Wednesday, November 27, 2013

Pārdomas par šodienas politiskajiem satricinājumiem

Jāatzīst, ka šodien ir kārtējā crazy diena. 
To, ka Dombrovskis varētu atkāpties es vēl kaut kā spēju iedomāties. Ņemot vērā, ka koalīcija kā tāda pēc iepriekš piedzīvotā NA demarša, jau tāpat bija faktiski izjukusi, skaidrs bija, ka arī valdība ir ārkārtīgi nestabila un varētu kādā brīdī krist. Tādējādi Dombrovskim no stratēģiskā viedokļa bija virkne ar variantiem - (i) atkāpties, lai 11 mēnešus "padarbojas" kāds cits spēks un sevi norok; (ii) atkāpties, lai kandidētu EP vēlēšanās; (iii) atkāpties, jo vienkārši cilvēcīgi noguris no visa šī un grib normālu darbu par normālu viņa CV atbilstošu atalgojumu; (IV) neatkāpties un sākt "svaidīt pa stūriem" atbildīgos ministrus; utt. 
Un tomēr... ņemot vērā šodienas sejas mīmiku un asaras, kas tā vien gribēja izrauties laukā preses konferences tiešraidē, es ticu, ka lēmums ir emocionāls. Un nav nozīmes vai viņa iekšējais vadzis lūza vai tiešām viņš tik ļoti pārdzīvo par Zolitūdi... šoreiz es ticu lēmuma emocionālajai pusei. Un gribas novēlēt viņam, lai turpmāk viņam profesionālajā jomā veicas tikpat labi kā līdz šim. Vienmēr esmu bijis Dombrovska atbalstītājs, lai arī atsevišķus lēmumus nesapratu un skaidrs, ka esošajos apstākļos jebkurš premjers būtu bijis "tautas gremdētājs". Tomēr, pēc maniem ieskatiem, viņš ir bijis labs vadītājs, varbūt ar ievirzi uz krīzes menedžera pusi, bet noteikti labs vadītājs tik grūtos politiskajos apstākļos, kādi ir bijuši LV pēdējo 5 gadu laikā. Vēlu vairāk laika  ģimenei, veselībai un tad jau arī savai personīgajai karjerai.

Par citiem notikumiem. Valdības krišana izraisa virkni ironisku situāciju. Iedomājieties kā jūtas kultūras ministre, VARAM ministre. Sprūdžs arī īsti nepaspēja durvis aizcirst... Bet EkMinā vispār traģikomiski – ilgi VS un ministrs savā starpā kaut ko dalīja, viens otru stumdīja... un abi vienā dienā izlidoja. Gandrīz vai jāmet nesaskaņas pie malas un jāiet uz krogu. :)
Sudrabu pat cilvēcīgi nedaudz žēl. Tik gadus turēja savu vienīgo trumpi (paziņojumu par pol. karjeras sākumu) kabatā, un šodien mēģināja to izmantot. Domāju gan, ka uznāk ģībonis, ja saproti, ka esi pārskatījies, un pēdējā kārts rokās nemaz nav trumpis... Novēlu, lai viss kārtībā ar veselību!
Par Nilu neko pat neteikšu... var pateikt, ka neatkāpsies, bet pateikt to tādā stilā – nepieņemami un necienīgi.

Jautājums gan paliek atklāts - vai pēc šodienas notikumiem esam tuvāk atbildīgo noskaidrošanā par Maximu? Diezin vai... Ne jau Dombrovskis vai Pūce būvēja, lika nepareizas skrūves, pārbaudīja būvi vai krāva bruģi uz jumta. Tad jau arī Satiksmes ministram katru mēnesi būtu jāatkāpjās, jo uz ceļiem sitās nost pa 20 cilvēkiem mēnesī...

Bail par rītdienu jeb to, kas vēl nāks.

P.s. Nekad nebiju aizdomājies – vārds „Zolitūde” šķiet nāk no franču vai britu „Solitude”, kas apzīmē vientulību. Cik ļoti šis vārds labi raksturo situāciju, gandrīz vai kāds zināja, kad lika nosaukumu. Kāds zina kādēļ tāds mikrorajona nosaukums?

