Pāriet uz galveno saturu

Kādēļ es esmu "Par" eiro?


Jā, esmu Latvijas Bankas darbinieks un šis ir raksts par eiro, tāpēc tālāk varat nelasīt. Ja tomēr nolemjat lasīt - tad aizmirstiet, ka esmu Latvijas Bankas darbinieks, ka saņemu atalgojumu par saviem rakstiem (lai arī, taisnību sakot, eiro jautājums nav mana darba prioritāte) u.tml. Šoreiz rakstu par savu personīgo pārliecību, gar kuru nav daļas ne manai mammai, ne tētim, ne priekšniekam un ne Rimšēvičam.
Ja, atmetot visas politisko partiju peripetijas pirmsvēlēšanu periodā, man šodien būtu jāatbild uz jautājumu par eiro ieviešanu, tad es teiktu: “Jā, ieviešam”. Un tas nebūtu tāds “Jā”, par kuru es stāvu un krītu, par kuru esmu pilnībā pārliecināts un drošs. Šādos jautājumos nav viena pareiza vai nepareiza lēmuma. Ir tikai izvēle. Un mana izvēle būtu “jā”. Tāda bailīga un nedroša izvēle, kā jau katru reizi, kad jākāpj pretī kaut kam jaunam un nezināmam, ne līdz galam iepazītam.
Es ilgus gadus biju eiro neitrāls cilvēks. Nevarētu teikt, ka biju par eiro, nevarētu teikt, ka pret. Tomēr par eiro optimistu mani noteikti nevarēja nosaukt. Kas mani līdz šim ir baidījis?
* Nacionālā identitāte - jā, man patīk lats. Tas ir skaists, tam ir vēsture. To ir turējuši mani senči, cīnījušies par to. Negribas pašam no tā atteikties.
* Man kā numismātam nesimpatizē doma, ka Eiropā ir viena valūta (lai arī ar daļēji atšķirīgu dizainu).
* Nebiju drošs, ka eiro ieviešana ir vajadzīga mirklī, kad reālās konverģences ziņā atrodamies tik tālu no ES vidējā (pastāvēja bažas, ka ieviešot eiro, konverģences procesu intensificēšanās varētu izraisīt līdzīgas problēmas kā jau piedzīvojām ar tautsaimniecības pārkaršanu).
Bet tas arī viss. Ja paraugās uz lietām racionāli, tad manai pretestībai pret eiro faktiski ir bijis tikai viens iemesls - nevēlēšanās zaudēt nacionālo simbolu. Pēdējo divu gadu laikā ir atsākusies būtiska reālā konverģence, turklāt priecē apstāklis, ka to izdodas sasniegt bez būtiskiem ekonomikas disbalansiem, burbuļiem un inflācijas. Šobrīd - 2013. gada sākumā, esmu eiro optimists. Tādēļ, ka garām ir bezzaudējumu punkts – mirklis, kad nesāpīgi varējām pārdomāt par eiro. Tagad atteikšanās no uzņemtā kursa visticamāk maksātu dārgi - reitingu aģentūras jau iecenojušas mūsu virzību uz eiro, investīciju projekti arī ņēmuši vērā, ka eiro būs. Tāpat arī valsts iekšienē gatavojas institūcijas, uzņēmumi un iedzīvotāji. Tagad norauts stopkrāns nozīmētu nelietderīgi iztērētus resursu - ne tikai naudu, bet arī laiku un vīziju, ko visu laiku esam turējuši prātā. Tādēļ “Par” argumentu man savācas ievērojami vairāk…
* Man ir bail par devalvāciju. LV monetārā bāze ir tik niecīga, ka jebkurš no pasaules top 100 bagātniekiem teorētiski varētu veikt ļoti bīstamu spekulatīvu uzbrukumu. Protams, jautājums ir - vai kādam to vajag… Tomēr devalvācijas sekas Latvijas tautsaimniecībai būtu nepatīkamas. Varbūt ne tik ļoti rūpniekiem, tiem algotņiem, kas saņem naudu ārvalstu valūtā, bet tērē latos un dažādām ekonomisko interešu grupām, bet gan tieši vidējam LV iedzīvotājam – ar kredītu Eiro un ienākumiem latos;
* Es negribu palikt izolēts… Igaunijā ir eiro, Somijā ir, Lietuvā būs, Polijā būs… Zviedrijā gan jau, ka tālākā nākotnē arī. Mēs neesam Šveice un neesam Lielbritānija, pat ne Zviedrija un Dānija. Kaut vai iepriekšējā argumenta gaismā - mums ir vajadzīga drošība;
* Konvertācijas izmaksas… intereses pēc saskaitīju cik 2012.gadā iztērēju personīgos līdzekļus, lai pabarotu bankas tikai uz kredītkaršu konvertācijām un tām skaidrās naudas konvertācijām, ko atceros… Tie ir aptuveni 120 Ls. Nezinu kā citiem, bet man tā ir nauda, ko nevēlos vienkārši tāpat uzdāvināt bankām – es tai noteikti varētu atrast labāku pielietojumu;
* Man gribas stabilu u/d vidi - bez bažām par devalvāciju, bez bažām par RIGIBOR lēcieniem… teiksiet RIGIBOR nevienu neinteresē? Tad paskatieties par kādām likmēm galvenais LV u/d veicinātājs Hipotēku banka aizdod līdzekļus starta un mikrokreditēšanas programmās… 
* Beigu beigās - kāda jēga bija n-tos gadus par ekonomiskās politikas mērķi izvirzīt eiro ieviešanu, ja pēdējā brīdi tiek norauts stop krāns?
* Es personīgi varbūt nepiekrītu, ka eiro ieviešana ļoti, ļoti, ļoti uzlabos konkurētspējas aspektus vai eksporta rādītājus. Tomēr es tiešām ticu, ka eiro ieviešana ir kā kvalitātes sertifikāts sadarbībā ar uz uzņēmumiem ārpus Eiropas Savienības un lielisks veids, kā atgādināt par sevi uzņēmējiem, investīciju fondiem Eiropā.
* Es ceru, ka eiro ieviešana beidzot dos kaut nelielu grūdienu LV kapitāla tirgum - ar ko RFB.lv ir sliktāka par Tallinas biržu? Protams ir fundamentālas problēmas, kuras būtu jāatrisina, tomēr norēķinu valūtas maiņa uz eiro noteikti piesaistītu lielāku investīciju fondu uzmanību RFB.lv, jo šobrīd tās vienkārši attur mūsu mazā valūta…
* Es gribu justies piederīgs Eiropai. Jā, esam Eiropas Savienībā, bet ne līdz galam. Māstrihtas līgums jau paredz to, ka pilna integrācija ir vien ieviešot vienoto valūtu - eiro. Tad nu ceru, ka kādu dienu LV šo integrācijas posmu pabeigs. 
* Es gribu, lai ekonomiskās politikas veidotāji beidzot ķertos pie citu lietu kārtošanas - reģionālo un ienāku disproporciju mazināšanas, kārtīgas industriālās un enerģētikas politikas ieviešanas praksē, reformām medicīnas, izglītības un valsts pārvaldes jomās. Izskatās, ka tik ilgi kamēr eiro netiks ieviests, šie svarīgie aspekti paliks novārtā. Jāievieš eiro un jāķeras pie īstajiem darbiem.
* Vēl viens apstāklis. Atsevišķi politiķi (kaut gan šo vārdu man negribas lietot attiecībā uz tiem, kas sēž Saeimā - tur līdz politiķiem vēl tālu) min, ka eiro ieviešanai nav īstais laiks. Tas man parasti izraisa smīnu. Eiropa mūs “tā gaida” eiro zonā, ka nevar vien sagaidīt, kad beidzot tā Latvija tur iestāsies… :) Ja mēs lepni šogad paziņosim, ka eiro mums nevajag (un atradīsim kādu veidu, kā formāli neiestāties eiro zonā), tad Eiropas Centrālā banka, Eiropas Komisija un ES dalībvalstis šo mūsu žestu vēl atcerēsies, kad 2016.gadā ZZS pēkšņi nu jau kārtējo reizi būs apmetuši kažoku uz otru pusi un mēģinās stāties eiro zonā.

