Pāriet uz galveno saturu

Kur ir nacionālā aviokompānija?



Negribas celt paniku, bet… LV jau bijuši precedenti, kad visas zīmes liecina par briestošām problēmām, bet mediju “akluma” vai neprofesionalitātes dēļ sabiedrība to palaiž garām un beigās ir pārsteigti - “kā tad tā, visi mani mūža iekrājumi ir zuduši, kāpēc neviens man nepateica?”
Tad nu lūk: AirBaltic. Mūsu “nacionālā aviokompānija”. Man nav nekādu “galu” ne šajā uzņēmumā ne Satiksmes ministrija ir mani draugi. Ar SM vispār ir interesanti – milzu slepenība visos jautājumos - vilciena iepirkumos, brīvo ekonomisko zonu pārvaldībā, tarifu sistēmās LDz, par AirBaltic nemaz nerunājot. Tomēr šoreiz par manu redzējumu par AirBaltic. Atgādinu - vados tikai no publiski pieejamās informācijas - ja kādam šķiet, ka rakstu pilnīgākās muļķības - lai vaino pats sevi. Tās ir tikai manas pārdomas par to, kā izskatās mūsu “nacionālais lepnums” no malas.
Kur esam šobrīd. Šajā blogā ņemti cipari vien no lursoft.lv, ja vien nav minēts savādāk. Pašu kapitāls 2010.gadā -23 milj.; 2011.gadā -106(!) milj. Uzņēmumam ar 200 milj. apgrozījumu pašu kapitāls ir vairāk nekā 100 milj. mīnusā. Domāju nav jābūt ģeniālam finanšu analītiķim, lai saprastu, ka situācija ir tuvu bezcerīgai. Nezinu kā beidzās peripētijas ar AirBaltic pamatkapitāla palielināšanu (medijos var atrast cik reizes tika runāts par tā palielināšanu, tiesāšānās ar BAS utml.), bet tie 50 milj. īpaši situāciju īpaši neuzlabo ņemot vērā, ka arī 2012.gadā plānoti 33 milj. zaudējumi. (http://financenet.tvnet.lv/nozares/450583-vanags_airbaltic_perna_gada_finansu_rezultati_bus_krietni_labaki_neka_planots)
Jā, par zaudējumiem:
1.attēls. Air Baltic Corporation neto apgrozījums un peļņa vai zaudējumi pēc nodokļiem, milj. Ls (2012. un 2013.gads - plānotie zaudējumi)
image
1.attēlā redzams pēdējo 6 gadu apgrozījums un peļņas rādītāji. Kā redzams apgrozījums nostabilizējies ap 200 milj. robežu, bet peļņas rādītāji maigi izsakoties nepriecē. Presē AirBaltic pārstāvji tagad tik maļ savu kruto nosaukumu “Re Shape” plāns. Neesmu redzējis, bet tie, kas redzēja teic, ka nekā tur nav. Vājš biznesa plāns, kuram būtu normālā kārtā neiespējami piesaistīt finansējumu. Bet man ir jautājums cits. Ja šobrīd jau 2011.gadā pašu kapitāls bija negatīvs vairāk kā 100 milj. un 2012.gadā nav gaidāms nekāds būtisks uzlabojums, tad cik gadu simtos AirBaltic plāno (bez valsts budžeta atbalsta) nokļūt līdz pozitīvam pašu kapitālam ņemot vērā to, ka vidējā ikgadējā peļņa pēc nodokļiem kopš 1996.gada ir -9.6 milj.? Acīmredzot “Re Shape” paredz kādu fantastisku inovāciju aviopārvadājumu nozarē… vai jaunie Bombardieri būs tik efektīvi, ka izcels no kapa mūsu “nacionālo lepnumu”.
Starp citu, 2011.gadā AirBaltic peļņas vai zaudējumu pārskatā postenī “procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas” ir 17 milj. Ls, jeb 8.5% no kopējā uzņēmuma apgrozījuma. Tikai procentu maksājumi! Iespējams, ka tur ir daļa no flotes īrēšanas izmaksām (industrijā tiek pielietota prakse, ka lidmašīnas tiek ņemtas līzingā), bet šķiet, ka tam vajadzētu parādīties postenī “pārdošanas izmaksas”. Ja tie tiešām ir tikai procentu izdevumi, tad tā ir sniega bumba, kas veļas lejā no kalna un to apstādināt bez trīsciparu kapitāla injekcijas nevar.
