāk vai mazāk veiksmīgi pārdzīvojis, tāpēc varu pievērsties savam blogam. Par ko būtu rakstījis, ja būtu bijis laiks: Aizpagājušajās brīvdienās ar Nereta jaunskungu (eh, ne pārāk ilgi vēl varēšu viņu tā saukt :D) devāmies Siguldas virzienā. Skatoties, cik brāļiem Dukuriem tās medaļas viegli nāk, izdomājām, ka olimpiskajā sezonā varbūt jāpievēršas skeletonam un jādodas februārī uz Sočiem. Tavu nelaimi, pie īstajām kamanām mūs neviens nelaida. Kā jau praktikantiem, iedeva ko nekaitīgāku, baidījās, ka ar īstajām nositīsimies... :D Ja nopietni, devāmies uz Siguldu izbraukt ar tā saucamo "zaļo vardi". Ieprie

As you have already probably heard we've had a terrible accident in Riga this Thursday - a roof of a supermarket collapsed in the prime time of Thursday. The shop was full of people who, like most of us usually do, simply went to the store to buy something for the evening. A lot of them went to the shop to buy a thing for their children... At one point the roof of the building collapsed burying  the people under a layer of concrete, metal constructions sand and brick. After the first collapse of the roof firemen arrived, but then the remainder part of the roof collapsed... I won't go here into details - we've got a lot of international media coverage on this event... unfortunately this time the reason is this gloomy. By the afternoon of Saturday 52 people are dead, 10 still missing, a dozens of people with different injuries are in the hospitals. 3 firemen are have been killed after trying to save the people which were buried under the ruins of the first roof collapse, unfo

Tie, kas lasa šo blogu atceras, ka gada vidū ar  @Anna_Kasjanova  devāmies ceļojumā uz vietu, kur satiekas Ziemeļamerikas un Eirāzijas plātnes. Tā nu tā ir sanācis, ka mūsu nākamais ceļojums ir faktiski šo pašu abu plātņu satikšanās vietā, vien nedaudz tālāk uz ziemeļiem... nu, vairāk nekā mazliet.  Nesen sēdējām ar Polundru mājās, kārtējā lietainā vakarā, un spriedām, ka šā gada garajās Ziemassvētku brīvdienās varētu kaut kur aizbraukt. Būtu grēks neizmantot momentu, kad tik veiksmīgi sakrīt brīvdienas. Tad nu skatījāmies, kur doties. Skatījāmies vairāk uz dienvidiem - galvenokārt doma bija doties uz Itāliju, tās ziemeļu daļu un izbaudīt gastronomiskās izvirtības.  Tomēr meklējot biļetes uzspēros visai izdevīgam Norwegian piedāvājumam, uz vietu, kura es pieņemu ir katra īsta ceļošanas entuziasta galamērķu sarakstā. Neapšaubāmi, arī mūsu sarakstā šī valsts vienmēr ir bijusi. Turklāt, ņemot vērā, to, ka šogad esam pavadījuši n dienas uz salām, gribējās šo pieredzi paturpināt

Dīvaina paskata mājas - no sākuma, uzkāpjot tornī, likās ka skatos uz Zolitūdi, kur mājas sagāzušās Laikam jau cītīgākie mana bloga lasītāji būs pamanījuši, ka ierakstu daudzums blogā ir apgriezti proporcionāls eiro ieviešanas tuvumam. :) Nesen biju izbraucis uz dažām dienām no LV uz pilsētu, kuru labprātīgi nebūtu apmeklējis - Minheni. Bērnības trauma, jeb 2001.gada ČL fināls pārāk labi atmiņā vēl šobaltdien :) Brauciens izteikti lietišķs, tādēļ daudz laika pašai pilsētai man nebija, bet pie pāris atziņām paspēju tikt. Pirmkārt, nedēļu pirms devos uz Minheni, ziņās skatījos, ka Bavārijā snieg. Tā bija domājuši arī mani kolēģi no citām valstīm, kas ieradās uz sanāksmi ziemas mēteļos, zābakos, šallēs, cimdos un cepurēs. Vien retais bija paskatījies aktuālo laika prognozi. Ārā bija +20°C un vairāk... Es arī būtu ieberzies, ja vien pēdējā mirklī tomēr nebūtu nolēmis paskatīt kāds tad īsti šobrīd laiks Minhenē. Un vienalga paņēmu līdzi rudens jaku, jo galvā nelikās kopā kā nedē

