Pāriet uz galveno saturu

Fondī vakars Āzijas gaumē

Šodien izmantoju iespēju pusdienas un vakariņas ēst jaunā kompānijā. Iepazinos tuvāk ar cilvēkiem no Nepālas, Butānas, Šrilankas, Bangladešas un Indijas. Jāteic, ka par vairumu valstu kaut ko biju zinājis, bet par Butānu tikai to, kur tā atrodas un to, ka tajā ir viens no augstākajiem laimes indeksiem pasaulē. Šodien uzzināju daudz ko jaunu, piemēram, to, ka galvenā eksporta prece ir elektrība (daudz HESu) – nespēju iedomāties nevienu citu valsti pasaulē, kurai ārējās tirdzniecības bilancē ir tik pozitīva elektroenerģijas komponente. Runājām par kultūru, vēsturi un reliģiju. Pie reliģijas jautājuma gandrīz izcēlās disputs starp Butānas un Bangladešas pārstāvjiem par Budisma būtību. Budismu esmu lasījis diezgan daudz, tāpēc nevarētu teikt, ka man kas būtu jauns, bet Bangladešas pārstāvis bija ļoti skeptisks par pārdzimšanu. :) Pusdienās izcēlās arī neliels strīds par 1961.gada karu starp Butānu un Ķīnu, pareizāk par to vai karš vispār ir bijis. :) Pēcpusdienā aprunājos ar Šrilankieti, vienmēr ir interesējusi šī zeme. Parunājām par "Tamilu tīģeriem" un to ietekmi uz Šrilanku, par to, kā valsts tagad atkopjas no bezjēdzīgā pilsoņu kara, lielo cunami utt.
Skats no rīta pēc vakardienas snigšanas
Pusdienās šodien pasniedza pīli. Indietis un Butānas pārstāvis riskēja un to izvēlējās (parasti ņem veģetāros ēdienus vai zivi). Indietim negaršoja, bet Butānas pārstāvis gan apēda un izskatījās tīri labi apmierināts. Pusdienās stāstīju par Latvijas virtuvi, ko ēdam, kā gatavojamies ziemai utt. Nedaudz parunāju arī ar dāmu no Jamaikas. Teicu, ka par Jamaiku zinu tikai 3 faktus – ka viņiem ir bobsleja komanda :), ka viņiem ir labi sprinteri, un ka viņiem ir lielākais slepkavību skaits pasaulē uz 1000 iedzīvotājiem. Smējās ilgi un dikti. Parunājām par Jamaiku, par ēdienu, nedaudz arī par Latviju.
Vakarā Fondī pasākums. Pie galda iestājās mērena panika, jo draugi no Āzijas nesaprata, kas tagad notiks. :) Atnes kaut kādas lielas bļodas ar dīvainu masu, uzliek uz uguns un atnes kaut kādas dīvainas dakšas. :) Visi skatījās, kā to dara bālģīmis, un sekoja. Ar laiku iepraktizējās un izskatījās, ka šis process ļoti iepaticies. Vispār teicās, ka pagrūti pierast pie Eiropas ēdiena. Ķīniete teica, ka pārāk trekns, pārējie teicās, ka trūkst rīsu, dārzeņu, garšvielu.
Stāstīju visiem par Latviju, Eiropas virtuvi, laikapstākļiem. Visi kā mazi bērni, ar atplestām mutēm, klausījās, kad stāstīju, ka tas ir pilnīgi normāli, ka vasarā var būt virs 30°C, bet ziemā zem -20°C. Ņemot vērā, ka vairums no viņiem joprojām staigā vismaz 2 džemperos pie +3°C, šie stāsti viņiem likās patiešām neticami.
Man līdz šim nav bijusi saskarsme ar šī reģiona cilvēkiem (vismaz ne tik ekstensīva kā šobrīd), un man jāteic, ka ļoti patīkami cilvēki. Ar viņiem ir viegli – māk priecāties par lietām, ko mēs, eiropieši, esam aizmirsuši. Par sniegu, par ēdienu, par gaisu, par smaidu utt. Nav nekādu aizspiedumu ne par reliģijām, ne par citām kultūrām. Un viņus ļoti interesē, kāda ir Latvija, kas tur notiek, kā veicas attiecībās ar Krieviju un Eiropu. Ar Āfrikāņiem man pagaidām šāds kontakts nesanāk – viņi labprāt stāsta par savām valstīm, bet viņus neinteresē, kas notiek Latvijā, kāda tā ir.
Prasīju Āzijas draugiem – ko vakar darīja Bernē (es vakar nepiedalījos braucienā). Teica, ka pētīja skatlogus. Cenas esot tik astronomiskas, ka pat baidījušies iet iekšā veikalos. Rīt ekskursija uz Lucernu. Pieņemu, ka būs jauni, spilgti iespaidi. :)

