Pāriet uz galveno saturu

Helsinki tūristiņā: ko redzēt, kur palikt, un ko apēst?

Piezīme: Lūdzu, ņemiet vērā, ka šo rakstīju 2019.gadā, attiecīgi var būt kādas izmaiņas, t.sk. Covid-19 dēļ dažas vietas var būt ciet. Tādēļ pirms kur dodaties, vērts pārbaudīt kaut vai google vai vieta vēl ir aktuāla. Tajā pašā laikā, tā kā 2020.gada vasarā tūrisma sezona Helsinkos būs būtiski vārgāka (diezin vai redzēsim ierastos Āzijas tūristu pūļus) un līdz ar to arī finansiāli pieejamāka, tad tūristiem no Latvijas Helsinki varētu būt interesanti. Īpaši pēc Tallink paziņojuma par tiešās prāmja satiksmes uzsākšanu starp Rīgu un Helsinkiem.

Ievadam

Nu jau gandrīz trīs gadi pagājuši, kopš dzīvoju Helsinkos. Kā jau rakstīju kādā no savām Helsinku dienasgrāmatām - nekad nebiju domājis, ka kādreiz šeit dzīvošu. Tomēr tā nu ir sanācis, un jāteic, man šeit tīri labi tīk. Esmu drošs, ka tad, kad būšu prom no Helsinkiem, man šīs vietas ļoti pietrūks. Tad nu, lai atstāt kaut ko paliekošu, pamazām sāku rakstīt šo rokasgrāmatu latviski lasošajiem ceļotājiem. Kaut kad jau rakstīju - esmu pārsteigts par to, cik (mēs Latvijā) (ne)zinām par Helsinkiem un to sniegtajām iespējam, par spīti tam, ka tie mums ir salīdzinoši tuvi un viegli sasniedzami. Jā, Helsinkos runā nesaprotamu valodu, bet visi, absolūti visi runā angliski. Jā, ir dārgi. Brīžiem ļoti. Bet, laicīgi plānojot un racionāli rīkojoties ar naudu, var doties arī “budget tripā”, pat uz Helsinkiem.  
Netipisks skats uz Helsinkiem, no Korkeasaari skatu torņa
Laiku pa laikam draugi, paziņas vai vienkārši cilvēki, kas zina, ka dzīvoju Helsinkos, man jautā - “ko tur var apskatīt?”. No daudziem esmu dzirdējis arī apgalvojumus, ka Helsinki ir garlaicīgi. Runā arī, ka arhitektūra ir pelēcīga un neinteresanta. Un ziniet ko? Es piekrītu šim apgalvojumam. Braucot uz Helsinkiem dažu stundu vai pat 1-3 dienu ceļojumā, būs ārkārtīgi grūti noķert kultūršoku, atsvaidzināt savu ikdienu, izrauties no rutīnas un teikt “wow, tur viss ir savādāk!”. No tipiska tūrisma skatupunkta raugoties, Helsinkos nav viens vai divi must-do un pilsētas šarmu pa īstam sāc izprast pēc nedēļām, mēnešiem vai pat pēc pāris gadiem. Iespējams, ka tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ Helsinki, par spīti to tuvumam, joprojām salīdzinoši reti nokļūst Latvijas ceļotāju galamērķu sarakstā (kas interesanti, Leišu tūristu busus gan redzu gana regulāri). Neskatoties uz to, izdomāju izveidot šo apkopojumu, kas tieši latviski lasošajam ceļotājam pateiktu priekšā kādas idejas, turklāt ar ievirzi uz mēģinājumu baudīt pilsētu neiztērējot visus pagājušā gada iekrājumus. J
Jāteic mūsdienu informācijas laikmetā ir grūti pārsteigt lasītāju ar ko tādu, kas nebūtu jau atrodams citu veidotajos avotos - rakstos, blogos, topos utt. Tādēļ šajā lapā minēšu pārsvarā tās vietas un pieredzes, kas pašam kādā laika brīdī ir bijušas svarīgas un tādējādi palikušas atmiņā. Pārējo var atrast visu zinošajā mātē-gūglē, ierakstot “top things to do in Helsinki” vai “top 10 places to visit in Helsinki” utml. Rezultātā dabūsiet ko tādu - [1], [2], [3] u.c. Šādi topi ir lieliski, ja ir viena-divas dienas, nekad neesi bijis Helsinkos, un gribi redzēt to, ko visi citi ir redzējuši. J Ļoti labs apraksts padevies Alīnai no Sapnumedniece.lv - gan zināmākie, gan mazāk zināmie apskates objekti Helsinkos, gan arī dažas apskates vietas aptuveni 100 km radiusā ap Helsinkiem (noderēs arī man pašam, kas ārpus Helsinkiem tik daudz nav bijis). 
Arī Wikitravel Helsinku apraksts ir padevies gana ok, lielākoties var atrast visu, kas attiecas uz praktisko pusi. Rēķinies, gan, ka šādos topos minētās vietas, visticamāk, ir tūristu pilnas (īpaši tūrisma sezonas laikā no maija līdz septembrim un ap Ziemassvētkiem), kas dažreiz pabojā pieredzi. Tipiski tāda tipa avotos būs pieminēta Akmens baznīca (tiešām atšķiras no vispārpieņemtām baznīcām - skats gana interesants gan no iekšpuses, gan no ārpuses), Uspenski katedrāle (izskatās ļoti iespaidīgi, labs skats arī no pakalna uz pilsētu), Helsinku katedrāle (ļoti iespaidīgi izskatās, īpaši rīta saulē), Cafe Regatta (forša vietiņa, bet tādas pašas ir desmitiem Helsinkos, tik bez tūristiem; piemēram šī - Kahvila Kampela), Sibeliusa monuments (gana iespaidīgs un interesants, bet negaidiet nekādu uh un ah), “Löyly” pirts (foršs koncepts, jauka kafejnīca-restorāns, vasarā labas terases), Suomenlinna (foršs izbrauciens no pilsētas ar vēstures piesitienu, vasarā un brīvdienās gan var būt ļoooti pūļaina vieta), utt.
Savā aprakstā centīšos nedublēties ar šīm vietām, bet koncentrēties uz ko tādu, kas mazāk zināms un bieži vien ir vienkāršāka, bet nebūt ne sliktāka alternatīva. Lai arī 2020.gada vasarā Helsinkos vērojams būtisks tūristu pieplūdums no Latvijas, lielākā daļa no tiem ceļo kruīza režīmā, kad Helsinkos pavadāmas vien dažas stundas, pirms jāatgriežas uz kuģa ceļam atpakaļ. Tādā gadījumā jākoncentrējas uz galvenajiem apskates objektiem, kas minētie lielākajā daļā ceļrāžu.

