Tuesday, April 30, 2013

Ķīlis prom, gaviles - LV izglītības sistēma glābta!

"Ķīlis prom, gaviles - LV izglītības sistēma glābta!" - šķiet, ka šobrīd tāds noskaņojums valda. Vismaz, ja palasa twitteri vai rakstu par Ķīli komentārus. Savukārt man ir žēl, ka LV politizētā vide nokāva potenciāli labu vīziju. N-tos gadus tiek kladzināts, ka nepieciešamas reformas izglītības un veselības jomās, tik katrs jēdzienu "reforma" saprot pa savam. Šķiet LV dominē vēlme pēc reformas, kurā nevienam nesāpētu, neviens netiktu atlaists, neviens netraucētu turpināt darīt bezjēdzīgu darbu un vispār, būtu labi, ja reformas gaitā palielinātu algu.

Jā, Ķīlis pieļāva kļūdas. Atnāca, izdzenāja sev riņķī visus, arī tos, kas vēlākos posmos iespējams būtu noderējuši. Tomēr nevar noliegt, ka viņam vismaz bija jēdzīga vīzija, ko pasākt ar izglītības sistēmu. Man personiski, šis bija viens no tiem ministriem, kas atstāja vismaz nelielu cerību par to, ka LV ilgtermiņā viss būs labi. Jebkurā gadījumā, novēlu Ķīļa kungam veselību un panākumus turpmākajā darbības jomā.

Visvairāk mani šobrīd tracina apmierinātie purni, kas tagad triumfējoši saka: "Mēs taču teicām, ka reforma ir muļķīga, nekas neizdosies". Studenti priecīgi, pasniedzēji priecīgi. Viss jauki. Tik žēl, ka izglītības kvalitāte LV ir...nav. Ok, par pamatizglītību un vidējo izglītību es neesmu pietiekami kompetents spriest, bet, kas attiecas uz profesionālo un augstāko izglītību, tad situācija ir bēdīga. LV bezdarbs ir virs 10%, tajā pat laikā darba devēji sūdzas, ka nav kvalificētu darbinieku (un es nerunāju šoreiz par sagaidāmo un nodrošināto algu mismatch). Tas ir acīmredzams profesionālās izglītības trūkums. Pēc vidusskolas cilvēki tiek rauti iekšā augstākajā izglītībā, nešķirojot - vajag viņiem un tautsaimniecībai to, vai nevajag...

Par augstāko izglītību es vispār gribētu teikt, ka reforma šeit nepalīdzēs. Te ir vajadzīga revolūcija. Piemērs, no manas dzīves. Man nebija līdzekļu, lai doties studēt uz ārzemēm, lai arī būtu vēlējies. Tādēļ studēju tepat - LU EVF. Bakalaura studijas - ok, viss jauns, kaut ko pat iemācījos, bet jau ap 2.kursu sapratu, ka kaut kas nav. Pasniedzēji liek izcilas atzīmes, par mēreniem darbiem, studenti nav ieinteresēti studiju procesā, pasniedzēji arī zaudējuši motivāciju... Bakalaurā bija 2-3 studiju kursi, kas šķita, ka atkārtojas... klusēju. Jo biju budžetā, saņēmu stīpu un viss bija labi. Un visi klusēja. Arī tie, kas maksāja par izglītību. Tātad - maksāja, klausījās vienus un tos pašus kursus un ieguva diplomus. Bet jautrība sākās tik maģistratūrā. Visu laiku bakalaurā mums stāstīja, ka īstā studēšana sāksies tik maģistratūrā. :D Kaut kā nebiju pārsteigts, ka maģistratūrā pasniedza tos pašus studiju kursus, ko bakalaurā - tajā pašā līmenī, no tiem pašiem materiāliem/slaidiem... Un par to maksā budžets, t.i. - sabiedrība, par to maksā makas studenti. Visumā ērta pozīcija - studentiem nav jāpiepūlās - var diplomu pilnīgi legāli nopirkt, pasniedzējiem nav jāiespringst.
Protams, ja galva ir uz pleciem, tad studenti arī šādā vidē var iegūt vērtīgas zināšanas - iet diskutēt ar pasniedzējiem, mācīties papildus utt. Nevar teikt, ka visi pasniedzēji ir slikti utt. Drīzāk jautājums par sistēm. Un šāda sistēma nav tikai LU EVF - to es vnk esmu izjutis uz savas ādas. Līdzīgi pēc nostāstiem ir citās fakultātēs, citās augstskolās.

