Pāriet uz galveno saturu

Kādēļ es esmu "Par" eiro?


Jā, esmu Latvijas Bankas darbinieks un šis ir raksts par eiro, tāpēc tālāk varat nelasīt. Ja tomēr nolemjat lasīt - tad aizmirstiet, ka esmu Latvijas Bankas darbinieks, ka saņemu atalgojumu par saviem rakstiem (lai arī, taisnību sakot, eiro jautājums nav mana darba prioritāte) u.tml. Šoreiz rakstu par savu personīgo pārliecību, gar kuru nav daļas ne manai mammai, ne tētim, ne priekšniekam un ne Rimšēvičam.
Ja, atmetot visas politisko partiju peripetijas pirmsvēlēšanu periodā, man šodien būtu jāatbild uz jautājumu par eiro ieviešanu, tad es teiktu: “Jā, ieviešam”. Un tas nebūtu tāds “Jā”, par kuru es stāvu un krītu, par kuru esmu pilnībā pārliecināts un drošs. Šādos jautājumos nav viena pareiza vai nepareiza lēmuma. Ir tikai izvēle. Un mana izvēle būtu “jā”. Tāda bailīga un nedroša izvēle, kā jau katru reizi, kad jākāpj pretī kaut kam jaunam un nezināmam, ne līdz galam iepazītam.
Es ilgus gadus biju eiro neitrāls cilvēks. Nevarētu teikt, ka biju par eiro, nevarētu teikt, ka pret. Tomēr par eiro optimistu mani noteikti nevarēja nosaukt. Kas mani līdz šim ir baidījis?
* Nacionālā identitāte - jā, man patīk lats. Tas ir skaists, tam ir vēsture. To ir turējuši mani senči, cīnījušies par to. Negribas pašam no tā atteikties.
* Man kā numismātam nesimpatizē doma, ka Eiropā ir viena valūta (lai arī ar daļēji atšķirīgu dizainu).
* Nebiju drošs, ka eiro ieviešana ir vajadzīga mirklī, kad reālās konverģences ziņā atrodamies tik tālu no ES vidējā (pastāvēja bažas, ka ieviešot eiro, konverģences procesu intensificēšanās varētu izraisīt līdzīgas problēmas kā jau piedzīvojām ar tautsaimniecības pārkaršanu).
Bet tas arī viss. Ja paraugās uz lietām racionāli, tad manai pretestībai pret eiro faktiski ir bijis tikai viens iemesls - nevēlēšanās zaudēt nacionālo simbolu. Pēdējo divu gadu laikā ir atsākusies būtiska reālā konverģence, turklāt priecē apstāklis, ka to izdodas sasniegt bez būtiskiem ekonomikas disbalansiem, burbuļiem un inflācijas. Šobrīd - 2013. gada sākumā, esmu eiro optimists. Tādēļ, ka garām ir bezzaudējumu punkts – mirklis, kad nesāpīgi varējām pārdomāt par eiro. Tagad atteikšanās no uzņemtā kursa visticamāk maksātu dārgi - reitingu aģentūras jau iecenojušas mūsu virzību uz eiro, investīciju projekti arī ņēmuši vērā, ka eiro būs. Tāpat arī valsts iekšienē gatavojas institūcijas, uzņēmumi un iedzīvotāji. Tagad norauts stopkrāns nozīmētu nelietderīgi iztērētus resursu - ne tikai naudu, bet arī laiku un vīziju, ko visu laiku esam turējuši prātā. Tādēļ “Par” argumentu man savācas ievērojami vairāk…
* Man ir bail par devalvāciju. LV monetārā bāze ir tik niecīga, ka jebkurš no pasaules top 100 bagātniekiem teorētiski varētu veikt ļoti bīstamu spekulatīvu uzbrukumu. Protams, jautājums ir - vai kādam to vajag… Tomēr devalvācijas sekas Latvijas tautsaimniecībai būtu nepatīkamas. Varbūt ne tik ļoti rūpniekiem, tiem algotņiem, kas saņem naudu ārvalstu valūtā, bet tērē latos un dažādām ekonomisko interešu grupām, bet gan tieši vidējam LV iedzīvotājam – ar kredītu Eiro un ienākumiem latos;
* Es negribu palikt izolēts… Igaunijā ir eiro, Somijā ir, Lietuvā būs, Polijā būs… Zviedrijā gan jau, ka tālākā nākotnē arī. Mēs neesam Šveice un neesam Lielbritānija, pat ne Zviedrija un Dānija. Kaut vai iepriekšējā argumenta gaismā - mums ir vajadzīga drošība;
* Konvertācijas izmaksas… intereses pēc saskaitīju cik 2012.gadā iztērēju personīgos līdzekļus, lai pabarotu bankas tikai uz kredītkaršu konvertācijām un tām skaidrās naudas konvertācijām, ko atceros… Tie ir aptuveni 120 Ls. Nezinu kā citiem, bet man tā ir nauda, ko nevēlos vienkārši tāpat uzdāvināt bankām – es tai noteikti varētu atrast labāku pielietojumu;
* Man gribas stabilu u/d vidi - bez bažām par devalvāciju, bez bažām par RIGIBOR lēcieniem… teiksiet RIGIBOR nevienu neinteresē? Tad paskatieties par kādām likmēm galvenais LV u/d veicinātājs Hipotēku banka aizdod līdzekļus starta un mikrokreditēšanas programmās… 
* Beigu beigās - kāda jēga bija n-tos gadus par ekonomiskās politikas mērķi izvirzīt eiro ieviešanu, ja pēdējā brīdi tiek norauts stop krāns?
* Es personīgi varbūt nepiekrītu, ka eiro ieviešana ļoti, ļoti, ļoti uzlabos konkurētspējas aspektus vai eksporta rādītājus. Tomēr es tiešām ticu, ka eiro ieviešana ir kā kvalitātes sertifikāts sadarbībā ar uz uzņēmumiem ārpus Eiropas Savienības un lielisks veids, kā atgādināt par sevi uzņēmējiem, investīciju fondiem Eiropā.
* Es ceru, ka eiro ieviešana beidzot dos kaut nelielu grūdienu LV kapitāla tirgum - ar ko RFB.lv ir sliktāka par Tallinas biržu? Protams ir fundamentālas problēmas, kuras būtu jāatrisina, tomēr norēķinu valūtas maiņa uz eiro noteikti piesaistītu lielāku investīciju fondu uzmanību RFB.lv, jo šobrīd tās vienkārši attur mūsu mazā valūta…
* Es gribu justies piederīgs Eiropai. Jā, esam Eiropas Savienībā, bet ne līdz galam. Māstrihtas līgums jau paredz to, ka pilna integrācija ir vien ieviešot vienoto valūtu - eiro. Tad nu ceru, ka kādu dienu LV šo integrācijas posmu pabeigs. 
* Es gribu, lai ekonomiskās politikas veidotāji beidzot ķertos pie citu lietu kārtošanas - reģionālo un ienāku disproporciju mazināšanas, kārtīgas industriālās un enerģētikas politikas ieviešanas praksē, reformām medicīnas, izglītības un valsts pārvaldes jomās. Izskatās, ka tik ilgi kamēr eiro netiks ieviests, šie svarīgie aspekti paliks novārtā. Jāievieš eiro un jāķeras pie īstajiem darbiem.
* Vēl viens apstāklis. Atsevišķi politiķi (kaut gan šo vārdu man negribas lietot attiecībā uz tiem, kas sēž Saeimā - tur līdz politiķiem vēl tālu) min, ka eiro ieviešanai nav īstais laiks. Tas man parasti izraisa smīnu. Eiropa mūs “tā gaida” eiro zonā, ka nevar vien sagaidīt, kad beidzot tā Latvija tur iestāsies… :) Ja mēs lepni šogad paziņosim, ka eiro mums nevajag (un atradīsim kādu veidu, kā formāli neiestāties eiro zonā), tad Eiropas Centrālā banka, Eiropas Komisija un ES dalībvalstis šo mūsu žestu vēl atcerēsies, kad 2016.gadā ZZS pēkšņi nu jau kārtējo reizi būs apmetuši kažoku uz otru pusi un mēģinās stāties eiro zonā.