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Bronza Tamperē

 Nav jau daudz ko rakstīt, paši visu redzējāt. Mums bija tā priekšrocība būt Tamperē, arēnā. Laikam ir bijis vērts dzīvot Somijā pēdējos sešus gadus, kaut vai, lai piedzīvotu 28.maija vakaru Tamperē. Hokeja spēle paliks vēstures grāmatām, bet man atmiņās paliks notiekošais pašā arēnā un ne-latviešu reakcijas uz notiekošo. Mums, LV hokeja faniem, šāda atmosfēra gadu gaitā ir kļuvusi par normu, bet šo fenomenu nepiedzīvojošajiem – maigi izsakoties -  pārsteigums. Ienākot arēnā, trokšņa un emociju vilnis ir tik spēcīgs, ka "gāž no kātiem". Grūti teikt, cik tieši LV fanu vakar bija arēnā. Kopumā spēli apmeklēja 11 tūkstoši skatītāju. Formāli, no Latvijas, šķiet bija kādi 5-8 tūkstoši (redzēju arī daudz vietējo latviešu). Cik cilvēku fanoja par Latviju? 10,9 tūkstoši. Ja ne vairāk. :D Par Latvijas vārtu guvumiem priecājās Kanādieši, Somi, Vācieši un pat tie daži retie Zviedri (kas vēl joprojām dusmojās uz Latviju, jo sarkanbaltsarkano vietā gaidīja atpakaļ Tamperē savu komandu

Tēva lomai - 4

Kādu laiku atpakaļ rakstīju šo tekstu par randiņu ar meiteni . Meitai šonedēļ dzimšanas diena - 4 gadi. Attiecīgi arī manai tēva lomai - 4. Man pašam īsti vairs netop skaidrs, kur tas laiks ir palicis. Un jubileja šoreiz ir vismaz mazliet saldskāba. No vienas puses forši, ka jau liela meitene, ar spēcīgu "ES", savām interesēm, spējām, iebildumiem utt. Forši, ka var sarunāt lietas. Pamazām laika un vietas dimensija nostiprinās – saprot kas ir Carnikava, kas ir Helsinki. Saprot, gadalaikus un gaida lielākus notikumus. No otras puses - tik ļoti gribās, lai vēl kaut mazliet nesteigtos ar pieaugšanu. Lai  tētis vēl kādu brīdi būtu draugs, palīgs un varonis. Lai joprojām var priecāties kā par lielām lietā, tā maziņām. Lai joprojām viņu var pārsteigt ar ko tādu, kas mums ir ikdiena. Ar prātu gan saprotu, ka šis vilciens pamazām aizdodas.  Šodien domāju, kādi ir bijuši šie četri gadi. Interesanti ir tas, ka smadzenes dzēš vai vismaz pamatīgi bloķē visu negatīvo - negulētās naktis, ta

Vēlais pavasaris

Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā.  Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas . Tas, kas mani neda