Sunday, August 11, 2013

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā. Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu (jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža kazenes, no dārza tik gardi parasti nesanāk. Tad nu lūk, es kazeņu ievārījumu taisu sekojoši:

1) Pirmais, kas darāms - jānopērk burkas! :D
2) Ir jāpadomā par to, kādu cukuru lietot. Faktiski ir divas opcijas:
    a) Ievārījuma cukurs (tad jālieto aptuveni 500 grami uz 2L ogu);
    b) Parastais ievārījums + pašu gatavots pektīns (tad var lietot mazāk cukura, jāvadās pēc garšas).
3) Ja pie 2. punkta izvēlas b) izvēli, tad jāgatavo pektīns, jeb recinātājs. Par to, kas ir pektīns, un kādēļ tāds vajadzīgs var lasīt S.Meirānes kundzes portālā. No pieredzes zinu, ka ābolu pektīns ir labāks. Pirmkārt, citronu pektīnam tomēr paliek citruaugļiem raksturīgā garša, otrkārt, vismaz manā personīgajā pieredzē pektīns labāk ekstraktējās no āboliem. Varbūt nepareizie citroni :) Kāpēc nelietoju ievārījuma cukuru? Varbūt esmu konservatīvs, bet negribas savā ievārījumā likt klāt kālija sorbātu (kurš lai arī ir gandrīz nekaitīgs, tomēr ir ķīmija) un mākslīgo pektīnu, par kuru esmu lasījis šādus tādus negatīvus stāstus (ja ir interese anglisku google var atrast).
4) Jālasa kazenes. Vēlams meža kazenes, bet var arī dārza.
5) Beram kazenes bļodā, cukuru pa vidu un pa virsu. Ļaujam stundiņu pastāvēt.
6) Tad visu katlā, uzvāram uz nelielas uguns, pievienojam iepriekš sagatavoto pektīnu (te gan būs jāpiešaujās ar daudzumu - ļoti atkarīgs no tā, cik koncentrēts pektīns sanācis).
7) Kad viss sācis vārīties, griežam uguni stiprāku un pavāram vēl 5 minūtes.
8) Slēdzam uguni laukā un ļaujam ievārījumam nedaudz pastāvēt.
9) Pildam burkās.
10) ĒDAM! :)

Kazeņu ievārījums ir lieliska alternatīva aveņu ievārījumam, tikpat sildošs ievārījums. Kazenes pašas par sevi ir ļoti veselīgas ogas, tās ir ļoti spēcīgs antioksidants, tajās ir A, C, un E vietamīni, kā arī kālijs, varš un magnijs. Kazenes lieto gan ziemas saslimšanu ārstēšanai (noder arī kazeņu lapu tēja), gan kuņģa-zarnu traktu sakārtošanai. Kā vienīgais mīnuss, kas daudzus attur no kazeņu lietošanas (īpaši meža) - kazeņu sēkliņas - tās ir daudz un diezgan cietas. Kazenes parasti ir gatavas tad, kad tās ir melnas, bet jābūt gataviem nepāraudzēt kazenes, tad tās ātri kļūst sīvas un ar ļoti cietiem kauliņiem. Vēlams kazenes lasīt uzreiz mirklī, kad tās no tumši sarkanas krāsas ir kļuvušas par melnām.
Ļoti ceru, ka kāds šī raksta ietekmē arī sev uztaisīs kazeņu ievārījumu un iepazīs tā burvību.