* Ja ir vairāk laika, tad var lasīt arī kādu no manām Helsinku dienasgrāmatām - tajās gan jau var pasmelties kādu ideju. Tajās gan vairāk uzsvars uz personīgo pieredzi, pārvācoties šeit uz dzīvi Helsinkos.
* Kaut kādas bildes no Helsinkiem var rast manā Instagram kontā (labās puses joslā), bet ar laiku gan jau sakārtošu savus arhīvus, lai te varētu iedot saiti uz interesantiem apskates objektiem. 
* Laiku pa laikam šo ierakstu papildināšu ar jaunā vietām (pēdējo reizi atjaunos 2020.gada jūnijā).
* Runājot, par arhitektūru. Jā, Helsinkos nav tāda ļoti koncentrēta vieta, kur varētu baudīt arhitektūru un teikt: “Jā, šādi izskatās Helsinki”. Pilsēta ir gana cietusi Otrā Pasaules kara laikā, tādēļ arhitektūras pērles ir izsvaidītas un ir jāmeklē. Iedvesmai viena čaļa divi  Instagram konti, kuros autors, manuprāt, lieliski pievērš uzmanību Helsinku detaļām: [1] un [2(nav tač’ nemaz tik garlaicīgi, ne?).

Laika apstākļi

Laika apstākļi Helsinkos nav būtiski atšķirīgi no Rīgas - vasarās var būt no +10C līdz +33C, ziemā jebkas no -25C līdz +15C. Vienīgā nopietnā atšķirība ir tāda, ka (vismaz) Helsinku centrs tomēr atrodas uz pussalas, kas salīdzinoši dziļi iestiepusies jūrā. Tā rezultātā, vējš ir klātesošs gandrīz vienmēr, un dažreiz pat siltākajā vasaras dienā var prasīties kādu papildus apģērba kārtu, īpaši vakarā. Tādēļ viens no siltajiem ieteikumiem, dodoties uz Helsinkiem, somā iemest kādu vieglu vējjaku vai šalli, kas līdzēs stipra vēja gadījumā. Tā, protams, nav Reikjavika, bet vienalga stipra vēja dienās var būt traucējoši. Nu, un protams, pilsētai, kas tik tuvu pie jūras, ir normāli tas, ka laika apstākļi mainās strauji. Dienas laikā var bieži mainīties situācija, turklāt situācija var būt citāda dažādos Helsinku rajonos. Kā likums, centrā un dienvidu rajonos būs vējaināks un vēsāks (vasarā, ziemā otrādi), kamēr rajonos, kas nedaudz prom no jūras būs siltāk (vasarā, ziemā otrādi). 
View this post on Instagram

Winter magic in #Eira, #helsinki

A post shared by Igors Kasjanovs (@miesnieks) on

Pārvietošanas pa Helsinkiem

Helsinku sabiedriskais transports ir viens no efektīvākajiem, ja ne pasaulē, tad Eiropā noteikti. Pilsētas sabiedrisko transportu organizē HSL. Pilsēta sadalīta četrās zonās - A un B (centrs), C (piepilsēta un lidosta) un D (tālākas priekšpilsētas). AB zonas ietvaros viens brauciens (ar jebkuru transporta veidu) maksā 2.80 EUR. Biļete derīga 80 minūtes (90 minūtes ABC zonas gadījumā), var vizināties ar cik transporta vienībām vien pašam tīk. ABC zona, piemēram, brauciens no/uz lidostu maksā 4.10 EUR. No lidostas uz pilsētu brauc vilcieni “I” un “P”. Brauciens ir ~30 minūtes garš. Attiecīgi, ja jātiek tālāk, tad ar to pašu biļeti var izmantot tramvaju, metro utt. Visērtāk ir izmantot HSL mobilā telefona aplikāciju, bet var biļetes iegādāties arī kioskos vai biļešu automātos noslogotākās pieturās.
Helsinkos ir salīdzinoši labi attīstīta pilsētas velosipēdu noma. Domāta īsiem braucieniem līdz 30 minūtēm un max. 5h diennaktī. 5 EUR par dienu, 10 EUR par nedēļu vai 30 EUR uz visu sezonu. Vairāk info šeit.
Taksis. Relatīvi dārgs pārvietošanās veids (ap 4 EUR iekāpšanas maksa, 1 EUR/km un 0.8 EUR/min), bet no lidostas var braukt par fiksētu cenu ap 40 EUR (īpaši izdevīgi, ja jābrauc kaut kur uz Helsinku rietumu galu). Būtiski lētāks ir Uber, Bolt un Yango (kas tas pats Yandex vien ir), bet katra paša izvēle vai tos lietot un rēķināties ar dažādiem pakalpojumu kvalitātes standartiem un riskiem. Paši esam taksi lietojuši vien gadījumos, kad vajadzēja nokļūt ar bērnu uz slimnīcu. Citos gadījumos sabiedriskais ir tieši tik ērts, ka taksis nav nepieciešams.

P.s. Ja gadījumā ceļojat ar bērniem, bērni līdz septiņiem gadiem var braukt bez maksas. Bet ir interesanta nianse - ja Jums līdzi ir bērnu rati, tad arī Jūsu (vienas personas) brauciens ir bez maksas. Tas arī skaidro to, kādēļ dažreiz Helsinkos redzēsiet salīdzinoši lielus bērnus 4-6 gadu vecumā, kas ir iestumti ratos, kas tiem ir acīmredzami par mazu (lai arī tehniski, bērnam nav jāatrodas ratos, lai būtu bezmaksas braucies, ratiem tik jābūt līdzi). Te, HSL skaidrojums.
P.p.s. Starp citu, dažas Helsinku metro stacijas ir īsti šedevri. Tiem, kuriem patīk šāda veida urbānā transporta infrastruktūra, iesaku pabraukt austrumu virzienā aiz Kamppi pieturas - katra nākamā pietura atšķiras un ir sava "odziņa".

