Wednesday, August 28, 2013

Būvniecība Latvijā - Fēniksa atdzimšana?

Manuprāt, pēckrīzes periodā sabiedrībā ir pārāk iesakņojies uzskats, ka būvniecības nozare ir pilnībā mirusi. Jā, tur ir daļa taisnības – būvniecība tiešām bija tā nozare, kas krīzi pārdzīvoja vissmagāk (vismaz vērtējot pēc pievienotās vērtības krituma apjoma), tomēr nebūt nav tā, ka vairs nekas netiek būvēts.
Lai nedaudz kliedētu šo mītu, esmu sagatavojis rakstu par būvniecības nozares dinamikas un struktūras rādītājiem pēckrīzes periodā, kas apliecina, ka būvniecībā turpinās attīstība, lai arī skaidrs, ka pirmskrīzes perioda augstumus tuvākajos gados vēl nesasniegt. Rakstā pievēršos Latvijas būvniecības nozares struktūrdinamikai, dažādiem informācijas avotiem utt. 
1. attēls. Būvniecības produkcijas indeksi (2007-2008=100), s.i.
Būvniecības produkcijas indeksi (2007-2008=100), s.i.
Datu avots: CSP


Saturday, August 24, 2013

Citronkoka audzēšana no sēkliņām (dublis nr.1)

Tie, kas ir bijuši pie mums ciemos, ir redzējuši, ka mums lielajā istabā ilgstoši stāv nokaltis koks. :) Jā, tas bija citronkoks, ko ilgi nevarēju savākties izmest - to man savulaik uzdāvināja Polundrs. Sen gribēju sev citronkoku, bet nekādīgi nesanāca tādu dabūt. Tas bija pilns ar skaistiem citrona ziediem, bet pie mums ilgi dzīvību nevilka - acīmredzot centrālā apkure to nobeidza. Vai arī tādēļ, ka koki, kas ir negatavi tam, tiek potēti, lai izaudzētu skaistus citronus un pārdotu to (veikalos bieži var redzēt, ka uz koka, kurš ir 50cm augstumā aug 15 citroni - šāds visticamā visai ātri mirs).
Tad nu šoreiz esmu gājis citu ceļu - nopirku citronu (Prizmā kādu laiku atpakaļ bija ļoti skaisti citroni) un jau 2 nedēļas ņemos ap 15 Argentīnas citrona sēklām. Saliku sēklas samitrināta papīra kārtās (pirms tam izlobot katru sēkliņu no cietā apvalka, lai tām vieglāk būtu izrauties laukā), plastikāta maisiņā un gaidīju, katru dienu pārbaudot vai mitrums ir pietiekams. 5 no sēklām pēc 2 nedēļu gaidīšanas ir uzdīgušas. Tad nu redzēsim, cik tālu tikšu ar šo eksperimentu. 3 no sēklām esmu jau iestādījis mazos podiņos, tagad jāgaida, vai kāda no tām būs pietiekami stipra, lai izrautos līdz saules gaismai. Ja gadījumā izdosies līdz daudz maz stabilam izmēram izaudzēt vairākus, tad varēšu ar kādu entuziastu padalīties. Turam īkšķus! :)

Tuesday, August 20, 2013

"Mikrotīkls" - Latvijas rūpniecība nav mirusi! (2.daļa)

Turpinot par apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, par kuriem ne vienmēr esam dzidējuši, piedāvāju rakstu sērijas 2.rakstu. Iepriekšējā reizē rakstīju par elektromotoru ražotāju - "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcu". Lasītāju interese un atsaucība bija necerēti augsta - ar mani sazinājās gan cilvēki, kuri nekad par šo uzņēmumu nav dzirdējuši, gan tie, kuriem ar uzņēmumu ir bijusi kāda sadarbība, gan arī tie, kas tur strādā. Varu tikai atkārtot "RER" ir uz pareizā pārmaiņu ceļa, ja viss būs labi, tad tuvākajos gados šis uzņēmums būtiski kāpinās apgrozījumu un izies jaunā līmenī. Vairāki cilvēki apstiprināja to, ka uzņēmums nedaudz "iestrēdzis" un nav sekojis līdzi laikam, tas attiecas kā uz tehnoloģijām, tā uz darbiniekiem. Tomēr uzņemuma vadībai esot lieli plāni jau tuvākajā laikā. Gaidīsim, un redzēsim! :)
 
