Saturday, March 30, 2013

Treknie gadi nek. īp. nozarē jau atpkaļ?

Labdien, kolēģi, ekonomisti, finansisti un domātāji. Šoreiz izmantoju savu blogu, lai vērstos pēc padoma. Kā jau zināt, mans ikdienas darbs saistīts ar padziļinātu LV makroekonomikas izpēti. Bieži no makroekonomikas iedziļinos arī mikroekonomikā, bieži dažādi dati neiet kopā, ir dažāda veida statistiskās nianses utt. 2012.gada 4.cet. IKP cipars mani nedaudz pārsteidza - nedaudz nenovērtēju tirdzniecības izaugsmi, nedaudz par pesimistisku biju arī par atsevišķām citām nozarēm. Tomēr būtiskāko kļūdu pieļāvu prognozējot nekustamā īpašuma operāciju nozari - tur būtiska izaugsme (tie kas seko šīm lietām gan jau redzēja CSP preses relīzi un pievienotās vērtības datus). Tad nu sāku rakņāties dziļāk - kas tam apakšā. CSP diemžēl nesniedz pievienotās vērtības sadalījumu 3 ciparu līmenī (kas laikam arī nav nepieciešams ceturkšņa griezumā), tomēr CSP tabulā TI13 tiek publicēti "Pakalpojumu uzņēmumu apgrozījuma indeksi". Tad nu uzdūros 681 apakšnozarei "nekustamā īpašuma pirkšana, pārdošana".

Attēlā zemāk attēlota šīs apakšnozares uzņēmumu apgrozījuma indekss (2005=100, izslēdzot sezonālo ietekmi, faktiskās cenās).

Kā redzams no attēla, pēdējos 2 ceturkšņos šajā apakšnozarē ir būtiski pieaudzis uzņēmumu apgrozījums, pat būtiski pārsniedzot "trekno gadu" nekustamā īpašuma buma laikā uzrādītos rezultātus. Tas man nešķiet loģiski un es to īsti nespēju izskaidrot. Sarunās ar CSP, darba kolēģiem u.c. cilvēkiem izkristalizējās šādas versijas:
  • Kopējā ekonomiskā izaugsme atjauno izaugsmi arī nozarē. Bet tas neizskaidro kādēļ šobrīd apgrozījums augstāks nekā pirms-krīzes periodā.
  • Nerezidentu pirkumi. Jā, pēc atļauju piešķiršanas nek. īp. tirgus tiešām būtiski aktivizējās, bet vai tieši pēdējos 2 ceturkšņos? Diez vai - atļaujas piešķirtas jau labu laiku atpakaļ.
  • Darījumi, kuros piedalās komercbanku meitas uzņēmumi, kuri radīti banku atsavināto nek. īpašumu tirgošanai un pārvaldīšanai. Šī šķiet ticamāka versija - teiksim Ektornet pārdod kādam nek. īp. kantorim uzreiz 20-30 īpašumus. Tiesa nekas tāds nav dzirdēts pēdējā laikā.
Ir kādas versijas? Lai saprastu, kas nozarē notiks tālāk vajag saprast, kas notiek šobrīd un pagātnē. Es pagaidām īsti nesaprotu... :) Tie nek. īp. nozares darboņi, ar kuriem runāju, atzīst, ka nek. īp. tirgu šobrīd faktiski uztur nerezidenti, tomēr sitāciju tirgū nu nekādīgi nevar salīdzināt ar to, kas bija 2004.-2007.gados. Pašam arī īsti nav ticības par to, ka nek. īp. nozare dzīvo labāk par "treknajiem gadiem" :D

Friday, March 15, 2013

Komentārs par A/S "PV" atbildi

Šķiet, pateicoties DB.lv esmu saņēmis daļēju atbildi no A/S "PV" par jauno vilcienu iepirkumu, par kura lietderību savā bloga vakar izteicu viedokli.

Pirmkārt, pateicot par atbildi - priecē, ka AS "PV" sper pirmo soli pretī sabiedrībai, un sāk skaidrot savu nostāju šajā jautājumā.