Ķīlis to visu ir redzējis, un viņš ir redzējis rietumu izglītību. Problēma laikam ir tāda, ka viņš gribēja 2-3 gados pārlekt no viena modeļa, uz otru. Acīmredzot kapteinis stūri pagrieza par strauju...

Sunday, April 28, 2013

Interneta veikali, kas sūta preces uz Latviju

Šodien iedomājos, ka nu jau ir pagājuši aptuveni 10 gadi kopš veicu savu pirmo pirkumu ārzemju interneta veikalā un ar to iesāku savu "starptautiskā šopinga" karjeru. :) Kopš tā laika esmu iepricies un tirgojis neskaitāmos i-neta veikalos - iedomājos, ka varbūt kādam mana pieredze var noderēt.

eBay

Protams, pasaulē populārākais interneta veikals ir eBay.com (vai attiecīgi .co.uk, .de, .it utt.). Caur eBay savulaik esmu pircis visu, ko vien var iedomāties - portatīvos datorus, fotoaparātus, drēbes, dažadas rezerves daļas sadzīves tehnikai, grāmatas un daudz, daudz ko citu. Iepērkoties ar eBay jāatcerās šādas lietas:
  • Sūtot no Eiropas var nedomāt par PVN un muitas nodokli, bet sūtot no valstīm, kas nav ES, būs jāmaksā nodokļi. Par to vairāk šajā rakstā, jo sākot 2013.gadu atkal nelielas izmaiņas.
  • Visbiežāk eBay vidē darīšana ir nevis ar profesionālu pārdevēju (uzņēmēju, vai kādu, kurš ar to regulāri nodarbojas), bet gan vienkārši cilvēku, kurš grib pārdot savā īpašumā esošu lietu (īpaši tas attiecas uz lietotām precēm).
  • Iepriekšējā iemesla dēļ pirkšanas pieredze katru reizi var būtiski atķirties - sūtījuma ilgums, sūtīšanas cenas, iepakojuma kvalitāte, preces kvalitāte, komunikācijas kvalitāte - tas viss var ļoti būtiski atšķirties.
  • eBay var piedalīties izsolēs vai pirkt preces jau par fiksētu cenu.
  • eBay ļoti stipri aizsargā tieši pircējus, mazāk pārdevējus. Ja prece nav patikusi var sūtīt atpakaļ (atkarībā no pārdevēja definētā laika perioda) - gan par atpakaļsūtīšanu jāmaksā pašam, kas bieži ir visai nerentabli. Tomēr, ja prece neatnāk vispār, tad caur eBay vai Paypal sistēmām droši var dabūt naudu atpakaļ.
  • Viens no eBay stūrakmeņiem - atsauču (feedback) sistēma. Pircējs un pārdevējs pēc katra darījuma atstāj viens otram atsauksmi - pozitīvu, neitrālu vai negatīvu + īsu komentāru. Tas ir gan eBay sistēmas drauds, gan priekšrocība. No vienas puses tā var vieglāk atpazīt labus pārdevējus, no otras puses atsauces bieži kļūst par šantāžas objektu (par to pie pādrošanas).
  • Ja vēlaties būt droši, ka pārdevējs ir labs un uzticams, tad ir vērts iepirkties no pārdevējiem, kuriem ir daudz atsauksmes (nu vismaz virs vairākiem simtiem) un vismaz 99.5% no tām ir pozitīvas. Protams, ir vērts palasīt arī pēdējos komentārus - dažreiz pircēji atstāj negatīvus komentārus par lietām, kur paši ir vainīgi. Piemēram, "Nepatika pārdevējs, jo viņa pārdotā kleita man nepiestāvēja". :D
Vairākus gadus esmu arī tirgojos sev nevajadzīgās lietas eBay vidē. No vienas puses ir savas priekšrocības - lielāks pircēju daudzums, kas garantē preces nopārdošanu, bet ir savi riski. Tādēļ tirgojot savas preces eBay, jāatcerās sekojošas lietas:
  • Par katru soli ir jāmaksā. Sludinājuma ievietošana maksā, sludinājuma izdaiļošana, izcelšana - maksā. Preces pārdošana - maksā, t.i. par katru preci, ko pārdod eBay ir jāmaksā eBay nodeva - aptuveni 10% (atkarīgs no preces un pārdošanas veida). Tādēļ ir jārēķina vai izdevīgi tirgot eBay - iespējams prātīgāk savā rīcībā esošo mantu nopārdot tepat caur ss.lv.
  • eBay ļoti aizsargā savus pircējus. Tādēļ ir virkne sliktu cilvēku, kas izmanto eBay rūpes par pircējiem negodprātīgi. Pasūta preci, un tēlo, ka neko nav saņēmuši. Rezultātā tu zaudē gan preci, gan naudu. Ja atsakies atmaksāt naudu, viņi sola atstāt tev negatīvu atsauksmi (kas ļoti slikti atsaucas uz nākotnes darījumiem). Turklāt Paypal strīdu izskatīšanas gadījumos tāpat parasti lemj par labu pircējam. Esmu n-tās reizes ieberzies ar pircējiem no Brazīlijas - tur vesela banda šajā jomā strādā. Bieži negodīgie pircēji sola atstāt negatīvu atsauci, ja nesamaksāsi viņiem. 
Bookdepository.com