Bet šoreiz gribu pievērst uzmanību citam, radniecīgas apstrādes rūpniecības apakšnozares - elekronisko iekārtu ražotājam. Vai spējat iedomāties, ka Latvijā ir apstrādes rūpniecības uzņēmums, kura apgrozījums 2012.gadā bija 56.2 milj. Ls, peļņa - 16.2 milj. (kas par rentabilitāti!), un ar visu to, uzņēmums nodarbina...90 darbiniekus. Tas ir produktivitātes līmenis, par kuru es runāju šīs rakstu sērijas ievadrakstā. LV nepieciešams vairāk uzņēmumu, kas spēj ražot inovatīvus, globālus, eksportspējīgus produktus. Uzņēmuma nosaukums ir "Mikrotīkls", jeb starptautiskajā arēnā "MikroTik". Uzņēmuma vadībai nepatīk pārāk gozēties slavas saulītē tepat LV, iespējams tādēļ daudzi pat nezina, ka tepat Rīgā tiek ražota produkcija, kas tiek eksportēta uz visneidomājākajām vietām pasaulē. Iespējams nesen gan daļa pievērsa uzmanību nosaukumam "Mikrotīkls", jo vienā no pelnošāko LV uzņēmēju topiem pašā augšgalā 2012. gadā ir nokļuvis uzņēmuma līdzīpašnieks. Tāpat uzņēmums pāris reizes ir parādījies masu medijos, kad aktīvi centās sev pievērst uzmanību, lai atvieglotu jaunu darbinieku atrašanu. Tomēr ikdienā uzņēmums darbojas klusi un nevienam nemanāmi - apgrozot gandrīz 60 miljonus, bet pelnot vairāk nekā, piemēram, "Maxima" ar ~450 milj. apgrozījumu... 
 
Uzņēmums tika dibināts 1995.gadā. Cik var noprast no publiskajiem avotiem, tad sākotnēji uzņēmums nodarbojās ar programmatūras izstrādi, bet vēlāk pievērsies arī tīkla iekārtu (rūteru) izgatavošanai. Uzņēmums savu produkciju ražo ne tikai LV, bet arī kaimiņvalstīs un Āzijā. Uzņēmums ir nepārtrauktā attīstībā, katru gadu turpinot attīstīt savus rūterus, uzlabojot to uzticamību, caurlaides spēju utml.
Tikmēr uzņēmuma finanšu rādītāji par pēdējiem gadiem ir vienkārši graujoši - tāda sajūta, ka 2008. gada krīze par šo uzņēmumu vienkārši aizmirsa. Acīmredzot uzņēmuma produkcijas unikalitāte ir tik liela, ka to neietekmē ekonomiskā cikla pārmaiņas. Interesanti, ka uzņēmums absolūti nav tendēts uz sabiedrības informēšanu par sevi.
Interesanta lasāmviela ir arī uzņēmuma gada pārskats. Finanšu analīzes rādītāji ir graujoši un faktiski kā vienīgā identificētā problēma ir apstāklis, ka nav kur ieguldīt brīvos finanšu līdzekļus. :)
 
Datu avots: Lursoft

 
Ja ir radusies interese par uzņēmumu, tad te ir gandrīz 2 gadus vecs ieraksts par šo uzņēmumu no raidījuma "Latvija VAR". 20 minūtēs par uzņēmuma tapšanu, produkciju un attīstību. Spriežot pēc pirmajām ziņām, arī 2013. gads būs veiksmīgs uzņēmumam - palaists jauns produkts jaunā segmentā pēc kura jau šobrīd esot liels pieprasījums.
 
Starp citu, "Mikrotīkls" 2012.gada nogalē tika nosaukts arī par ikgadējās LIAA organizētās Eksporta un inovāciju balvas "Eksporta čempionu".
 
Ja gadījumā ir kādi komentāri vai jautājumi par šo uzņēmumu, tad droši dalieties ar tiem komentāros! Man pašam personīgi ļoti gribētos kādreiz tik iekšā un vismaz ar acs kaktiņu paskatīties, kā notiek darbs šaja uzņēmumā. Ne tik daudz no elektronikas viedokļa, cik no darba organizācijas jautājuma, procesu vadības utt.
 