Tātad, atbilde ir šāda:

"Komentējot ekonomista pausto, PV pārstāvji Db.lv norādīja, ka «attiecībā uz blogā minētajiem finanšu aprēķiniem vēlamies norādīt, ka tajos ir izmantota nekorekta informācija un tā neparāda reālo situāciju – ne peļņas, ne zaudējumu aprēķinos, ne arī PV «ikdienas izdevumos». Par norādītās summas saistībā ar vilcienu iepirkumu nav korektas – 600 miljoni eiro bija plānotā vilcienu iepirkuma projekta kopējā summa, taču līgums, par kuru pašlaik notiek mediācijas process, nav slēgts par visu kopējo projekta summu».
Tāpat uzņēmuma pārstāvji skaidro, ka «dzelzceļš, salīdzinot ar citiem transporta veidiem, ir viens no efektīvākajiem naftas produktu un energoresursu izmantošanas ziņā. Tas pie vienāda daudzuma enerģētisko resursu izmantošanas spēj veikt vairāk pārvadājumus, īpaši, pie lielākiem (virs 150 km) attālumiem. Dzelzceļš vidēji ir divas piecas reizes energoefektīvāks par autotransportu un gaisa transportu».

http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/latvijas-bankas-ekonomists-apsauba-nepieciesamibu-iepirkt-jaunus-vilcienus-390027

Ok, pieņemu atbildi. Bet tomēr nevaru nepajautāt:

1) Neesmu lietojis pareizus datus. Ok, iespējams Lursoft sniegtais peļņas vai zaudējumu pārskats par 2011. gadu nav precīzs, iespējams PV pašu prezentācija par ienākumiem un izdevumiem nav precīza. Bet kā jau minēju, tie ir "back on the envelope" aprēķini, tādēļ nevajadzētu ieciklēties uz to precizitāti. Parasti, ja aprēķini nav pareizi, tad tie tiek apstrīdēti uzrādot pareizos aprēķinus. Cerams kādreiz arī plašāka sabiedrība ieraudzīs aprēķinus, uz kuriem balstoties tiek iepirkti jaunie vilcieni.
 
2) Vairs nav 600 miljoni eiro? Tā man ir jauna informācija, tāpat pieņemu tā ir jauna informācija ļoti daudziem. Iespējams tad par līguma apmēra izmaiņām arī varētu sabiedrību informēt. Jo frāze "norādītās summas saistībā ar vilcienu iepirkumu nav korektas" neko neizsaka. Līgums par kuru notiek mediācijas process ir viens, bet kas notiek ar apkopes līgumu?
 
3) Es nekādā gadījumā neapšaubu to, ka dzelzceļš ir pats efektīvākais no energoefektivitātes viedokļa. Vienīgi paliek jautājums par infrastruktūras izdevumiem un vilciena noslodzi.
 
Kā arī nobeigumā, atbildot uz komentētāju replikām vēlos vērst uzmanību, ka dzelzceļu izmantoju ikdienā, tāpat kā to dara arī mani ģimenes locekļi. Es arī vēlos braukt jaunos un komfortablos vilcienos, bet "apzeltījuma maliņa" man tajos nav vajadzīga.

Thursday, March 14, 2013

Vai Latvijai vajag jaunus vilcienus?