Brīžiem raugos uz saviem vecvecākiem un brīnos - kur tāds eiro – optimisms? Viņi, kas pārdzīvojuši karu, naudas reformas, zaudējuši naudu BB, redzējuši Parex un Krājbankas krahu - ir ar abām rokām par eiro. Un ne jau par sevi viņi domā… viņi stāvēja barikāžu pirmajās rindās, lai īstenotu sapni par Latviju Eiropā un Eiropu Latvijā. Un arī šobrīd apzinās, ka eiro viņiem visticamāk vairs neko daudz nedos, bet nākamajām paaudzēm gan…
Par referendumu: 
Ļoti labi atceros ES referendumu 2003.gadā - man bija 18 gadi, un tas bija pirmais referendums, kur varēju izteikt savu viedokli. Un ļoti labi atceros arī to, ka toreiz tika vairākkārtīgi cilāts jautājums par to, ka nobalsojot par iestāšanos ES, nobalsoju arī par eiro ieviešanu, jo dalība ES jau pati par sevi nozīmē apņemšanos ieviest eiro. Tādēļ toreiz ar vistīrāko sirdsapziņu arī balsoju…
Ja kādam nav kur iztērēt 2 milj. Ls, tad LV ir daudz jomas, kur šo naudu var izlietot prātīgāk. Atremontējiet kādu sociālās aprūpes centru, iedodiet finansējumu invalīdu biedrībai, vai vienkārši uzlabojiet sadzīves apstākļus kādam, kam to visvairāk vajag.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā. Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu (jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža ka…

