E-Pārvaldienkā paskatījos dzīvokļa rēķinu par janvāri. Taisīju vaļā ar šausmām. Tiem, kas nezin, dzīvoju Valdemāra ielā - vecā, drupošā mājā, kurai atsevišķi segmenti sēžas ar dažādiem ātrumiem, tāpēc māja ir uz pussabrukšanas robežas. Sienas rotā plaisas, kāpņutelpa neviļus liek atcerēties par kadriem no filmām par 2.pasaules karu un kāpņutelpā svilpo vējš. Plastikāla logi mājā šķiet ir labi ja 1/3 dzīvokļu. Karoč, vārdu energoefektivitāte nevar lietot teikumā, ar kuru apraksta māju, kurā dzīvoju.
91.61 Ls, t.sk. par apkuri 63.75 Ls, (1.20/m2) - patīkams pārsteigums, ņemot vērā fonu, ka cilvēki sūdzas par augstajiem apkures rēķiniem. Decembrī bija 86.37 Ls, t.sk. 62.97 Ls. Un te nu es nesaprotu - vidējā diennakts gaisa temperatūra, spriežot pēc CSP informācijas, janvārī bija -5.3°C, bet decembrī -3.9°C. Tātad 1.4 grādu kritums temperatūrā uz manu apkures rēķinu atstāja vien 78 santīmu ietekmi... Laikam būs pa decembri nosiltinājuši māju :D
Pagājušajā gadā - par janvāri apkures rēķins bija 62.89 Ls (par 0.86 lētāk nekā šogad), par decembri - 55.15 Ls (par 7.82 lētāk). Taču, ja ņem vērā to, ka 2011. gada decembris bija ievērojami siltāks (2.6°C) par 2012.gada decembri (-3.9°C), un arī janvāris šogad ir aukstāks (-5.3°C pret -2.3°C), sanāk, ka šogad par apkuri maksāju mazāku tarifu...
Ok, jāsaka godīgi, ir nedaudz vēsāk, kā iepriekšējā gadā. Dzīvoklī vakarpusē kļūst pavēss, aukstākajos brīžos temperatūra nolaidās līdz 17-18°C. Bet neiebilstu pret to - naktī vienai istabai varu, ja vajag, piesildīt arī ar elektrisko silditāju. Bail iedomāties, kādu rēķinu varētu panākt gadījumā, ja šo māju varētu nosiltināt. Ko tur siltināt... nomainot logus, aizšpaktelējot plaisas vien jau varētu panākt būtisku efektu. Bet protams problēma ir mūžīgā - 3 pensionāru dzīvokļi, kuru dēļ nekādu virzību panākt nevar. :) No sērijas - "Mums neko nevajag, tāpat drīz jāmirst".
Ja @nilushakov atrisinātu problēmu ar māju siltināšanu Rīgā, tad iespējams pats kādreiz par viņu nobalsotu pašvaldības vēlēšanās. Nav jau tā, ka viss, ko viņš ir darījis ir slikti. Nu ok, ja vēl atceltu tās n-tās atlaides sab. transportā un beigtu atbalstīt sāls ražošanas industriju, tad nobalsotu (Neesmu pret pensionāriem, bet nesaprotu, kādēļ atlaides nevar ierobežot uz tām stundām, kad strādājošie brauc uz darbu. Bet ok, ne par šo šoreiz.). Protams, siltināšana nav panaceja visam, kā šobrīd pavīd interneta rakstos - pirmkārt, jābūt kvalitatīvai siltināšanai - nemaz tik daudz būvnieku to šobrīd LV piedāvāt nespēj - tjap, ļap mēs paši mākam :D. Otrkārt, bieži problēma ir ne tik daudz mājas siltināšanā cik siltumtrašu siltināšanā. Kādēļ Rīgā ir pilns ar vietām, kur ziemā spīd asfalts? Vienkārši jo siltumtrases nav nosiltinātas...tam arī ir jāpievēršs uzmanība.
Bet jautājums rodas no šiem rēķiniem. Kādēļ vieniem apkures rēķins pieaug dramatiski, citiem nemaz? Es nezinu atbildi... versijas divas. 1) labāk regulēts apkures katls; 2) kampēj-rokas atsevišķos iecirkņos - bet kopš ieviesa vienotu pārvaldnieku šķiet, ka kampt vajadzētu no visiem vienādi... Any ideas?