Atmiņas un vietas - ko apskatīt Helsinkos?

Salas

Uunisaari. Ja esi Helsinkos tik uz dažām dienām, bet gribas vismaz nedaudz pabaudīt salu arhipelāga burvību, tad viens no variantiem ir doties uz kādu no salām pašos Helsinkos. Visos topos noteikti ir minēta Suomenlinna, bet tas ir mazliet cits stāsts. Viens no pavisam vienkāršiem variantiem ir Uunisaari (tehniski tās ir divas salas - ziemeļu un dienvidu Uunisaari), kuras nosaukums man joprojām neliels noslēpums, jo “uuni” - krāsns, “saari” - sala. Uz salas ir forša kafejnīca, neliela pludmalīte, Helsinku piekrastei tipiskie akmeņi, un arī skaists skats uz pilsētu. Vasarā uz salu nokļūst ar nelielu laivu no piestātnes tieši pretī salai (1 minūtes brauciens), ziemas mēnešos uz salu var nokļūt pa pontonu tiltu. Pavasaros sala ir arī ligzdošanas vieta dažādiem putniem. No salas var nokļūt arī uz Liuskasaari, kur ir divi restorāni. Līdzīgi kā ar Uunisaari, arī uz blakus esošo Harakka saari var nokļūt ar kuģīti (tas gan atiet no piestātnes). Paši neesam bijuši šajā salā, bet zinātāji teic, ka ir labas pastaigu takas un pavasaros sala ir iecienīta putnu vērotāju vieta. 
Tevasaari (darvas sala). Pavisam maza saliņa netālu no pilsētas centra, kur aiziet ievilkt gaisu, apēst līdzi paņemtās pusdienas. Lielākais un šķiet arī labākais suņu pastaigas laukums ar viņiem vien rezervētu pludmali. Šo var kombinēt ar Uspenski katedrāles apskati.
Lauttasaari (prāmju sala) un tai tuvās salas. Ja gribas izbaudīt Somijai raksturīgo dabu pavisam rokas stiepiena attālumā tad kāp metro un dodies virzienā uz Matinkylä vai Tapiola. Kāp laukā Koivusaari (bērzu sala; 2020.gada vasarā pietura ciet)/Lauttasaari pieturā un dodies staigāt. Var doties gar krastu ziemeļu virzienā, tādējādi nokļūstot uz Kaskisaari (“kaski” - ķivere) un Lehtisaari (“lehti” - lapa, avīze). Vai vēl labāk var doties uz dienvidiem visapkārt Lauttasaari salai. Pa ceļam sanāks apskatīt gan tipiskās somu piejūras ainavas ar mežiem, akmeņainiem krastiem, somu tipiskos vasaras atpūtas mājiņu kooperatīvus, pāris pludmales, bijušos aizsardzības fortus (jeb to paliekas), dažas kafejnīcas (vienu no tām minu kafejnīcu sadaļā). Savukārt mežā, ja paveicas, sastapsiet zaķus, fazānus un vāveres. Aptuveni 1.5h laikā var apiet apkārt Lauttassari pa dienvidu piekrasti, un tad vai nu braukt atpakaļ uz centru no pieturas “Lauttasaari” vai arī kājām pāriet pāri tiltam uz Ruoholahti, kur pastaigāties gar Ruoholahti kanālu un baudīt mazo Amsterdamu Helsinkos. Tā arī viena no labākajām vietām saulrietu baudīšanai pilsētā.
Pihlajasaari (pīlādžu sala). Vietējo iecienīta vieta - dažu desmitu minūšu izbrauciena attālumā ar kuģīti. Pludmales, kafejnīcas, piknikvietas. Kuģītis atiet no kafejnīcas Cafe Carusel, vai vasarā no Ruoholahti kanāla, no piestātnes aiz restorāna Faro (neesmu baudījis pats, bet kolēģis teic, ka best fish&chips in town + vakaros lielisks skats). Jārēķinās ar to, ka šai vietai jāvelta vismaz 2-3h, bet es ieteiktu baudīt salu lēnām, iespējams pat izīrējot kādu uz tās esošajām pirtīm. Ļoti labs variants, ja gribas relatīvi kompakti pabaudīt visu, ko Somijas dabas vasaras variantā piedāvā - skaista Somijas daba, 19.gs. beigu koku villu arhitektūra, smilšainas pludmales, iespaidīgs skats uz Helsinkiem, meži pilni ogu (mellenes, meža zemenes, avenes, pīlādži u.c.). Salas restorāns, lai arī padārgs, gana labs un atrodas izcilā koka arhitektūras paraugā. Salai ļoti tuvu garām brauc lielie Tallink prāmji (attiecīgi var gadīties, ka šī ir pēdējā sala, ko redzat pa kuģa logu, pirms kāpjat laukā Helsinkos), kas pats par sevi ir iespaidīgs skats. Ļoti laba infrastruktūra atpūtniekiem - ģērbtuves, tualetes, kempinga vietas, pašvaldības uzturēti grilli ar visu malku, spēļu laukumi utt. Ar loģistiku mazliet sarežģīti, bet, ja kādu interesē - droši vaicājiet. 
Pihlajasaari
Skats no Pihlajasaari

Korkeasaari (augstā/lielā sala) - Helsinku Zooloģiskais dārzs. Pats zooloģiskais dārzs varbūt arī ne ar ko tā palielam neizceļas (kaķu sekcija gan ļoti iespaidīga ar Amūras tīģeri un Sniega leopardu + sarkanās pandas, ko relatīvi reti var ieraudzīt + protams lāči), bet pati sala ir lieliska vieta, kur izbēgt no pilsētas kņadas. Plus salā ir vairākas piknika vietas, kur var nākt un grillēt savu pārtiku bieži arī ogles pieejamas jau uz vietas vai nopirkt blakus esošajā kafejnīcā). Vasarā forši, jo uz salas parasti ir vismaz nedaudz vēja brīze, pat ja pārējā pilsētā pilnīgs bezvējš. Bet skolēnu brīvlaika laikā (līdz augusta 1.-2. nedēļai var būt visai trokšņains), ziemā būtiski mierīgāk. No 2019. gada strādā 365 dienas gadā. Jā, arī Ziemassvētkos un Jaunajā gadā. 2018. gada Ziemassvētkus ar Polundru (un vēl vienu ģimenes locekli vēl vēderā) svinējām tieši tur - grillējot līdzi paņemtās desiņas koka būdiņā ar grillu. Turp nokļūt var ar 16.autobusu no dzelzceļa stacijas vai ar metro virzienā uz Vuosaari, pietura Kulosaari  (neesmu drošs par tulkojumu - “Kulo” - kaut kas saistīts ar meža ugunsgrēkiem), kas līdzīga Rīgas Mežaparkam - villas un vēstniecības. Šajā gadījumā gan no metro stacija jāiet kādas 20 minūtes cauri Mustikkamaa (“mustikka” - mellene, “maa” - zeme). 
Skats no tilta uz Korkeasaari

