Pāriet uz galveno saturu

Azoru salu vilinājums

Kā jau minēju kādā no iepriekšējiem blogiem - ar Polundru esam saplānojuši savu nākamo ceļojumu. Pagājušajā gadā, atgriežoties no Sicīlijas, bija neliela tukšuma sajūta. Ko tālāk? Sāka mazliet aptrūkties galamērķu. Teiksiet - ceļošanas iespējas ir neierobežotas? Budžets ir ierobežots gan. :) Tādēļ nākamajam ceļojumam bija jāatbilst zināmiem kritērijiem:
  • Jābūt mūsu iedomātā budžeta ietvaros. Tas, protams, ir stiepts jēdziens, bet skaidrs bija tas, ka Austrālija, Jaunzēlande, Kuka salas, Vjetnama, Z.Amerika vai D.Amerika vēl uzgaida.
  • Ceļojuma galamērķim bija jābūt tādam, kas pārsteigtu ar ko pavisam svaigu - savādāku kā esam redzējuši citur. Eiropā ir forši, tomēr ar katru nākamo ceļojumu pārsteiguma moments mazinās. 
  • Viens no variantiem bija Islande vai Īslande vai kā viņu tur tagad oficiāli sauc (nespēju izsekot terminoloģijas komisijas domām un pārdomām). Tomēr šķita, ka tur īsti nebūs, ko pasākt. 
  • Bija variants atkal doties uz Itāliju - mums tur ļoti patika, vai uz Portugāli. Bet tie jebkurā gadījumā būtu atkārtotie ceļojumi. 
  • Gribējās kaut ko vairāk vai mazāk traku - kamēr esam jauni - kad tad vēl, ja ne tagad? Vai ne, Polundr? :)
  • Jau iepriekšējā gadā pēc Sicīlijas sāku skatīties uz dažādām Eiropas valstu atkarīgajām teritorijām... Populārākie virzieni šajā kategorijā ir Kaboverde un Madeira. Bet ir vēl viens – eksotiskāks maršruts - Azoru salas, 9 salu arhipelāgs Atlantijas okeāna vidū. 
Nerakstīšu lieki par pašām salām, izlasīsiet paši - tante vikipēdija pateiks priekšā.
Tad kāpēc tieši tur? Kādi ir mūsu plāni? Interesanti fakti:
  • Salas atrodas triju tektonisko plātņu krustpunktā. Tātad seismiski aktīva zona.
  • No tā izriet potenciālās izklaides - termālie ūdeņi, vulkāniskie ieži utt.
  • Salas atrodas interesantā vietā arī no klimatiskā viedokļa - tieši golfa straumes ceļā. Tas nodrošina visu gadu aptuveni vienādus laika apstākļus temperatūras izteiksmē (ap 20°C). Ziemas gan ir vējainākas un lietainākas. 
  • Šādi klimatiskie apstākļi nodrošina fantastisku dabu, kādai līdzvērtīga redzama vien filmās par Jaunzēlandi. Vienkārši paraugieties uz bildēm! :)
  • Salās var doties delfīnu un vaļu izlūkošanā.
  • Salās tiek audzēti ananāsi un citi D.Amerikas augļi, ir pat banānu plantācijas. Ražas ir vairākas reizes gadā, to nodrošina gan siltums, gan auglīgā augste.
  • Plānojam pakāpelēt pa Pico kalnu - Portugāles augstāko virsotni.
  • Plānojam apmeklēt trīs salas - Sao Miguel, Pico un Faial. (Sao Miguel ir nostāk no pārējām - lidosim ar vietējām aviolīnijām... tu-tū :D).
Kas vēl? Pa ceļam plānojam pavadīt dažas dienas Porto - mēs vēl nepagaršojām pāris portvīna darītavu ražojumus iepriekšējā reizē :), un mums vēl jāapmeklē šī vieta, par ko sapņojam jau kopš 2011.gada brauciena. :)

Starp citu - plānojot ceļojumu saskārāmies ar pārsteigumu - latvieši ir visur - mēs esam varena tauta (Vairai bija taisnība :)). Pontā Delgadā uzdūros virsū B&B by Lapsa. Nodomāju, ka laikam Portugāļiem arī līdzīgs vārds mūsu lapsai. Bet skatos uz attēla tiešām lapsa. :) Izrādās sieviete no Latvijas iekārtojusi skaistus apartamentus Pontā Delgadā. Pasaule ir maza, tad nu dažas naktis apmetīsimies arī pie viņas. 

Sīkāk par to kā mums gāja tad jau jūnija sākumā (ja būsim atpakaļ dzīvi). :)

Jā, starp citu, no Ponta Delgada ir vienāds attālums līdz Rīgai un Ņujorkai... varbūt pagarināt ceļojumu? :D

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Bronza Tamperē

 Nav jau daudz ko rakstīt, paši visu redzējāt. Mums bija tā priekšrocība būt Tamperē, arēnā. Laikam ir bijis vērts dzīvot Somijā pēdējos sešus gadus, kaut vai, lai piedzīvotu 28.maija vakaru Tamperē. Hokeja spēle paliks vēstures grāmatām, bet man atmiņās paliks notiekošais pašā arēnā un ne-latviešu reakcijas uz notiekošo. Mums, LV hokeja faniem, šāda atmosfēra gadu gaitā ir kļuvusi par normu, bet šo fenomenu nepiedzīvojošajiem – maigi izsakoties -  pārsteigums. Ienākot arēnā, trokšņa un emociju vilnis ir tik spēcīgs, ka "gāž no kātiem". Grūti teikt, cik tieši LV fanu vakar bija arēnā. Kopumā spēli apmeklēja 11 tūkstoši skatītāju. Formāli, no Latvijas, šķiet bija kādi 5-8 tūkstoši (redzēju arī daudz vietējo latviešu). Cik cilvēku fanoja par Latviju? 10,9 tūkstoši. Ja ne vairāk. :D Par Latvijas vārtu guvumiem priecājās Kanādieši, Somi, Vācieši un pat tie daži retie Zviedri (kas vēl joprojām dusmojās uz Latviju, jo sarkanbaltsarkano vietā gaidīja atpakaļ Tamperē savu komandu

Tēva lomai - 4

Kādu laiku atpakaļ rakstīju šo tekstu par randiņu ar meiteni . Meitai šonedēļ dzimšanas diena - 4 gadi. Attiecīgi arī manai tēva lomai - 4. Man pašam īsti vairs netop skaidrs, kur tas laiks ir palicis. Un jubileja šoreiz ir vismaz mazliet saldskāba. No vienas puses forši, ka jau liela meitene, ar spēcīgu "ES", savām interesēm, spējām, iebildumiem utt. Forši, ka var sarunāt lietas. Pamazām laika un vietas dimensija nostiprinās – saprot kas ir Carnikava, kas ir Helsinki. Saprot, gadalaikus un gaida lielākus notikumus. No otras puses - tik ļoti gribās, lai vēl kaut mazliet nesteigtos ar pieaugšanu. Lai  tētis vēl kādu brīdi būtu draugs, palīgs un varonis. Lai joprojām var priecāties kā par lielām lietā, tā maziņām. Lai joprojām viņu var pārsteigt ar ko tādu, kas mums ir ikdiena. Ar prātu gan saprotu, ka šis vilciens pamazām aizdodas.  Šodien domāju, kādi ir bijuši šie četri gadi. Interesanti ir tas, ka smadzenes dzēš vai vismaz pamatīgi bloķē visu negatīvo - negulētās naktis, ta

Vēlais pavasaris

Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā.  Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas . Tas, kas mani neda