Sunday, February 10, 2013

Drakulas zeme - Transilvānija


Ievads. Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :)
Asociācijas. Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedomājos kā pelēku un smilšu krāsas pilsētu…
Gatavošanās. Te nu sākās jautrības… pa taisno uz Sibiu var nokļūt tikai lidojot caur Minheni vai Vīni. Man variants nederēja, jo sanāca torčīt veselu dienu vai vienā vai otrā vietā. Tad nu atradu variantu ar Rumāņu aviolīniju „Tarom” pa taisno uz Bukaresti. Tā tikko pavasarī atklāja lidojumus uz Rīgu. It kā bija variants lidot arī no Bukarestes uz Sibiu ar „Tarom”, bet es padomāju – Rumānija, lidmašīna, iekšējais reiss… Nu nē! Skatīšos vilcienu un autobusu. Aha… Lai arī no Bukarestes līdz Sibiu ir tikai 270 km ar ātrāko autobusu tas aizņem 5h, bet vilcienu 6,5 h… Un internetā nopirkt biļetes vai rezervēt ir gandrīz neiespējami – viss ir Rumāņu valodā un pat tad, kad viss ir iztulkots ar gūgl transleitori – izrādās, ka biļetes rezervēt var tikai vietējie. Zvanu uz Bukaresti uz autobusu kompāniju – stāstu 2 min. savu bēdu stāstu un man beigās lauzītā valodā pasaka „No english, wait”… gaidu vēl 2 min. Parādās vēl kāds pie telefona – stāstu atkal. Tas pats „No english, wait”. Gaidu vēl 2 min. Pienāk kāds pie telefona un saka „Deutsch”. Ok – pie sevis nodomāju – tagad tik atcerēties vācu valodu. Bet kaut kādā veidā izskaidroju, ko man vajag.
Hmm… nopirku jaunus šortus…sarkanus…platmali… bikses jaunas gaišas.
1.diena. Tā kā reiss no Rīgas uz Bukaresti ir sešos vakarā, tad rīta pusē vēsā mierā sakravājām somas un devāmies uz lidostu. Es vēl no rīta domāju – vai Bukarestē paspēšu uz futbolu – šajā dienā bija pasaules čempionāta atklāšanas spēle. Ar koferiem aizstiepāmies līdz 3.trolejbusam – aizbraucām līdz centram. Aizgājām pēdējo reizi paēst vietējo paiku „Opiumā”. Polundrs prasa, lai viņai lidostā atgādinu, ka no somas jāizvelk viņas džemperis – viņa parasti lidmašīnās salst. Aizvilkāmies pa Vecrīgas bruģi ar koferiem līdz 22.autobusam krastmalā un uzsākām savu ceļojumu. Jau 22.jā domāju, ka nosprāgšu – nežēlīgi karsti un bezgaisīgi… jau Rīgā bija ~25 grādi un man jau šķita par daudz. Tā kā uz avio-biļetes nebija īsti norādīts cikos jāierodas lidostā, izmantojām klasisko pieņēmu – 2 stundas pirms lidojuma… aha.. notekti… „Tarom” savu check-in desku attaisīja vaļā stundu pirms lidojuma. Ok, iečekojāmies, atcerējāmies, ka Polundras džemperis jau bagāžā brauc uz lidmašīnu, :) izgājām drošības kontroli (kā par brīnumu šoreiz bez jebkādiem ekscesiem). Iegājām Coffee Nation – panašķojāmies…un paskatījāmies kā atlido „Tarom” dzelzs putns. Tad Polundrs kā vienmēr izošņāja smaržu veikalu līdz stadijai, ka mūs jau sauc pa skaļruņiem „Dear Mr. Kasjanovs flying to Buckarest, please procede to gate”… Bet es jau sāku pierast ar Polundru – uz visa veida pasākumiem un transporta viediem ierasties periodā t+1, kur t=pasākuma sākums, transporta attiešanas mirklis. :) Nekas – tā kā pēdējie iekāpām autobusā, kas veda uz lidmašīnu, tad bijām pirmie, kas iekāpa lidmašīnā.
