Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Tiek rādīti šajā datumā publicētie ziņojumi: aprīlis, 2013

Ķīlis prom, gaviles - LV izglītības sistēma glābta!

"Ķīlis prom, gaviles - LV izglītības sistēma glābta!" - šķiet, ka šobrīd tāds noskaņojums valda. Vismaz, ja palasa twitteri vai rakstu par Ķīli komentārus. Savukārt man ir žēl, ka LV politizētā vide nokāva potenciāli labu vīziju. N-tos gadus tiek kladzināts, ka nepieciešamas reformas izglītības un veselības jomās, tik katrs jēdzienu "reforma" saprot pa savam. Šķiet LV dominē vēlme pēc reformas, kurā nevienam nesāpētu, neviens netiktu atlaists, neviens netraucētu turpināt darīt bezjēdzīgu darbu un vispār, būtu labi, ja reformas gaitā palielinātu algu. Jā, Ķīlis pieļāva kļūdas. Atnāca, izdzenāja sev riņķī visus, arī tos, kas vēlākos posmos iespējams būtu noderējuši. Tomēr nevar noliegt, ka viņam vismaz bija jēdzīga vīzija, ko pasākt ar izglītības sistēmu. Man personiski, šis bija viens no tiem ministriem, kas atstāja vismaz nelielu cerību par to, ka LV ilgtermiņā viss būs labi. Jebkurā gadījumā, novēlu Ķīļa kungam veselību un panākumus turpmākajā darbības jomā. Vi

Interneta veikali, kas sūta preces uz Latviju

Šodien iedomājos, ka nu jau ir pagājuši aptuveni 10 gadi kopš veicu savu pirmo pirkumu ārzemju interneta veikalā un ar to iesāku savu "starptautiskā šopinga" karjeru. :) Kopš tā laika esmu iepricies un tirgojis neskaitāmos i-neta veikalos - iedomājos, ka varbūt kādam mana pieredze var noderēt. eBay Protams, pasaulē populārākais interneta veikals ir eBay.com (vai attiecīgi .co.uk, .de, .it utt.). Caur eBay savulaik esmu pircis visu, ko vien var iedomāties - portatīvos datorus, fotoaparātus, drēbes, dažadas rezerves daļas sadzīves tehnikai, grāmatas un daudz, daudz ko citu. Iepērkoties ar eBay jāatcerās šādas lietas: Sūtot no Eiropas var nedomāt par PVN un muitas nodokli, bet sūtot no valstīm, kas nav ES, būs jāmaksā nodokļi. Par to vairāk šajā rakstā , jo sākot 2013.gadu atkal nelielas izmaiņas. Visbiežāk eBay vidē darīšana ir nevis ar profesionālu pārdevēju (uzņēmēju, vai kādu, kurš ar to regulāri nodarbojas), bet gan vienkārši cilvēku, kurš grib pārdot savā īpašumā e

Uz mūžu notiesātā atbrīvošana? Vai vajag?

Izlasīju šo: http://www.delfi.lv/news/national/politics/pirmo-reizi-latvijas-vesture-muzinieks-ludzis-apzelosanu.d?id=43256113 Un tagad pats domāju - ko būtu pareizāk darīt ar šādiem kadriem? No vienas puses bail šādus laist laukā sabiedrībā... nogalinājis divus pudeles brāļus, nosēdējis 20 gadus cietumā (kas nav nekāda personisko attīstību veicinošā vide) un tagad grib ārā. Kāda cerība, ka cilvēks, kurš faktiski pēdējo reizi ārā ir bijis gandrīz vai vēl Padomju Savienībā pēkšņi ātri adaptēsies "veiksmes stāsta" ekonomikai, atradīs darbu, mitekli utt.? Tuva nullei... Probācijas dienests? Neticu. No otras puses, katrs cietumnieks no valsts budžeta paņem ap 10 Ls diennaktī. Katrs. Mazliet tracinoši, ka nogalinot divus cilvēkus tiek nopelnīta "pilna pansija" ar 3x ēdināšanu, bet nekas nav jādara (ok, pārspīlēju - protams dzīve cietumā nav nekāda saldā dzīve). Bet, kāpēc citās valstīs cietumnieki tiek nodarbināti akmeņlauztuvēs, ogļu ieguvē, ceļu remontos, mežizstr

Amonija nitrāts - arī Rīgas draugs?

Šodienas ASV sprādziena kontekstā pārdomas par šo tēmu. Kādus gadus divus atpakaļ jau twitter vidē norādīju, ka esmu ļoti pret amonija nitrāta pārkraušanas termināla būvniecību Rīgā. Kopš tā laika ir mainījušās divas lietas: Teksasā jau otro reizi pēdējo 60 gadu laikā (lai arī dažādās pilsētās) ir "uzgājis gaisā" amonija nitrāts. Sekas pilnībā nav skaidras, bet no bildēm redzētā pieņemu, ka rezultāti ir ļoti nopietni. Rīgā, aptuveni 5-7 km no Rīgas centra, ir uzsākta amonija nitrāta (un citu ķīmisko vielu) pārkraušanas termināla būvniecība. Ar gada jaudu - 150 tūkst. tonnu amonija nitrāta gadījumā, bet kopējā ķīm. vielu pārkraušanas jauda pie 2 milj. tonnu gadā. Un ar uzglabāšanas apjomiem, kas ir daudz lielāki par Teksasas rūpnīcās sprāgušajiem apjomiem. ( te ir labs blogs par šo tēmu ) Vislielāko bažu raisa apjomi - Teksasā šodien uzgāja gaisā pēc dažādiem informācijas avotiem 20 - 200 tonnu amonija nitrāta. 1947.gadā, kad sprādziens nogalināja vairāk par 500 cilvēki