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedomājos k…

Podkāsti par ekonomikas tēmu

Pēdējos gados podkāsti ir kļuvuši par ierastu lietu daudzu cilvēku ikdienā. (Uzreiz atkāpe: diez šis termins ir latviskots? Ok, paskatījos - "podraide" un "aplāde". Nē, sorry, tos es nelietošu.) Mani podkāsti nekad tā īsti nav "paķēruši", jo, acīmredzot, tie, kurus mēģināju klausīties, īsti neuzrunāja. Tik laika gaitā sapratu, ka izklaides rakstura podkāsti īsti nav man - brīvajā laikā es varu atrast labākas lietas, ko darīt. Bet, ir savādāk, ja runājam par podkāstiem par manu profesionālo nodarbi - ekonomiku. Šajā ierakstā gribēju padalīties par tiem dažiem, ko klausos, un kas man sniedz vērtīgu informāciju kondensētā veidā. Tieši apstāklis, ka dienas/nedēļas ziņas vai kādu specifisku tēmu varu paklausīties pastaigā mājas-darbs-mājas, ir galvenais iemesls, kādēļ podkāstus sāku klausīties.  Nevienu podkāstu neklausos no A līdz Z tikai tādēļ, ka jānoklausās. Bieži tēma nav tik saistoša vai veids, kā tā pasniegta nešķiet gana interesants vai izzinošs. Dažreiz…

Restorāns kā ierocis

Kinfildiešu sāgas kontekstā atcerējos sarunu ar vienu ārzemnieku, kuram Rīgā pieder ēdināšanas iestāde. Katru reizi, kad tikāmies uz kādu alu, agri vai vēlu saruna nonāca pie nodokļiem. Un nē - viņš nesūdzējās, ka Latvijā būtu pārāk augsti nodokļi. Un nē - nesūdzējās, ka būtu pārāk liela birokrātija. Tieši otrādi - dažreiz pa uzslavēja, teica ka salīdzinājumā ar savu mītnes zemi, LV ir vieglāk. Bet viņš sūdzējās…par kafejnīcu pāri ielai. Un to, kas nākamajā ielā. Un visām tām pārējām. Tām, par kurām viņš zināja, ka tās nemaksā nodokļus. Un dažreiz viņš bija izmisis - jo nolaidās rokas cīnīties dažādu spēles noteikumu spēlē. Katru reizi, kad vajadzēja noalgot darbinieku - faktiskā neto alga, ko varēja piedāvāt bija, zemāka, nekā spēja tās citas bodes - jo tur neto alga ir vienāda ar bruto algu.  Man ir žēl, ka kaut kāds uzpūsts neaizvietojama restorāna stāsts tiek veiksmīgi izmantots (un to dara tie paši cilvēki, kas jau piedalījušies visādu interesantu stāstu tapšanā), lai pastāstītu…