Vēl interesanta nianse. Mājas kopējais parāds. Decembrī 42 tūkst. Ls, Janvārī - 43 tūkst. Ls, februārī - 16 tūkst. Ls. Kāds mecenāts ir parādījies? Varbūt kāds beidzot ir nopircis tos n-tos dzīvokļus, kas stāv neapdzīvoti? Hmm...
91.61 Ls, t.sk. par apkuri 63.75 Ls, (1.20/m2) - patīkams pārsteigums, ņemot vērā fonu, ka cilvēki sūdzas par augstajiem apkures rēķiniem. Decembrī bija 86.37 Ls, t.sk. 62.97 Ls. Un te nu es nesaprotu - vidējā diennakts gaisa temperatūra, spriežot pēc CSP informācijas, janvārī bija -5.3°C, bet decembrī -3.9°C. Tātad 1.4 grādu kritums temperatūrā uz manu apkures rēķinu atstāja vien 78 santīmu ietekmi... Laikam būs pa decembri nosiltinājuši māju :D
Pagājušajā gadā - par janvāri apkures rēķins bija 62.89 Ls (par 0.86 lētāk nekā šogad), par decembri - 55.15 Ls (par 7.82 lētāk). Taču, ja ņem vērā to, ka 2011. gada decembris bija ievērojami siltāks (2.6°C) par 2012.gada decembri (-3.9°C), un arī janvāris šogad ir aukstāks (-5.3°C pret -2.3°C), sanāk, ka šogad par apkuri maksāju mazāku tarifu...
Ok, jāsaka godīgi, ir nedaudz vēsāk, kā iepriekšējā gadā. Dzīvoklī vakarpusē kļūst pavēss, aukstākajos brīžos temperatūra nolaidās līdz 17-18°C. Bet neiebilstu pret to - naktī vienai istabai varu, ja vajag, piesildīt arī ar elektrisko silditāju. Bail iedomāties, kādu rēķinu varētu panākt gadījumā, ja šo māju varētu nosiltināt. Ko tur siltināt... nomainot logus, aizšpaktelējot plaisas vien jau varētu panākt būtisku efektu. Bet protams problēma ir mūžīgā - 3 pensionāru dzīvokļi, kuru dēļ nekādu virzību panākt nevar. :) No sērijas - "Mums neko nevajag, tāpat drīz jāmirst".
Ja @nilushakov atrisinātu problēmu ar māju siltināšanu Rīgā, tad iespējams pats kādreiz par viņu nobalsotu pašvaldības vēlēšanās. Nav jau tā, ka viss, ko viņš ir darījis ir slikti. Nu ok, ja vēl atceltu tās n-tās atlaides sab. transportā un beigtu atbalstīt sāls ražošanas industriju, tad nobalsotu (Neesmu pret pensionāriem, bet nesaprotu, kādēļ atlaides nevar ierobežot uz tām stundām, kad strādājošie brauc uz darbu. Bet ok, ne par šo šoreiz.). Protams, siltināšana nav panaceja visam, kā šobrīd pavīd interneta rakstos - pirmkārt, jābūt kvalitatīvai siltināšanai - nemaz tik daudz būvnieku to šobrīd LV piedāvāt nespēj - tjap, ļap mēs paši mākam :D. Otrkārt, bieži problēma ir ne tik daudz mājas siltināšanā cik siltumtrašu siltināšanā. Kādēļ Rīgā ir pilns ar vietām, kur ziemā spīd asfalts? Vienkārši jo siltumtrases nav nosiltinātas...tam arī ir jāpievēršs uzmanība.
Bet jautājums rodas no šiem rēķiniem. Kādēļ vieniem apkures rēķins pieaug dramatiski, citiem nemaz? Es nezinu atbildi... versijas divas. 1) labāk regulēts apkures katls; 2) kampēj-rokas atsevišķos iecirkņos - bet kopš ieviesa vienotu pārvaldnieku šķiet, ka kampt vajadzētu no visiem vienādi... Any ideas?
Vēl interesanta nianse. Mājas kopējais parāds. Decembrī 42 tūkst. Ls, Janvārī - 43 tūkst. Ls, februārī - 16 tūkst. Ls. Kāds mecenāts ir parādījies? Varbūt kāds beidzot ir nopircis tos n-tos dzīvokļus, kas stāv neapdzīvoti? Hmm...
Komentāri
Ierakstīt komentāru