Lai arī pasaulē slavenākais grāmatu interneta veikals ir Amazon, es tomēr esmu iecienījis tieši bookdepository.com. Jo reģistrācija vienkārša un sūtīšanas izmaksas iekļautas grāmatas cenā, t.i. tā cena, ko redzat, ir tā cena, ko samaksāsiet. Visas grāmatas, ko jebkad esmu meklējis, esmu šeit atradis. Piegāde parasti zem 2 nedēļām. Ļoti bieži arī dažādas akcijas, izpārdošanas. Grāmatas nāk no Eiropas, tādēļ ar nodokli nebūs apliekamas.

Iherb.com

Lielākais veselīgas dzīves i-neta veikals ASV. Dažāda veida kosmētika, ēdieni, higiēnas preces utt. Es regulāri pasūtu tējas, garšvielas, dažādus pārtikas piedevas, vitamīnus u.c. lietas. Pārsvarā jau dažādas ar ēdienu saistītas lietas - var atrast ļoti labas garšvielas un riekstu maisījumus, kļavu lapu sīrupus, tējas, šokolādes, godži ogas, rozā sāli, u.tml. Pasūtu arī nubian heritage ziepes, melno ķimeņu eļļu, dažādus ādas kopšanas līdzekļus (liela izvēle tiem, kas mokās ar psoriāzi).
Sūtīšana uz LV - 4-6$ par 1.8 kg. Ir iespējams sūtīt arī ar DHL un UPS, bet cenas ievērojami lielākas + riskējat, ka atmuitot vajadzēs lidostā.
Par nodokļiem ir interesanti. Teorētiski ir jāmaksā, praktiski - kā kurā reizē. Man ir bijuši gadījumi, kad vienlaicīgi pasūtu divas paciņas, abas 45$ vērtībā. Viena atnāk - jāmaksā PVN, otra - nav jāmaksā. :D Noformētas vienādi.

Asos.com

Drēbes no UK. Uz izpārdošanām var atrast diezgan prātīgus piedāvājumus.

DX.com

Ķīniešu "barahlovka". Viss lētais ķīniešu ražojums - viss, ko vien var iedomāties. Sūtīšanas izmaksas iekļautas jau preces cenā. Uz labu kvalitāti nav ko cerēt, bet, ja ir vēlme iegādāties kādu rezerves daļu tehnikai, tad kāpēc to darīt caur eBay.com, ja šis ir pirmavots?

