Pāriet uz galveno saturu

Kur ir nacionālā aviokompānija?



Negribas celt paniku, bet… LV jau bijuši precedenti, kad visas zīmes liecina par briestošām problēmām, bet mediju “akluma” vai neprofesionalitātes dēļ sabiedrība to palaiž garām un beigās ir pārsteigti - “kā tad tā, visi mani mūža iekrājumi ir zuduši, kāpēc neviens man nepateica?”
Tad nu lūk: AirBaltic. Mūsu “nacionālā aviokompānija”. Man nav nekādu “galu” ne šajā uzņēmumā ne Satiksmes ministrija ir mani draugi. Ar SM vispār ir interesanti – milzu slepenība visos jautājumos - vilciena iepirkumos, brīvo ekonomisko zonu pārvaldībā, tarifu sistēmās LDz, par AirBaltic nemaz nerunājot. Tomēr šoreiz par manu redzējumu par AirBaltic. Atgādinu - vados tikai no publiski pieejamās informācijas - ja kādam šķiet, ka rakstu pilnīgākās muļķības - lai vaino pats sevi. Tās ir tikai manas pārdomas par to, kā izskatās mūsu “nacionālais lepnums” no malas.
Kur esam šobrīd. Šajā blogā ņemti cipari vien no lursoft.lv, ja vien nav minēts savādāk. Pašu kapitāls 2010.gadā -23 milj.; 2011.gadā -106(!) milj. Uzņēmumam ar 200 milj. apgrozījumu pašu kapitāls ir vairāk nekā 100 milj. mīnusā. Domāju nav jābūt ģeniālam finanšu analītiķim, lai saprastu, ka situācija ir tuvu bezcerīgai. Nezinu kā beidzās peripētijas ar AirBaltic pamatkapitāla palielināšanu (medijos var atrast cik reizes tika runāts par tā palielināšanu, tiesāšānās ar BAS utml.), bet tie 50 milj. īpaši situāciju īpaši neuzlabo ņemot vērā, ka arī 2012.gadā plānoti 33 milj. zaudējumi. (http://financenet.tvnet.lv/nozares/450583-vanags_airbaltic_perna_gada_finansu_rezultati_bus_krietni_labaki_neka_planots)
Jā, par zaudējumiem:
1.attēls. Air Baltic Corporation neto apgrozījums un peļņa vai zaudējumi pēc nodokļiem, milj. Ls (2012. un 2013.gads - plānotie zaudējumi)
image
1.attēlā redzams pēdējo 6 gadu apgrozījums un peļņas rādītāji. Kā redzams apgrozījums nostabilizējies ap 200 milj. robežu, bet peļņas rādītāji maigi izsakoties nepriecē. Presē AirBaltic pārstāvji tagad tik maļ savu kruto nosaukumu “Re Shape” plāns. Neesmu redzējis, bet tie, kas redzēja teic, ka nekā tur nav. Vājš biznesa plāns, kuram būtu normālā kārtā neiespējami piesaistīt finansējumu. Bet man ir jautājums cits. Ja šobrīd jau 2011.gadā pašu kapitāls bija negatīvs vairāk kā 100 milj. un 2012.gadā nav gaidāms nekāds būtisks uzlabojums, tad cik gadu simtos AirBaltic plāno (bez valsts budžeta atbalsta) nokļūt līdz pozitīvam pašu kapitālam ņemot vērā to, ka vidējā ikgadējā peļņa pēc nodokļiem kopš 1996.gada ir -9.6 milj.? Acīmredzot “Re Shape” paredz kādu fantastisku inovāciju aviopārvadājumu nozarē… vai jaunie Bombardieri būs tik efektīvi, ka izcels no kapa mūsu “nacionālo lepnumu”.
Starp citu, 2011.gadā AirBaltic peļņas vai zaudējumu pārskatā postenī “procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas” ir 17 milj. Ls, jeb 8.5% no kopējā uzņēmuma apgrozījuma. Tikai procentu maksājumi! Iespējams, ka tur ir daļa no flotes īrēšanas izmaksām (industrijā tiek pielietota prakse, ka lidmašīnas tiek ņemtas līzingā), bet šķiet, ka tam vajadzētu parādīties postenī “pārdošanas izmaksas”. Ja tie tiešām ir tikai procentu izdevumi, tad tā ir sniega bumba, kas veļas lejā no kalna un to apstādināt bez trīsciparu kapitāla injekcijas nevar.
Vēl man ir jautājums/pārdomas par to, kur bija Mrs. Sudraba, KNAB un pārējie draugi, kad kāds Heidelbergas Universitātes beidzējs pārņēma varu AirBalic un savērpa prātam neaptveramu mudžekli uzņēmumā? Neviens jau nemaz neredzēja, ka “lielais uzņēmums” strādā ar mīnusiem, bet tikmēr “mazie uzņēmumi” ar kuriem noslēgti līgumi par lidmašīnu īri, ēdināšanu, staffu, degvielas piegādi utt. atrodas ofšoros, un kas sēž aiz tiem nav zināms. Tas protams palika nepamanīts un to laiku Satiksmes ministrs vien vārījās par to, ka tūlīt nu tik būs - mūsu zaļie putni pārņems rokās, ja nevisu Eiropas gaisa telpu, tad nu vismaz SASu nogremdēsim. :)
Tad nu lietas, ko es nesaprotu:
* Kāpēc pie velna no valdības, Satiksmes ministrijas vai vienalga kā nav nekādas komunikācijas par patieso stāvokli uzņēmumā?
* Bez kapitalizācijas uzņēmums nav dzīvotspējīgs. Saprotu, ka valdībai budžeta deficīta kritērijs jāpilda un tā nevar atļauties šādus izdevumus (kaut gan tos formāli varētu klasificēt kā one-offu), bet kāpēc netiek meklēti citi varianti?
* Kādu laiku tika runāts par investora piesaisti, tika minēti respektabli nozares uzņēmumi, bet tagad izskatās, ka tā bija tik tāda ūens duļķošana. Vai arī uzņēmumi iepazinās ar AirBaltic reālo situāciju un saprata, ka nav vērts tur bāzt savu degunu.
* Kāds ir biznesa modelis? AirBaltic vairs nav ne “lētais pārvadātājs”, ne var lepoties ar super augstu kvalitāti, ne īsti efektīva flote, nekā. Eiropā izplešas Ryanair, EasyJet un Norwegian Airlines (ko starp citu uzskatu par reālu draudu ne tikai AirBaltic bet arī SASam).
* Saprotu, ka vienā dienā visu patiesību par uzņēmuma situāciju izgrūst vienkārši nevar - neviens vairs biļetes nepirks, bet klusēt kā partizāniem - ilgi šāda stratēģija arī nedarbosies.
* Peļņas vai zaudējumu pārskatā 2011.gadā personāla izmaksas pieaugušas par 10% salīdzinājumā ar 2010.gadu. Pozitīvi - apgrozījums nemainās, uzņēmumam 83 milj. zaudējumi, bet personāla izmaksas pieaug.
* Ah jā - un vēl tā ļaunā Eiropas Komisija sāk pētīt ar ko mēs te nodarbojamies.
* AirBaltic pārstāvjiem patīk stāstīt, ka mīnusi ir naftas cenu sadārdzināšanās dēļ. Protams, daļa taisnības jau tur ir - naftas cenām ir milzu ietekme uz industriju, bet kā tad ar 2011. un 2012. gadā Eiropā pelnošajiem aviācijas uzņēmumiem?
Es pat nezinu īsti, ko ar šo blogu gribu pateikt, bet ja nekas netiks darīts steidzami, tad problēmas būs pamatīgas. Noslēdzot šīs pārdomas – pagājušajā nedēļā plānoju atvaļinājumu vasaras mēnešiem… iegāju airbaltic.lv… padomāju. Un tomēr aizgāju uz īstenās nacionālās aviolīnijas mājas lapu…www.ryanair.com
P.s. Ja Satiksmes ministrijai vai AirBaltic kas nepatīk, tad tā ir viņu problēma, ka nenotiek komunikācija ar sabiedrību un viss ir noslepenots. Vai ja kāds saskata līdzību ar sevi - pats vainīgs.
P.p.s. Un vispār - lūdzu kāds atspēkojiet manas domas, savādāk bailīgi kļūst.