 

Monday, August 19, 2013

Par budžetu, nodokļiem un... Ķīli

Par visu, ko pagājušās nedēļas laikā nepaspēju uzrakstīt:
Budžeta veidošanas process kārtējo gadu notiek caur (atvainojos) pakaļu... Tas laikam ir normāli, ka budžeta veidošanas process sākas ar iepriekšējā gadā likumā ierakstītu normu pārskatīšanu. Ja kāds nav pārliecinājies – IIN likums: http://likumi.lv/doc.php?id=56880, skat. 15.panta beigas, maziem burtiņiem (gandrīz vai kā sms kredīta līgumos...).
Es nebūt neesmu pretinieks šobrīd masu medijos izskanējušajiem piedāvājumiem par neapliekamā minimuma celšanu, atvieglojumiem par apgādājamajiem utt. Bet princips! Nafig, Finanšu ministrijai ir jāizstrādā nodokļu politikas ilgtermiņa plānošanas dokumenti, ja katru gadu politiķi nodokļu politiku saplosa kā kaulu iemestu nebarotu suņu sētā? Štrunts ar likumiem, principiem utt., bet tā ir politiskās elites mērena spļaušana savu vēlētāju sejās. Gan mājsaimniecības, gan uzņēmēji ir jau labu laiku atpakaļ rēķinājušies, ka tas, kas ir ierakstīts likumā, arī paliks likumā, nevis tiks izgrozīts vēl pirms normas stājas spēkā. Zinu ģimenes, kas ļoti precīzi plāno savus ienākumus 2-3 gadus uz priekšu (jā, par brīnumu, ir arī tādas ģimenes), lai saprastu, ko var atļauties un, ko ne. Tagad viņi katru dienu pārrēķina savus ienākumus 2014-2015. Kāda demogrāfija, ja vairs nevar ticēt tam, kas pielemts un ierakstīts likumā? Solījumi IIN mazināt sākot ar 2015.gadu tagad izklausās īpaši ciniski...
Vēl interesantāk man šķiet, ka pēkšņi no nekurienes izlīda soc. nodokļa samazināšana darba devējam. Pirms tam politiķi staigāja nopietniem ģīmjiem un tēloja, ka rūpējas par nevienlīdzības mazināšanu. Aha, pastāstiet man, lūdzu, kā soc. nodokļa mazināšana darba devējam mazinās nevienlīdzību? Darba devējs paskatīsies – „eu, palika vairāk naudas pēc nodokļu nomaksas – es tač’ varētu paaugstināt saviem zivju ceha darbiniekiem algas”. Tā tas būs, ja? J Domāju, ka tas tikai veicinās to, ka zivju ceha vadītājs varēs savu poršu nomainīt uz kaut ko labāku. Jā, protams, soc. ir jāmazina arī darba devējiem, bet, manuprāt, tā nekādīgi 2014.gada budžetā nevarēja būt tikpat prioritāra joma kā mājsaimniecību nevienlīdzību mazināšana.
Jaunie nodokļi. Kad starpība starp „plosāmo gabalu” un vēlmēm ir par lielu, tad rodas dažādas ģeniālas iniciatīvas. Par VM piedāvāto veselības nodokli jau rakstīju, bet šonedēļ uzmanību pievērsa vēl divas iniciatīvas, kurām abām ir divas kopīgas lietas: (i) abas ir pēc principa „ar vienu roku dod, ar otru ņem”; (ii) abas nāk no Reformistu virziena (nezinu gan vai tam ir kāda nozīme). Subsidētās enerģijas nodokli (SEN) es vēl saprotu un šķiet, ka tas ir labākais no sliktākajiem risinājumiem (neatceros, kurš tā teica, bet atļaušos aizņemtos šo repliku, šķiet kāds no LTRK). Situācijā, kad iepriekšējās valdības dāsni dāvāja atbalsta mehānismus pa labi un pa kreisi, šis laikam ir vienīgais risinājums, lai neieberztos ar kārtējām n-tajām tiesvedībām. Kaut gan... nekad nevar zināt. Starp citu, mūsu dienvidu kaimiņi ir līdzīgā situācijā – tur citu risinājumu piedāvā, visiem subsidētās enerģijas ražotājiem lump sum payment un atšujieties (resurss krievu valodā).