Alibaba.com

Ja ir vēlme iepirkties vairumā vai meklējat sev biznesa partneri, tad šī lapa ir kā radīta tam. Vairumtirgotāji, ražotāji, izejvielu piegādātāji utt.

Lebensmittel.de

Vācijas pārtikas tirgotāja mājas lapa. Tiem, kam patīk kādi Vācijā pieejami, bet Latvijā nepieejami produkti. Liela bioproduktu izvēle. Tāpat arī dažāda veida sadzīves preces un sadzīves ķīmija, kas ražota Vācijā nevis Polijā. Sūtīšanas cenas gan pacēluši līdz 25 Eiro par 25 kilogramu kasti. Bet ja pareizi atlasa preces, tad sūtīšanas izmaksas nosedzas ar uzviju.

P.s. Padalieties komentāros, ja zināt kādus citus labus i-neta veikalus, kas sūta uz LV.

Tuesday, April 23, 2013

Uz mūžu notiesātā atbrīvošana? Vai vajag?

Izlasīju šo: http://www.delfi.lv/news/national/politics/pirmo-reizi-latvijas-vesture-muzinieks-ludzis-apzelosanu.d?id=43256113

Un tagad pats domāju - ko būtu pareizāk darīt ar šādiem kadriem?
No vienas puses bail šādus laist laukā sabiedrībā... nogalinājis divus pudeles brāļus, nosēdējis 20 gadus cietumā (kas nav nekāda personisko attīstību veicinošā vide) un tagad grib ārā. Kāda cerība, ka cilvēks, kurš faktiski pēdējo reizi ārā ir bijis gandrīz vai vēl Padomju Savienībā pēkšņi ātri adaptēsies "veiksmes stāsta" ekonomikai, atradīs darbu, mitekli utt.? Tuva nullei... Probācijas dienests? Neticu.

No otras puses, katrs cietumnieks no valsts budžeta paņem ap 10 Ls diennaktī. Katrs. Mazliet tracinoši, ka nogalinot divus cilvēkus tiek nopelnīta "pilna pansija" ar 3x ēdināšanu, bet nekas nav jādara (ok, pārspīlēju - protams dzīve cietumā nav nekāda saldā dzīve). Bet, kāpēc citās valstīs cietumnieki tiek nodarbināti akmeņlauztuvēs, ogļu ieguvē, ceļu remontos, mežizstrādē - bet LV kārtīgi paēd, uzder aliņu un kaifo? Un tad vēl iznākot laukā domā, cik labi tomēr bija cietumā. Sistēmai ir jābūt tādai, ka cietumnieks, iznākot laukā no cietuma, nav ne mazākā mērā ieinteresēts tur atgriezties...

Turklāt vēl ir jautājums vai prezidents, kuram ikdienas grafiks tāpat ir noslogots, ir tā persona, kas var objektīvi pieņemt lēmumu par to vai ieslodzītais ir apžēlojams vai nē? Diez vai. Ok, saprotu, ka balstoties uz iepriekš izstrādātu rekomendāciju tas tiek darīts, bet jebkurā gadījumā gala lēmums prezidentam.

Manuprāt, vērtīgi būtu, ka uz mūžu notiesātajam cietumniekam vispirms tiktu dota iespēja strādāt kādā definētā pārejas periodā, bet paliekot ieslodzījumā (varbūt kombinējot ar vieglāka režīma cietumu). Un prezidents varētu vērtēt šī cietumnieka izredzes atgriezties sabiedrībā balstoties jau uz novērtējumu par cietumnieka darba ētiku, nevis to, ka "ēdis kārtīgi, nav cēlis nekārtības".

Thursday, April 18, 2013

Amonija nitrāts - arī Rīgas draugs?