Monday, November 25, 2013

Ar kavēšanos par novembra notikumiem

Noteikti esat pamanījuši, ka pēdējā mēneša laikā neko daudz šeit neesmu rakstījis. Kā jau iepriekš kādā no saviem blogiem esmu minējis - mana blogu rakstīšanas aktivitāte cieši saistīta ar manu tiešo darba pienākumu aktivitātes ciklu. Darbā ir mirkļi, kad ne tikai nav laika bloga uzturēšanai, bet pat jēdzīgai sevis uzturēšanai. Bet nu, kārtējo aktivitātes uzplūdu esmu vairāk vai mazāk veiksmīgi pārdzīvojis, tāpēc varu pievērsties savam blogam.

Par ko būtu rakstījis, ja būtu bijis laiks:
Aizpagājušajās brīvdienās ar Nereta jaunskungu (eh, ne pārāk ilgi vēl varēšu viņu tā saukt :D) devāmies Siguldas virzienā. Skatoties, cik brāļiem Dukuriem tās medaļas viegli nāk, izdomājām, ka olimpiskajā sezonā varbūt jāpievēršas skeletonam un jādodas februārī uz Sočiem. Tavu nelaimi, pie īstajām kamanām mūs neviens nelaida. Kā jau praktikantiem, iedeva ko nekaitīgāku, baidījās, ka ar īstajām nositīsimies... :D Ja nopietni, devāmies uz Siguldu izbraukt ar tā saucamo "zaļo vardi". Iepriekš biju braucis ar "Vučko", bet "zaļā varde" ātrāka, turklāt šķiet aizraujoši pa Siguldas trasi nobraukt "skeletona stilā". Braucienu tiešām izbaudījām, žēl vienīgi, ka ārā bija palieli plusi, kas ledu darīja nedaudz lēnāku. Bet ziemas prieku sezonas atklāšanai pilnībā derēja. Šeit būs video no šī pasākuma. Pats gan šajā video netiku, šajā reizē Nereta jaunskungs devās trasē kopā ar Modri. Bet ieskatam derēs, ja kādam interesē līdzīgas izklaides: http://www.bobtrase.lv/lv/services/4-taxi-bobs

Arvien tuvāk tuvojas brauciens uz Islandi. Ziemas jaku beidzot nopirku, ziemas zābaki arī gatavi. Vien joprojām ar Polundru spriežam par ceļojuma formātu – kārdinājums ir šoreiz krist tūristu pūļu apskāvienos un paļauties uz pirktām tūrēm un standarta apskates objektiem. Otrs variants doties pašiem ar īrētu automobili pašiem savos piedzīvojumos. Vienīgi bažījamies par pieredzes trūkumu sniegoto ceļu braukšanā un par laikapstākļiem, kas šajā momentā Islandē ir mēreni neprognozējami. Redzēs, vai virsroku ņems piedzīvojumu kāre vai tomēr veselais saprāts :D Ja kāds ir bijis Islandē decembrī - dodiet ziņu, iešu ar Jums dzert tēju. :)

Šī paša Islandes ceļojuma kontekstā mainu nedaudz savu foto arsenālu. Pēc iepriekšējā ceļojuma uz Azoru salām jau rakstīju par savu fotoaparāta un 35mm fiksētās lēcas plusiem un mīnusiem. Tomēr nolēmu, ka esmu vairāk vai mazāk ainavu bildētājs, tādēļ būtu stulbi arī turpmāk braukāt riņķī ar 35 mm lēcu. Šobrīd nopirku Tamron 17-50mm 2.8 lēcu – tomēr tādiem ceļotājiem kā mums tas ir piemērotāks variants – maināma fokusa distance tomēr man iepriekšējā ceļojumā būtu lieti noderējusi. Joprojām ceru uz ziemeļblāzmu, pēdējā laikā gan ziņas no Islandes neiepriecina, šobrīd zemākas aktivitātes periods. Ja kādam vajag Nikkor 35 mm fiksētu 1.8 lēcu ar stabilizatoru vai Nikkor standarta 18-55 mm lēcu, tad dodiet ziņu, iespējams, varam ko sarunāt, jo šobrīd mēģinu tikt no tām vaļā, lai atbrīvotu finanses Tamronam.

