Pāriet uz galveno saturu

Fondī vakars Āzijas gaumē

Šodien izmantoju iespēju pusdienas un vakariņas ēst jaunā kompānijā. Iepazinos tuvāk ar cilvēkiem no Nepālas, Butānas, Šrilankas, Bangladešas un Indijas. Jāteic, ka par vairumu valstu kaut ko biju zinājis, bet par Butānu tikai to, kur tā atrodas un to, ka tajā ir viens no augstākajiem laimes indeksiem pasaulē. Šodien uzzināju daudz ko jaunu, piemēram, to, ka galvenā eksporta prece ir elektrība (daudz HESu) – nespēju iedomāties nevienu citu valsti pasaulē, kurai ārējās tirdzniecības bilancē ir tik pozitīva elektroenerģijas komponente. Runājām par kultūru, vēsturi un reliģiju. Pie reliģijas jautājuma gandrīz izcēlās disputs starp Butānas un Bangladešas pārstāvjiem par Budisma būtību. Budismu esmu lasījis diezgan daudz, tāpēc nevarētu teikt, ka man kas būtu jauns, bet Bangladešas pārstāvis bija ļoti skeptisks par pārdzimšanu. :) Pusdienās izcēlās arī neliels strīds par 1961.gada karu starp Butānu un Ķīnu, pareizāk par to vai karš vispār ir bijis. :) Pēcpusdienā aprunājos ar Šrilankieti, vienmēr ir interesējusi šī zeme. Parunājām par "Tamilu tīģeriem" un to ietekmi uz Šrilanku, par to, kā valsts tagad atkopjas no bezjēdzīgā pilsoņu kara, lielo cunami utt.
Skats no rīta pēc vakardienas snigšanas
Pusdienās šodien pasniedza pīli. Indietis un Butānas pārstāvis riskēja un to izvēlējās (parasti ņem veģetāros ēdienus vai zivi). Indietim negaršoja, bet Butānas pārstāvis gan apēda un izskatījās tīri labi apmierināts. Pusdienās stāstīju par Latvijas virtuvi, ko ēdam, kā gatavojamies ziemai utt. Nedaudz parunāju arī ar dāmu no Jamaikas. Teicu, ka par Jamaiku zinu tikai 3 faktus – ka viņiem ir bobsleja komanda :), ka viņiem ir labi sprinteri, un ka viņiem ir lielākais slepkavību skaits pasaulē uz 1000 iedzīvotājiem. Smējās ilgi un dikti. Parunājām par Jamaiku, par ēdienu, nedaudz arī par Latviju.
Vakarā Fondī pasākums. Pie galda iestājās mērena panika, jo draugi no Āzijas nesaprata, kas tagad notiks. :) Atnes kaut kādas lielas bļodas ar dīvainu masu, uzliek uz uguns un atnes kaut kādas dīvainas dakšas. :) Visi skatījās, kā to dara bālģīmis, un sekoja. Ar laiku iepraktizējās un izskatījās, ka šis process ļoti iepaticies. Vispār teicās, ka pagrūti pierast pie Eiropas ēdiena. Ķīniete teica, ka pārāk trekns, pārējie teicās, ka trūkst rīsu, dārzeņu, garšvielu.
Stāstīju visiem par Latviju, Eiropas virtuvi, laikapstākļiem. Visi kā mazi bērni, ar atplestām mutēm, klausījās, kad stāstīju, ka tas ir pilnīgi normāli, ka vasarā var būt virs 30°C, bet ziemā zem -20°C. Ņemot vērā, ka vairums no viņiem joprojām staigā vismaz 2 džemperos pie +3°C, šie stāsti viņiem likās patiešām neticami.
Man līdz šim nav bijusi saskarsme ar šī reģiona cilvēkiem (vismaz ne tik ekstensīva kā šobrīd), un man jāteic, ka ļoti patīkami cilvēki. Ar viņiem ir viegli – māk priecāties par lietām, ko mēs, eiropieši, esam aizmirsuši. Par sniegu, par ēdienu, par gaisu, par smaidu utt. Nav nekādu aizspiedumu ne par reliģijām, ne par citām kultūrām. Un viņus ļoti interesē, kāda ir Latvija, kas tur notiek, kā veicas attiecībās ar Krieviju un Eiropu. Ar Āfrikāņiem man pagaidām šāds kontakts nesanāk – viņi labprāt stāsta par savām valstīm, bet viņus neinteresē, kas notiek Latvijā, kāda tā ir.
Prasīju Āzijas draugiem – ko vakar darīja Bernē (es vakar nepiedalījos braucienā). Teica, ka pētīja skatlogus. Cenas esot tik astronomiskas, ka pat baidījušies iet iekšā veikalos. Rīt ekskursija uz Lucernu. Pieņemu, ka būs jauni, spilgti iespaidi. :)

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Dažas tēzes un pārdomas par Covid-19 efektiem