Šodien un vakar avīzes pilnas par AS "Pasažieru Vilciens" iepirkuma procedūru. Personīgi, atbildot uz virsrakstā minēto jautājumu, teikšu: "Nē". Kad domāju par šo tēmu, pats savā ziņā cīnos starp patiku pret dzelzceļu un racionāliem argumentiem. Visu bērnību/jaunību braukāju ar vilcienu uz Garciemu un atpakaļ. Arī šobrīd, ziemā, vilciens ir laba alternatīva (varu aizbraukt paslēpot uz Siguldu), jo automobili iegādājies tā arī neesmu. Tomēr neatstāj sajūta, ka PV iepirkums faktiski ilgtermiņā nogalina pasažieru dzelzceļu Latvijā. Ļoti ceru, ka es kļūdos.
Pēdējos nu jau gadus (gribēju rakstīt mēnešus, bet pārdomāju :)) masu medijus regulāri pāršalc ziņas par norisēm saistītām ar AS "Pasažieru vilciens" iepirkuma procedūru. Diezin vai kāds nav vismaz ar vienu ausi dzirdējis peripetijas, kas saistītas ar šo iepirkumu. Šoreiz es negribu iedziļināties šā iepirkuma juridiskajās niansēs vai "kas kuram no šā iepirkuma atlec". Cik saprotu, mediācijas process joprojām ievelkas, bet ir diezgan liela iespēja, ka vilcieni tomēr tiks iepirkti. Šajā gadījumā vēlos vien loģiski (vismaz man šķiet, ka loģiski :)) nedaudz paspriedelēt.

1) PV plāno iepirkt 34 elektrovilcienus un 7 dīzeļvilcienus. Šobrīd PV rīcība ir 24 elektrovilcieni un 16 dīzeļvilcieni. (http://goo.gl/ZhVLP; starp citu ļoti interesanta uzņēmuma prezentācija, it īpaši sadaļa par ritošā sastāva vecumu) Tātad uzsvars tiek mainīts no dīzeļvilciena uz elektrovilcieniem. Ņemot vērā plānoto dzelzceļa tīklu elektrifikāciju, šķiet loģisks solis. Pat varētu padomāt, ka beidzot loģiska, saplānota darbība. Atliek vien cerēt, ka pēc vilcienu ieviešanas nesāksies vaimanāšana pēc lielākām dotācijām, jo redziet "negaidītais" elektroenerģijas tarifa pieaugums visu sadārdzina. (LM gadījums)
2) Bieži tiek piemirsts par šo: "Konkursa uzvarētājam 30 gadu būs jānodrošina arī jauno elektrovilcienu un dīzeļvilcienu uzturēšana. Projekta kopējās izmaksas tiek plānotas aptuveni 144 miljoni latu, no kuriem ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums būs apmēram 100 miljoni latu." Tomēr 144 miljoni Ls attiecas vien uz vilcienu iegādi, nevis uz visu projektu kopā. Par vilcienu uzturēšanu ir atsevišķa tāme. Ņemot vērā šo apstākli, kopējās projekta izmaksas ir 429.4 milj. Ls nevis tie 144 milj. Ls, kas visbiežāk cirkulē masu medijos. Turklāt izdevumi uzturēšanai netiks finansēti no ES Kohēzijas fonda, bet gan no PV, tātad no braucēju maciņiem.

3) Ko nozīmē 429.4 milj.? Vien to, ka neapšaubāmi pieaugs vilciena braukšanas biļetes cena. Kas par to liek domāt?
1.attēls.AS "Pasažieru Vilciens" peļņas vai zaudējumu un neto apgrozījuma rādītāji, milj. Ls

