Miesnieks.com

This is a blog on our trip to Azores, part 2. You can find the first part of this blog here (a link to an external site – my personal blog). After some days in Ponta Delgada we went to explore the island of Sao Miguel. Prior our arrival we rented a car in one of the local car rentals. We got a silver coloured Kia Piccanto – a small, versatile car. It was already quite worn-out, the first gear was a bit problematic (well, when I say problematic I mean – not working at all...), the tyres were quite worn, the chassis were a bit rusty, but on overall it still was a good car (especially taking into account the small amount of money we paid for it) and did serve us well. Our first destination of the day was Ribeira Grande – a small town in the north of the island. On our way out of Ponta Delgada we got lost a bit, visited the airport again instead of driving to the north, but those were only minor issues. At this point I need to clarify: we don't use a care back here in Riga

Katru reizi plānojot, kur doties, nākamajā ceļojumā saskaramies ar vienu un to pašu jautājumu: doties un jaunu un neiepazītu vietu vai tomēr atgriezties kādā no tām vietām, kur iepriekš ir būts?  No vienas puses, atgriežoties vietā, kur ir būts ir savi plusi. Piemēram, nav jālauza galva par labākajiem veidiem kā tur nokļūt, plānošanu, kur labāk apmesties un ko ēst. No otras puses, var būt vilšanās sajūta, ja vairs nav tik labi, kā bija pirmajā apmeklējuma reizē. Varētu teikt, ka tā mums gadījās, otro reizi apmeklējot Porto . Nekas slikts īsti nenotika, bet tomēr... pēc pirmā mūsu ceļojuma par Porto sajūsminājāmies, pēc otrā - atceramies tikai pozitīvo. :) Dodoties uz jaunu vietu, var iepazīt daudz kā jauna, bet var arī vilties. Tad nu šobrīd domājam, ko darīt ar rudens atvaļinājumu (pavasara sezonu šogad diemžēl izlaižām - abiem darbi, kuru dēļ īsti nespējām "sabīdīt kalendāri"). Varianti ir vairāki, bet joprojām netiekam prom no 2013.gadā piedzīvotā... Horta, Faial,

Pēdējā laikā saistībā ar Krievijas un Ukrainas krīzi ir aktualizējies jautājums par aizsardzības jomas finansējumu. Iestājoties NATO, Latvija apņēmās aizsardzības jomai veltīt 2% no IKP.  Mazliet atkāpjoties no raksta tēmas – mans personīgais viedoklis par aizsardzības budžetu ir tāds, ka tā ir „spēļmantiņa” lielajām valstīm, kamēr mazo valstu gadījumā aizsardzības budžets ir nepieciešams tik liels, lai nodrošinātu robežsardzi, kā arī nepieciešamības gadījumā varētu vismaz formāli pretstāvēt potenciālajam agresoram. Mazliet atkā Manuprāt, vismaz LV gadījumā budžeta izdevumu pusē ir tik daudz prioritāšu, kurām finansējums nepieciešams pirmkārt, ka par aizsardzības budžeta pieaugumu runāt šķiet bezjēdzīgi. Bet tāpēc jau demokrātija ir tāda kāda tā ir – cilvēki ir dažādi un viedokļi arī. Tomēr pēdējā laika politiķu solījumi palielināt aizsardzības budžetu mani mazliet kaitina. Man nešķiet pieņemami, ka dažu "tanku" iegāde vai modernāku ieroču iegāde, lai palielinātu LV pretes

Jau ilgāku laiku viesojoties Rīgas Centrāltirgū skatos uz atvērto zivju ēstuvi " Siļķītes un Dillītes ", bet nekādi nesanāca apmeklēt - parasti visai pilns. Tad nu iepriekšējās brīvdienās ar Polundru izdevās tikt iekšā un pat tikt pie galdiņa. Es pats neesmu ļoti liels zivju fans, bet no labi pagatavotām zivīm nekad neatsakos. Ņemts no http://www.rct.lv Ko es varu teikt par šo vietu? Zivju cienītājiem ļoti iesaku - feina vieta, kur var dabūt labi pagatavotas vietējās un ne-vietējās zivtiņas. Uz vietas var apskatīt kā katra zivtiņa izskatās. Ēdienkarte nav ļoti plaša, bet vairāk nekā pietiekama, lai katrs varētu izvēlēties sev ko atbilstošu. Mēs ar Polundru ņēmām mencu ar kartupeļiem ( fish&chips faktiski), kā arī ceptas reņģes un ķilavmaizītes. Viss garšoja lieliski un bez liekiem akcentiem - visu ēdienu galvenais uzsvars ir pati zivs - pagatavota bez liekām "smalko restorānu tipa novitātēm". Arī piedevas kvalitatīvas, teiksim cepti kartupeļi ļoti labi