Iekāpām dzels putnā – krēsli komfortabli, vietas vairāk kā mūsu nacionālajos zaļastainajos dzelzs putnos. Lidojums bija ļoti mierīgs – kas man kā jau rīmam imponēja tas, ka deva ēst :) Paskatījāmies uz Karpatu kalniem no augšas :) Īstenībā lidojums pagāja ļoti ātri – 2 h un jau ripojām pa Bukarestes lidostas skrejceļu. Sagaidījām bagāžu un devāmies meklēt autobusu uz Bukaresti… mazliet pameklējām biļešu kasi… izrādās, ka uz būdiņā uz, kuras ar lieliem burtiem rakstīts „Rent a car” var nopirkt biļetes autobusam. Biļete līdzīga mūsu e-talonam – 7 lejas (Rumāņu nacionālā valūta ar apzīmējumu – RON, saucās lejas, kurss aptuveni 0,165 Ls par vienu leju) par 2 braucieniem. Var izmantot arī kā vienu biļeti diviem braucējiem. Labi, ka autobusā vietējie palīdzēja ar biļetes piereģistrēšanu, jo viss, protams, vietējā valodā. Ārā jau bija tumšs, kas šķita mazliet dīvaini – 9 vakarā, bet jau pilnīga tumsa… jūnija vidū? Hmm… Protams, autobuss mūs aizveda pārāk tālu, kā rezultātā dabūjām ar koferiem kādus 2 km nostiepties pa nakšņaino Bukaresti – līdz tikām līdz mūsu viesnīcai pirmajai naktij – „Hotel Intecontinenal”… glauna pēc paskata. :) Būvēta 70.tajos gados un tajā laikā bija augstākā ēka Bukarestē. Viesnīcas numuriņš tīri jauks – par visu padomāts. Paspēju pat nedaudz paskatīties futbolu. Izdomājām, ka gribas ēst – atcerējos, ka kad meklējam viesnīcu tad redzēju preses veikalu ar pārtikas elementiem (kā mūsu gadījumā „Narvessen”)… nopirku sendviču un Rumāņu alu „Ursus” – kas ir viņu galvenais zīmols. Biju lasījis wikipedia, ka ļoti garšīgs. Uzreiz saku – susla pilnīga. :D Labi, ka apelsīnu sulu arī nopirkām.:)
2.diena. Ārā karsti… ĻOTI! Cēlāmies agri, jo vajadzēja paspēt uz autobusu uz Sibiu. Paēdām brokastis – es paēdu „garšīgus” saskābušus mandarīnus… :D Ja nopietni brokastis bija ok. It īpaši garšīgs ir Rumāņu medus – iesaku visiem pagaršot. :) Savācām pekeles un devāmies ar taksi devāmies uz Autogara militari – uz autoostu. Par 20 minūšu braucienu ar taksi samaksājām 15 lejas – tātad aptuveni 2 Ls. Pastāvēju rindā, lai dabūtu savas biļetes uz autobusu. Biļetes mums uz abiem izmaksāja 60 lejas – tātad 9,60 Ls uz abiem… Autoosta izskata apkārtnes ziņā atgādina mūsu Centrāltirgu…vai pat vēl „labāk”. Ielikām bagāžu autobusa bagāžas nodalījumā un vaktējām, lai neviens nenosper, jo „interesantu” un „pētnieku” riņķī kā biezs. :) Paldies Dievam, autobusā ir gaisa kondicionētājs… pretējā gadījumā varētu nomirt… Interesanti, ka Rumānijā autoostas pilsētās atrodas tādās vietās, ka autobusi tajās var knapi iebraukt – ceļš ir pilnīgi izdangāts un super-šaurs… ļoti dīvaina tradīcija. :D Pirmā pietura pilsētā Piatesti. 30*30 m laukums ar lavočkām, kurās tirgo augļus, dzērienus un uzkodas. KARSTI! ĻOTI! Viss pasākums pilnīgi atklātā laukā. Bet ir jābūt ārā, lai neviens nenosper bagāžu. :D Pēcāk sākas ceļojuma jaukākā daļa – braukšana starp Karpatu kalnu grēdām – skati fantastiski. Brīžiem šķiet, ka esi nokļuvis paradīzē – brauc starp divām milzīgām kalnu grēdām, blakus vijas kalnu upe un viss tik zaļš un dabīgs. Ļoti skaisti – to es noteikti gribētu atkārtot. Starp citu – ceļš interesants – paša ceļa seguma kvalitāte ir laba, bet šaurums… brīžiem Scania, kas nesas pretī šķiet platāka par visu ceļa platumu :D Brīžiem mazliet bailīgi (it īpaši mirkļos, ka šoferis serpentīna pagriezienus ar vienu roku tur mobilo telefonu, ar otru ēd banānu). Pēc 5 stundu brauciena nokļūstam Sibiu. Brauciens izrādījās vieglāks kā bija gaidīts. 