Bet par ierosināto ostu nodokli man tiešām sanāca smiekli. FMam kaut kur, kaut kādā departamentā noteikti ir informācija par to, cik nodokļu netiek iekasēts no brīvostām (Rīga&Ventspils) un spec. ekon. zonām (šajā gadījumā Liepājas) par „investīcijām infrastruktūrā”. Atgādināšu tiem, kas nav lietas kursā, ka visas trīs lielās ostas atrodas tā sauktajā preferenciālajā režīmā, komersantiem, kas tajās darbojas, pienākas UIN un NĪN atlaides (par veiktajiem ieguldījumiem infrastruktūrā). Šis instruments vienmēr ir bijis diskusiju krustuguņos. Ja ostas uzņēmums nopērk savai darbībai pamatlīdzekli, piemēram, krānu, tad tam pienākas UIN atlaide? Un vēl jau ir atsevišķs akcīzes nodokļa režīms un jaukumi ar PVN. Bet tas tā, galvenokārt, baida ideja, ka princips „ar vienu roku dodam, ar otru ņemam” kļūst par normālu situāciju nodokļu politikā. Tad jau varbūt padomājam par nodokļiem arī citiem valsts transfēriem vai subsīdijām/dotācijām? Tik daudz idejas nāk galvā... J Varbūt no sākuma būtu vērts sakārto ostu likumdošanu, pārvaldību, un paņemt visu, ko var paņemt no ostu veiksmīgas darbības un tik tad domāt par nodokļiem? Šis ir pavisam nepiemērots mirklis. LV ostas šogad strādā ar pamatīgiem mīnusiem (kravu apgrozījuma gada pieaugums), sāk arvien vairāk zaudēt konkurētspējas cīņā Krievijas ostām (Primorskai, Ustj-lugai, Pēterburgai) un Klaipēdai. Saprotu, es arī domāju, ka ostu devums tautsaimniecībai varētu būt lielāks, bet nešķiet, ka spec. nodoklis ir pareizais risinājums. Visi termināļi ātri vien būs holdingos, Britu Virdžīnās un nebūs mums nekā.
Un vēl, par Ķīli. Nu, lieciet taču mierā cilvēku. Saprotu, ka daudziem politiskās karjeras dēļ viņš nepatīk, ir apriebies utt. Bet visiem mums ir savi skeleti skapī, neviens neesam pūciņas. Jā, cilvēkam, kurš ir augstos amatos nepieklājās tā darīt. Un sēsties pie stūres dzērušam vispār nav pieļaujams (es esmu no tiem, kas uzskata, ka sodiem dzērājšoferiem jābūt daudz, daudz stingrākiem: tiesību atņemšanu vismaz uz 10 gadiem, ja ne uz mūžu). Bet šoreiz runa ir par citu – cilvēkam tāpat ir slikti, bet viņu tik visi aprej. Ļaujiet tač’ cilvēkam pašam apzināties savu problēmu un tikt ar to galā. Savādāk tā kā tāds šakāļu bars – paši visticamāk nav labāki. Ceru, ka Ķīļos pēc kāda laika mērīsim nevis alkohola koncentrāciju asinīs, bet gan apzīmēsim atbildīgu cilvēku...