Dārzi un parki

Botāniskais dārzs. Manuprāt, viena no ne tikai tūristu, bet pat vietējo iedzīvotāju nepelnīti nenovērtētajām vietām Helsinkos. Atrodas pašā pilsētas centrā (ar ieeju gan no krastmalas), dažreiz pilnīgi tukšs parks. Izcila vieta, kur iet papiknikot vai iedzert kafiju zemāk minētajā Cafe Viola. Liels dārzs pastaigām + siltumnīcas ar maksas ieeju, īpaši iespaidīgi ziemas laikā, kad ārā viss kupenās.  Pavasarī un vasaras sākumā uz botānisko dārzu nākam gandrīz katru nedēļu, skatīties, kas pa nedēļu mainījies, iedzert kafiju skaistu augu ielokā un vienkārši tāpat paklīst pa dārzu. 
Botāniskais dārzs

Ziemas dārzs. Fantastiski skaists rožu dārzs ziedēšanas laikā (jūlija otrā puse, agrais augusts) un skaists ziemas dārzs ar daudz galdiņiem, kur var ieturēt līdzi paņemtās pusdienas. Atrodas mazliet nostāk, aptuveni 20-30 minūšu gājienā no dzelzceļa stacijas, bet sezonā noteikti ir tā vērts. Ieteiktu kombinēt ar Art Cafe Taideterassi vai Sinisen Huvilan Kahvila apmeklējumiem, tādējādi izveidojot pastaigu maršrutu, kurā apskatīsiet rožu dārzus un skaistus skatus uz Helsinkiem no minēto kafejnīcu terasēm (lai nokļūtu kafejnīcās gan būs jāpieveic neliels kāpums kalnā). 
Linnanmaki. Turpat, pie iepriekš minētajiem rajoniem, atrodas arī atrakciju parks. Nekas liels, bet nesen uzstādītie amerikāņu kalniņi izskatās iespaidīgi. Kā jau līdzīgās vietās - ēdiens visai dārgs un nekas īpašs, bet kā pastaigu vieta ir ok, ja gribas ko savādāku nekā pierasts. 
Psihiatriskās slimnīcas parks. Ok, ex-psihiatriskās slimnīcas parks. Tiešām jauka vieta, kur pastaigāt + tagad ex-slimnīcas teritorijā ir vairākas kafejnīcas, dažādas mākslas galerijas/darbnīcas utt. Tāds mazliet hipsterīgs brīvdomātāju "vaibs". Tā, piemēram, teritorijā atrodas "zero waste" restorāns "Loop", kā arī šovasar (2020) darbojas puķu/augu bode, kur tirgo (šķiet par ziedojumiem) ne pirmā svaiguma puķes/augus, kas pilsētas puķu bodēm vairs nav vajadzīgi. Blakus arī lielākie Helsinku kapi - tā kā tur apbedīta liela daļa slavenību (mākslinieki, arhitekti, politiķi, mūziķi utt.), tad kapi ir uzturēti fantastiskā kārtībā. Tipiskajam latvietim - kapu kulta apsēstajam varētu būt interesanti apskatīt šos kapus - ļoti kopti un faktiski botāniskais dārzs/parks/kapi sakombinēts vienā. Ļoti forša pastaigu taka gar rietumu piekrasti, kas sākas pie Ruoholahti metro stacijas un beidzas faktiski pie Sibeliusa monumenta.

Kultūra

Ateneum. Klasisks mākslas muzejs pašā pilsētas centrā - pāri ielai no stacijas laukuma. Viens stāvs veltīts somu klasiskajai mākslai. Otrs - dažādiem random autoru darbiem. Tā, piemēram, 2019. gada pavasarī bija lieliska čehu gleznotāja Františeka Kupkas darbu izstāde. Muzejs foršs ar to, ka ir visai kompakts - pamatekspozīciju var izstaigāt diezgan raiti, tādējādi gūstot vērtīgu priekšstatu par somu glezniecību. Nevarētu teikt, ka dramatiski savādāk nekā muzejos Londonā, Parīzē vai Ņujorkā, bet savs stiliņš ir. Netipiski daudz somu “Purvīšu” gleznas - somiem sava daba patīk un tie nekautrējas to gleznot pie katras iespējas. + Salīdzinoši daudz kailuma, bet šajā gadījumā izņēmums - vīriešu kailuma. Mazliet disonē ar tipisko sievietes kailā ķermeņa skaistuma eksponēšanu. J
Daudzi dodas uz Helsinku dizaina muzeju, bet kā teic Polundrs, labākais somu dizaina muzejs ir veikals. No sākuma smīkņāju par tādu apzīmējumu, bet jāteic, ka tagad tam piekrītu. Muzejs sniedz ātru un koncentrētu ieskatu tiem, kam interesē dizaina vēsture. Bet, piemēram, salīdzinājumā ar Kopenhāgenas dizaina muzeju, Helsinku analogs šķiet mazliet vienkāršs un…maziņš. Jā, sagaidījām vienkārši ko vairāk. Tajā pašā laikā dažreiz muzejā ir kādas speciālās izstādes, kas gan pievērš uzmanību.
Mūzikas māja. Galvenā koncertu norises vieta Helsinkos. Vietējie pamatīgi sašutuši par ēkas arhitektonisko risinājumu, mums gan šķiet ok. Iekšā ļoti stilīga galvenā zāle (ar lielisku akustiku) un neskaitāmas mazākas zāles mazākiem pasākumiem. Vasarā (bet ne tikai) bezmaksas koncerti gandrīz katru dienu (pārsvarā mūzikas akadēmijā studējošie uzstājas).
Tehnikas muzejs. Muzejā interaktīva izstāde par dažādām industriālajām tēmām. Var apskatīt gan vēsturiskus telefonaparātus un centrāles, gan smago tehniku, gan ne tik senu vēsturi - “Nokia” tālruņus no 80.tajiem un 90.tajiem, gan arī pabraukāt ar 100-gadīgu liftu. Tāpat atsevišķās ēkās var apskatīt arī ūdens attīrīšanas un elektroenerģijas ieguves tehnoloģijas. Turpat arī Helsinku lielākais ūdenskritumsJ Skaista vieta arī tāpat pastaigām. 
Tramvaju muzejs. Specifiski, bet ir cilvēki, kam patīk. Tajā skaitā man - var gan pilsētas vēsturi iepazīt, gan arī atcerēties to, cik liels piedzīvojums bija bērnībā braukt ar tramvaju. Lieliski, ka drīkst kāpt iekšā vēsturiskajos tramvaju vagonos. Patiks bērniem un pieaugušajiem. 
Siņebruhova muzejs. Helsinkos 19.gs. dzīvojošo krievu alkohola brūvētāju savāktā kolekcija. Iespaidīgs muzejs - forši, ka vienlaicīgi var vērtēt somu mākslu, pašu ēku un tā laika artefaktus. Ja Helsinkos ir laiks vienam muzejam, tad iespējams, ka šis ir īstais. Blakus lielisks parks ar tādu pašu nosaukumu.

