Pāriet uz galveno saturu

F1'2012


Interesanti, ka LV bieži vien gandrīz vai ar kauna sajūtu jāatzīst, ka skaties F1. Es skatos F1 no savas mazotnes - ļoti labi atceros 1994. gada Adelaidas leģendāro posmu (tie, kas tajā laikā sekoja zinās). Tieši pēc tā sāku aktīvi sekot F1, lai arī iepriekšējos gados, ja bija iespēja, tad skatījos (tas nekas, ka pilotus neatšķīru, jo biju pārāk mazs, bet N.Menselu ar viņa 5. numuru atceros :D). Tieši 1994.gada Adelaidas posms uzsāka laika posmu, kura dēļ daudzi LV joprojām neskatās F1. Toreiz diskutablā cīņā par čempionu tika kronēts vēl jaunais M.Šūmahers. Un ar katru nākamo gadu arvien vairāk cilvēku sāka atkārtot: “Ko tur skatīties - tāpat Šūmahers uzvarēs…” vai “ko tur skatīties kā visi riņķo aiz Šūmahera”…
Tad lūk ko… 2012.gada sezona, kas beidzās šodien (starp citu sakritības pēc - arī M.Šūmahera F1 karjera beidzās šodien), bija noteikti viena no pēdējo 20 gadu aizraujošākajām sezonām. Negribu teikt, ka pati aizraujošākā, bet noteikti viena no… Lai arī rezultāts mani līdz galam neapmierināja, jo klusībā cerēju, ka Alonso spēs pieveikt Fetelu, bet vienalga palika gandarījuma sajūta. Gandarījuma sajūta par to, ka, kad man būs 43, es varēšu tā laika jaunatnei teikt: “Ai, ko jūs te… vot, kad Alonso ar Fetelu cīnījās - tās gan bija leģendāras sacīkstes”. :)
Negribu iedziļināties statistikā, to visu var atrast F1.lv, bet cik šogad ir bijis uzvarētāju, neprognozējamu rezultātu, bezkompromisa cīņas, adrenalīna… Jā, varbūt tehniskie noteikumi šobrīd ir salīdzinoši sarežģīti izprotami jaunajiem līdzjutējiem, bet rezultāts attaisno ieguldītos līdzekļus… 
Par šo gadu… Jāapsveic Red Bull ar uzvaru. Skaidrs, ka vislabāk sagatavotais auto, lai arī sezonas sākumā bija problēmas. Fetels? Čempions - tātad izdarīja visu, kas bija jāizdara. Taču nepamet sajūta, ka 3x pasaules čempionam būtu jābūt nedaudz nobriedušākam - diezgan daudz punktus sezonas gaitā “izmētāja” uz nevajadzīgu ambīciju rēķina. Jāuzteic Alonso par neatlaidību un nobrieduša  F1 pilota cīņu. Ne vienas liekas kustības, ne vienas liekas darbības. Es teiktu, ka viņš šogad ir izspiedis 110% no saviem resursiem. Neveiksmīga sezona Masam, bet es pat īsti nesapratu, kas ar viņu notika sezonas beigās… pēkšņi atcerējās kā jābrauc? :D Ja paskatās kopvērtējuma tabulā, tad ir neliels pārsteigums - Masa ir ticis garām ļoti daudziem, kuri sezonas sākumā “trokšoja”… jā, arī Maldonado, Peresam un Grožānam - šīs sezonas “karstajiem čaļiem”. Vēbers nobrauca, manuprāt, savā līmenī. Hamiltons - mazliet brīnos par viņu - tomēr gadi iet, bet briedums pamazām tik rodas… būtu braucis prātīgāk, noteikt ilgāk būtu favorītu pulkā. Batons… prieks man par viņu. Nobriedis braucējs, drīz jau veterāns, bet ievērojāt, kurš pēdējos gados uzvar “jautrās sacīkstes”? Jā, Batons… Prieks par Kimi atgriešanos. Viņš var patikt, var nepatikt - bet, tas, ka ar viņu ir jautrāk, nenoliegs šķiet neviens. Grožāns…hmm… šis temats tik daudz jau ir muļļāts riņķī un apkārt… Ātrs un bīstams :D No vienas puses - malacis, no otras, ja būtu “atvedis līdz finišam” kaut pusi no drošajiem punktiem, tad Renault varētu pacīnīties par augstāku vietu kopvērtējumā. Pārējie? Protams jautrību trasēs piedeva Perezs, Maldonado, arī Kobajaši. Ceru, ka Kamui atradīs darbu nākamajam gadam, lai arī outlook neizskatās diez ko spožs… Žēl, ka Toro Rosso progress šogad mazliet piebremzēja. Par vājo galu… Šķiet, ka kaut kas ir jādara ar Hispania racing… tomēr ir pagājis pietiekami garš laiks, lai atstatumu līdz līderiem samazinātu… Pārējās divas komandas tomēr ir spērušas soli uz priekšu…
Jau ar nepacietību gaidu 2013.gada sezonu. Starp citu, ja kādam vēl ir paranoja no M.Šūmahera - tad nākamgad viņš vairs nebrauks. Varbūt vērts paskatīties kādu posmu? :)
P.s. Īpašs paldies par šo sezonu - Latvijas Mjurejam Valkeram - Aldim. :) Ar viņa darbošanos F1.lv un twitter kontā, ziņu operativitāte nonāca līdz manim arī brīžos, kad pašam nebija tik daudz iespēju sekot F1. 