Tuesday, August 13, 2013

Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca - Latvijas rūpniecība nav mirusi! (1)

Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca - uzņēmums ar milzu vēsturi, bet piemirsts šodien

Šoreiz gribās uzrakstīt par kādu uzņēmumu, kas man pašam salīdzinoši nesen bija atklājums. Zināju, ka LV tāds uzņēmums ir, bet nepievērsu tam uzmanību, jo likās tāda post-padomju palieka vien ir un tas knapi velk dzīvību. Pēdējo aptuveni gadu, analizējot Latvijas tautsaimniecības datus, redzēju, ka ir parādījies kaut kāds jauns "spēlētājs" datos, bet nespēju īsti atšķetināt, kas tad tas ir. Apstrādes rūpniecības viena no apakšnozarēm pēkšņi sākusi strauji kāpināt tempus, gūt īpatsvaru kopējā apstrādes rūpniecības struktūrā. Arī nozares rentabilitātes dati pēkšņi strauji uzlabojušies. Runa ir par apstrādes rūpniecības 27.apakšnozari - elektrisko iekārtu razošanu. Lienot dziļāk datos, noskaidroju, ka pieaugums galvenokārt 2711 nodaļā, kas ir "elektromotoru, ģeneratoru un transformatoru ražošana". Sāku saprast, no kuras puses "pūš vējš". Tā ir "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca" - uzņēmums, kurš salīdzinoši klusi darbojas, tepat Rīgā, nodarbina gandrīz 1000 darbiniekus, un apgroza gandrīz 30 milj. gadā. Teiksiet 30 milj. gadā nekas nav? Jā, neizklausās pavisam iespaidīgi. Bet, ko teiksiet par 12% apgrozījuma rentabilitāti? Uzņēmums ražo elektrovilcienu un pasažieru vilcienu, elektroiekrāvēju, kā arī tramvaju un metro elektroiekārtas. Uzņēmumam arī ir gara vēsture, ar ko var iepazīties vai nu www.rer.lv, vai arī Wikipedia rakstā. Uzņēmums savu produkciju galvenokārt eksportē, vairumu uz bijušajām Padomju Savienības valstīm. Interesanti, ka uzņēmums izvirzījis mērķi līdz 2016. gadam panākt 40 milj. apgrozījumu.
"Pērn (2012) uzņēmumā vidēji nodarbināti 962 cilvēki, kas ir par 4% vairāk nekā pirms gada. Uzņēmuma vadība pauž, ka vidējā darba alga aizvadītajā gadā palielinājusies par 3,8%, mēnesī, veidojot 540,22 Ls."
Uzņēmuma apgrozījums 2012. gadā veidoja 26.5 milj. Ls, bet peļņa - 3.2 milj. Ls. Interesanti, man šķiet tas, ka vairums no mums pat nezina, ka Rīgā ir šāds uzņēmums - visbiežak tiek domāts, ka šis, tāpat kā lielākā daļa Padomju laika uzņēmumu, ir aizgājis "pie mirušajiem" jau deviņdesmito gadu sākumā. Jā, bija smagi laiki, tomēr uzņēmums ir izķepurojies, un šobrīd ir latvijas elektroiekārtu nozares flagmanis.  Ah, jā - uzņēmums nodarbija gandrīz tūkstoti darbinieku. Tādējādi jāatzīst, ka šis ir Rīgas pilsētai sistēmiski svarīgs uzņemums.
Man personiski ir ļoti interesanti, kas notiks ar uzņēmumu turpmākajos gados. Pateicoties finansiāli veiksmīgajam 2012.gadam, uzņēmumam ir izdevies nodzēst uzkrātos zaudējumus. 2013.gads var būt pirmais, kad uzņēmums pabeigs gadu ar pozitīvu uzkrāto peļņu. Tad nu jautājums ir par to, ko uzņēmums darīs ar šo peļņu turpmāk. Te var sausīties Rīgas fondu biržas retie dalībnieki - RER akcijas cenas joprojām ir smieklīgi zema pret potenciālo peļņas apjomu. Tomēr šķiet, ka prātīgākā RER rīcība būtu nevis izmaksāt dividendes, bet gan ieguldīt jaunās iekārtās, sortimenta paplašināšanā. Tāpat šķiet ir vērts sākt domāt arī par citiem tirgiem, ko apgūt - ne vien austrumu, bet arī rietumu virzienā. Šķiet, uzņēmuma vadība ar mani ir vienisprātis. :)
Vienīgie divi mīnusi, kas man mazliet bojā medus mucu - akcionāru struktūra (padaudz ofšoru uzņēmumu, kas nozīmē, ka peļņa var tikt vienkārši izpumpēta laukā, kā tas bieži gadās LV; un te nu akmens LV likumdošanas un uzraudzības lauciņā) un mājaslapa (tā izskatās ir iestrēgusi kaut kur 199x gadā). Tāpat priecātos, ja uzņēmums būtu nedaudz aktīvāts savās sociālajās aktivitātēs - cilvēkiem jāzina savi varoņi. :)

Ja jums ir bijusi kāda saskare ar šo uzņēmumu - priecāšos dzirdēt atsauksmes. :)

Sunday, August 11, 2013

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā. Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu (jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža kazenes, no dārza tik gardi parasti nesanāk. Tad nu lūk, es kazeņu ievārījumu taisu sekojoši:

