Pāriet uz galveno saturu

Hidden treasure of Europe – the Azores (part 2)

This is a blog on our trip to Azores, part 2. You can find the first part of this blog here (a link to an external site – my personal blog).
After some days in Ponta Delgada we went to explore the island of Sao Miguel. Prior our arrival we rented a car in one of the local car rentals. We got a silver coloured Kia Piccanto – a small, versatile car. It was already quite worn-out, the first gear was a bit problematic (well, when I say problematic I mean – not working at all...), the tyres were quite worn, the chassis were a bit rusty, but on overall it still was a good car (especially taking into account the small amount of money we paid for it) and did serve us well.
Our first destination of the day was Ribeira Grande – a small town in the north of the island. On our way out of Ponta Delgada we got lost a bit, visited the airport again instead of driving to the north, but those were only minor issues. At this point I need to clarify: we don't use a care back here in Riga – we both live in the city centre and we don't actually need a car. That is why I don't even have a drivers licence, but Anna is driving a car very occasionally. In fact at that moment she hadn't driven a car for a while (some 5-7 years). So the beginning for our journey was... exciting. :)
Ribeira Grande
Still, we found the right road to the north and in a matter of time we already parked the car in middle on Ribeira Grande. The town has a beautiful bridge which is the main landmark, there are some museums (but we didn't visit them), and it is the first place where we saw the ocean waves. There is nothing much you can actually do in the town (still there are some good dining places and museums), so we spent there only some 2 hours. On the way out of Ribeira Grande we took the wrong turn and found ourselves in a rural area, but actually we were quite happy about that – it was the first place where we met the famous local cows, were we saw the bamboo growing, and the landscape there was absolutely stunning.
In the middle of nowhere, near Ribeira Grande

The funny thing we discovered only after Ribeira Grande – we were driving with the handbrake on. :) On our way to Ribeira Grande we were wondering that car lacks power uphill J
But the main goal of the day was to reach the tea plantations. Yes, Azores is the only place in Europe where tea is grown for commercial purposes. I must say our visit to the tea plantation was one of the highlights of the trip to Azores. There are two tea plantations on Sao Miguel – Cha Gorreana and Cha Porto Formoso. They are located close to each other, but we chose to visit Cha Gorreana, possibly only because we missed Cha Porto Formoso... :) I will always remember the scent in the air when we opened the doors of our car. It's like to be in a small room filled with strong green tea flavour. The scent was unbelievably strong and rich.

Cha Gorreana

The interesting thing is the factory – the tea that is grown in the fields around is 100% processed in the factory of Cha Gorreana. Furthermore tea is processed in a traditional way, with the same kind of equipment that was used centuries ago. You can arrange an excursion in the factory, but we were lucky enough to join a small group of tourists. Although the excursion was on Portuguese in our case, we did understand the vast majority of the process – you don't really have to hear the explanation, everything is clear enough. J After the excursion we bought some of the tea in the factory shop (still you can buy the same tea all around the island, sometimes it's even cheaper). We also bought some blackberry jam, which is the favourite one for me, but is rarely available back here in Latvia. You can also watch a film on Cha Forreana in a small, improvised cinema. :) And don't forget to visit the tea plantations themselves. That is especially interesting if you've never been to SE Asia and never seen the tea plantation.
We would definitely recommend a visit to the plantation – both of the tea plantations can be found on the north of Sao Miguel, just some 15km to the east of Ribeira Grande. And don't forget to stop at the Miradouro – beautiful viewing spots (there are road signs indicating the location of them) on the way. There are some stunning landscapes in the north of Sao Miguel.
View from one of the Miradouro
In the next blogs – about our trip to Furnas, Povoacao, Lagoa do Fogo.
You can see the other photos prom Sao Miguel here (link to Google+).
Cha Gorreana
This is not a commercial blog, but in case you would like to make a small donation to help me to cover the blog running costs I would be very grateful.

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā. Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu (jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža ka…

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedomājos k…

Podkāsti par ekonomikas tēmu

Pēdējos gados podkāsti ir kļuvuši par ierastu lietu daudzu cilvēku ikdienā. (Uzreiz atkāpe: diez šis termins ir latviskots? Ok, paskatījos - "podraide" un "aplāde". Nē, sorry, tos es nelietošu.) Mani podkāsti nekad tā īsti nav "paķēruši", jo, acīmredzot, tie, kurus mēģināju klausīties, īsti neuzrunāja. Tik laika gaitā sapratu, ka izklaides rakstura podkāsti īsti nav man - brīvajā laikā es varu atrast labākas lietas, ko darīt. Bet, ir savādāk, ja runājam par podkāstiem par manu profesionālo nodarbi - ekonomiku. Šajā ierakstā gribēju padalīties par tiem dažiem, ko klausos, un kas man sniedz vērtīgu informāciju kondensētā veidā. Tieši apstāklis, ka dienas/nedēļas ziņas vai kādu specifisku tēmu varu paklausīties pastaigā mājas-darbs-mājas, ir galvenais iemesls, kādēļ podkāstus sāku klausīties.  Nevienu podkāstu neklausos no A līdz Z tikai tādēļ, ka jānoklausās. Bieži tēma nav tik saistoša vai veids, kā tā pasniegta nešķiet gana interesants vai izzinošs. Dažreiz…

Restorāns kā ierocis

Kinfildiešu sāgas kontekstā atcerējos sarunu ar vienu ārzemnieku, kuram Rīgā pieder ēdināšanas iestāde. Katru reizi, kad tikāmies uz kādu alu, agri vai vēlu saruna nonāca pie nodokļiem. Un nē - viņš nesūdzējās, ka Latvijā būtu pārāk augsti nodokļi. Un nē - nesūdzējās, ka būtu pārāk liela birokrātija. Tieši otrādi - dažreiz pa uzslavēja, teica ka salīdzinājumā ar savu mītnes zemi, LV ir vieglāk. Bet viņš sūdzējās…par kafejnīcu pāri ielai. Un to, kas nākamajā ielā. Un visām tām pārējām. Tām, par kurām viņš zināja, ka tās nemaksā nodokļus. Un dažreiz viņš bija izmisis - jo nolaidās rokas cīnīties dažādu spēles noteikumu spēlē. Katru reizi, kad vajadzēja noalgot darbinieku - faktiskā neto alga, ko varēja piedāvāt bija, zemāka, nekā spēja tās citas bodes - jo tur neto alga ir vienāda ar bruto algu.  Man ir žēl, ka kaut kāds uzpūsts neaizvietojama restorāna stāsts tiek veiksmīgi izmantots (un to dara tie paši cilvēki, kas jau piedalījušies visādu interesantu stāstu tapšanā), lai pastāstītu…