Fondī vakars Āzijas gaumē

Šodien izmantoju iespēju pusdienas un vakariņas ēst jaunā kompānijā. Iepazinos tuvāk ar cilvēkiem no Nepālas, Butānas, Šrilankas, Bangladešas un Indijas. Jāteic, ka par vairumu valstu kaut ko biju zinājis, bet par Butānu tikai to, kur tā atrodas un to, ka tajā ir viens no augstākajiem laimes indeksiem pasaulē. Šodien uzzināju daudz ko jaunu, piemēram, to, ka galvenā eksporta prece ir elektrība (daudz HESu) – nespēju iedomāties nevienu citu valsti pasaulē, kurai ārējās tirdzniecības bilancē ir tik pozitīva elektroenerģijas komponente. Runājām par kultūru, vēsturi un reliģiju. Pie reliģijas jautājuma gandrīz izcēlās disputs starp Butānas un Bangladešas pārstāvjiem par Budisma būtību. Budismu esmu lasījis diezgan daudz, tāpēc nevarētu teikt, ka man kas būtu jauns, bet Bangladešas pārstāvis bija ļoti skeptisks par pārdzimšanu. :) Pusdienās izcēlās arī neliels strīds par 1961.gada karu starp Butānu un Ķīnu, pareizāk par to vai karš vispār ir bijis. :) Pēcpusdienā aprunājos ar Šrilankieti, vienmēr ir interesējusi šī zeme. Parunājām par "Tamilu tīģeriem" un to ietekmi uz Šrilanku, par to, kā valsts tagad atkopjas no bezjēdzīgā pilsoņu kara, lielo cunami utt.

Skats no rīta pēc vakardienas snigšanas

Pusdienās šodien pasniedza pīli. Indietis un Butānas pārstāvis riskēja un to izvēlējās (parasti ņem veģetāros ēdienus vai zivi). Indietim negaršoja, bet Butānas pārstāvis gan apēda un izskatījās tīri labi apmierināts. Pusdienās stāstīju par Latvijas virtuvi, ko ēdam, kā gatavojamies ziemai utt. Nedaudz parunāju arī ar dāmu no Jamaikas. Teicu, ka par Jamaiku zinu tikai 3 faktus – ka viņiem ir bobsleja komanda :), ka viņiem ir labi sprinteri, un ka viņiem ir lielākais slepkavību skaits pasaulē uz 1000 iedzīvotājiem. Smējās ilgi un dikti. Parunājām par Jamaiku, par ēdienu, nedaudz arī par Latviju.

Vakarā Fondī pasākums. Pie galda iestājās mērena panika, jo draugi no Āzijas nesaprata, kas tagad notiks. :) Atnes kaut kādas lielas bļodas ar dīvainu masu, uzliek uz uguns un atnes kaut kādas dīvainas dakšas. :) Visi skatījās, kā to dara bālģīmis, un sekoja. Ar laiku iepraktizējās un izskatījās, ka šis process ļoti iepaticies. Vispār teicās, ka pagrūti pierast pie Eiropas ēdiena. Ķīniete teica, ka pārāk trekns, pārējie teicās, ka trūkst rīsu, dārzeņu, garšvielu.

Stāstīju visiem par Latviju, Eiropas virtuvi, laikapstākļiem. Visi kā mazi bērni, ar atplestām mutēm, klausījās, kad stāstīju, ka tas ir pilnīgi normāli, ka vasarā var būt virs 30°C, bet ziemā zem -20°C. Ņemot vērā, ka vairums no viņiem joprojām staigā vismaz 2 džemperos pie +3°C, šie stāsti viņiem likās patiešām neticami.

Man līdz šim nav bijusi saskarsme ar šī reģiona cilvēkiem (vismaz ne tik ekstensīva kā šobrīd), un man jāteic, ka ļoti patīkami cilvēki. Ar viņiem ir viegli – māk priecāties par lietām, ko mēs, eiropieši, esam aizmirsuši. Par sniegu, par ēdienu, par gaisu, par smaidu utt. Nav nekādu aizspiedumu ne par reliģijām, ne par citām kultūrām. Un viņus ļoti interesē, kāda ir Latvija, kas tur notiek, kā veicas attiecībās ar Krieviju un Eiropu. Ar Āfrikāņiem man pagaidām šāds kontakts nesanāk – viņi labprāt stāsta par savām valstīm, bet viņus neinteresē, kas notiek Latvijā, kāda tā ir.

Prasīju Āzijas draugiem – ko vakar darīja Bernē (es vakar nepiedalījos braucienā). Teica, ka pētīja skatlogus. Cenas esot tik astronomiskas, ka pat baidījušies iet iekšā veikalos. Rīt ekskursija uz Lucernu. Pieņemu, ka būs jauni, spilgti iespaidi. :)