Vēl man ir jautājums/pārdomas par to, kur bija Mrs. Sudraba, KNAB un pārējie draugi, kad kāds Heidelbergas Universitātes beidzējs pārņēma varu AirBalic un savērpa prātam neaptveramu mudžekli uzņēmumā? Neviens jau nemaz neredzēja, ka “lielais uzņēmums” strādā ar mīnusiem, bet tikmēr “mazie uzņēmumi” ar kuriem noslēgti līgumi par lidmašīnu īri, ēdināšanu, staffu, degvielas piegādi utt. atrodas ofšoros, un kas sēž aiz tiem nav zināms. Tas protams palika nepamanīts un to laiku Satiksmes ministrs vien vārījās par to, ka tūlīt nu tik būs - mūsu zaļie putni pārņems rokās, ja nevisu Eiropas gaisa telpu, tad nu vismaz SASu nogremdēsim. :)
Tad nu lietas, ko es nesaprotu:
* Kāpēc pie velna no valdības, Satiksmes ministrijas vai vienalga kā nav nekādas komunikācijas par patieso stāvokli uzņēmumā?
* Bez kapitalizācijas uzņēmums nav dzīvotspējīgs. Saprotu, ka valdībai budžeta deficīta kritērijs jāpilda un tā nevar atļauties šādus izdevumus (kaut gan tos formāli varētu klasificēt kā one-offu), bet kāpēc netiek meklēti citi varianti?
* Kādu laiku tika runāts par investora piesaisti, tika minēti respektabli nozares uzņēmumi, bet tagad izskatās, ka tā bija tik tāda ūens duļķošana. Vai arī uzņēmumi iepazinās ar AirBaltic reālo situāciju un saprata, ka nav vērts tur bāzt savu degunu.
* Kāds ir biznesa modelis? AirBaltic vairs nav ne “lētais pārvadātājs”, ne var lepoties ar super augstu kvalitāti, ne īsti efektīva flote, nekā. Eiropā izplešas Ryanair, EasyJet un Norwegian Airlines (ko starp citu uzskatu par reālu draudu ne tikai AirBaltic bet arī SASam).
* Saprotu, ka vienā dienā visu patiesību par uzņēmuma situāciju izgrūst vienkārši nevar - neviens vairs biļetes nepirks, bet klusēt kā partizāniem - ilgi šāda stratēģija arī nedarbosies.
* Peļņas vai zaudējumu pārskatā 2011.gadā personāla izmaksas pieaugušas par 10% salīdzinājumā ar 2010.gadu. Pozitīvi - apgrozījums nemainās, uzņēmumam 83 milj. zaudējumi, bet personāla izmaksas pieaug.
* Ah jā - un vēl tā ļaunā Eiropas Komisija sāk pētīt ar ko mēs te nodarbojamies.
* AirBaltic pārstāvjiem patīk stāstīt, ka mīnusi ir naftas cenu sadārdzināšanās dēļ. Protams, daļa taisnības jau tur ir - naftas cenām ir milzu ietekme uz industriju, bet kā tad ar 2011. un 2012. gadā Eiropā pelnošajiem aviācijas uzņēmumiem?
Es pat nezinu īsti, ko ar šo blogu gribu pateikt, bet ja nekas netiks darīts steidzami, tad problēmas būs pamatīgas. Noslēdzot šīs pārdomas – pagājušajā nedēļā plānoju atvaļinājumu vasaras mēnešiem… iegāju airbaltic.lv… padomāju. Un tomēr aizgāju uz īstenās nacionālās aviolīnijas mājas lapu…www.ryanair.com
P.s. Ja Satiksmes ministrijai vai AirBaltic kas nepatīk, tad tā ir viņu problēma, ka nenotiek komunikācija ar sabiedrību un viss ir noslepenots. Vai ja kāds saskata līdzību ar sevi - pats vainīgs.
P.p.s. Un vispār - lūdzu kāds atspēkojiet manas domas, savādāk bailīgi kļūst.