Šodienas ASV sprādziena kontekstā pārdomas par šo tēmu. Kādus gadus divus atpakaļ jau twitter vidē norādīju, ka esmu ļoti pret amonija nitrāta pārkraušanas termināla būvniecību Rīgā. Kopš tā laika ir mainījušās divas lietas:
  • Teksasā jau otro reizi pēdējo 60 gadu laikā (lai arī dažādās pilsētās) ir "uzgājis gaisā" amonija nitrāts. Sekas pilnībā nav skaidras, bet no bildēm redzētā pieņemu, ka rezultāti ir ļoti nopietni.
  • Rīgā, aptuveni 5-7 km no Rīgas centra, ir uzsākta amonija nitrāta (un citu ķīmisko vielu) pārkraušanas termināla būvniecība. Ar gada jaudu - 150 tūkst. tonnu amonija nitrāta gadījumā, bet kopējā ķīm. vielu pārkraušanas jauda pie 2 milj. tonnu gadā. Un ar uzglabāšanas apjomiem, kas ir daudz lielāki par Teksasas rūpnīcās sprāgušajiem apjomiem. (te ir labs blogs par šo tēmu)
Vislielāko bažu raisa apjomi - Teksasā šodien uzgāja gaisā pēc dažādiem informācijas avotiem 20 - 200 tonnu amonija nitrāta. 1947.gadā, kad sprādziens nogalināja vairāk par 500 cilvēkiem, uzsprāga 2300 tonnas. Bet Rīgā būvē pārkaušanas terminālu ar 6 rezervuāriem no kuriem katrs ir ar 25000  uzglabāšanas jaudām... Cik saprotu 2 no šiem rezervuāriem paredzēti tieši amonija nitrātam.

Es saprotu, ka investīcijas tās ir milzīgas, nodokļu ieņēmumi, darba vietas un gan jau kādam/-iem ir arī labs otkats, bet vai tiešām nevarēja šo projektu pabīdīt pa tālāk no Rīgas centra? Negribētu būt pat 20km tuvumā, kad (nedod Dievs) kaut kas atgadītos.

Un otrs apstāklis - amonija nitrātu LV transportē ar dzelzceļa palīdzību - turklāt, ja nekļūdos, tad arī caur vietām ar augstu apdzīvotības blīvumu. Gribētos, ka arī LDz informē kādos maršrutos šo kravu pārvadā un kāda ir rīcība avārijas gadījumos. Vispār - pārāk daudz par šo tēmu nerakstīšu, ja ir interese:
Nedomāju, ka projektu var un jau šobrīd vajag apturēt. Tomēr esmu pārliecināts, ka 95% Rīgas iedzīvtoāju neapzinās kāda "atombumba" patiesībā atrodas Rīgā. Ceru, ka gan RD, gan pats Uralchem (Uralchem sevi mēģina pozicionēt kā soc. atbildīgu uzņēmumu - investē skolā, kultūrā utt., tādēļ ceru, ka izvērst informācijas kampaņu arī ir viņu plānos) tomēr aktīvāk izvērsīs informācijas kampaņu par to, kas ir tas, ko pārkrauj, kādi ir drošības standarti, un kas Rīgas iedzīvotājiem, drošības iestādēm ir jādara iespējamās avārijas gadījumā. Kā arī cilvēkiem ir jāzina, kādam paaugstinātas bīstamības objektam tuvumā viņi dzīvo, strādā un skolā laiž bērnus.

Labs TV5 sižets par šo tēmu. (papildināts 20.04.2013.)

Saturday, April 13, 2013

Kara muzeja apmeklējums

Vakar bijušie kolēģi mani pusdienās aizvilka ēst pusdienas uz Kara muzeju ēdnīcu (starp citu - iesaku). Paskatījos riņķī un iedomājos, ka sen neesmu bijis šajā muzejā (šķiet 10-15 gadus :D). Šodien ar Polundru pēc siera kūkas ieēšanas Trokšņu ielā (arī iesaku - klusa vietiņa par kuru maz zina, bet vienas no labākajām siera kūkām Rīgā, jauks saimnieks ar sunīti, un riktīga oranžērija :)) aizgājām turp.