Citi

Katajanokka. Pussala, kur pilsētai tuvākajā galā neskaitāmas kafejnīcas un restorāni. Uzkalnā ikoniskā Uspenski katedrāle. Ja ir lieka stunda laika, vērts apiet apkārt pussalai, pa ceļam apskatot iespaidīgo ledlaužu floti.
View this post on Instagram

#Helsinki #katajanokka

A post shared by Igors Kasjanovs (@miesnieks) on

Hernesaari (zirņu sala). Faktiski pussala mūsdienās, netālu no ikoniskās “Löyly” pirts. Tusiņu vieta - āra kafejnīcas un skatuve, kur notiek vidēji lieli koncerti vasarā vidēji reizi nedēļā. Laba vieta, kur vnk atnākt iedzert aliņu vakarā un atdzesēties pēc karstas dienas (vēsākā laikā var būt vējaini).
Hakaniemi tirgus. Helsinkos vārdam tirgus ir pavisam cita pieskaņa, nekā to saprotam Latvijā. Lai arī atradīsiet dažus zemniekus tirgojam savu produkciju, pārsvarā tie tomēr ir pārpircēji, kas tirgo lielo kooperatīvu dārzeņus, augļus, maizi utt. Jebkurā gadījumā, Hakaniemi tirgus ir tā vieta, kur daļa Helsinkiešu iepērkas nedēļai. Tā ir laba vieta, kur pirkt gaļu & zivis, maizi, augļus un dārzeņus. Tāpat tirgū ir virkne kafejnīcu gan iekšā, gan ārā Helsinkiem tik tipiskajās oranžajās teltīs. Lielākā daļa tūristu apgrozās vecajā tirgū (iekšā un ārā), bet tās noteikti nav vietas, kur vietējie iepirktos - tās vairāk tūristu brošūrās parādās. J Hakaniemi atmosfēra tomēr vairāk Helsinkiem raksturīga, somu valoda skan, brīvdienās dzīvā mūzika, puķu tirgus un katru otro nedēļu arī Kirrpis, jeb barahlovka.
Klīšana pa Kallio, Harju, Sörnäinen, Vallila. Pirmie trīs šajā sarakstā ir rajons, kas varētu būt Rīgas Miera ielas un Tallinas kvartāla analogs. Hipsterīga jauniešu vieta ar neskaitāmiem bāriem, restorāniem, mazām ieliņām utt. Neesam izpētījuši pat ne 10% no vietām, turklāt tas nav iespējams, jo veras vaļā un taisās ciet pirms vispār paspēj pamanīt. Daudz dažādu Āzijas virtuvju, tāpat rajonā arī Indiešu un Ķīniešu veikali. Savukārt Vallila slavena ar savu koka apbūvi - labākā vieta Helsinkos, kur apskatīt koka arhitektūru koncentrētā veidā.
Ruoholahti kanālmala. Forša pastaigu vieta vasarā - pašā galā jauka atpūtas vieta ar griliem un skaistu skatu uz jūras šaurumu + laba vieta saulrieta vērošanai.
View this post on Instagram

Little Amsterdam in #Helsinki. #ruoholahti

A post shared by Igors Kasjanovs (@miesnieks) on

Putnuvērošanas pļavas. Purvains apvidus, kas ir rajona labākā putnu vērošanas vieta ar putnu vērošanas torņiem un laipām līdzīgi, kā Ķemeru purvā. Turp var nokļūt dodoties ar 6.tramvaju līdz galapunktam virzienā uz Arabia. 
Kirppis. Somiem ir ļoti cieņā tirgot sev piederošas dažādas sadzīves preces. Tādēļ Kirppis, jeb utene viņiem ir bieži un daudz kur. Pāris vietas, lai sajustu tur mītošo atmosfēru - 1, 2, 3.
Pludmales. Helsinku galvenā pludmale ir Hietaranta uimaranta - smilšaina pludmale ar peldvietu. Tajā pašā laikā, mums, smilšainu pludmaļu izlutinātajiem šī šķiet tāda neīsta un mākslīga instalācija. Ja ļoti gribas, tad, protams, var šeit atbraukt, bet pēc LV pludmalēm, sajūta nav tāda. Ja ir vēlme izpeldēties, tad var apsvērt arī nelielu pludmalīti Eirā, vai pludmali Uunisaari, vai lielāku smilšu pludmali Aurinkolahti, 20 minūšu braucienā no Helsinku centra. Arī jau pieminētajā Lauttasaari ir pāris lielākas smilšu pludmales un dažas nelielas akmens pludmales. Vēl viena ir mazliet ārpus centra - Munkkiniemi pludmale. Ir vēl pāris labas mazas pludmales Helsinkos, kuras nav plašāk zināmas, bet, ja interesē, par tām rakstiet man - tur vajag skaidrojumu par to atrašanos vietu. 
View this post on Instagram

Sunny day at #Lauttasaari.