Kopš 2008. gada uzņēmuma apgrozījums sarūk – no gandrīz 50 milj. Ls 2008. gadā līdz nepilniem 40 milj. Ls 2012. gadā. Tas norāda vien uz šā pārvadājumu veida zemo potenciālu esošajos demogrāfiskajos apstākļos. Noteikti esat pārsteigti, ka uzņēmuma apgrozījums ir tik zems. Tātad uzņēmums, kuram gada apgrozījums ir 40 milj. Ls, plāno investīcijas par 429.4 milj. Ls? (nemaz nerunājot par to, ka būs jāmaksā arī procentu maksājumi par finansējumu)
4) Tālāk. Peļņas rādītāji. Vidējā neto peļņa pēdējo 10 gadu laikā ir… -234 tūkst. Ls. Pieņemu, ka, ieviešot, jaunos vilcienus katrs iedzīvotājs reizi intereses pēc tos izmēģinās. Bet vai tas mainīs kopējos transporta izvēles paradumus? Šaubos. Tad, kur uzņēmumam ir peļņas potenciāls? Cenu pieaugumā? Pēkšņā demogrāfijas izrāvienā?
5) Vispārzināms fakts: dzelzceļa pārvadājumiem salīdzinājumā ar autotransportu ir augstāki infrastruktūras izdevumi. Tieši tādēļ visā Eiropā dzelzceļš dzīvo arī no budžeta dotācijām. http://goo.gl/Gy4Fb (skat. pārskatu par ES valstu dzelzceļu; pie katras valsts ir sadaļa "financing", kurā ir aprakstīts kā tiek finansēti pasažieru pārvadājumi). Arī Latvijā pasažieru transports tiek finansēts gan no braucēju kabatām, gan no valsts budžeta subsīdijām, gan no kravu pārvadājumiem (kuri šķiet sedz dzelzceļa infrastruktūras izdevumus, iespējams par šo gan kļūdos - PV izdevumu tāmē gandrīz pusi veido infrastruktūras izdevumi, bet nezinu vai tie tiešām pilnībā sedz infrastruktūras pakalpojumu). 59% no PV ieņēmumiem 2012.gadā veidoja dotācijas..., vien 38% - biļešu ienākumi. Tātad jebkurš izmaksu pieaugums tiks segts no budžeta.

Ok, mazliet no "back on the envelope" aprēķini.
Kopējās projekta izmaksas: 429.4 milj. Ls.
Kohēzijas finansējums: 100 milj. Ls
Tātad 329.3 milj. Ls uz 30 gadiem, kas ir 11 milj. gadā. (neskaitot finanšu instrumentu izmaksas)
2012.gadā izdevumu tāmē izdevumi "ritošā sastāva uzturēšanai" veidoja vien 7%, kamēr degvielai un elektroenerģijai - 11%. Pārējo veidoja darba samaksas fonds, infrastruktūras izdevumi, nolietojums u.c. izdevumi).
Pieņemot, ka izdevumi ir aptuveni 40 milj. (kas tā varētu būt spriežot pēc pz aprēķina), tad šā brīža izdevumi ritošajam sastāvam veido vien 2.8 milj. Ls.
Nolietojums - 3.6 milj. Ls.
Bet pēc jaunā iepirkuma mēs plānojam pāriet uz 11 milj. Ls gadā. Par īsu. Ok, varētu mēgināt ietaupīt uz jaunu vilcienu efektivitātes rēķina. Pieņemot, ka tie ir par 50% (diez vai tik daudz, bet šim aprēķinam derēs :)) efektīvāki, tad sanāk, ka var ietaupīt 4.4 milj. Ls.
Tātad kopējā bilance varētu būt: 11.0 (jauno vilcienu gada izdevumi) - 2.8 (kas ir šā brīža analoģiskie izdevumi vilcienu uzturēšanai) - 4.4 (kas būtu ietaupījums no efektivitātes) - 3.6 milj. Ls (nolietojums, tas nekas, ka kopējais uzņēmuma nolietojums - nav sīkāku datu) = 0.2 milj. Ls - par tik sadārdzinātos gada izdevumi ieviešot jaunos vilcienus. Nav daudz, un iespējams, ka līdzīgā veidā tiek rēķināts arī biznesa plānā. Tomēr interesanti būtu redzēt:
  • Kādi ir pieņēmumi par demogrāfisko situāciju - cik reāli pasažierus varētu pārvadāt. Ja turpinās esošā tendence, tad reāli šāds vilcienu skaits nav nepieciešams, tie kursē pustukši, jo grūti tos piepildīt.
  • Kādi ir pieņēmumi par elektrības cenām. Spriežot pēc EM informatīvā ziņojuma par elektroenerģijas cenu pieauguma riskiem un to ierobežošanu, šim apstāklim būs ļoti būtiska nozīme. Ļoti apšaubu vai biznesa plānā ir iekļauts tik straujš elektroenerģijas cenu pieaugums.
  • Kur un uz kādiem nosacījumiem tiek ņemts finansējums? Par piesaistītajiem līdzekļiem ir jāmaksā.
  • Visi šie faktori visticamāk rada vēl stiprāku negatīvu spiedienu uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu, tādējādi padarot šos vilcienus par pārāk greznu iepirkumu šā brīžā finansiālajā rosībā. Tad priekš kam? Īsti nezinu.  
6) Daudzi cilvēki asociē šos vilcienus ar Rail Baltica projektu, domā, ka ar tiem varēs nokļūt Eiropā vai vismaz Tallinā. Nekā tāda… Ja nekļūdos (palabojiet mani lūdzu, ja kļūdos) – Rail Baltica tiek veidota, lai integrētos vienotajā Eiropas dzelzceļa tīklā, bet esošo vilcienu iepirkums ir paredzēts Latvijā esošajam sliežu platumam…