Brīžiem raugos uz saviem vecvecākiem un brīnos - kur tāds eiro – optimisms? Viņi, kas pārdzīvojuši karu, naudas reformas, zaudējuši naudu BB, redzējuši Parex un Krājbankas krahu - ir ar abām rokām par eiro. Un ne jau par sevi viņi domā… viņi stāvēja barikāžu pirmajās rindās, lai īstenotu sapni par Latviju Eiropā un Eiropu Latvijā. Un arī šobrīd apzinās, ka eiro viņiem visticamāk vairs neko daudz nedos, bet nākamajām paaudzēm gan…
Par referendumu: 
Ļoti labi atceros ES referendumu 2003.gadā - man bija 18 gadi, un tas bija pirmais referendums, kur varēju izteikt savu viedokli. Un ļoti labi atceros arī to, ka toreiz tika vairākkārtīgi cilāts jautājums par to, ka nobalsojot par iestāšanos ES, nobalsoju arī par eiro ieviešanu, jo dalība ES jau pati par sevi nozīmē apņemšanos ieviest eiro. Tādēļ toreiz ar vistīrāko sirdsapziņu arī balsoju…
Ja kādam nav kur iztērēt 2 milj. Ls, tad LV ir daudz jomas, kur šo naudu var izlietot prātīgāk. Atremontējiet kādu sociālās aprūpes centru, iedodiet finansējumu invalīdu biedrībai, vai vienkārši uzlabojiet sadzīves apstākļus kādam, kam to visvairāk vajag.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Interneta veikali, kas sūta preces uz Latviju