Pēdējā laikā tiešām atliek vien nobrīnīties par diskusijām sociālajā vidē - dominējošais LV iedzīvotāju viedoklis par jebkurām norisēm un jebkuriem ierosinājumiem ir negatīvs. Vidējais LV iedzīvotājs sēž stūrīti, iekož savu picu un uzdzerot kolu, ieraksta Deflu, Tvnet komentāros vai vēl labāk tviterī žultainu komentāru par to, ka redz šī iniciatīva ir pilnīgs murgs, šī ideja ir slikta u.tml. Un ne jau tādēļ, ka būtu iedziļinājies idejas būtībā, bet gan tādēļ, ka jau ir pierasts kaut ko kritizēt un tā dara visi. Ir taču vieglāk pieķerties "masai" un kritizēt līdzi.  Kritika jau ir ierasts process, tāpat kā ēst pusdienas un naktī gulēt. Turklāt interesanti, ka kritika tiek uzreiz virzīta nevis uz diskusiju objektu, bet gan veltīta tai personai/personu grupai, kas pauž šo viedokli. Visvairāk, protams, mani aizrauju general diskusija par labklājības līmeņa paaugstināšanu, kurā tiek iepīta virkne tēmu, bet rezultāts visur ir vienāds: viss, kas notiek ar valsts ekonomiku vai visa

Šonakt murgoju par T kontiem. Tie, kas pazīstami ar grāmatvedību, zina šādu jēdzienu. Šobrīd Courserā mācos finanšu grāmatvedību , 2.lekcija par debetu un kredītu mani noveda līdz vājprātam. :D Bail iedomāties kā būs tālāk. It kā to visu esmu mācījies LU EVF, bet tas bija ēmm... 8gadus atpakaļ? Pēdējā laikā arvien biežāk iedziļinos atsevišķu uzņēmumu finanšu pārskatos, tāpēc jūtu nepieciešamību pēc zināšanu atjaunināšanas/iegūšanas. Vienlaicīgi pieteicos arī makroekonomikai - laiks beidzot to pamācīties :D Savādāk pēdējā laikā DELFu un makroekonomikas komentāros mani tik noknābā. Sapratu, ka laikam neko nesapratu. :) Iepriekš mācījos arī "Irrational behaviour" - super interesants kurss, ko pasniedza Dan Ariely - ja kādam ir iespēja, palasiet/paskatāties. Interesanti, ka abus studiju kursus it kā mācījos augstskolā - bet nevar salīdzināt... Coursera gadījumā es katrā stundā iegūstu vairāk nekā LU EVF nedēļā. Turklāt, cik saprotu no savu paziņu teiktā, viņu situācija ir lī

Pēdējā laikā bieži tiek diskutēta tēma par to, ka TUA slikti ietekmē nac. identitāti izlaupa valsti utt. Šī disikusija ir interesanta, un man pašam interesanti kā un vai tā beigsies - jo viena pareiza atbilde man pašam nav. Šis jautājums ir viens no tiem gadījumiem, kad jūtu sevī personības šķelšanās pazīmes. :) Viens "es" saka, ka ieguvumi ir ekonomikai (nod. ieņēmumi, nodarbinātība, tūrisms, tirdzniecība utt.), otrs es - nav pārliecības par to, kas notiks momentā, kad atļaujas tiks aizliegtas/pātrauktas. Kā ekonomists es redzu ieguvumus, ko īstermiņā sniedz TUA, bet es neesmu līdz galam drošs, par efektu ilgtermiņā un par pārējiem jautājumiem - nacionālo identitāti utt. Bet es gribētu pievērst lasītāju uzmanību tam, ka šī diskusija lielā mērā atkal ir kļuvusi vien par priekšvēlēšanu politisko cīņu . Kopējā dillema šajā diskusijā ir par to, ka tautsaimniecība gūst labumu no "ne pārāk labām aktivitātēm" - sauksmim to tā. Un par to tagad visi cepās. Es, savukārt, ne

Šovakar gribēju pastāstīt par projektu, kas vismaz man šķita ļoti interesants. Es tam sekoju līdzi jau no pirmā stāsta - noder gan plānojot turpmākos ceļojumus, gan palasot citu LV cilvēku pieredzi.  Šis projekts saucas "100 latviešu stāsti" - par to vairāk varat lasīt:  http://100latviesustasti.lv/ Īsumā - divi čaļi ( @Smeltersg un  @jeekrinja )  apceļoja riņķī pasaulei, cenšoties savākt 100 ārzemēs dzīvojošu latviešu dzīvesstāstus. Stāsti ir ļoti interesanti sarakstīti, tie dalās divās daļās - vieni ir par pašiem piedzīvojumiem ceļā, otri - par sastaptajiem cilvēkiem. Tagad čali jau ir atpakaļ. Apbrīnoju viņus par to, kā viņi ceļoja un vispār par šo ideju un misijas apziņu. Ļoti ceru, ka ar šo viņu projekts nebeigsies, bet gan taps vismaz grāmata.  Ļoti iesaku palasīt par LV cilvēkiem, kas dzīvo visapkārt zemeslodei. Liek pārdomāt dzīves vērtības. Savukārt ceļotājiem ļoti noderēs viņu ceļošanas apraksti. Kā stāstu highlight uzskatu viņu viesošanos pie R.Zuikas.