Kara muzeja apmeklējums

Vakar bijušie kolēģi mani pusdienās aizvilka ēst pusdienas uz Kara muzeju ēdnīcu (starp citu - iesaku). Paskatījos riņķī un iedomājos, ka sen neesmu bijis šajā muzejā (šķiet 10-15 gadus :D). Šodien ar Polundru pēc siera kūkas ieēšanas Trokšņu ielā (arī iesaku - klusa vietiņa par kuru maz zina, bet vienas no labākajām siera kūkām Rīgā, jauks saimnieks ar sunīti, un riktīga oranžērija :)) aizgājām turp. Telpas skaisti atremontētas - neatgādina klasisko LV muzeju. Eksponāti pa lielam nav mainījušies (un darbinieces arī šķiet tās pašas tantes :D), bet jāsaka, biju pārsteigts cik daudz ārzemju tūristu apmeklēja muzeju. Turklāt materiāla izpētei ir daudz vairāk nekā vienā reizē var izskatīt. Turklāt tas viss bezmaksas. Šodien tur pavadījām kādas 2h, bet visai sasteigtā režīmā. Interesanti - 6 gadus strādāju 300m no muzeja, bet nekad nebiju iegājis. Vienīgais ierosinājums, kas būtu muzejam - vairāk skaidrojošu uzrakstu ārvalstu valodās. Savādak ārzemnieki var skatīt vien eksponātus, ne vi

LM glābšana ar savu maku - kāpēc nē?

Palasīju komentārus par LM glābšanu vai neglābšanu. Cilvēki dalās aptuveni 50/50. Viens viedoklis ir, ka tiem "zagļiem vairs nevienu centu nedrīkst dot", otrs "darbinieki nav vainīgi, ka tā ir sanācis, jāglābj". Ņemot vērā to, ka valdības rocība nekāda lielā nav, tad visticamāk, lai glābtu LM būs nepieciešami citi risinājumi. Investors? Jā, iespējams. Bet īsti neticu, ka šā brīža Eiropas metalurģijas tirgus situācijā ir iespējams atrast investoru. Varbūt Ķīna, Krievija, bet cerības nav lielas. Zaharins sola ieķīlāt akcijas? Smieklīgi... viņš laikam nav pamanījis, ka pāris nedēļas atpakaļ viņš pats tās ir bijis gatavs atdot par velti, kas arī aptuveni norāda to vērtību. Šodien starp citu Rīgas biržā atsāka tirgot LM akcijas. Pieprasījums ap 10 santīmiem, piedāvājums ap latu... loģiski, ka neviens darījums nenotika... Ne velti pieminēju Rīgas Fondu biržu. Uzņēmums kotējas biržā. Tad kāpēc tāpat kā visās civilizētajās valstīs neizmantot biržas instrumentu

Mājokļu tirgus: brienam nekurienē?

Pagājušajā nedēļā pavadīju aizraujošas stundas " Lanīda " organizētajā konferencē par to, "Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?". Konference tiešām aizraujoša - reti, kad apgrozos nekustamā īpašuma nozares aprindās, tādēļ lielākā daļa prezentāciju šķita interesantas - par brīnumu pat juristu un ierēdņu prezentācijas lika padomāt par jaunām šķautnēm šajā jomā. Ar birojiem it kā viss ir skaidrs, pieprasījums pakāpeniski kāpj - aptuveni ekonomiskās izaugsmes tempos. A klases biroju trūkst, B klases "augstais gals" arī aizņemts. Pamazām būvējas jaunas platības. Nekādi "bumi" priekšā nav un tirgus turpinās lēzeni attīstīties. Par mājokļu tirgu gan ir interesantāk:   · Ir milzīgs neapdzīvoto mājokļu fonds, kas galvenokārt pieder banku meitas uzņēmumiem (Ektornet, Pillar utt.). · Bankas pietur šos mājokļus, jo a) Nav īsti absorbcijas spējas - mājsaimniecības nav gatavas maksāt piedāvāto cenu + ja grūdīs tirgū pārāk daudz īpašumu

Veiksmes stāsts un emigrācija

Nesaprotu visus tos gaudotājus, kas teic, ka LV izvēlētā krīzes pārvarēšanas stratēģija ir izraisījusi milzu emigrāciju, kas ilgtermiņā atspēlēsies uz valsts potenciālo izaugsmi. Jā, emigrācijai ir negatīva ietkeme uz potenciālo izaugsmi, bet ne jau krīzes pārvarēšanas stratēģija to izraisīja. Interesanti, devalvācijas gadījumā (vai citu alternatīvo risinājumu gadījumā) cilvēki sakostu zobus, maksātu savus dārgāk kļuvušos hipotekāros kredītus un nekādā gadījumā nebrauktu prom? Laikam cilvēkiem devalvācija ļoti iepatiktos, viņi atteiktos no Ryanair vienvirziena biļetēm un tupētu tepat. Par krīzes pārvarēšanas stratēģijām protams var strīdēties, tomēr apgalvot, ka emigrācija būtu mazāka pie citām stratēģijām, ir pilnīgas muļķības. Neviena no krīzes pārvarēšanas stratēģijām nebūtu garantējusi mājsaimniecībām tūlītēju labklājību - kas ir vienīgais nopietnais emigrācijas arguments. Punkts.