Par gastronomiskajām lietām nekā daudz jauna nav – tā paša darba cikla dēļ nekādi baigie eksperimenti nav bijuši. Vienīgi pavisam pēdējo dienu veikums. Prizmā Sporta ielā parādījās LV virtuvei tik ļoti eksotiskie atdzesētie kalmāri. Tā kā ar tiem biju iepazinies Azoru salu virtuvē, tad likās interesanti pamēģināt uztaisīt. Spriežot pēc pārdevējas reakcijas, varētu būt viens no pirmajiem, kas pērk kalmāru. :D Protams, nesanāca tik izcili, kā garšoja Azoru salās, tomēr neapšaubāmi labāk nekā biju gaidījis. Kā gatavoju? Ļoti vienkārši  - divas kalmāru „trubiņas” sagriezu ripiņās un apcepu 5-7 minūtes eļļas, sojas mēreces, vorčestras mērces un nedaudz cukura sīrupa sajaukumā. Protams, uz grilla šāds pasākums garšotu daudz labāk, cerams, ka vasarā kalmāri arī būs. J „Zaļajā Govī” pēdējā laikā parādījušies ēdamie kastaņi no Francijas – ir garšīgi, bet visai maziņi, kas nozīmē, ka cepot cepeškrāsnī ir liels risks pārcept (tā arī man sanāca diemžēl, bet puse bija ēdama).

Un vēl – vakar Prizmas atlaižu dienās nopirku keramisko nazi. Jau vairākus gadus gribēju pamēģināt. Man patīk – rezultāts jau pirmajā vakarā, apstrādājot vienu doradu, 4 asiņojošas brūces pirkstos. :D Pierodot strādāt ar mazāk asiem nažiem, šāda pāreja ir sāpīga – katrs pieskāriens ādai ir dziļš grieziens. Nazis ļoti ass, bet saskāros jau ar mīnusiem, par kuriem biju lasījis. Proti, trauslums. Pirmkārt, nazi nevajadzētu izmantot uz stikla vai metāla „dēlīšiem”, tāpat ar to nevajadzētu griezt/cirst neko cietu. Pat doradas asakas atstāja nelielus robiņus. Pieņemu, ka ja nazis nokristu uz grīdas vai ar to stiprāk uzsist pa galdu, tad tas sabirtu. Bet kopumā pirmais iespaids patīkams.

Un, protams, par Maximas traģēdiju. Kā jau rakstīju savā blogā angliski, tiešām negribas izplūst nekādā analīzē par to kas un kādēļ. Mani šokēja divas lietas – pats notikums, kas neapšaubāmi ir milzīga traģēdija ne tikai LV mērogā, bet visas Eiropas mērogā. Izsaku līdzjūtību visiem mirušo piederīgajiem un veiksmīgu atveseļošanos visiem cietušajiem. Tomēr tāpat mani pārsteidza līdzcilvēku reakcija. Par spīti 3 dienu sērām, masu medijos un soc. tīklos jau tiek kurti sārta ugunskuri, nemaz nerunājot par politiķu un topošo politiķu pārspīlēto reakciju, kur caur rindām tā spiežas populisms, ka kliegt gribas. Es personīgi no šiem kadriem atsekojos twitter vidē un vēlēšanās uz manu balsi viņi var necerēt – zemiska rīcība. Šobrīd presi un soc. portālus gandrīz nelasu – viss pilns ar muļķīgu subjektīvismu – tāpat kā pavasarī katrs LV iedzīvotājs ir hokeja treneris, tā šobrīd izrādās, ka katrs ir būvnieks, inženieris vai vismaz jurists. Ļoti ceru, ka mirušo piederīgie un cietušie pārdzīvos šo laiku, ko masu mediji nemaz nepadara viņiem vienkāršāku. Vismaz šīs trīs dienas visiem bija jāpaklusē un jāgodina aizgājušie, nevis jāvārās kā tirgus bābām un jādala ietekmes sfēras... Neraugoties uz to, ceru, ka šis gadījums nepaliks bez atrisinājuma, par pārkāpumiem ir jābūt reāliem cietumsodiem. Lai arī izskatās, ka traģēdijas iemesls būs vairāku iemeslu sakritība, tomēr neapšaubāmi vairāki no šiem iemesliem ir ar kriminālu sastāvu. Tāpat ceru, ka šis gadījums nesīs pozitīvu mācību cilvēkiem – evakuācija tāpēc ir evakuācija, nevis iepirkšanās turpinājums...