Komentāri

  1. Laba diena, es esmu Mason Diego, cienījamu & akreditēto privāto aizdevumu aizdevējs, kurš dod dzīves laikā iespēja aizdevumus. Mēs dodam no visa veida aizdevumu ir ļoti ātrs un vienkāršs veids, Personal Loan, automobiļa iegādes kredīts, Home Loan, studējošā kredīta, uzņēmējdarbības aizdevumu, investīciju aizdevumu, parādu konsolidācijai, un vairāk. Ir ticis noraidīts, bankām un citām finanšu iestādēm? Jums ir nepieciešams konsolidācijas iegādes kredīts vai hipotēkas kredīts? Meklēt ne vairāk, kā mēs šeit esam atnākuši, lai jūsu finansiālām problēmām pieder pagātnei. Mēs aizdevuma fondi, privātpersonas & kompānija, kam nepieciešama finanšu palīdzība 2 % apmērā. Nekādas sociālās apdrošināšanas numuru, kas nepieciešams un nav kredīta pārbaude nepieciešama, 100 % Guaranteed. Es vēlos izmantot šo vidēja jums paziņot, ka mēs padarīt ticamu un saņēmējas palīdzību, un mēs būsim priecīgi jums piedāvāt aizdevumu. Tādēļ rakstiet mums šodien: diegoloancompany@yahoo.com tagad pieteikties aizdevum