7) Es saprotu, ka PV ir šim projektam apakšā kāds biznesa plāns (cerams), bet es īsti neredzu, kā var atmaksāties šie līdzekļi bez būtiskas cenu palielināšanas. Vienīgais variants ir tāds, ka jaunie vilcieni ir ar milzīgu ekspluatācijas izdevumu mazinājumu, kas būtiski celtu rentabilitātes rādītājus. Iespējams, bet tad lūdzu aprēķinus studijā, un vai 1 pasažiera 1 km pārvadāšana būs lētāka kā autobusu satiksmē?

8) Daudz tiek runāts par to, ka tas taču būtu labums, ja vilcienus ražos pie mums. Negribu par šo tēmu īpaši izpausties, dabūšu vēl pa čaiņiku. Bet, paskatieties kāds ir potenciālā "ražotāja" ikgadējais apgrozījums, tehniskās iespējas, darbinieki utt. Tikpat labi rītdien varam "AirBaltic" vajadzībām ražot Bombardier lidmašīnas. Uz tradīcijām vien neizvilksi. Ja vēl runātu par DLRR, tad es iespējams vēl noticētu.
9) Arī no ekonomikas teorijas viedokļa neesmu drošs par šo līdzekļu atdevi. Tas it kā ir ieguldījums infrastruktūrā, bet nezinu vai tas palielinātu kopējo faktoru produktivitāti. Faktiski vecie vilcieni tiek nomainīti ar jaunākiem. Nemainās dzelzceļa aptvērums (tiek pārvadāts tik pat vai mazāk pasažieru), būtiskie nepieaug iedzīvotāju mobilitāte, iespējams vien nedaudz pieaug efektivitāte, bet tā īsti pat nesedz izmaksu pieaugumu.

Kādas ir alternatīvas?
  • Par šo naudu var padarīt autobusu pārvadājumu tīklu daudz labāk organizētu (vairāk reisu, precīzāki maršruti, precīzāki laika intervāli), kā arī atlektu kāda naudiņa pat ceļu remontiem. Jā, autobuss ir lēnāks. Bet autobuss ir manevrētspējīgāks un brauc, kur vien vēlas. (ja vien LV ceļi pavisam nesabruks)
  • Dzelzceļš ir rentabls kravu pārvadājumos. Manuprāt, nav taisnīgi, ka kravu pārvadājumiem ir jāsubsidē pasažieru pārvadājumi (ja netiek subsidēts, tad atsaucu apvainojumu), tādējādi zaudējot konkurences cīņā ar citām valstīm.
  • Vēl viena nianse - varbūt jāatstāj tikai rentablie maršruti? Šķiet tādi ir divi...
  • Iespējams jānomaina tikai vecākie vilcieni, jaunos turpinot ekspluatēt.
  • Varbūt jāmeklē lētāks piedāvājums - kādēļ Igauņi atkal spēja lētāk iepirkt vilcienus? Varbūt jāatsakās no līguma otrās daļas, vai tiešām Latvijā nespēsim pat apkopi vilcieniem veikt? 
Šajā blogā es nebūt neargumentēju par to, ka vajadzētu pilnībā likvidēt pasažieru dzelzceļa pārvadājumus, bet gan gribētos beidzot redzēt reālu biznesa plānu. Valsts uzņēmumu paranoja slēpt savus pārskatus un biznesa plānus nav normāla un veicina vien sabiedrības aizdomas. Ja visa informācija būtu publiski pieejama, tad šādi (iespējams tendenciozi, nepilnīgi, uz nepilnīgu informāciju balstīti) nemaz nerastos. Es ļoti ceru, ka pasažieru dzelzceļš dzīvos, un ka esmu te sarakstījis pilnīgākās muļķības. :)

