Pāriet uz galveno saturu

Ir arī pozitīvi pārsteigumi no namu pārvaldes

E-Pārvaldienkā paskatījos dzīvokļa rēķinu par janvāri. Taisīju vaļā ar šausmām. Tiem, kas nezin, dzīvoju Valdemāra ielā - vecā, drupošā mājā, kurai atsevišķi segmenti sēžas ar dažādiem ātrumiem, tāpēc māja ir uz pussabrukšanas robežas. Sienas rotā plaisas, kāpņutelpa neviļus liek atcerēties par kadriem no filmām par 2.pasaules karu un kāpņutelpā svilpo vējš. Plastikāla logi mājā šķiet ir labi ja 1/3 dzīvokļu. Karoč, vārdu energoefektivitāte nevar lietot teikumā, ar kuru apraksta māju, kurā dzīvoju.

91.61 Ls, t.sk. par apkuri 63.75 Ls, (1.20/m2) - patīkams pārsteigums, ņemot vērā fonu, ka cilvēki sūdzas par augstajiem apkures rēķiniem. Decembrī bija 86.37 Ls, t.sk. 62.97 Ls.  Un te nu es nesaprotu - vidējā diennakts gaisa temperatūra, spriežot pēc CSP informācijas, janvārī bija -5.3°C, bet decembrī -3.9°C. Tātad 1.4 grādu kritums temperatūrā uz manu apkures rēķinu atstāja vien 78 santīmu ietekmi... Laikam būs pa decembri nosiltinājuši māju :D

Pagājušajā gadā - par janvāri apkures rēķins bija 62.89 Ls (par 0.86 lētāk nekā šogad), par decembri - 55.15 Ls (par 7.82 lētāk). Taču, ja ņem vērā to, ka 2011. gada decembris bija ievērojami siltāks (2.6°C) par 2012.gada decembri (-3.9°C),  un arī janvāris šogad ir aukstāks (-5.3°C pret -2.3°C), sanāk, ka šogad par apkuri maksāju mazāku tarifu...

Ok, jāsaka godīgi, ir nedaudz vēsāk, kā iepriekšējā gadā. Dzīvoklī vakarpusē kļūst pavēss, aukstākajos brīžos temperatūra nolaidās līdz 17-18°C. Bet neiebilstu pret to - naktī vienai istabai varu, ja vajag, piesildīt arī ar elektrisko silditāju. Bail iedomāties, kādu rēķinu varētu panākt gadījumā, ja šo māju varētu nosiltināt. Ko tur siltināt... nomainot logus, aizšpaktelējot plaisas vien jau varētu panākt būtisku efektu. Bet protams problēma ir mūžīgā - 3 pensionāru dzīvokļi, kuru dēļ nekādu virzību panākt nevar. :) No sērijas - "Mums neko nevajag, tāpat drīz jāmirst".

Ja @nilushakov atrisinātu problēmu ar māju siltināšanu Rīgā, tad iespējams pats kādreiz par viņu nobalsotu pašvaldības vēlēšanās. Nav jau tā, ka viss, ko viņš ir darījis ir slikti. Nu ok, ja vēl atceltu tās n-tās atlaides sab. transportā un beigtu atbalstīt sāls ražošanas industriju, tad nobalsotu (Neesmu pret pensionāriem, bet nesaprotu, kādēļ atlaides nevar ierobežot uz tām stundām, kad strādājošie brauc uz darbu. Bet ok, ne par šo šoreiz.). Protams, siltināšana nav panaceja visam, kā šobrīd pavīd interneta rakstos - pirmkārt, jābūt kvalitatīvai siltināšanai - nemaz tik daudz būvnieku to šobrīd LV piedāvāt nespēj - tjap, ļap mēs paši mākam :D. Otrkārt, bieži problēma ir ne tik daudz mājas siltināšanā cik siltumtrašu siltināšanā. Kādēļ Rīgā ir pilns ar vietām, kur ziemā spīd asfalts? Vienkārši jo siltumtrases nav nosiltinātas...tam arī ir jāpievēršs uzmanība.