Telpas skaisti atremontētas - neatgādina klasisko LV muzeju. Eksponāti pa lielam nav mainījušies (un darbinieces arī šķiet tās pašas tantes :D), bet jāsaka, biju pārsteigts cik daudz ārzemju tūristu apmeklēja muzeju. Turklāt materiāla izpētei ir daudz vairāk nekā vienā reizē var izskatīt. Turklāt tas viss bezmaksas. Šodien tur pavadījām kādas 2h, bet visai sasteigtā režīmā. Interesanti - 6 gadus strādāju 300m no muzeja, bet nekad nebiju iegājis.

Vienīgais ierosinājums, kas būtu muzejam - vairāk skaidrojošu uzrakstu ārvalstu valodās. Savādak ārzemnieki var skatīt vien eksponātus, ne vienmēr saprotot, kas ir tas, ko skata. :)

P.s. Muzejā ieeja pa brīvu - nav attaisnojuma neaiziet tagad, nevis ikgadējā muzeju naktī, kad tur ir n-tie tūkstoši apmeklētāju. Lielisks veids, kā pavadīt pāris stundas sava brīvā laikā dienā, kad saule nespīd tik spilgti cik gribētos.

Thursday, April 11, 2013

LM glābšana ar savu maku - kāpēc nē?

Palasīju komentārus par LM glābšanu vai neglābšanu. Cilvēki dalās aptuveni 50/50. Viens viedoklis ir, ka tiem "zagļiem vairs nevienu centu nedrīkst dot", otrs "darbinieki nav vainīgi, ka tā ir sanācis, jāglābj".

Ņemot vērā to, ka valdības rocība nekāda lielā nav, tad visticamāk, lai glābtu LM būs nepieciešami citi risinājumi. Investors? Jā, iespējams. Bet īsti neticu, ka šā brīža Eiropas metalurģijas tirgus situācijā ir iespējams atrast investoru. Varbūt Ķīna, Krievija, bet cerības nav lielas.

Zaharins sola ieķīlāt akcijas? Smieklīgi... viņš laikam nav pamanījis, ka pāris nedēļas atpakaļ viņš pats tās ir bijis gatavs atdot par velti, kas arī aptuveni norāda to vērtību. Šodien starp citu Rīgas biržā atsāka tirgot LM akcijas. Pieprasījums ap 10 santīmiem, piedāvājums ap latu... loģiski, ka neviens darījums nenotika...

Ne velti pieminēju Rīgas Fondu biržu. Uzņēmums kotējas biržā. Tad kāpēc tāpat kā visās civilizētajās valstīs neizmantot biržas instrumentu? Šobrīd kotācijā ir 17 milj. akciju. Ja jau akcionāri ir gatavi darīt VISU, lai glābtu uzņēmumu, tad lai palielina publiskā piedāvājumā pieejamo akciju skaitu līdz teiksim 40 milj. akcijām. Tas radītu virkni iespēju:
  • Ja kāds no tagadējiem akcionāriem visu šo spēlīšu rezultātā patiesībā grib iegūt lielāku teikšanu - lūdzu, pārsoli konkurentus;
  • Ja iedzīvotāji ir gatavi piedalīties uzņēmuma glābšanā - lūdzu;
  • Ja darbinieki ir gatavi piedalīties sava darba devēja glābšanā - lūdzu;
  • Ja valsts grib glābt un kļūt par akcionāru - lūdzu;
  • Ja potenciālais investors - lūdzu;
  • + process caur biržu būtu daudz "caurspīdīgāks" nekā citos līdzīgos gadījumos.
Lai darbojas normāli tirgus likumi. Savādāk Delfu komentāros visi ir LM glābēji. Tagad kliegt, ka jāglābj par nodokļu maksātāju naudu un pēc tam pārmest, ka valsts tērēja budžeta līdzekļus nav liela māka. Lūdzu - lai akcijas ir publiskā piedāvājumā un katrs ar savu maku parāda savu pārliecību. :)

Es personīgi neticu metalurģijas nozarei Eiropā pie esošajiem nosacījumiem (Eiropā ir milzīga pārprodukcija, nozares konsolidācija, nākotnes perspektīvas nelabvēlīgas), tādēļ es LM akcijas nepirktu. Bet iespējams, ka kāds tic - un šiem iedzīvotājiem/uzņēmējiem/investoriem ir jādod iespēja.

