Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Tiek rādīti šajā datumā publicētie ziņojumi: maijs, 2015

Grāmata pastkastē

Ņemts no: http://www.itespresso.es   Pagājušajā nedēļā, nākot mājās, saskāros ar situāciju, ar ko laikam katrs pilsētā dzīvojošais regulāri sastopas. Taisot vaļā pastkastīti, no tās izvēlās kopotie raksti . Šoreiz sējuma autors bija "Rimi". Vienlaikus tika atsūtīti 3 reklāmas materiāli – ierastā akciju avīze, nu jau žurnāla statusam atbilstošais "Gardēdis" un vēl kaut kāds meistarojums, kas vēstīja par saulainās vasaras iestāšanos. Kopā 48 lapaspuses kvalitatīva poligrāfijas materiāla, 40 no tām pēc labākajiem glancētu žurnālu standartiem. Pēc būtības man nav iebildumu pret reklāmām , pats dažreiz pašķirstu šīs avīzes, lai saprastu, ko var nopirkt (tiesa daru to arī internetā). Bet regulāri domāju – diez cik liels reklāmas budžets tiek iztērēts, lai man katru mēnesi pastkastītē samestu veselu grāmatu ar reklāmām (jo vēl taču nāk klāt citi sējumi no kopotajiem rakstiem – "Prisma", "Maxima", "Domina", "RD" utt.)? Tom

Gūtā mācība (CTB-Locker vīruss)

Līdz šim esmu bijis visai veiksmīgs attiecībā uz datoriem un vīrusiem. Ir bijuši visādi "trojāni" u.tml., bet pa lielam nekad lielas problēmas nav bijušas (nu, izņemot daudzās stundas, kas nepieciešamas uz datu migrāciju un kompja pārinstalāciju). Šoreiz gan kapitāli "atrāvāmies" - vienam no mājas kompjiem parādījās uzraksts par to, ka mūsu personīgie faili (dokumenti, bildes) ir nokriptēti , ja nesamaksāsim izpirkuma maksu cik tur to stundu laikā, tad beigas klāt. Iepriekš biju saskāries ar šā vīrusa fake  paveidiem, kad vienkārši palaid kādu no anti-malware programmām, un nelūgtais viesis ir prom. Tomēr šoreiz atrāvāmies uz īsto ctb-locker vīrusu vai kādu no tā neskaitāmajiem paveidiem. Faili nobloķēti ar paplašinājumu .exx . Forumos teic, ka ar faktiski neuzlaužamu kodu.   Aptuveni šādi izskatās CBT-locker darbībā Ko darīt šādos gadījumos? Izlasot milzum daudz literatūras par šo tēmu, varu ieteikt šādas lietas: 1) Prevencija ir pats galvenais, ko dator

Bēglis = migrants, migrants ≠ bēglis

Pēdējās dienās soc. tīklos aktualizējusies diskusija par migrāciju/bēgļiem. Tad nu nespēju noturēties un šo tēmu nenokomentēt. Jāatgādina gan, ka tas ir mans personīgais viedoklis un nav saistīts ar manām profesionālajām gaitām, un nepārstāv jebkādu institucionālo viedokli. Ņemts no: Flickr.com Man ļoti nepatīk tas, ka diskusijās tiek likta vienādības zīme starp migrantiem (ar migrantiem šā raksta kontekstā saprotam imigrantus) un patvēruma meklētājiem jeb bēgļiem (vai vismaz man tāda sajūta ir radusies). Vismaz no ekonomiskā viedokļa šie abi jēdzieni ir pilnīgi dažādi. Migranti ir daudz plašāks jēdziens, kas sevī iekļauj, piemēram, migrāciju darba dēļ (atrod darbu LV), ģimenes apstākļu dēļ (ieprecas) vai citu iemeslu dēļ, t.sk. politisko motīvu dēļ. Tikmēr bēglis/patvēruma meklētājs galvenokārt pārstāv vien šauro definīciju – ir spiests pamest savu valsti karadarbības, politiskās, reliģiskās, etniskās piederības diskriminācijas vai kādu citu līdzīgu iemeslu dēļ. Attiecīgi atš

Krituši nacionālie stereotipi

Zinu, ka par šo ierakstu visticamāk "atraušos" no soc. tīklu lietotājiem. Gan jau, ka nacionāļi, spriežot pēc mana vārda un uzvārda, klups krāgā un teiks, ka es esmu "okupanta" dēls vai mazdēls... saprotu, ka jautājums sāpīgs un jutīgs – īpaši ģeopolitiskā fona dēļ. Savus nu jau 30 gadus nodzīvoju mērenā ilūziju pasaulē. Tā nu sanāca, ka ienācu ģimenē, kur tēvs ir krievs, bet māte - latviete. Pa tēva līniju uzreiz jāteic ir tikai krieviskas saknes, vecais tēvs un vecmamma (lai vieglas viņiem smiltis) izceļojušies pa visu bijušo Padomju Savienību, beigās "piezemējās" tepat, Ventspilī. Savukārt no mātes puses asinis ir "karstākas" - vectēvs īsts ukrainis, savas valsts patriots līdz pēdējam elpas vilcienam, bet vecmamma - īsta vietējā, latgaliete. Kāpēc es to rakstu? Lai Jūs, dārgie lasītāji, saprastu kontekstu. Savus 30 gadus nodzīvoju vidē, kur saskāros ar dažādām tautībām un mentalitātēm, un biju absolūti pārliecināts, ka LV nav vai gandrīz n