10 – 15 minūtēs atradām viesnīcu, iečekojāmies. Viesnīca „Ramada” – arī ļoti komfortabls numuriņš. Līdz „welcome dinner” vēl ir dažas stundas un tādēļ izdomājam pastaigāt par Sibiu. Izejot no viesnīcas domājam – kurā virzienā iet? Izdomājam uz labu laimi un ejam. Rezultātā esam 2 stundas noklīduši pa Sibiu guļamrajonu (apmēram tāpat, kā ja tūristi Rīgā staigātu pa Pļavniekiem)… cilvēki angliski nerunā – tikai Vāciski – jo Sibiu ir ļoti ciešas saiknes ar vāciešiem – tās vecais nosaukums par ir vācisks – Hermannstadt. Rezultātā bijām ļoti noguruši… bet nācās sākt taisīties un iet uz vakariņām. Tur nekas tāds ievērības cienīgs nenotika (Ja neskaita to, ka viesnīcas galvenajā ēdamzālē notika izlaiduma svinības ar diskotēku 80.to gaumē. Izskatījās, ka darba grupas locekļi labprātāk piebiedrotos tur) :D – paēdām, padzērām vīnu, parunājām ar dažiem darba grupas locekļiem un devāmies gulēt (Vācietis piedāvāja kopā ar Britiem iet skatīties futbolu, taču piedāvājumu noraidījām; nedaudz paskatījos ASV – Anglijas spēli, kamēr viens pie sāniem jau čučēja :)).
3.diena. Šajā dienā – konferences organizētāju izklaides programma. Paēdām brokastis – nekas pārsteidzošs – Zviedru galds. Liftā satiekam Nīderlandieti, kas prasa vai vienā džemperī nenosals kalnos… mēs uz viņu dīvaini paskatamies… :D Ieraugot pārējos cilvēkus skaidrs, ka esam vienīgi, kas šeit jau ir vairākas dienas – pārējie saģērbušies tā, it kā ārā būtu +22°C… Ar diviem autobusiem izbraucām no Sibiu un dodamies uz kādu no Sibiu piepilsētām apskatīt vienu no šajā reģionā neskaitāmajām baznīcām. Tad dienas izklaide – kalnā kāpšana – pa trepītēm augšā… Ārā ap +35 un mēs kāpjam…un kāpjam un kāpjam… drēbjes jau slapjas… kāpjot apdzenam visus darba grupas locekļus – var redzēt fiziskā forma visiem nu ļoti vāja :D Jāsaka es pats jau augšā sāku aizelsties… vairāk gan karstuma dēļ. Kalna virsotnē vēl viena baznīca, kurā vismaz ir vēsi… Kalnā augšā var forši pavērot cilvēkus – visi slapji, notecējuši. :D „Vislabāk” protams izskatās Briti – izskatās, ka ir bijusi gara nakts pēc ļoti dissapointing neizšķirta pret ASV.Pēcāk dodamies augstu kalnos, kur mums ir stundas pastaiga pa Karpatu mežiem. Gids mums stāsta, ka pietiekami bieži šajos apriņķos ir sastopami lāči. :) Pēcāk sākās jautrākā dienas daļa – ēšana. Mūs aizveda uz krogu kalnu virsotnē. Ejot iekšā visiem viesiem jāizder glāzīte Cuicas (tas pats, kas serbiem Sļivovica)… Kā starteri atnes polenta – kukurūzas ritulis pildīts ar aitas sieru. Tādu apēdot vairs neko negribas… bet nes otro. Hmm… uz viena LIELA šķīvja – cepta cūkgaļa, cepti cīsiņi, un cepta vistas kāja… + cepti kartupeļi ar sīpoliem + atsevišķā bļodā katram dārzeņu salāti… Polundrs izskatās manāmi apjucis :D:D Beigās vēl atnes garšīgas strūdeles… Izrādās Sibiu reģions ir slavens ar saviem gaļas produktiem – miesnieku produkcijas galvaspilsēta Rumānijā jau kopš