Ceru, ka nasdaqomxbaltic aktīvāk iesaistīties tieši šāda risinājuma virzīšanai tālāk. Pieņemu, ka ir kādi ierobežojumi, kas neļauj izmantot šo instrumentu, bet vismaz diskusijai par šo tēmu ir jābūt.

Ja šis instruments nenostrādā, tad lai ir klasisks maksātnespējas process (vienīgi jāuzmanās ar maksātnespējas procesa uzraudzību) un valdībai jāstrādā pie tā kā efektīvi izmantot rīcībā esošo infrastruktūru un cilvēkus.

Monday, April 8, 2013

Mājokļu tirgus: brienam nekurienē?

Pagājušajā nedēļā pavadīju aizraujošas stundas "Lanīda" organizētajā konferencē par to, "Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?". Konference tiešām aizraujoša - reti, kad apgrozos nekustamā īpašuma nozares aprindās, tādēļ lielākā daļa prezentāciju šķita interesantas - par brīnumu pat juristu un ierēdņu prezentācijas lika padomāt par jaunām šķautnēm šajā jomā.
Ar birojiem it kā viss ir skaidrs, pieprasījums pakāpeniski kāpj - aptuveni ekonomiskās izaugsmes tempos. A klases biroju trūkst, B klases "augstais gals" arī aizņemts. Pamazām būvējas jaunas platības. Nekādi "bumi" priekšā nav un tirgus turpinās lēzeni attīstīties.
Par mājokļu tirgu gan ir interesantāk:
 
· Ir milzīgs neapdzīvoto mājokļu fonds, kas galvenokārt pieder banku meitas uzņēmumiem (Ektornet, Pillar utt.).
· Bankas pietur šos mājokļus, jo a) Nav īsti absorbcijas spējas - mājsaimniecības nav gatavas maksāt piedāvāto cenu + ja grūdīs tirgū pārāk daudz īpašumus, tad cenas vispār nograus. b) Bankas lielu daļu no šiem īpašumiem tāpat jau no savām bilancēm ir norakstījušas kā zaudējumus - t.i. steigties nav kur.
· Banku kredītportfelis joprojām ir vājākais Baltijas valstīs - neizskatās, ka tuvākajā laikā tās būtu gatavas aktīvi mesties hipotekārajā kreditēšanā.
· No otras puses - reālais mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums aug lēni.
· Mājokļu tirgus attīstītās par 80-90% tikai no nerezidentu darījumiem.
 