A post shared by Igors Kasjanovs (@miesnieks) on

Seurasaari (“seura” - sabiedrība). Analogs Rīgas Brīvdabas muzejam. Laba vieta pastaigām un Somijas vēstures izzināšanai.

Kuņģim un labsajūtai - kur paēst Helsinkos?

Ēst ārpus mājām Helsinkos ir dārgi. Tieši tik vienkārši. Un pat zinot, šo pilsētu, nav īsti tādu “slepeno vietu”, kur varētu paēst būtiski lētāk. Vietu gan ir daudz, konkurence milzīga, līdz ar to cenas nav tik “izsvaidītas” visā intervālā, kā, piemēram, Rīgā. Ja gribi pusdienu piedāvājumu pilsētas centrā - rēķinies ap 8-12 EUR. Ja konditorejā vēlies kanēļmaizīti + kafiju, tad rēķinies, ka tas visticamāk paņems no Tevis ~2.5 EUR + 2-3 EUR. Salāti vidējās klases iestādījumā - ap 10 EUR. Picas - ap 15 EUR. Nopietnāks otrais ēdiens - no padsmit līdz 25 EUR. Protams, ir izņēmumi, bet šis ir tas ar ko vidēji jārēķinās 2019.gada vasarā.
Attiecībā uz ēšanu fancy restorānos, jārēķinās, ka tā vienkārši no ielas tikt restorānā (īpaši nedēļas nogalē) nav daudz cerību. Labos restorānos nedēļas nogales rezervē vairākām nedēļām uz priekšu.
Pārtikas un citu ikdienai nepieciešamo preču iegāde. Tāpat kā Rīgā, arī Helsinkos darbojas Wolt.fi + vietējais kantoris Foodora.fi. Abu platformu piedāvājums būtiski paplašinājies Covid-19 ietekmē. 


 Cafe Viola. Kafejnīca botāniskajā dārzā. Labi kiši un kūkas. Forša terase pašā botāniskajā dārzā, kur var atvilkt elpu no pilsētas trokšņiem un pūļiem. Darba dienās pusdienu piedāvājums - šķiet, 10.50 EUR - zupa + salātu bufete. Manā skatījumā viens no jēdzīgākajiem pusdienu piedāvājumiem centrā. Vieta mazliet nost no pilsētas centra, attiecīgi ne pārāk daudz cilvēku zina to.
Pīrāgu ceptuve. Turpat blakus iepriekš minētajam Cafe Viola un botāniskajam dārzam. Mazs pēc būtības kiosks, kur otrdienās, ceturtdienās, piektdienās un sestdienās tirgo svaigi ceptus Karēlijas pīrādziņus, kanēļmaizītes un virtuļus. Ejot uz botānisko dārzu, piestājiet. Angliski saprot tikai minimumu, bet savu maizīti gan jau dabūsiet. 
Cafe Villa. Vēl viena līdzīga vieta iepriekšminētajai Cafe Viola. Ļoti labi kiši (arī pusdienās ar salātiem ap 10-11 EUR) un konditoreja. Lai arī faktiski pašā centrā, veiksmīgi paslēpusies, līdz ar to atkal - tūristi apkārt negāž (parasti).
Marocco. Konditorejā mazliet ārpus centra (10 min. pastaiga) - var pagaršot dažādas sezonālas maizītes. Somi ļoti pieturas pie sezonāla ēdiena, arī konditorejā. Attiecīgi kūkas atbilstoši laikapstākļiem aiz loga. Ja nu gadījumā Marocco pilns, tad turpat ap stūri (1 min.) ļoti forša maza konditoreja, kur vietējie no visa rajona pērk maizi. Ļoti labas smalkmaizītes.
Cargo Coffee. Kafejnīciņa izvietota pāris kravas konteineros ar jumta terasi. Veģetāra vieta, mazliet padārga, bet viss, ko jebkad esam ņēmuši, ir bijis ļoti gards. Polundra īpašais ieteikums - citronu kūka/kekss.
Green Hippo Cafe. Salīdzinoši jauna vieta, ātri kļuvusi par jauniešu kulta vietu gan gardo ēdienu, gan salīdzinoši pieejamo cenu dēļ. Svētdienās ārkārtīgi populārs brančs, bet nekad neesam bijuši, jo ļoti pūļains. Darba dienās gan viena no rajona labākajām vietām, kur paēst. Garda un lēta kafija (šķiet 1.50 EUR). Daudz veģetāru opciju.
Gran Delicato. Grieķu kafejnīca - laba vieta brokastīm un pusdienām. Manā skatījumā viena no labākajām kafijām Helsinkos. Cappuccino pēc kura ilgošos dodoties prom no Helsinkiem.
Vasaras kafejnīca Birgitta. Gandrīz vai ikoniska vieta jūras krastā. Vasaras kafejnīca nesteidzīgiem vakariem. Garšīgas kūkas, beigeļi un maizītes, labs vīns un kafija. Ir arī grill-virtuve ar burgeriem utt. (neesam gan nekad ņēmuši). Jāteic gan uzreiz, padārga vieta, un bieži diezgan pilna.
Casa Italia (Bulevardi). Laba itāļu vieta gan produktu pirkšanai, gan vakara tērzēšanai pie vīna glāzes, gan vieglām pusdienām/vakariņām. Vieta gan ļoti maza, vērts uzzvanīt rezervēt galdiņu iepriekš.
Moomin Cafe. Must-see vieta Muminu faniem, bet ne tikai. Šai konkrētajai kafejnīcai priekšroka ir tāda, ka tā atrodas pašā, pašā centrā, bet bieži paliek tūristu nepamanīta. Attiecīgi, ja viss ir pilns, tad šeit vienmēr atradīsi kādu vietu. Labi kiši, bet pēcpusdienā bieži ir iztirgoti. 
Art Cafe Taideterassi vai Sinisen Huvilan Kahvila. Divas kafejnīcas viena blakus otrai kalna galā ar lielisku skatu pāri Helsinkiem. Pārsvarā kūkas&kafija, bet var apvienot ar ziemas dārza apskati.
Skats no Sinisen Huvilan Kahvila
Dzīvā mūzika Cafe Carusel (trešdienu vakaros vasarā). Random dzīvās mūzikas pasākumi. Piekrastes lielākā ēstuve - picas, maizītes, zupas utt.  
Clarion bārs. Lai arī pilsētā par galveno roof-top tipa bāru tiek uzskatīts Hotel Torni (jā, tas vārds somiski nozīmē to pašu ko latviski - tornis) bārs, tomēr es teiktu, ka Clarion viesnīcas bārs ir par pakāpi pārāks. Jā, mazliet ārpus centra, bet daaaaudz augstāks un skats ir iespaidīgs. Īpaši vakaros īsi pirms/pēc saulrieta. Jā, dārgs. Vairāk par vienu dzērienu neņemsi (bet ja ņem, tad džins ar toniku - izcils), bet ir tā vērts. Var nokļūt ar 6,6T, 7 vai 9 tramvaju. 
Pāri ielai no Siņebruhova muzeja ir Hietalahti tirgus ar lielu barahlovku ārpusē, bet vēsturiskajā ēkā neliels food court ar dažādu tautu virtuvēm. Varam ieteikt vietas “Tokyo street” (izcili garšīgas nūdeles ar lasi) un “Kamalig Helsinki” (filipīniešu virtuve) ar “Pork Adobo”. Ja gribas vēl desertu - tad “Say Cheese” - portugālis cep Pastel de Nata un gatavo ļoti labu kafiju.
Turpat blakus, bārs Hemingvejs. Laba alus izvēle un salīdzinoši relaksēta atmosfēra. Mazliet nost no centra, attiecīgi ir lielāka iespēja, ka piektdienas vakarā varēs atrast kādu brīvu vietu. Ja paveiksies, tad satiksiet mr. Hemingveju pašu - pavecāku kungu, kas pie stūra galdiņa vienmēr sēž ar baltvīna pudeli kūlerī, un kaut ko aktīvi dara datorā. Divus gadus, ko staigāju garām šai vietai, 50% gadījumu viņš tur ir, tāpēc iesaucām kungu par Hemingveju. Ļoti organiski izskatās. Ja Hemingvejā nav brīvas vietas, 5 minūšu gājienā ir alus krogs “One Pint Pub”, kur pēc vietējo nostāstiem ir lielākā alus izvēle pilsētā.
Maza kafejnīciņa vienā no Helsinku salām - Lauttasaari. Kafejnīca absolūti nekurienē - vasaras māju kooperatīvā, 10 m no jūras krasta. Kafejnīcā rosās kundze vislabākajos gados, kur cep mājas tortes, kišus un pasniedz gardu kafiju. Nu tik ļoti garšo pēc vasaras un vecmammas ceptās kūkas. Negaidiet nekādu šiku - tā te nav. Vienkārša vasaras mājiņa, kur acīmredzot dzīvo pa vasaru, un paralēli tam nedēļas nogalēs cienā garāmgājējus ar pasakaini gardām kūkām. Interesanti, ka šo vietu nezina pat tie daži salas iedzīvotāji, kam par to esmu ieminējies. Kredītkartes nepieņem, šķiet no šā gada pieņem MobilePay. Reiz, kad šo vietu sev atklāju, iemaldījos tur bez skaidras naudas. Biju mazliet nosalis, un gribējās siltu dzērienu. Kundze man kafiju ielēja par brīvu. J Pēc dažām nedēļām atnācu un atdevu parādu J Ir daži galdiņi iekšā, bet visforšāk sēdēt laukā, priežu meža ieskautā laukumiņā ar skatu uz Baltijas jūru. Pavasaros (ap maiju-jūniju) kūkas ēšanu papildina Kanādas Zosu mazuļu vērošana, kas turpat zālājā tusē.