Mūsu pēdējo mēnešu ikdiena ir tik piesātināta ar visdažādāko analīzi un spriedelējumiem par Covid-19 efektiem, ka šķiet, visi šīs tēmas leņķi apskatīti. Tādēļ sekojošajā bloga ierakstā daži publiskajā telpā mazāk minēti aspekti. Protams, ņemot vērā manu background, tēmai ekonomisks “piesitiens”. Tāpat kā daudziem citiem kolēģiem, arī man, pēdējos mēnešos nācās “kara apstākļos” iziet crash course epidemioloģijā, jo ekonomiskie iznākumi šajā gadījumā ir tiešā veidā atkarīgi no vīrusa izplatības. Un tas ir ļoti interesanti no makroekonomiskā viedokļa, jo pārskatāmā pagātnē līdzīgu ekonomisko šoku īsti nav, attiecīgi ekonomisti-analītiķi "taustās tumsā", mēģinot izskaidrot notiekošo ekonomikā. Ekonomiskās prognozes šajā laikā vispār, šķiet, ir pielīdzināmas mērenam šarlatānismam, bet, protams, bez tām īsti nevar, cilvēce radusi dzīvot ar plānu par rītdienu. :) • Viena lieta, kas mani nedaudz izbrīna, ir, tas, ka (ekonomiskajā) analīzē par vīrusu dominē gandrīz vai bināra pieeja -…

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Sāremā - ātrais ceļojums "uz salām"

Kā jau rakstīju savā Pērnavas ceļojuma aprakstā, kaut kā ir sanācis, ka esmu izceļojis gan tuvākas, gan tālākas zemes, bet tepat kaimiņzemes zinu visai maz. Šogad tā nopietnāk ķērāmies klāt Igaunijas apsekošanai. Ja vasaras sākumā devāmies vienas dienas ceļojumā uz Pērnavu, tad nesen izlēmām doties tālāk - uz salām. Vispār skan neslikti. "Kur biji atvaļinājumā?" - "Salās". Automātiski nāk prātā kādas siltās zemes... bet ne šoreiz. Devāmies uz Sāremā (Saaremaa) un Muhu (Muhu) salām. Ar ko asociējas Sāremā man? Ar krāteri, ar SPA centru, ar seklu ūdeni jūrā. Atceros arī epizodi no LV ekstravagantā pavāra M.Sirmā raidījuma "Kulta ēdieni"  par Igauniju. Lai arī epizode bija būvēta ap Igauņu Kamu, atceros arī par Sāremā kadiķogām. Un faktiski tas arī viss - asociāciju vairs īsti nebija.
Šis mini-ceļojums bija interesants ar to, ka īpaši to neplānojām. Tā kā Latvijā rudens šogad iestājās tikpat ātri un negaidīt kā vasara, tad līdz pēdējam mirklim vispār domājām…

Pandēmijas laiks Helsinkos

Eh, cik gan sen šeit nekas nav rakstīts. Jāatzīst, ka pēdējā laikā iestājies manāms radošais apsīkums. Pat tagad, kad pasaule sagriezusies kājām gaisā, iedvesmas trūkst, lai arī liktos, tik daudz jauna par ko rakstīt. :)
Tāpat kā daudziem, pandēmija diezgan sačakarēja arī mūsu plānus. Ilgāku laiku bijām plānojuši 2020.gada pavasarī izņemt ilgi taupīto paternitātes atvaļinājumu un doties blandīties pa pasauli. Plānos sākumā bija Āzija, tad Dominikāna, tad "piezemētāki" mērķi kā Itālija (yeah, right), Šveice, Austrija... Beigās paspējām aizceļot uz Tenerifi (mazliet paspējām pabaudīt marta sauli, Līva izbaudīt pludmales smiltis, bet pēc būtības dzīvojām lockdown režīmā), un "evakuēties" atpakaļ uz Helsinkiem, kur godprātīgi pavadījām 2 nedēļas pašizolācijā. Žēl, bijām šo atvaļinājumu ilgi plānojuši un organizējuši visu tā, lai mums ir 7 nedēļas kopā ceļojot skaistās vietās, prom no ikdienas un ierastajiem skatiem. Bet nu ok, vietai nav tik daudz nozīmes - galvenais, k…

Ziemeļu Investīciju banka - mana jaunā darba vieta

Tuvojoties gada beigām, atcerējos, ka saviem lasītājiem esmu parādā vienu bloga ierakstu. Lai jauno gadu neuzsāktu ar nepadarīta darba sajūtu, nolēmu izpildīt solījumu, ko devu savā ierakstā “Jauni profesionālie izaicinājumi”. Pēc nelielas atpūtas vasarā, ko ieplānoju, lai varētu nedaudz “pārslēgt smadzenes” starp abām darbavietām, devos uz Helsinkiem, kur 1.septembrī sāku strādāt par vecāko ekonomistu Ziemeļu Investīciju bankā.
Ziemeļu Investīciju banka (turpmāk tekstā - NIB) ir starptautiska finanšu institūcija - tās īpašnieki ir Ziemeļvalstis (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Islande un Dānija), kā arī no 2005. gada arī Baltijas valstis (Latvija, Lietuva, Igaunija). Ar ko NIB atšķiras no klasiskas bankas? Par īpašniekiem jau uzrakstīju, bet galvenais bankas darbības stūrakmenis ir tās vīzija un misija. Zinu, zinu - LV pierasts “vīziju” un “misiju” ierakstīt biznesa plānā, ilgtermiņa stratēģijā un par tiem veiksmīgi aizmirst. Šis nav tas gadījums - bankas ne tikai stratēģiskā, bet ar…