Ļoti gribētos redzēt @PVilciens vai komentāru par šīm pārdomām, jo līdz šim sabiedrību neviens (ne valdība, ne PV, ne LDz) tā īsti nav iepazīstinājis ar reālajām jauno vilcienu ieviešanas izmaksām sabiedrībai un budžetam.

P.s. Sakritība vai nē, bet Airvaram Ozoliņam šodien arī labs raksts (par slepeno ziņojumu neko nezinu, bet 34 milj. šķiet pārspīlēti; būtu interesanti zināt 1) kādēļ 34 milj.; 2)  par šo pašu tēmu:
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/aivars-ozolins-ir-dombrovskis-sizofreniskaja-vilciena.d?id=43143174

Friday, March 8, 2013

Jaunieša redzējums par pašvaldības vēlēšanām: vai vēlēšanas bez solījumiem?

Šā gada pašvaldību vēlēšanas vairs nav aiz kalniem. Sāku domāt par ko balsot (dzīvoju Rīgā), bet konstatēju, ka piedāvājums ir pavisam švaks. Jau kādā no iepriekšējiem blogiem minēju, ka negribētu balsot par Ušakovu. No viņa lēmumiem man dzīvot vieglāk nav kļuvis, tikai grūtāk. Es brīnos, ka poltisko partiju piedāvājums šobrīd ir pilnīgi nekāds. Atgādina valsts plānošanas programmdokumentos iekļautās klišejiskās frāzes/idejas. Būsim par to un to, bet konkrēta piedāvājuma joprojām nav. Kad beidzot politiskās partijas sapratīs, ka interesē konkrēti darbi (īpaši tas attiecas uz pašvaldību vēlēšanām, jo kur tad, ja ne pašvaldības notiek tuvākā valsts varas un iedzīvotāja saskare), tātad arī solījumiem jābūt konkrētiem. Kā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās viens no maniem nu jau bijušajiem kolēģiem smējās: "Balsošu par Šleseru, jo viņš Rīgas centrāltirgū smuku akvāriju sola uztaisīt"... :) Akvārija nav, Šlesers arī nogrimis ar visu buldozeru. Tomēr arī no šobrīd potenciālajiem kandidātiem nekādas aktivitātes īsti neredz. Sajūta tāda, ka balstis atkal tiks dalītas vnk ar to, kam lielāks reklāmas budžets.
Ko es gribētu redzēt tā vietā? Gribu redzēt sarakstu par konkrētām lietām, kas tiks izdarītas nākamo 4 gadu laikā. Lai pēc tam varētu vērtēt (un pateikties vai sodīt ar balsojumu). Protams, ka katram Rīgas iedzīvotājam šis saraksts būs dažāds, bet es gribētu redzēt solījumu, ka:
* Beidzot Rīgā tiks ieviests wi-fi internets - tā pasaulē daudzmaz attīstītās valstīs ir norma. Ieviešanas izmaksas nav tik lielas. Tam pat nav jābūt obligāti bezmakas, lūdzu ieviesiet maksu, bet vismaz piedāvājiet pakalpojumu;
 * Es atbalstu to, ka pensionāriem ir bezmaksas transports, bet lūdzu ieviesiet nosacījumu, kas tas darbojas off-peak momentos. Teiksim atlaide nav derīga no 7.00-9.00 un 17.00-19.00. Turklāt šo pašu varētu attiecināt arī uz citiem sab. pakalpojumiem, lai strādājošie cilvēki pie ārsta, uz pases nomaiņu, uz CSDD vai vienalga kur var tikt pirms/pēc darba vai darba laiku sākuma/beigu tuvumā.