Iepirkšanās Helsinkos

Helsinkos ir daudz iepirkšanās centru. Es pat teiktu, pārāk daudz. Pašā pilsētas centrā, 5 minūšu areālā ap dzelzceļa centru ir vairāki - Forum, Kamppi, Stockmann, Galleria Esplanad, Sokos, CityCenter, Kämp Galleria. Arī lielā daļā metro pieturu ārpus pilsētas centra ir lielāks vai mazāks iepirkšanās centrs. Dodoties uz rietumiem, Iso Omena un AINOA, bet dodoties uz austrumiem Redi un Itis. Visi četri sasniedzami aptuveni 10-20 minūšu braucienā no centra. Iso Omena un Itis dzīvīgāki iepirkšanās centri, kamēr Redi un AINOA būtiski mierīgāki. Abos pēdējos arī labas bērnu istabas.
Ja ir vēlme pēc mazākiem un interesantākiem veikaliņiem, tad laikam jādodas uz Helsinku tā saucamo dizaina kvartālu (robežas tam gan nav stingri definētas), kaut kur ap Fredrikinkatu un Iso Robertinkatu rajonu. Aptuveni šeit.
Ja interesē Somu kulta brendi kā Iittala un Arabia, tad protams var iet veikalos pilsētas centrā. Bet daudz labāka opcija ir 6.tramvaja galapunktā esošais uzņēmumu outlet un muzejs. Gan cenas lētākas, gan plašāks klāsts, gan arī var apskatīt vecās kolekcijas.

Naktsmītnes Helsinkos

Ar nakstsmītnēm Helsinkos ir sarežģīti. Nē, nav to kvalitātei nav nekāda vaina. Vienkārši to cena ir augsta. Un latviešu tūristam šķietami neadekvāti dārga un bieži arī vienkārši nepaceļama. Arī hosteļu kultūra Helsinkos nav tā attīstītākā. Zinu vien dažus hosteļus - varbūt kaut ko sanāk atrast (vasarā gan diezgan bezcerīgi): [1], [2], [3], [4], [5], [6], [7]. Nevienā gan no šiem neesmu bijis, tāpēc, godīgi sakot, nevaru teikt cik labi vai slikti tie ir. Attiecībā uz naktsmītnēm, teikšu godīgi, man nav nekādu tips&tricks, kas varētu būtiski samazināt izmaksas. Tas pats booking.com un airbnb.com vien jāmeklē. Iespējams vērts paskatīties, ko ārpus centra - virzienos uz austrumiem vai rietumiem no pilsētas metro tuvumā. Tādā veidā var “nomest” pāris desmitus eiro par nakti, bet jārēķina arī līdzi tas, cik bieži vizināsies ar metro. Tāpat vērts ieiet FB grupā “Latvieši Somijā” - varbūt kādam ir kas piedāvājums uz Jums interesējošiem datumiem.