Šodien iedomājos, ka nu jau ir pagājuši aptuveni 10 gadi kopš veicu savu pirmo pirkumu ārzemju interneta veikalā un ar to iesāku savu "starptautiskā šopinga" karjeru. :) Kopš tā laika esmu iepricies un tirgojis neskaitāmos i-neta veikalos - iedomājos, ka varbūt kādam mana pieredze var noderēt. eBay Protams, pasaulē populārākais interneta veikals ir eBay.com (vai attiecīgi .co.uk, .de, .it utt.). Caur eBay savulaik esmu pircis visu, ko vien var iedomāties - portatīvos datorus, fotoaparātus, drēbes, dažadas rezerves daļas sadzīves tehnikai, grāmatas un daudz, daudz ko citu. Iepērkoties ar eBay jāatcerās šādas lietas: Sūtot no Eiropas var nedomāt par PVN un muitas nodokli, bet sūtot no valstīm, kas nav ES, būs jāmaksā nodokļi. Par to vairāk šajā rakstā , jo sākot 2013.gadu atkal nelielas izmaiņas. Visbiežāk eBay vidē darīšana ir nevis ar profesionālu pārdevēju (uzņēmēju, vai kādu, kurš ar to regulāri nodarbojas), bet gan vienkārši cilvēku, kurš grib pārdot savā īpašumā e

Trīs gadi pielāgošanās

3 gadi ir palidojuši nemanot. Bet kā jau tas bieži ir šādos gadījumos, ja palūkojas atpakaļ, tad daudz, kas ir noticis un mainījies. Šo trīs gadu laikā nācies adaptēties dzīvei citā vietā, sabiedrība. Nācies pierast pie dažādām nacionālajām īpatnībām. Sanācis nedaudz iemācīties somu valodu - ne tik daudz, lai kaut ko runātu, bet vismaz tik daudz, lai saprastu vienkāršākus uzrakstus un kontekstu rakstos. Arī ikdiena ir sakārtota tik tālu, ka nemaz nav vairs tās sajūtas, ka esi ārpus "savas vides". Kultūršoka nekad īsti nav bijis, bet šobrīd ir sajūta, ka viss ir tā, kā tam ir jābūt. Visam pāri gan, protams, stāv apstāklis, ka tagad mājās katru dienu mani gaida meita. Un esmu neizsakāmi pateicīgs par to, ka viņa ir vesela un dzīvo drošā un attīstību veicinošā vidē. Bet ne par to šoreiz.  Šoreiz vairāk par to, kā mana pārvākšanās ir noritējusi profesionālā ziņā. Kaut kad iepriekš savos bloga ierakstos rakstīju par savu avantūru , pametot lauciņu, kurā strādāju 10 gadus (makroeko

Dažas tēzes un pārdomas par Covid-19 efektiem

Mūsu pēdējo mēnešu ikdiena ir tik piesātināta ar visdažādāko analīzi un spriedelējumiem par Covid-19 efektiem, ka šķiet, visi šīs tēmas leņķi apskatīti. Tādēļ sekojošajā bloga ierakstā daži publiskajā telpā mazāk minēti aspekti. Protams, ņemot vērā manu background , tēmai ekonomisks “piesitiens”. Tāpat kā daudziem citiem kolēģiem, arī man, pēdējos mēnešos nācās “kara apstākļos” iziet crash course epidemioloģijā, jo ekonomiskie iznākumi šajā gadījumā ir tiešā veidā atkarīgi no vīrusa izplatības. Un tas ir ļoti interesanti no makroekonomiskā viedokļa, jo pārskatāmā pagātnē līdzīgu ekonomisko šoku īsti nav, attiecīgi ekonomisti-analītiķi "taustās tumsā", mēģinot izskaidrot notiekošo ekonomikā. Ekonomiskās prognozes šajā laikā vispār, šķiet, ir pielīdzināmas mērenam šarlatānismam, bet, protams, bez tām īsti nevar, cilvēce radusi dzīvot ar plānu par rītdienu. :) • Viena lieta, kas mani nedaudz izbrīna, ir, tas, ka (ekonomiskajā) analīzē par vīrusu dominē gandrīz vai bināra pieeja

Pandēmijas laiks Helsinkos

Eh, cik gan sen šeit nekas nav rakstīts. Jāatzīst, ka pēdējā laikā iestājies manāms radošais apsīkums. Pat tagad, kad pasaule sagriezusies kājām gaisā, iedvesmas trūkst, lai arī liktos, tik daudz jauna par ko rakstīt. :) T ulpju laiks Helsinkos Tāpat kā daudziem, pandēmija diezgan  sačakarēja arī  mūsu plānus. Ilgāku laiku bijām plānojuši 2020.gada pavasarī izņemt ilgi taupīto paternitātes atvaļinājumu un doties blandīties pa pasauli. Plānos sākumā bija Āzija, tad Dominikāna, tad "piezemētāki" mērķi kā Itālija ( yeah, right ), Šveice, Austrija... Beigās paspējām aizceļot uz Tenerifi (mazliet paspējām pabaudīt marta sauli, Līva izbaudīt pludmales smiltis, bet pēc būtības dzīvojām lockdown režīmā), un "evakuēties" atpakaļ uz Helsinkiem, kur godprātīgi pavadījām 2 nedēļas pašizolācijā. Žēl, bijām šo atvaļinājumu ilgi plānojuši un organizējuši visu tā, lai mums ir 7 nedēļas kopā ceļojot skaistās vietās, prom no ikdienas un ierastajiem skatiem. Bet nu ok, vietai nav tik