1) Pirmais, kas darāms - jānopērk burkas! :D
2) Ir jāpadomā par to, kādu cukuru lietot. Faktiski ir divas opcijas:
    a) Ievārījuma cukurs (tad jālieto aptuveni 500 grami uz 2L ogu);
    b) Parastais ievārījums + pašu gatavots pektīns (tad var lietot mazāk cukura, jāvadās pēc garšas).
3) Ja pie 2. punkta izvēlas b) izvēli, tad jāgatavo pektīns, jeb recinātājs. Par to, kas ir pektīns, un kādēļ tāds vajadzīgs var lasīt S.Meirānes kundzes portālā. No pieredzes zinu, ka ābolu pektīns ir labāks. Pirmkārt, citronu pektīnam tomēr paliek citruaugļiem raksturīgā garša, otrkārt, vismaz manā personīgajā pieredzē pektīns labāk ekstraktējās no āboliem. Varbūt nepareizie citroni :) Kāpēc nelietoju ievārījuma cukuru? Varbūt esmu konservatīvs, bet negribas savā ievārījumā likt klāt kālija sorbātu (kurš lai arī ir gandrīz nekaitīgs, tomēr ir ķīmija) un mākslīgo pektīnu, par kuru esmu lasījis šādus tādus negatīvus stāstus (ja ir interese anglisku google var atrast).
4) Jālasa kazenes. Vēlams meža kazenes, bet var arī dārza.
5) Beram kazenes bļodā, cukuru pa vidu un pa virsu. Ļaujam stundiņu pastāvēt.
6) Tad visu katlā, uzvāram uz nelielas uguns, pievienojam iepriekš sagatavoto pektīnu (te gan būs jāpiešaujās ar daudzumu - ļoti atkarīgs no tā, cik koncentrēts pektīns sanācis).
7) Kad viss sācis vārīties, griežam uguni stiprāku un pavāram vēl 5 minūtes.
8) Slēdzam uguni laukā un ļaujam ievārījumam nedaudz pastāvēt.
9) Pildam burkās.
10) ĒDAM! :)

Kazeņu ievārījums ir lieliska alternatīva aveņu ievārījumam, tikpat sildošs ievārījums. Kazenes pašas par sevi ir ļoti veselīgas ogas, tās ir ļoti spēcīgs antioksidants, tajās ir A, C, un E vietamīni, kā arī kālijs, varš un magnijs. Kazenes lieto gan ziemas saslimšanu ārstēšanai (noder arī kazeņu lapu tēja), gan kuņģa-zarnu traktu sakārtošanai. Kā vienīgais mīnuss, kas daudzus attur no kazeņu lietošanas (īpaši meža) - kazeņu sēkliņas - tās ir daudz un diezgan cietas. Kazenes parasti ir gatavas tad, kad tās ir melnas, bet jābūt gataviem nepāraudzēt kazenes, tad tās ātri kļūst sīvas un ar ļoti cietiem kauliņiem. Vēlams kazenes lasīt uzreiz mirklī, kad tās no tumši sarkanas krāsas ir kļuvušas par melnām.
Ļoti ceru, ka kāds šī raksta ietekmē arī sev uztaisīs kazeņu ievārījumu un iepazīs tā burvību.




Saturday, August 10, 2013

Taksists - mazkapitāla SIA?

Šodien, braucot pa Jūrmalas šoseju, mūs apdzina vienas taksometru firmas taksītis. Tas, kura krāsa ir mūsu nacionālās aviolīnijas putnu astes krāsā. It kā nekā neparasta... apdzina šķiet 40.numurs. Bet, uz automašīnas durvīm pamanīju ar maziem burtiem rakstītu SIA "Borts 40"... Kaut kā instinktīvi likās, ka agrāk šādi uzraksti nebija. Uzreiz sapratu, kas aiz tā slēpjas. Aizbraucām prom no Rīgas, bet, kad bijām atpakaļ uzreiz devāmies vēl viena līdzīga taksīšana medīšanā. Atradām auto ar šķiet 157.numuru. Miniet trīs reizes, kas rakstīts uz durvīm? Jā, pareizi - SIA "Borts 157"...

Guvis apstiprinājumu, apskatījos mājās Lursoftā, kāds ir šo SIA pamatkapitāls. Gribiet minēt? 1.00 LVL. Pārsvarā taksīši tiek pārreģistrēti šobrīd - vasaras mēnešos, sākot ar jūniju. Kāda jēga no tā? Domāju Jūs paši saprotat - mikronodokokļa maksāšana, citu iemeslu neredzu, bet pagaidām tas tik mans pieņēmums. Acīmredzot uzņēmums pāriet no klasiskas SIA uz multi SIA shēmu, kas pēdējā laikā kļūst tik ļoti izplatīta LV. Līdz šim es biju mikronodokļa atbalstītājs, bet šobrīd šķiet, ka normatīvajos aktos kaut kas nav izdomāts līdz galam. Štrunts par to, ka budžets zaudē n-tos miljonus nodokļu ienākumu... (kaut gan šā brīža budžeta tapšanas diskusijā šāds apgalvojums šķiet absurds). Man vairāk baža par pašiem taksistiem. Nezinu vai tā ir viņu brīva izvēle vai tomēr piespiedu kārtā. Bet fakts paliek fakts - viņu sociālās iemaksas būs mazākas un soc. nodrošinājums vecumdienās arī. 