Laiku pa laikam man cilvēki prasa - kur palikt Helsinkos? Tas savā ziņā ir paradokss, ka cilvēki taujā viesnīcas padomus vietējiem. Tāpat kā man agrāk prasīja par viesnīcām Rīgā - kā tad es varu zināt - es taču dzīvoju mājās. J Kopš dzīvoju Helsinkos esmu palicis vien dažās viesnīcās, bet varu plašāk komentēt divas, kurās esam palikuši, jo pašas viesnīcas ir bijušas ārkārtīgi interesantas un ļāvušas izbaudīt Somijai raksturīgo dabu turpat, Helsinku tuvumā. 
Hotel Rantapuisto. Lieliska viesnīca 10 minūšu brauciena ar metro + 15 minūšu gājiena attālumā no Helsinku centra. Bijušais bankas mācību centrs, mūsdienās pārtapis par viesnīcu. Viesnīca īpatnēja, ne visiem patiks, bet tiem ir kāda nostalģija pēc 60-70 gadu arhitektūras, šī vieta noteikti patiks. Atgādina padomju laika vasarnīcu dizainu - daudz koka apdarē + lieli logi. Arī pati vieta brīnišķīga - viesnīca atrodas pašā Baltijas jūras krastā. Šī arī lieliska vieta, kur atbraukt tāpat vien - brīvdienā, iedzert kafiju ar skatu uz jūru, pabaudīt pludmali.
Hanasari. Somijas “dāvana” Zviedrijai par to, ka tā atlaida kara laika parādu. Mūsdienās šajā mazajā salā atrodas viesnīca/ziemeļvalstu sadarbības kultūras centrs. Viena no labākajām viesnīcām, kādā jebkad esmu uzturējies. Atsauksmē vajadzēja ierakstīt kaut ko negatīvu, bet tā arī nespēju neko iedomāties. Atrašanās vieta (5 min. ar metro + 10 min. kājām no Helsinku centra) uz mazas saliņas Baltijas jūrā, attiecīgi lieliski skati garantēti. Viesnīcā baseins un sauna, lieliski numuriņi, fantastiska skaņas izolācija un brīnišķīgas brokastis/vakariņas viesnīcas restorānā. Vēl viens pluss - viesnīcā izstādīt kultūras centra mākslas kolekcija + pati viesnīca ir Somu arhitektūras un dizaina 60’to un 70’to gadu lielisks piemērs. Atsevišķi dizaina priekšmeti īsti retumi. Tajā skaitā viesnīcā numuriņos un publiskajā telpā ļoti daudz interesantu grāmatu par Somijas kultūru, vēsturi, arhitektūru utt. Noteikti iesaku, ja ir vēlme padzīvot viesnīcā, kas ir atšķiras no garlaicīgajām “biznesmeņu” viesnīcām. 

Skats no Hanasari

Komentāri

  1. Paldies, šis noteikti noderēs!
    Mans labākais džintoniks gan bija tieši Hotel Torni bārā 😀 Napue vispār ir nepārspējams, lai ar ko jauktu.

    Kas ir daudz pieminētie kiši?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Nā, par Napue piekrītu. Arī rudzu versija tīk.

      Kišs - "Quiche" - sāļais pīrāgs. Kā piemērs: https://receptes.tvnet.lv/recepte/17330-francu-pirags-kiss-jeb-quiche-lorraine

      Dzēst
  2. Šis ir jauks suši restorāniņš ar vienmēr svaigiem suši, salīdzinoši labu izvēli un bufetes cenu:
    https://www.harusushi.fi/freda/

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Paldies par ieteikumu! Gana bieži staigāju garām, bet nekad neesmu iegājis. Parasti tādēļ, ka diezgan iecienīts un attiecīgi pilns. Bet kādreiz noteikti būs jāpamēģina.

      Dzēst
  3. Esmu pāris reižu nakšņojis Eurohostel [3] - ļoti OK vieta "vienk pārnakšņot", kājām ejamā attālumā no centra. Tas gan bija 90to vidū un 2000-šo sākumā, bet paskatoties viņu saitā, nekas īpaši nav mainījies - interjers atsvaidzināts, bet tāda pat tipa mēbeles kā es atceros, ēstūzis cits (tas anyway par papildus maksu). Tā jau hostelis kā hostelis, viss pa vienkāršo, toties demokrātiskas cenas, īpaši ceļojot 2-atā vai vairāk. Tīrs un kārtīgs, atšķirībā no daudziem hosteļiem uz rietumiem un dienvidiem no Vācijas. Neesmu iemēģinājis ekstras, piemēram bezmaksas saunu no rītiem.

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedom

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

La Spezia un Cinque terre – Ligūrijas pērles

Pēc pavadītajām dienām valsts "iekšienē", t.i. prom no jūras, devāmies uz Ligūriju, kur plānojām uz 3 dienām apmesties pie nu jau slavenajiem Cinque terre ciematiņiem. Pēdējās dienas rītā, ko pavadījām Florencē, aizdevāmies nedaudz pabrokastot, pēc kā devāmies uz staciju un stundas braucienā nokļuvām līdz Pizai. Uz vilcienu gan kārtējo reizi pamatīgi skrējām…lai pasēdētu un pagaidītu kamēr vilciens atkal kavējas savas 10-15 minūtes. J Tas jau bija kļuvis par normu – vilcieni laicīgi neatiet. Viena no retajām autora bildēm, Riomaggiore Ieteikums, ja izdomājat, tāpat kā mēs, tikai pieturēt Pizā uz dažām stundām. Ja dodaties turp ar visām ceļa somām, tad prātīgāk kāpt laukā Pisa Centrale stacijā, nevis Pisa S.Rossore , jo pirmajā ir pieejama mantu glabātava. Ja braucat no Florences puses, tad tā atrodas uz pirmā perona (stacijas ēkā) ar ieeju tajā galā, no kurienes pienāk vilciens no Florences. Iesaku pasteigties, jo viss vilciens meklē šo vietu un jau pēc pāris