Komentāri

  1. Laba diena, es esmu Mason Diego, cienījamu & akreditēto privāto aizdevumu aizdevējs, kurš dod dzīves laikā iespēja aizdevumus. Mēs dodam no visa veida aizdevumu ir ļoti ātrs un vienkāršs veids, Personal Loan, automobiļa iegādes kredīts, Home Loan, studējošā kredīta, uzņēmējdarbības aizdevumu, investīciju aizdevumu, parādu konsolidācijai, un vairāk. Ir ticis noraidīts, bankām un citām finanšu iestādēm? Jums ir nepieciešams konsolidācijas iegādes kredīts vai hipotēkas kredīts? Meklēt ne vairāk, kā mēs šeit esam atnākuši, lai jūsu finansiālām problēmām pieder pagātnei. Mēs aizdevuma fondi, privātpersonas & kompānija, kam nepieciešama finanšu palīdzība 2 % apmērā. Nekādas sociālās apdrošināšanas numuru, kas nepieciešams un nav kredīta pārbaude nepieciešama, 100 % Guaranteed. Es vēlos izmantot šo vidēja jums paziņot, ka mēs padarīt ticamu un saņēmējas palīdzību, un mēs būsim priecīgi jums piedāvāt aizdevumu. Tādēļ rakstiet mums šodien: diegoloancompany@yahoo.com tagad pieteikties aizdevum

    AtbildētDzēst

Komentāra publicēšana

Šī emuāra populārākās ziņas

Dažas tēzes un pārdomas par Covid-19 efektiem

Mūsu pēdējo mēnešu ikdiena ir tik piesātināta ar visdažādāko analīzi un spriedelējumiem par Covid-19 efektiem, ka šķiet, visi šīs tēmas leņķi apskatīti. Tādēļ sekojošajā bloga ierakstā daži publiskajā telpā mazāk minēti aspekti. Protams, ņemot vērā manu background, tēmai ekonomisks “piesitiens”. Tāpat kā daudziem citiem kolēģiem, arī man, pēdējos mēnešos nācās “kara apstākļos” iziet crash course epidemioloģijā, jo ekonomiskie iznākumi šajā gadījumā ir tiešā veidā atkarīgi no vīrusa izplatības. Un tas ir ļoti interesanti no makroekonomiskā viedokļa, jo pārskatāmā pagātnē līdzīgu ekonomisko šoku īsti nav, attiecīgi ekonomisti-analītiķi "taustās tumsā", mēģinot izskaidrot notiekošo ekonomikā. Ekonomiskās prognozes šajā laikā vispār, šķiet, ir pielīdzināmas mērenam šarlatānismam, bet, protams, bez tām īsti nevar, cilvēce radusi dzīvot ar plānu par rītdienu. :) • Viena lieta, kas mani nedaudz izbrīna, ir, tas, ka (ekonomiskajā) analīzē par vīrusu dominē gandrīz vai bināra pieeja -…