Vai mikronodokļa ieviešanai ir bijis tāds mērķis? Lai lielie uzņemumi varētu nodarbināt katru darbinieku kā atsevišķu uzņēmumu? Diez vai. Protams, ka krīzes dziļākajā punktā, šāds instruments bija vajadzīgs, un domāju sevi ir visai labi attaisnojis. Bet tāpat domāju, ka šobrīd ir tas moments, kad vērts padomāt par spēles noteikumu maiņu. Nešķiet, ka tik laba un atpazīstama uzņēmuma šāda rīcība ir labs signāls... Ko mēs darīsim, ja, piemēram, Rimi un Maxima piespiedīs visas kasieres/kasierus strādāt kā mikro SIA? Vai varbūt "Rīgas Satiksme" visus vadītājus varētu pārformēt par mikro SIA?

Kādas ir Jūsu domas par šo jautājumu? 

Tuesday, August 6, 2013

Akcīze neveselīgajai pārtikai - vai vajag?

 
"Lai papildinātu valsts budžetu un tādējādi sniegtu lielāku finansiālu atbalstu veselības nozarei /../". Es saprastu, ja VM ar šādu iniciatīvu nāktu klajā, kā mērķi deklarējot sabiedrības veselības uzlabošanu, bet nē - meklēt ar ko aizlāpīt budžeta caurumus ir prioritāte. Es tiešām ar lielu interesi vērošu, kā (i) tiks definēta "neveselīga pārtika" un (ii) kas būs tie definētāji (jo lobiju grupas šajā gadījumā strādās ļoti aktīvi).

Ok, ir pārtikas produktu grupa, kur viss skaidrs - alkohols, tabaka. Bet kaut kā tieši ar šīs grupas akcīzes nodokļa palielināšanu pēdējos gados nemaz tik labi neiet. Ja tabakai akcīze vēl ir ok, tad stiprajam alkoholam akcīze šķiet daudz par zemu, īpaši samērojot ar to postu, ko tas nodara LV. Acīmredzot lobijs pārāk spēcīgs.

Tāpat skaidrs, ka saldinātie dzērieni (kas jau tiek aplikti ar akcīzi) ir kaitīgs produkts, jautājums vien ir par akcīzes likmi, kas, manuprāt, ir smieklīga samērojot pret to ļaunumu, ko šie dzērieni nodara sabiedrības veselībai.

Tad nāk virkne produktu, kur ir pieņemts, ka tie ir kaitīgi - desas, dažāda veida saldumi, transtaukskābes saturoši produkti u.tml. Ok. Bet kā būs ar robežproduktiem?
  • Teiksim - ievārījums. Cukura daudz un vēl vairāk nekā saldinātajā dzērienā. Akcīzi virsū? Iedomājos - vakar uztaisīju kazeņu ievārījumu, iespējams pēc VM iecerēm tāds veikalā būtu tirgojams ar akcīzi...
  • LV izslavētie zivju konservi? Sāls un vēl visādi jaukumi. Liekam virsū akcīzi! :D
  • Konditorijas izstrādājumi? Labāk pat nezināt, kas tajos iekšā - Laima un Staburadze varēs taisnoties kā gadījumā ar vafelēm. "Roko" un "Cielaviņa" - šausmas, liekam akcīzi virsū! 
  • Dārzeņi/augļi? Pesticīdi utml.
  • Gaļa/piens? Augšanas hormoni.
  • Utml. 
Jebkurš no produktiem pie zināmiem apstākļiem, daudzuma, kvalitātes un citiem faktoriem var būt neveselīgs. Tad jautājums ir par to, kā tiks noteiktas "neveslīguma pakāpes" diviem dažādiem produktiem - teiksim sieram un desai? Uzliekot akcīzi vienam produktam, bet otram nē, teorētiski notiek tirgus kropļošana. Un te jau slēdzas iekšā ekonomiskie principi - kurš būs noteicējs, kurš pateiks, ka komersanta A ražotā produkcija ir neveselīgāka par komersanta B ražoto? Teorētiski lēmējam būtu diezgan liela vara ietekmēt tirgus situāciju. Tātad milzu potenciāls korupcijai.