viduslaikiem… tad nu variants, ka uz viena šķīvja ir 3-5 dažādas gaļas ir pilnīgi normāls :D Ok, to visu ielocījām iekšā ielīdām koka namiņā egļu galotnēs, kurā iekļūšana notiek pa tiltiņu, kas līdzinās filmās rādītajām virvju kāpnēm… Pēcāk devāmies uz vietējo brīvdabas muzeju, kur pavadījām pēdējās 1,5h šajā svelmē. Atbraucām atpakaļ uz viesnīcu un sākām gatavoties oficiālajām vakariņām. Domājām ātri paēst un iet pastaigāt… aha… Kad apsēžos pie galda – esmu nelielā neizpratnē – startera dakšiņa, zivs dakšiņa, otrā ēdiena dakšiņa, deserta karote…?! Nodomāju, ka nevar būt, ka mūs tā atkal pārbaros… Atnes starteri – aptuveni 15 dažādas uzkodas. Apēdu visas un jau esmu paēdis. :D Gaidam pusstundu, atnes ceptu zivi ar kartupeļiem – tiešam garšīgi. Ok – apēdu visu un gaidu desertu. Gaidam aptuveni 40 minūtes…vācieši pie blakus galdiņa trinas kā negudri – šajā brīdī Vācijas izlase spēlēja pret Austrāliju. (4:0) Un beidzot nes dese…nē, pag… nekādi deserti – nes otro ēdienu? Aha… Atkal tradicionālais šķīvis ar ceptajām gaļām… Darba grupas locekļu sejas rāda neizpratni… neēst nedrīkst, bet ieēst vairs nevar… Tāda sajūta, ka tiešām gatavo uz nokaušanu Drakulam… Un beigās vēl šokolādes kūka ar ķiršiem un karameļu mērci… Labi, ka Mezim paņēmām līdzi :D:D Vakarā pēc tādas pārrīšanās nevaru aizmigt…
4.diena. Paldies Dievam beidzot konference. Brokastīs tikai paknibinu augļus un jogurtu…un tā dara visi, kas iepriekšējā vakarā piedalījās vakariņās…:D Konference notika līdz 15:30. Savukārt pēc stundas jau ekskursija pa pašu SIBIU. Pastaigājām pa pilsētu – pilsētas centrs maziņš – būtībā 2 stundās apskatījām visu centra apkārtni. Pilsēta atgādina Ventspili vai Viļņu – ļoti līdzīga arhitektūra. Vakarā izdomājam uz atvadām no Sibiu pastaigāt pa pilsētu vakarā un aiziet uz kādu kafejnīcu. Nāk virsū vētra…zibeņo. Atrodam kafejnīcu „Wien”, kas atrodas kalnu grēdas malā ar skatu pāri ielejai uz Karpatiem…un visa šī ieleja pilna ar zibens stabiem…skats fantastisks… vējš sāk plosīt galdiņus ar lietussargiem… Sajūta sirreāla –stāvam kraujas malā, debesis melnas, kuras pārtrauc zibeņu stabi, spēlē pianists un sāk līt. Iegājām iekšā – apēdu garšīgu ābolu strūdeli, izdēru kafiju ar konjaku… Pianists ļoti skaisti spēlēja… jebkurā gadījumā laikam ceļojuma neizmirstamākais mirklis. :)
5.diena. Paēdam brokastis un dodamies virzienā uz autoostu. Atčuhnos, ka iepriekšējā dienā kafejnīcā esmu atstājis savu platmali… izskrienu cauri puspilsētai, taču kafejnīca ciet… Nu ok, ko lai dara – kāpjam iekšā taksī un dodamies uz autoostu. Atrodam savu autobusu un dodamies ceļā. Brauciens mazliet grūtāks kā turpceļā – brīžiem izslēdz kondicionieri – tad temperatūra autobusā ātri pieaug līdz 35°C, pieturā tualetes briesmīgas un knapi paspējam atpakaļ uz autobusu. Vadītājs agresīvi strīdās ar kādu pasažieri par to, ka soma no bagāžnieka pazudusi – pārbaudu mūsējās, bet tās vēl uz vietas… Ok… ap četriem esam Bukarestē. Iekāpjam taksī, uz kura durvīm rakstīts 1,3 lei/km… aha…skaitītājs tiek ieslēgts uzreiz uz 3,50/km. Pasaku, lai vai nu aptur – kāpsim laukā, vai arī piedāvāju 20 lejas par braucienu līdz „Intercontinental” viesnīcai. Vienojamies par 25 lejām.