Saturday, November 23, 2013

Days of mourning in Latvia: to my international friends and colleagues

As you have already probably heard we've had a terrible accident in Riga this Thursday - a roof of a supermarket collapsed in the prime time of Thursday. The shop was full of people who, like most of us usually do, simply went to the store to buy something for the evening. A lot of them went to the shop to buy a thing for their children... At one point the roof of the building collapsed burying  the people under a layer of concrete, metal constructions sand and brick. After the first collapse of the roof firemen arrived, but then the remainder part of the roof collapsed... I won't go here into details - we've got a lot of international media coverage on this event... unfortunately this time the reason is this gloomy. By the afternoon of Saturday 52 people are dead, 10 still missing, a dozens of people with different injuries are in the hospitals. 3 firemen are have been killed after trying to save the people which were buried under the ruins of the first roof collapse, unfortunately the 1st collapse was followed by another one.
http://www.bbc.co.uk/news/world-europe-25058017 (english)
http://www.spiegel.de/panorama/riga-baumaterial-koennte-supermarktunglueck-verursacht-haben-a-935228.html (german)

There are already a lot of speculations ongoing on the causes of the accident, but at this point I personally don't feel that the causes are important at this stage. I'm not ready to elaborate on potential causes, although they are more or less obvious. The point I'm trying to raise here - the first action is the prayers for the people that are gone. Three days of mourning have been declared in Latvia. Those people who are not directly involved in the tragedy are starting a donation campaign for the families of the victims. Of course, some kind of compensations will be brought to the victims when the causes will be determined, but who knows when will that happen. A lot of families are broken apart, children are left without their parents. That is certainly the biggest single tragedy in the 23 years of independent Latvia.

By 15:40 of November 23 almost 200k Lats have been raised, but I hope that with a little help from you we can raise this figure higher a bit higher. Please, don't buy me any Christmas presents or send me a card, simply donate as much as you feel you can do - every little donation counts. This is really an extraordinary tragedy for Latvia, Riga. Everyone in town knows at least one person which is affected by this tragedy. Of course, money won't bring back the people that are gone, but there should be some compassion to the children who lost their fathers and mothers.

Here's a link, where you can make a donation to the victims of the tragedy:

http://www.ziedot.lv/en/project/1762


Saturday, November 9, 2013

Misija - Ziemeļblāzma

Tie, kas lasa šo blogu atceras, ka gada vidū ar @Anna_Kasjanova devāmies ceļojumā uz vietu, kur satiekas Ziemeļamerikas un Eirāzijas plātnes. Tā nu tā ir sanācis, ka mūsu nākamais ceļojums ir faktiski šo pašu abu plātņu satikšanās vietā, vien nedaudz tālāk uz ziemeļiem... nu, vairāk nekā mazliet. 


Nesen sēdējām ar Polundru mājās, kārtējā lietainā vakarā, un spriedām, ka šā gada garajās Ziemassvētku brīvdienās varētu kaut kur aizbraukt. Būtu grēks neizmantot momentu, kad tik veiksmīgi sakrīt brīvdienas. Tad nu skatījāmies, kur doties. Skatījāmies vairāk uz dienvidiem - galvenokārt doma bija doties uz Itāliju, tās ziemeļu daļu un izbaudīt gastronomiskās izvirtības. 

Tomēr meklējot biļetes uzspēros visai izdevīgam Norwegian piedāvājumam, uz vietu, kura es pieņemu ir katra īsta ceļošanas entuziasta galamērķu sarakstā. Neapšaubāmi, arī mūsu sarakstā šī valsts vienmēr ir bijusi. Turklāt, ņemot vērā, to, ka šogad esam pavadījuši n dienas uz salām, gribējās šo pieredzi paturpināt - tiesa sala daudz, daudz lielāka, turklāt ārā ir ziema.

Tad nu, Ziemassvētku brīvdienās dodamies uz I(Ī)slandi, jeb kā viņu tur tagad izrunā un raksta. Šoreiz ceļojums pavisam spontāns, nav īsti laika ne pievērsties plānošanai, ne analizēšanai. Nopirkām biļetes un tad sākām skatīties, kur vispār braucam. :) Protams, kaut kāds viedoklis par Islandi ir izveidojies iepriekš, bet tā pa īstam nekad uz Islandi nebiju skatījies, jo šķita pārāk attāla. Tāpēc, protams, saskāros ar dažām lietām, kas mani pārsteidz:

  • Islandes cenas. :D Zināju, ka valsts ir dārga, bet kaut kur atmiņā sēž 2008.gada krīze, devalvācija, fin. sist. sabrukums utt. Bet... Islande vismaz IKP ziņā uz vienu iedzīvotāju ir pasaules divdesmitniekā, aptuveni turpat, kur Vācija;
  • Galvenais iemesls, kas decembra beigās apdraud slēpot-gribētājus ir... sniega trūkums. 70% gadījumu Ziemassvētki Reikjavikā tiek pavadīti bez sniega;
  • Protams, zinu, ka jo tuvāk polārajam lokam, jo garākas naktis ziemā. Šo faktu kaut kā neņēmu vērā pērkot biļetes. :D Dienas garums ap ziemassvētkiem ir vien aptuveni 4 stundas, bet tas nebūs traucēklis mums. :)
Kāpēc Islande ziemā? Vasarā pavadījām fantastisku laiku Azoru salās, likās, ka gada beigās pavadīts laiks Islandē ziemā ir jauks kontrasts un reizē papildinājums. Šobrīd domāju, ka tuvākajā laikā emociju ziņā neviens ceļojums nepārspēs Azoru salas, bet ja nu kļūdos? :) Galvenā misija personīgi man - redzēt ziemeļblāzmu. Statistiskās izredzes ir labas, atliek vien cerēt, ka tās arī realizēsies. Gribu redzēt Islandes dabasskatus, kā arī izbaudīt kā tas ir - Ziemassvētki vietā, kur tradīcijas ir savādākas nekā pierasts LV. Šķiet, šie varētu būt pirmie Ziemassvētki manā mūžā, ko pavadīšu ārpus LV, ārpus manu vecvecāku bagātīgi klātā galda. Gribu redzēt 23.dec. iepirkšanās trakumu (tradīcija, kura paredza, ka katram uz Ziemassvētkiem jāiegādājas vismaz viens jauns apģērba gabals, savādāk to apēdīs dusmīgais Ziemassvētku kaķis...). Interesanti, ka Islandes tūrisma mājas lapa raksta ko līdzīgu arī par Baltijas valstīm:

"An old Icelandic folklore states that everyone has to get one new piece of clothing at Christmas. Anyone who was left out was in danger of being eaten by a malicious beast called the Christmas Cat. The Christmas Cat is Grýla’s cat (see Yule Lads) and every effort was made to ensure that no-one would “go to the Christmas Cat”. Thus, everyone worked very hard to make a new piece of clothing for each member of the household.
The first stories about the Christmas Cat arose in the 19th century and were probably aimed at lazy children. It seemes to have worked as, to this day, everyone gets a new piece of clothing either before or at Christmas.
Similar stories exist about a bull in the Baltics and about a goat in Norway."°
Tāpat gribu redzēt arī Islandes zirgus, interesantā paskata aitas, redzēt daudz sniega, un nemirt, kad Polundrs dzīs mūsu īrēto mazuli pa Islandes ziemotajiem ceļiem. Un mazliet arī apmeklēt termālos ūdeņus, kuri cik saprotu pēc aprakstiem ir gandrīz uz katra stūra. Ideālajā gadījumā, gribētos izbaudīt Islandes gastronomiskos highligtus, bet redzēs kā ar to būs - negribas tērēt pārāk daudz līdzekļu šajā ceļojumā. Nakšņosim pie kādas ģimenes netālu no Reikjavikas (atradām caur AirBnB).

Tiešām ceru uz sniegotu laiku Islandē - man personīgi šķiet ļoti vilinoši, izbaudīt Ziemassvētku laiku vietā, kur liela iespēja redzēt ziemeļblāzmu, kur gari-tumši vakari (tātad daudz sveces, gaismas, rotājumu), garšīga ziemassvētku laika virtuve (dažādi cepeši, jūras veltes, kūkas), kur skaista daba un dzīvnieki. Jau šobrīd, vien domājot par šo ceļojumu, jau nespēju to sagaidīt. Atliek vien iegādāties kārtīgus ziemas apavus, vēju necaurlaidīgu jaku (stiprs vējš šajā laikā), platāku objektīvu fotoaparātam...un aiziet! :) Savukārt Polundram laikam galvenās emocijas būs saistītas ar termālajiem ūdeņiem - gan tāpēc, ka viņai tie vienkārši patīk, gan tādēļ, ka zinot viņas salšanu ziemā, būs liela vēlme sildīties. :)
Tad nu, tie, kas bijuši Islandē - dalieties, lūdzu, ar savu pieredzi - ko obligāti vērts apmeklēt, kas jāņem vērā. Tie, kuri nav bijuši Islandē, bet gribētu tur doties, tad gaidiet ceļojuma aprakstu - orientējoši janvāra sākumā vajadzētu būt.