Šodien mediju telpu tā pa īstam pāršalca ziņa par to, ka A/S "Aldaris" pamet Latviju. Un tieši tā, vairums mediju lasītāju to arī uztvēra, ne īsti iedziļinoties tās saturā, ne ziņas patiesajā būtībā. Te var atrast oriģinālo "Aldara" preses relīzi. Manas uztveres vai informētības ietvaros A/S "Aldaris" nebeidz ražot alu - tas vienkārši pārprofilējas atbilstoši tirgus situācijai. Ja tas, ko "Aldaris" min savā preses relīzē ir taisnība un nav zināmi kādi citi fakti (neesmu par tādiem dzirdējis), tad man šķiet, ka šodienas ziņa nebūt nav tik negatīva, kā to šodien pasniedz masu mediji, LPUF utt. Skaidrs, ka šādu ziņu var forši pagriezt, savu interešu lobēšanai, bet domāju, ka šoreiz ar šo mazliet pārspīlēja. Man līdz galam nav skaidrs tas, kā fakts, ka uz citām valstīm pārnes lētā alus segmentu (kas ir krītošs segments LV), bet šeit atstāj tikai premium klasi, nozīmē, ka LV rūpniecībai zūd konkurētspēja, kā jau daži paspējuši izteikties. Manuprā

Pagājušajā ziemā ar Polundru cīnījāmies pret pārtikas kodēm. Tās bija pilnībā apsēdušas mūsu pārtikas krājumus. 2-3 reizes pilnībā iznīcinājām visus sausās pārtikas krājumus, izberzām visu virtuvi utt. Izmēģinājām arī visas iespējamās tautas metodes, kas galvenokārt saistītas ar dažādām ēteriskajām eļļām utt. Vienā momentā izdevās viņas pieveikt. Tad nu kādu pusgadu dzīvojām bez viņām.  Nesen nopirkām grūbas (diemžēl neatceros zīmolu - šķiet  "Valdo"). Pārbēru tās uzreiz speciāli hermētiskā traukā, lai nesarastos pārtikas kodes.  Šodien nācu mājās un domāju, ka šodien beidzot ir laiks pagatavot kaut ko gardu. Atnācu mājās un ķēros pie gatavošanas - mirklī, kad attaisīju hermētisko trauku, ārā izspurdza 5 pārtikas kodes, vēl 3 paspēju iespundēt atpakaļ traukā. :D Tad nu ņēmos klapēt izbēgušās. 4 paguvu likvidēt, 5tā izbēga un noslēpās - ceru, ka tas neizvērsīsies atkal kožu pilnā ziemā :D Tad nu lūk - jautājums: Kā Jūs cīnāties ar šo sērgu? Kā lai nopērk normālas grūba

Kad izveidoju šo blogu man bija kluss mērķis - gada laikā savākt 10 tūkst. lasījumus. Uz to mirkli tas man likās ļoti ambiciozs mērķis, un domāju, ka diez vai man izdosies to sasniegt. Tomēr redz - 1.septembris ir tā diena, kad mērķis sasniegts - 10057 lapu skatījumu. Mērķi izdevās sasniegt gandrīz 2x ātrāk nekā plānoju - kopš 10.februāra, kad sāku veidot šo blogu, ir pagājuši vien nepilni 7 mēneši. Paldies Jums par lasīšanu, komentēšanu un tām vēstulēm, ko esat man sūtījuši! Vispār, iedrošinu arī jūs, manus lasītājus, rakstīt blogus par sev svarīgām tēmām. Cilvēku atsaucība ir liela, un ļauj paplašināt redzesloku. Par vairākām tēmām cilvēki ar mani sazinājās, komentēja, papildināja, laboja, kritizēja, bet...tas tikai padarīja mani priecīgu, jo uzzināju vairāk viedokļu, vairāk jaunas informācijas, par kuru ikdienā neuzzinu.  Populārākie (lasītākie) raksti ir bijuši: Amonija nitrāts - arī Rīgas draugs? "Mikrotīkls" - Latvijas rūpniecība nav mirusi (2.daļa); Akcīze n