Pandēmijas laiks Helsinkos

Eh, cik gan sen šeit nekas nav rakstīts. Jāatzīst, ka pēdējā laikā iestājies manāms radošais apsīkums. Pat tagad, kad pasaule sagriezusies kājām gaisā, iedvesmas trūkst, lai arī liktos, tik daudz jauna par ko rakstīt. :)
Tāpat kā daudziem, pandēmija diezgan sačakarēja arī mūsu plānus. Ilgāku laiku bijām plānojuši 2020.gada pavasarī izņemt ilgi taupīto paternitātes atvaļinājumu un doties blandīties pa pasauli. Plānos sākumā bija Āzija, tad Dominikāna, tad "piezemētāki" mērķi kā Itālija (yeah, right), Šveice, Austrija... Beigās paspējām aizceļot uz Tenerifi (mazliet paspējām pabaudīt marta sauli, Līva izbaudīt pludmales smiltis, bet pēc būtības dzīvojām lockdown režīmā), un "evakuēties" atpakaļ uz Helsinkiem, kur godprātīgi pavadījām 2 nedēļas pašizolācijā. Žēl, bijām šo atvaļinājumu ilgi plānojuši un organizējuši visu tā, lai mums ir 7 nedēļas kopā ceļojot skaistās vietās, prom no ikdienas un ierastajiem skatiem. Bet nu ok, vietai nav tik daudz nozīmes - galvenais, k…

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Sāremā - ātrais ceļojums "uz salām"

Kā jau rakstīju savā Pērnavas ceļojuma aprakstā, kaut kā ir sanācis, ka esmu izceļojis gan tuvākas, gan tālākas zemes, bet tepat kaimiņzemes zinu visai maz. Šogad tā nopietnāk ķērāmies klāt Igaunijas apsekošanai. Ja vasaras sākumā devāmies vienas dienas ceļojumā uz Pērnavu, tad nesen izlēmām doties tālāk - uz salām. Vispār skan neslikti. "Kur biji atvaļinājumā?" - "Salās". Automātiski nāk prātā kādas siltās zemes... bet ne šoreiz. Devāmies uz Sāremā (Saaremaa) un Muhu (Muhu) salām. Ar ko asociējas Sāremā man? Ar krāteri, ar SPA centru, ar seklu ūdeni jūrā. Atceros arī epizodi no LV ekstravagantā pavāra M.Sirmā raidījuma "Kulta ēdieni"  par Igauniju. Lai arī epizode bija būvēta ap Igauņu Kamu, atceros arī par Sāremā kadiķogām. Un faktiski tas arī viss - asociāciju vairs īsti nebija.
Šis mini-ceļojums bija interesants ar to, ka īpaši to neplānojām. Tā kā Latvijā rudens šogad iestājās tikpat ātri un negaidīt kā vasara, tad līdz pēdējam mirklim vispār domājām…

Ziemeļu Investīciju banka - mana jaunā darba vieta

Tuvojoties gada beigām, atcerējos, ka saviem lasītājiem esmu parādā vienu bloga ierakstu. Lai jauno gadu neuzsāktu ar nepadarīta darba sajūtu, nolēmu izpildīt solījumu, ko devu savā ierakstā “Jauni profesionālie izaicinājumi”. Pēc nelielas atpūtas vasarā, ko ieplānoju, lai varētu nedaudz “pārslēgt smadzenes” starp abām darbavietām, devos uz Helsinkiem, kur 1.septembrī sāku strādāt par vecāko ekonomistu Ziemeļu Investīciju bankā.
Ziemeļu Investīciju banka (turpmāk tekstā - NIB) ir starptautiska finanšu institūcija - tās īpašnieki ir Ziemeļvalstis (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Islande un Dānija), kā arī no 2005. gada arī Baltijas valstis (Latvija, Lietuva, Igaunija). Ar ko NIB atšķiras no klasiskas bankas? Par īpašniekiem jau uzrakstīju, bet galvenais bankas darbības stūrakmenis ir tās vīzija un misija. Zinu, zinu - LV pierasts “vīziju” un “misiju” ierakstīt biznesa plānā, ilgtermiņa stratēģijā un par tiem veiksmīgi aizmirst. Šis nav tas gadījums - bankas ne tikai stratēģiskā, bet ar…