Pēc ierašanās viesnīcā izdomājam iet pastaigāt – aiziet līdz Piata Unirii. Izejam ārā, aizgājām līdz kafejnīcai – paēdām (paņēmu pildītos piparus – tie būtiski neatšķiras no mūsu pieņemtajiem) un devāmies uz Piata Unirii. Strūklakas ļoti skaistas …un tālumā redz Čaučesku pili. Bildējamies pie strūklakām un sāk nedaudz pilināt lietus. Nedaudz. Vairāk, vairāk un vēl vairāk…un jau ir tropiskais gāzonis. Nosākuma slēpāmies zem koka, bet tad vairs nebija jēga…ielas pludo, paši slapji līdz pēdējai vīlei… taksisti cilvēkus nepieņem un grūž laukā, jo visi ir slapji kā mačalkas :D Arī vējš ļoti stiprs… skatos, ka Polundrs sāk salt – ierosinu iet pa lieut uz viesnīcu, jo tāpat jau esam pilnīgi slapji. Vietām ūdens līdz potītēm, citur vēl dziļāk. Reklāmas plakātitiek rauti nost no sienām, viens notriec vecu tantiņu no kājām…tikko paši tur vēl gājām… Tiekam līdz viesnīcai. Skats labs – „Intercontinental” viesnīca – uzgaidāmajā telpā zolīdi vīri smokingos…un ievelkamies mēs – divas pilnīgi slapjas žurkas… man no fotoaparāta somiņas tek ūdens… ejam uz liftu un aiz mums paliek ūdens sliede. :D Mani sarkanie šorti pirmo reizi saskaroties ar ūdeni strauji atbrīvojās no krāsas…nokrāsojot mobilo telefonu, kredītkartes un visu kas bija kabatā… Vakarā mazgājam drēbes un žāvējam pa nakti uz balkona.
6.diena. Dodamies uz Čaučesku pili. Zandelēs joprojām žļurgst ūdens… :D Atrodam pili. Biju domājis, ka tā ir nedaudz lielāka – bet vienalga izmēri ir iespaidīgi. Otra lielākā (platībā) ēka pasaulē pēc Pentagona. Pamazām sākam pagurt…pēdējās dienas ir bijušas fiziski mokošas – karstums, visu laiku kustībā…Izrakstamies no viesnīcas un dodamies uz lidostu. Pa ceļam vēl izbaudām karsto Bukarestes autobusu un stāvēšanu korķī uz ātrgaitas šosejas, jo priekšā nopietna avārija… Tālāk viss bez liekiem ekscesiem…lidosta, drošības pārbaude, pēdējo leju iztērēšana lidostas veikalos, lidojums, piezemēšanās… AUKSTI!!! Izkāpjot no lidmašīnas un konstatējot, ka Rīgā ir +14°C es laikam esmu laimīgākais cilvēks no šī reisa. :)
Secinājumi:
1) “TAROM” - ļoti normāla izvēla. Teiktu, ka pat labāka par “AirBaltic”.
2) Braucot uz Rumāniju vēlams jau i-netā izlasīt visu par sabiedrisko transportu, kur un kā nopirkt biļetes, kur pieturas.
3) Angliski runā tikai viesnīcās. Sibiu reģionā angliski nerunā. Tur cieņā Vācu un Itāļu valodas.
4) Cenu līmenis ir zemāks kā Latvijā. Īpaši tas attiecas uz ēdieniem un visa veida pakalpojumiem. Importētās preces maksā tikpat cik Latvijā;
5) Taksisti tādi paši kā Latvijā - ja esi tūrists, mēģinās uzmest :D ;
6) Lietus var uznākt 5 minūšu laikā pilnīgi skaidrās debesīs;
7) Veģetāriešiem un vegāniem uz Sibiu apriņķi labāk nebraukt - gaļa un tās produkcija ir daudz un lēta;
 Parasti Rumānijā jūnijā ir vēsāk - ap +27-29… ;
9) Starppilsētu autobusi ir laba izvēle (Transmixt, Atlassib, Dacos). Vilcieni mēdz būt dažādi - atkarībā no virziena. 
10) Rumānijas apceļošanai nav vajadzīgs liels budžets - avio biļete ar visiem nodokļiem turp-atpakaļ uz Bukaresti mēnesi pirms lidojuma maksāja nedaudz virs simts Eiro.;
11) Tāpat kā pie mums - taksī skaitītāja tarifam ir jāsakrīt ar uz durvīm minēto. Ja nē - pieprasiet takša apstādināšanu vai braucienu uz Policiju :D
12) Uz ielām bieži klīst savvaļas suņi - bet, ja ausī redzama “bļemba” (nezinu kā savādāk nosaukt :D ), tad tas vismaz ir potēts pret trakumsērgu.