Manuprāt, pēckrīzes periodā sabiedrībā ir pārāk iesakņojies uzskats, ka būvniecības nozare ir pilnībā mirusi. Jā, tur ir daļa taisnības – būvniecība tiešām bija tā nozare, kas krīzi pārdzīvoja vissmagāk (vismaz vērtējot pēc pievienotās vērtības krituma apjoma), tomēr nebūt nav tā, ka vairs nekas netiek būvēts. Lai nedaudz kliedētu šo mītu, esmu sagatavojis rakstu par būvniecības nozares dinamikas un struktūras rādītājiem pēckrīzes periodā, kas apliecina, ka būvniecībā turpinās attīstība, lai arī skaidrs, ka pirmskrīzes perioda augstumus tuvākajos gados vēl nesasniegt. Rakstā pievēršos Latvijas būvniecības nozares struktūrdinamikai, dažādiem informācijas avotiem utt.  1. attēls. Būvniecības produkcijas indeksi (2007-2008=100), s.i. Datu avots: CSP Raksta turpinājums Latvijas galvenajā makroekonomikas analītīkas un diskusiju vietnē - makroekonomika.lv.  :)

Tie, kas ir bijuši pie mums ciemos, ir redzējuši, ka mums lielajā istabā ilgstoši stāv nokaltis koks. :) Jā, tas bija citronkoks, ko ilgi nevarēju savākties izmest - to man savulaik uzdāvināja Polundrs. Sen gribēju sev citronkoku, bet nekādīgi nesanāca tādu dabūt. Tas bija pilns ar skaistiem citrona ziediem, bet pie mums ilgi dzīvību nevilka - acīmredzot centrālā apkure to nobeidza. Vai arī tādēļ, ka koki, kas ir negatavi tam, tiek potēti, lai izaudzētu skaistus citronus un pārdotu to (veikalos bieži var redzēt, ka uz koka, kurš ir 50cm augstumā aug 15 citroni - šāds visticamā visai ātri mirs). Tad nu šoreiz esmu gājis citu ceļu - nopirku citronu (Prizmā kādu laiku atpakaļ bija ļoti skaisti citroni) un jau 2 nedēļas ņemos ap 15 Argentīnas citrona sēklām. Saliku sēklas samitrināta papīra kārtās (pirms tam izlobot katru sēkliņu no cietā apvalka, lai tām vieglāk būtu izrauties laukā), plastikāta maisiņā un gaidīju, katru dienu pārbaudot vai mitrums ir pietiekams. 5 no sēklām pēc 2 nedēļu

Turpinot par apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, par kuriem ne vienmēr esam dzidējuši, piedāvāju rakstu sērijas 2.rakstu. Iepriekšējā reizē rakstīju par elektromotoru ražotāju - "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcu". Lasītāju interese un atsaucība bija necerēti augsta - ar mani sazinājās gan cilvēki, kuri nekad par šo uzņēmumu nav dzirdējuši, gan tie, kuriem ar uzņēmumu ir bijusi kāda sadarbība, gan arī tie, kas tur strādā. Varu tikai atkārtot "RER" ir uz pareizā pārmaiņu ceļa, ja viss būs labi, tad tuvākajos gados šis uzņēmums būtiski kāpinās apgrozījumu un izies jaunā līmenī. Vairāki cilvēki apstiprināja to, ka uzņēmums nedaudz "iestrēdzis" un nav sekojis līdzi laikam, tas attiecas kā uz tehnoloģijām, tā uz darbiniekiem. Tomēr uzņemuma vadībai esot lieli plāni jau tuvākajā laikā. Gaidīsim, un redzēsim! :)   Bet šoreiz gribu pievērst uzmanību citam, radniecīgas apstrādes rūpniecības apakšnozares - elekronisko iekārtu ražotājam. Vai spējat iedomāties, ka L

Par visu, ko pagājušās nedēļas laikā nepaspēju uzrakstīt: Budžeta veidošanas process kārtējo gadu notiek caur (atvainojos) pakaļu... Tas laikam ir normāli, ka budžeta veidošanas process sākas ar iepriekšējā gadā likumā ierakstītu normu pārskatīšanu. Ja kāds nav pārliecinājies – IIN likums: http://likumi.lv/doc.php?id=56880 , skat. 15.panta beigas, maziem burtiņiem (gandrīz vai kā sms kredīta līgumos...). Es nebūt neesmu pretinieks šobrīd masu medijos izskanējušajiem piedāvājumiem par neapliekamā minimuma celšanu, atvieglojumiem par apgādājamajiem utt. Bet princips! Nafig, Finanšu ministrijai ir jāizstrādā nodokļu politikas ilgtermiņa plānošanas dokumenti, ja katru gadu politiķi nodokļu politiku saplosa kā kaulu iemestu nebarotu suņu sētā? Štrunts ar likumiem, principiem utt., bet tā ir politiskās elites mērena spļaušana savu vēlētāju sejās. Gan mājsaimniecības, gan uzņēmēji ir jau labu laiku atpakaļ rēķinājušies, ka tas, kas ir ierakstīts likumā, arī paliks likumā, nevis tiks izgr

Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca - uzņēmums ar milzu vēsturi, bet piemirsts šodien Šoreiz gribās uzrakstīt par kādu uzņēmumu, kas man pašam salīdzinoši nesen bija atklājums. Zināju, ka LV tāds uzņēmums ir, bet nepievērsu tam uzmanību, jo likās tāda post-padomju palieka vien ir un tas knapi velk dzīvību. Pēdējo aptuveni gadu, analizējot Latvijas tautsaimniecības datus, redzēju, ka ir parādījies kaut kāds jauns "spēlētājs" datos, bet nespēju īsti atšķetināt, kas tad tas ir. Apstrādes rūpniecības viena no apakšnozarēm pēkšņi sākusi strauji kāpināt tempus, gūt īpatsvaru kopējā apstrādes rūpniecības struktūrā. Arī nozares rentabilitātes dati pēkšņi strauji uzlabojušies. Runa ir par apstrādes rūpniecības 27.apakšnozari - elektrisko iekārtu razošanu. Lienot dziļāk datos, noskaidroju, ka pieaugums galvenokārt 2711 nodaļā, kas ir "e lektromotoru, ģeneratoru un transformatoru ražošana". Sāku saprast, no kuras puses "pūš vējš". Tā ir "Rīgas elektromašīnb

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā . Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu ( jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc ; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža

Šodien, braucot pa Jūrmalas šoseju, mūs apdzina vienas taksometru firmas taksītis. Tas, kura krāsa ir mūsu nacionālās aviolīnijas putnu astes krāsā. It kā nekā neparasta... apdzina šķiet 40.numurs. Bet, uz automašīnas durvīm pamanīju ar maziem burtiem rakstītu SIA "Borts 40"... Kaut kā instinktīvi likās, ka agrāk šādi uzraksti nebija. Uzreiz sapratu, kas aiz tā slēpjas. Aizbraucām prom no Rīgas, bet, kad bijām atpakaļ uzreiz devāmies vēl viena līdzīga taksīšana medīšanā. Atradām auto ar šķiet 157.numuru. Miniet trīs reizes, kas rakstīts uz durvīm? Jā, pareizi - SIA "Borts 157"... Guvis apstiprinājumu, apskatījos mājās Lursoftā , kāds ir šo SIA pamatkapitāls. Gribiet minēt? 1.00 LVL. Pārsvarā taksīši tiek pārreģistrēti šobrīd - vasaras mēnešos, sākot ar jūniju. Kāda jēga no tā? Domāju Jūs paši saprotat - mikronodokokļa maksāšana, citu iemeslu neredzu, bet pagaidām tas tik mans pieņēmums. Acīmredzot uzņēmums pāriet no klasiskas SIA uz multi SIA shēmu, kas pēdējā

Izlasīju šo VM iniciatīvu un nopūtos...   " Lai papildinātu valsts budžetu un tādējādi sniegtu lielāku finansiālu atbalstu veselības nozarei /../". Es saprastu, ja VM ar šādu iniciatīvu nāktu klajā, kā mērķi deklarējot sabiedrības veselības uzlabošanu, bet nē - meklēt ar ko aizlāpīt budžeta caurumus ir prioritāte. Es tiešām ar lielu interesi vērošu, kā (i) tiks definēta "neveselīga pārtika" un (ii) kas būs tie definētāji (jo lobiju grupas šajā gadījumā strādās ļoti aktīvi). Ok, ir pārtikas produktu grupa, kur viss skaidrs - alkohols, tabaka. Bet kaut kā tieši ar šīs grupas akcīzes nodokļa palielināšanu pēdējos gados nemaz tik labi neiet. Ja tabakai akcīze vēl ir ok, tad stiprajam alkoholam akcīze šķiet daudz par zemu, īpaši samērojot ar to postu, ko tas nodara LV. Acīmredzot lobijs pārāk spēcīgs. Tāpat skaidrs, ka saldinātie dzērieni (kas jau tiek aplikti ar akcīzi) ir kaitīgs produkts, jautājums vien ir par akcīzes likmi, kas, manuprāt, ir smieklīga s