Bet jautājums rodas no šiem rēķiniem. Kādēļ vieniem apkures rēķins pieaug dramatiski, citiem nemaz? Es nezinu atbildi... versijas divas. 1) labāk regulēts apkures katls; 2) kampēj-rokas atsevišķos iecirkņos - bet kopš ieviesa vienotu pārvaldnieku šķiet, ka kampt vajadzētu no visiem vienādi... Any ideas?

Vēl interesanta nianse. Mājas kopējais parāds. Decembrī 42 tūkst. Ls, Janvārī - 43 tūkst. Ls, februārī - 16 tūkst. Ls. Kāds mecenāts ir parādījies? Varbūt kāds beidzot ir nopircis tos n-tos dzīvokļus, kas stāv neapdzīvoti? Hmm...

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Bronza Tamperē

 Nav jau daudz ko rakstīt, paši visu redzējāt. Mums bija tā priekšrocība būt Tamperē, arēnā. Laikam ir bijis vērts dzīvot Somijā pēdējos sešus gadus, kaut vai, lai piedzīvotu 28.maija vakaru Tamperē. Hokeja spēle paliks vēstures grāmatām, bet man atmiņās paliks notiekošais pašā arēnā un ne-latviešu reakcijas uz notiekošo. Mums, LV hokeja faniem, šāda atmosfēra gadu gaitā ir kļuvusi par normu, bet šo fenomenu nepiedzīvojošajiem – maigi izsakoties -  pārsteigums. Ienākot arēnā, trokšņa un emociju vilnis ir tik spēcīgs, ka "gāž no kātiem". Grūti teikt, cik tieši LV fanu vakar bija arēnā. Kopumā spēli apmeklēja 11 tūkstoši skatītāju. Formāli, no Latvijas, šķiet bija kādi 5-8 tūkstoši (redzēju arī daudz vietējo latviešu). Cik cilvēku fanoja par Latviju? 10,9 tūkstoši. Ja ne vairāk. :D Par Latvijas vārtu guvumiem priecājās Kanādieši, Somi, Vācieši un pat tie daži retie Zviedri (kas vēl joprojām dusmojās uz Latviju, jo sarkanbaltsarkano vietā gaidīja atpakaļ Tamperē savu komandu

Vēlais pavasaris

Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā.  Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas . Tas, kas mani neda

Negaidītais Turkmēņu plovs Dubajā

Decembra otrajā pusē beidzot izrāvāmies no sava darbs-mājas-bērna slimošana trijstūra. Šoreiz izbēgām uz Dubaju, Apvienotajos Arābu Emirātos. Pēc ilgākiem laikiem izbēgām no Eiropas. Teikšu godīgi, Dubaja nekad ne tuvu nav bijusi mans sapņu galamērķis. Pilsēta, kas izaugusi mazliet nekurienes vidū, tuksnešu ieskauta, mani neuzrunāja. Tajā pašā laikā, šoreiz izvēli noteica faktoru kombinācija - “logs” Covid ierobežojumos (knapi, knapi paspējām), nu jau gandrīz trīsgadnieces faktors un attiecīgi vēlme pēc ērta transporta, kā arī vēlme pēc silta klimata pēc n-to rudens vīrusu pārslimošanas. Šādām prasībām no Helsinkiem nemaz tik daudz opciju nav - Kanāriju salas/Malaga (bet laikapstākļi var būt visādi decembrī), Taizeme - bet patāls lidojums, ja ir tik nedēļa laika, tad īsti neatmaksājas), kā arī Dubaja. Izvēle krita par labu Dubajai, jo 6-7h tiešais lidojums ar Finnair, ap 25-28C gaisa temperatūra un ap 23-24C ūdens temperatūra. Lidojām ar Finnair, par biļešu cenām nemācēšu teikt, iz