Pāriet uz galveno saturu

F1'2012


Interesanti, ka LV bieži vien gandrīz vai ar kauna sajūtu jāatzīst, ka skaties F1. Es skatos F1 no savas mazotnes - ļoti labi atceros 1994. gada Adelaidas leģendāro posmu (tie, kas tajā laikā sekoja zinās). Tieši pēc tā sāku aktīvi sekot F1, lai arī iepriekšējos gados, ja bija iespēja, tad skatījos (tas nekas, ka pilotus neatšķīru, jo biju pārāk mazs, bet N.Menselu ar viņa 5. numuru atceros :D). Tieši 1994.gada Adelaidas posms uzsāka laika posmu, kura dēļ daudzi LV joprojām neskatās F1. Toreiz diskutablā cīņā par čempionu tika kronēts vēl jaunais M.Šūmahers. Un ar katru nākamo gadu arvien vairāk cilvēku sāka atkārtot: “Ko tur skatīties - tāpat Šūmahers uzvarēs…” vai “ko tur skatīties kā visi riņķo aiz Šūmahera”…
Tad lūk ko… 2012.gada sezona, kas beidzās šodien (starp citu sakritības pēc - arī M.Šūmahera F1 karjera beidzās šodien), bija noteikti viena no pēdējo 20 gadu aizraujošākajām sezonām. Negribu teikt, ka pati aizraujošākā, bet noteikti viena no… Lai arī rezultāts mani līdz galam neapmierināja, jo klusībā cerēju, ka Alonso spēs pieveikt Fetelu, bet vienalga palika gandarījuma sajūta. Gandarījuma sajūta par to, ka, kad man būs 43, es varēšu tā laika jaunatnei teikt: “Ai, ko jūs te… vot, kad Alonso ar Fetelu cīnījās - tās gan bija leģendāras sacīkstes”. :)
Negribu iedziļināties statistikā, to visu var atrast F1.lv, bet cik šogad ir bijis uzvarētāju, neprognozējamu rezultātu, bezkompromisa cīņas, adrenalīna… Jā, varbūt tehniskie noteikumi šobrīd ir salīdzinoši sarežģīti izprotami jaunajiem līdzjutējiem, bet rezultāts attaisno ieguldītos līdzekļus… 
Par šo gadu… Jāapsveic Red Bull ar uzvaru. Skaidrs, ka vislabāk sagatavotais auto, lai arī sezonas sākumā bija problēmas. Fetels? Čempions - tātad izdarīja visu, kas bija jāizdara. Taču nepamet sajūta, ka 3x pasaules čempionam būtu jābūt nedaudz nobriedušākam - diezgan daudz punktus sezonas gaitā “izmētāja” uz nevajadzīgu ambīciju rēķina. Jāuzteic Alonso par neatlaidību un nobrieduša  F1 pilota cīņu. Ne vienas liekas kustības, ne vienas liekas darbības. Es teiktu, ka viņš šogad ir izspiedis 110% no saviem resursiem. Neveiksmīga sezona Masam, bet es pat īsti nesapratu, kas ar viņu notika sezonas beigās… pēkšņi atcerējās kā jābrauc? :D Ja paskatās kopvērtējuma tabulā, tad ir neliels pārsteigums - Masa ir ticis garām ļoti daudziem, kuri sezonas sākumā “trokšoja”… jā, arī Maldonado, Peresam un Grožānam - šīs sezonas “karstajiem čaļiem”. Vēbers nobrauca, manuprāt, savā līmenī. Hamiltons - mazliet brīnos par viņu - tomēr gadi iet, bet briedums pamazām tik rodas… būtu braucis prātīgāk, noteikt ilgāk būtu favorītu pulkā. Batons… prieks man par viņu. Nobriedis braucējs, drīz jau veterāns, bet ievērojāt, kurš pēdējos gados uzvar “jautrās sacīkstes”? Jā, Batons… Prieks par Kimi atgriešanos. Viņš var patikt, var nepatikt - bet, tas, ka ar viņu ir jautrāk, nenoliegs šķiet neviens. Grožāns…hmm… šis temats tik daudz jau ir muļļāts riņķī un apkārt… Ātrs un bīstams :D No vienas puses - malacis, no otras, ja būtu “atvedis līdz finišam” kaut pusi no drošajiem punktiem, tad Renault varētu pacīnīties par augstāku vietu kopvērtējumā. Pārējie? Protams jautrību trasēs piedeva Perezs, Maldonado, arī Kobajaši. Ceru, ka Kamui atradīs darbu nākamajam gadam, lai arī outlook neizskatās diez ko spožs… Žēl, ka Toro Rosso progress šogad mazliet piebremzēja. Par vājo galu… Šķiet, ka kaut kas ir jādara ar Hispania racing… tomēr ir pagājis pietiekami garš laiks, lai atstatumu līdz līderiem samazinātu… Pārējās divas komandas tomēr ir spērušas soli uz priekšu…
Jau ar nepacietību gaidu 2013.gada sezonu. Starp citu, ja kādam vēl ir paranoja no M.Šūmahera - tad nākamgad viņš vairs nebrauks. Varbūt vērts paskatīties kādu posmu? :)
P.s. Īpašs paldies par šo sezonu - Latvijas Mjurejam Valkeram - Aldim. :) Ar viņa darbošanos F1.lv un twitter kontā, ziņu operativitāte nonāca līdz manim arī brīžos, kad pašam nebija tik daudz iespēju sekot F1. 

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā . Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu ( jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc ; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Azoru salas - vieta, kur atgriezties

Motivācija un gatavošanās Visu laiku kopš 2013. gada pavasara, kad mēs ar Polundru apmeklējām Portugālei piederošās Azoru salas, laiku pa laikam domās atgriezāmies tur. 9 salu arhipelāgs uz mums atstāja tik lielu iespaidu, ka nespējām tik vaļā no uzmācīgas domas turp doties vēlreiz. Šo divu gadu laikā, ar mums ir sazinājušies daudz cilvēku, kas sekojot mūsu ceļojuma aprakstam, ir atklājuši sev Azoru salas. Arī mūsu Azoru salu draugi ir ziņojuši, ka mūsu pēdās pēkšņi sākusies latviešu tūristu plūsma. Patīkami, ka izdevies latviešiem atklāt šo skaistumu. Šogad, plānojot ceļojumu septembra mēnesim, primārā doma bija par došanos uz Patagoniju. Bet savelkot kopā ceļojuma budžetu, sapratām, ka “pacelt” šogad to nespējam – jāplāno laicīgāk, jāmeklē lētās biļetes, jāmeklē “gali” paziņu lokā, kas var palīdzēt ar naktsmītnēm. Tad nu atlikām to uz citu reizi. Tad nu likās, ka šī varētu būt tā reize, kad vērts doties uz Azorām – aizbraukt uz salu arhipelāga tālāko stūri – Flores un Corvo , ai