Bēdīgi, ka VM ar šādu ne līdz galam pārdomātu iniciatīvu, kas reāli kropļo pārtikas tirgu, mēģina lāpīt savus budžeta caurumus, pirms tam normāli neviecot slimnīcu auditus un neizdarot visu, kas iespējams optimizējot savus iekšējos resursus. Iespējams, ka šāda nodokļa ieviešana dotu papildus ienākumus. Bet tādā gadījumā, tas nozīmētu, ka mērķis nav sasniegts. Ja jau ir papildus ienākumi, tad jau ēšanas paradumi nemainās. Tieši tā notika Dānijā, kur 2011.gada nogalē ieviesa neveselīgās pārtikas nodokli. Ienākumi pieauga, bet bija virkne nelabvēlīgu blakusefektu, un jau 2012.gada nogalē nodokli atcēla.
 
"In October 2011, Denmark introduced a fat tax on butter, milk, cheese, pizza, meat, oil and processed food if the item contains more than 2.3% saturated fat.[25] However, in November 2012, the Danish Tax Ministry announced it would abolish the fat tax,[26] stating that it failed to change Danes' eating habits, it had encouraged cross border trading, put Danish jobs at risk and had been a bureaucratic nightmare for producers and outlets.[26][27] The proposed sugar tax plans were also scrapped.[28]
Mette Gjerskov, the Danish minister of food, agriculture and fisheries, stated that "the fat tax is one of the most criticized we had in a long time. Now we have to try to improve public health by other means.” Although the tax resulted in an additional $216 million in revenue, it also led to numerous complaints from Danish retailers that their customers were taking their business to other countries, such as Sweden and Germany, to take advantage of their lower prices.[28][29]"

http://en.wikipedia.org/wiki/Fat_tax

Protams, rodas jautājums - bet ko darīt. Piekrītu, ka jābūt kādai motivējošai sistēmai, ka pārtikas ražotājus un galvenokārt jau pašus paterētājus mudinātu izvēlēties veselīgos produktus, bet nedomāju, ka tas darbosies caur kanālu "padarīt, mūsuprāt, neveselīgos produktus dārgākus".  LV joprojām galvenais pārtikas izvēles kritērijs ir cena. Un veselīgai pārtikai, tā vienmēr būs augstāka nekā neveslīgai. Tā vienkārši ir, un tas ir jāapzinas - galvenokārt jau patērētājiem. Nedomāju, ka ēšanas paradumus var mainīt ar nodokļu politikas palīdzību. No tā, ka desa kļūs dārgāka, cilvēks neēdīs veselīgāk. Viņš visticamāk izvēlēsies nākamo "lēto opciju", kas iespējams būs vēl neveselīgāka. Protams, var runāt par otro virzienu (twitterī izskan aicinājumi kā reakcija uz jau minēto VM iniciatīvu) - nodokļa (PVN) mazināšanu veselīgajai pārtikai, bet šajā gadījumā situācija ir tieši tāda pati, tik apgriezta otrādi - kurš definēs, kas ir veselīga pārtika?

Belēviča kunga ierosinātajam un VM piedāvātajam PSN konceptuālā doma apakšā ir laba: proti - slikti produkti maksā dārgi, labi - lēti. Bet diemžēl nav ticības, ka izpildījums ir reāli paceļams. Papildus nāk citi blakusefekti - administrēšanas problēmas, korupcijas risks, komercarbības mazināšanās risks. Tā kā, mīlīši - pašiem vien jāēd veselīgi - valdība nebūs tā, kas sabiedrībai iemācīs pareizi ēst. Pašiem ir jādomā par to, kas ir veselīgs, kas nav. Pašiem jāmeklē, kur var dabūt veselīgu pārtiku, kas jāatzīst nav viegls uzdevums mūsdienās. Tāpat arī pašiem vien būs jādefinē par kādu cenu un kvalitātes attiecību esam gatavi maksāt. Es ar to gribu teikt, ka patērētājiem ir pašiem JĀDOMĀ, ko ēd. Tikmēr VM vairāk būtu jādomā par veselīgās pārtikas propogandu nevis par neveslīgās antireklāmu, kas arī ir reklāma...
 
Valstij nav jālien mūsu šķīvjos... Valstij, t.sk., VM ir savas funkcijas, ar kurām tā nevienmēr tiek galā. Kas attiecas uz VM budžeta pieprasījumiem. Lai no sākuma paskatās savā saimniecībā - piemēram, pie profesora joprojām ir iespējams aiziet privāti, kas sevī iekļaus izmeklējumus uz valsts apmaksātām iekārtām, bez rindas... atrisiniet šo, (kas ir VM pamatfunkcija), un tad vērsieties pēc papildfinansējuma...
 
Un kādas ir Jūsu domas šajā sakarā?