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Negaidītais Turkmēņu plovs Dubajā

Decembra otrajā pusē beidzot izrāvāmies no sava darbs-mājas-bērna slimošana trijstūra. Šoreiz izbēgām uz Dubaju, Apvienotajos Arābu Emirātos. Pēc ilgākiem laikiem izbēgām no Eiropas. Teikšu godīgi, Dubaja nekad ne tuvu nav bijusi mans sapņu galamērķis. Pilsēta, kas izaugusi mazliet nekurienes vidū, tuksnešu ieskauta, mani neuzrunāja. Tajā pašā laikā, šoreiz izvēli noteica faktoru kombinācija - “logs” Covid ierobežojumos (knapi, knapi paspējām), nu jau gandrīz trīsgadnieces faktors un attiecīgi vēlme pēc ērta transporta, kā arī vēlme pēc silta klimata pēc n-to rudens vīrusu pārslimošanas. Šādām prasībām no Helsinkiem nemaz tik daudz opciju nav - Kanāriju salas/Malaga (bet laikapstākļi var būt visādi decembrī), Taizeme - bet patāls lidojums, ja ir tik nedēļa laika, tad īsti neatmaksājas), kā arī Dubaja. Izvēle krita par labu Dubajai, jo 6-7h tiešais lidojums ar Finnair, ap 25-28C gaisa temperatūra un ap 23-24C ūdens temperatūra. Lidojām ar Finnair, par biļešu cenām nemācēšu teikt, iz

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Tēva lomai - 4

Kādu laiku atpakaļ rakstīju šo tekstu par randiņu ar meiteni . Meitai šonedēļ dzimšanas diena - 4 gadi. Attiecīgi arī manai tēva lomai - 4. Man pašam īsti vairs netop skaidrs, kur tas laiks ir palicis. Un jubileja šoreiz ir vismaz mazliet saldskāba. No vienas puses forši, ka jau liela meitene, ar spēcīgu "ES", savām interesēm, spējām, iebildumiem utt. Forši, ka var sarunāt lietas. Pamazām laika un vietas dimensija nostiprinās – saprot kas ir Carnikava, kas ir Helsinki. Saprot, gadalaikus un gaida lielākus notikumus. No otras puses - tik ļoti gribās, lai vēl kaut mazliet nesteigtos ar pieaugšanu. Lai  tētis vēl kādu brīdi būtu draugs, palīgs un varonis. Lai joprojām var priecāties kā par lielām lietā, tā maziņām. Lai joprojām viņu var pārsteigt ar ko tādu, kas mums ir ikdiena. Ar prātu gan saprotu, ka šis vilciens pamazām aizdodas.  Šodien domāju, kādi ir bijuši šie četri gadi. Interesanti ir tas, ka smadzenes dzēš vai vismaz pamatīgi bloķē visu negatīvo - negulētās naktis, ta

Azoru salas - vieta, kur atgriezties

Motivācija un gatavošanās Visu laiku kopš 2013. gada pavasara, kad mēs ar Polundru apmeklējām Portugālei piederošās Azoru salas, laiku pa laikam domās atgriezāmies tur. 9 salu arhipelāgs uz mums atstāja tik lielu iespaidu, ka nespējām tik vaļā no uzmācīgas domas turp doties vēlreiz. Šo divu gadu laikā, ar mums ir sazinājušies daudz cilvēku, kas sekojot mūsu ceļojuma aprakstam, ir atklājuši sev Azoru salas. Arī mūsu Azoru salu draugi ir ziņojuši, ka mūsu pēdās pēkšņi sākusies latviešu tūristu plūsma. Patīkami, ka izdevies latviešiem atklāt šo skaistumu. Šogad, plānojot ceļojumu septembra mēnesim, primārā doma bija par došanos uz Patagoniju. Bet savelkot kopā ceļojuma budžetu, sapratām, ka “pacelt” šogad to nespējam – jāplāno laicīgāk, jāmeklē lētās biļetes, jāmeklē “gali” paziņu lokā, kas var palīdzēt ar naktsmītnēm. Tad nu atlikām to uz citu reizi. Tad nu likās, ka šī varētu būt tā reize, kad vērts doties uz Azorām – aizbraukt uz salu arhipelāga tālāko stūri – Flores un Corvo , ai