* Par to pašu off-peak runājot. Lielā daļā Eiropas galvaspilsētu ir ieviesta differencētā maksa par braucienu atkarībā no laika. Ieviesiet arī - tas ļaus iedzīvotājiem, kam tas nepieciešams, ietaupīt līdzekļus, kā arī samazināt RS noslodzi pīķu stundās;
 * Gribu redzēt kaut kādu progresu dzīvojamo māju un siltumtrašu siltināšanā - nevajag finansējumu, bet vismas kaut kādu pozitīvu redzējumu no Rīgas domes. Šobrīd izskatās tā, ka Rīgas dome pretojas tam (acīmredzot ir savas intereses caur Rīgas Siltumu);
 * Gribu redzēt veloceliņus (šodien viens pedāļu minējs uz gājēju ietves man uztriecās virsū) - turklāt nederēs vnk uz asfalta uzķēpāts krāsojums (Esplanādē pie Māksles akadēmija), bet gan vajadzētu ņemt piemēru no Skolas ielas projekta;
* Risiniet bērnudārzu problēmu tagad, nevis būvējiet nākotnei, kad nemaz nebūs bērnu demogrāfisko problēmu dēļ;
 * Parūpējieties beidzot par tūristiem (uzstādiet taču beidzot normālas ceļa norādes uz galvenajiem tūrisma objektiem);
 * Beidziet bezgalīgi dotēt "Rīgas Satiksmi". Saprotu, ka vajag attīstīties, bet attīstības plāni nešķiet samērojami ar šā brīža iespējām. Sen nepieciešams to post-padomju uzņēmumu pārveidot, atgūt vismaz kaut cik normālu rentabilitāti. Pēc tam var domāt par attīstības plāniem (kur derētu arī KNABam kārtīgāk pavērtēt iepirkumu procedūras);
* Sāciet darīt kaut ko ar degradētajām Rīgas teritorijām/ēkām/būvēm. Ir ļoti daudz bijušo rūpniecisko teritoriju, kur bez pašvaldības iesaistes nekas vairs nenotiks. Tāpat arī vecie grausti - ir jārisina šis jautājums. Tas dos gan telpu, gan arī atslogos nek. īp. tirgu, padarīs to elastīgāku;
* Nepieciešams risināt problēmas ar Rīgas brīvostu. Visi redz un zin, kas tur notiek, bet neviens neko nedara. Korupcijas līmenis tur ir vnk neiedomājams - par to runā ārzemju kuģu kapteiņi, vietējā prese, darbinieki, kas strādā ostā, bet tikmēr Ameriks&Loginovs un pārējie draugi laimīgi smaida;
* Lūdzu, paaugstiniet pašvaldību ierēdņiem algu, bet izbeidziet "otkatu sistēmu". Ierēdnim ir vajadzīga normāla alga, lai godprātīgi veiktu savus pienākumus, bet jebkurā gadījumā, zemās algas nav attaisnojums "otkatiem".

Ir nenromāli daudz lietu, kur nav nepieciešamas lielas izmaksas, bet gan vienkārši vēlēšanās un motivācija padomāt/parūpēties par pilsētas iedzīvotājiem. Diemžēl pagaidām izskatās, ka pilsētdzīves plānošana vismaz Rīgā vēl joprojām pamatīgi atpaliek no Eiropas lielo pilsētu vēriena. Katra joma tiek plānota atsevišķi, bez nopietnas centralizētas pieejas. Gribētos redzēt vismaz solījumu, ka kaut kas no sarakstā minētajām lietām tiks pildītas. Pretējā gadījumā man personīgi trūkst motivācija maksāt IIN Rīgai, labāk reģistrējos citā pašvaldībā un izbaudu sava samaksātā nodokļa atdevi.

P.s. Ja ir ideja vai redzējums, ko gribat redzēt Rīgā - rakstiet kometāros rakstam, vai twitterī, pievienojot @sarmite_elerte un @nilushakov - lai redz, kas ir patiesās iedzīvotāju intereses. :)