Iedzīvotāji uzlabojoties ekonomiskajiem apstākļiem meklē mājokli, bet maksātspēja vēl ir relatīvi zema. Attīstītāji jaunus projektus neattīsta, jo tos jebkurā momentā piežmiegs banku meitas ar cenām, kas būs zem attīstītāju pašizmaksas, jo banku meitas to var atļauties (bilancēs jau norakstīti zaudējumi). Rezultātā ir situācija, kad ir pieprasījums par vienu cenu, piedāvājums par augstāku cenu + tie, kas varētu palielināt piedāvājumu un nolaist cenas, nelien tirgū, jo viņus nogremdēs. :)
Tāda deadlock pozīcija, kad tirgus dalībnieki gaida uz otras puses reakciju, bet nekas nenotiek. Kas to var atrisināt? Laikam tikai laiks. Rīgā un Pierīgā ir n-tie m2 ar pabeigtām, bet neapdzīvotām, daļēji pabeigtām vai iesāktām privātmājām un dzīvokļu mājām. Tās stāv jau no 2008.-2009.gada. Bankas tās nespēj realizēt, iedzīvotāji nespēj nopirkt. Un te nu nāk palīgā laiks - vēl daži gadi - un iedzīvotāji ne tikai nespēs tās nopirkt, bet arī negribēs. Kurš gribēs maksāt par māju, kas 7-8 gadus ir nostāvējusi bez apkures mūsu klimatiskajos apstākļos? Neviens... bankas mierīgu sirdi norakstīs īpašumus un nek. īp. tirgus turpinās dzīvot. Līdzīga situācija šobrīd ir Īrijā. Jau šobrīd valdība ir izdalījusi līdzekļus spoku pilsētiņu nojaukšanai. Domāju LV valdībai ir jārēķinās ar šo problēmu un jau šobrīd jāstrādā divos virzienos:
1) Jāatrod instrumenti, kā steidzami aktivizēt tirgu - noslēgt šo pircēja sagaidāmās un pārdevēja piedāvātās cenas starpību. Par instrumentiem grūti spriest - kaut kāda veida subsīdijai ir jābūt. Šāds risinājums gan būs derīgs vien tuvākajos gados. Neesmu eksperts šajā jautajumā, bet cik saprotu, tad "plaisa" mājsaimniecību ekspektācijās un piedāvājuma cenā ir aptuveni 200 Eiro par m2. Vai arī otra problēma - mājsaimniecības atgriezušās pie normālas, stabilas naudasplūsmas, bet nav nepieciešamo līdzekļu 20-30% vai pat vairāk % sakasīšanai pirmajai iemaksai.
2) Jau šobrīd ir jādomā par absolūti neperspektīvo māju nojaukšanas programmu - jau šobrīd ir mājokļi, kuru pabeigšana/attīstīšanas izmaksas ir līdzvērtīgas jaunu māju būvniecībai.
 
Savā ziņā paradoksāla situācija. Šobrīd ir liels neizmantots dzīvojamais fonds. Gatavs vai pusgatavs. Par salīdzinoši nelielām investīcijām ir iespējams panākt to, ka tas tiek izmantots nevis atstāts sagrūšanai kā tas ir šobrīd. To varētu risināt publsikais finansējums, bet fiskālā telpa budžetā protams ir ierobežota. Tādēļ brīnos, ka šā brīža situāciju nav "uzķēruši" kreditētāji, kas nav apdedzinājušies iepriekšējā buma laikā. Kā arī joprojām brīnos, ka pašas bankas pat pie savu meitu īpašumu iztirgošanas turpina pielietot agresīvu izmaksu politiku (no klientiem piedzen augstas darījumu slēgšanas komisijas, resursu piesaistes komisijas utt.). Tas liek domāt, ka komercbankas tā pa īstam nemaz nav ieinteresētas šā tirgus atdzīvināšanā. Saki - varbūt tiešām ir vērts pagaidīt 2-3 gadus, kad liekais dzīvojamais fonds apmirs un varēs sākt kreditēt jaunos projektus?

Wednesday, April 3, 2013

Veiksmes stāsts un emigrācija

Nesaprotu visus tos gaudotājus, kas teic, ka LV izvēlētā krīzes pārvarēšanas stratēģija ir izraisījusi milzu emigrāciju, kas ilgtermiņā atspēlēsies uz valsts potenciālo izaugsmi. Jā, emigrācijai ir negatīva ietkeme uz potenciālo izaugsmi, bet ne jau krīzes pārvarēšanas stratēģija to izraisīja.

Interesanti, devalvācijas gadījumā (vai citu alternatīvo risinājumu gadījumā) cilvēki sakostu zobus, maksātu savus dārgāk kļuvušos hipotekāros kredītus un nekādā gadījumā nebrauktu prom? Laikam cilvēkiem devalvācija ļoti iepatiktos, viņi atteiktos no Ryanair vienvirziena biļetēm un tupētu tepat.

Par krīzes pārvarēšanas stratēģijām protams var strīdēties, tomēr apgalvot, ka emigrācija būtu mazāka pie citām stratēģijām, ir pilnīgas muļķības. Neviena no krīzes pārvarēšanas stratēģijām nebūtu garantējusi mājsaimniecībām tūlītēju labklājību - kas ir vienīgais nopietnais emigrācijas arguments.

Punkts.