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Negaidītais Turkmēņu plovs Dubajā

Decembra otrajā pusē beidzot izrāvāmies no sava darbs-mājas-bērna slimošana trijstūra. Šoreiz izbēgām uz Dubaju, Apvienotajos Arābu Emirātos. Pēc ilgākiem laikiem izbēgām no Eiropas. Teikšu godīgi, Dubaja nekad ne tuvu nav bijusi mans sapņu galamērķis. Pilsēta, kas izaugusi mazliet nekurienes vidū, tuksnešu ieskauta, mani neuzrunāja. Tajā pašā laikā, šoreiz izvēli noteica faktoru kombinācija - “logs” Covid ierobežojumos (knapi, knapi paspējām), nu jau gandrīz trīsgadnieces faktors un attiecīgi vēlme pēc ērta transporta, kā arī vēlme pēc silta klimata pēc n-to rudens vīrusu pārslimošanas. Šādām prasībām no Helsinkiem nemaz tik daudz opciju nav - Kanāriju salas/Malaga (bet laikapstākļi var būt visādi decembrī), Taizeme - bet patāls lidojums, ja ir tik nedēļa laika, tad īsti neatmaksājas), kā arī Dubaja. Izvēle krita par labu Dubajai, jo 6-7h tiešais lidojums ar Finnair, ap 25-28C gaisa temperatūra un ap 23-24C ūdens temperatūra. Lidojām ar Finnair, par biļešu cenām nemācēšu teikt, iz

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Tēva lomai - 4

Kādu laiku atpakaļ rakstīju šo tekstu par randiņu ar meiteni . Meitai šonedēļ dzimšanas diena - 4 gadi. Attiecīgi arī manai tēva lomai - 4. Man pašam īsti vairs netop skaidrs, kur tas laiks ir palicis. Un jubileja šoreiz ir vismaz mazliet saldskāba. No vienas puses forši, ka jau liela meitene, ar spēcīgu "ES", savām interesēm, spējām, iebildumiem utt. Forši, ka var sarunāt lietas. Pamazām laika un vietas dimensija nostiprinās – saprot kas ir Carnikava, kas ir Helsinki. Saprot, gadalaikus un gaida lielākus notikumus. No otras puses - tik ļoti gribās, lai vēl kaut mazliet nesteigtos ar pieaugšanu. Lai  tētis vēl kādu brīdi būtu draugs, palīgs un varonis. Lai joprojām var priecāties kā par lielām lietā, tā maziņām. Lai joprojām viņu var pārsteigt ar ko tādu, kas mums ir ikdiena. Ar prātu gan saprotu, ka šis vilciens pamazām aizdodas.  Šodien domāju, kādi ir bijuši šie četri gadi. Interesanti ir tas, ka smadzenes dzēš vai vismaz pamatīgi bloķē visu negatīvo - negulētās naktis, ta

Azoru salas - vieta, kur atgriezties

Motivācija un gatavošanās Visu laiku kopš 2013. gada pavasara, kad mēs ar Polundru apmeklējām Portugālei piederošās Azoru salas, laiku pa laikam domās atgriezāmies tur. 9 salu arhipelāgs uz mums atstāja tik lielu iespaidu, ka nespējām tik vaļā no uzmācīgas domas turp doties vēlreiz. Šo divu gadu laikā, ar mums ir sazinājušies daudz cilvēku, kas sekojot mūsu ceļojuma aprakstam, ir atklājuši sev Azoru salas. Arī mūsu Azoru salu draugi ir ziņojuši, ka mūsu pēdās pēkšņi sākusies latviešu tūristu plūsma. Patīkami, ka izdevies latviešiem atklāt šo skaistumu. Šogad, plānojot ceļojumu septembra mēnesim, primārā doma bija par došanos uz Patagoniju. Bet savelkot kopā ceļojuma budžetu, sapratām, ka “pacelt” šogad to nespējam – jāplāno laicīgāk, jāmeklē lētās biļetes, jāmeklē “gali” paziņu lokā, kas var palīdzēt ar naktsmītnēm. Tad nu atlikām to uz citu reizi. Tad nu likās, ka šī varētu būt tā reize, kad vērts doties uz Azorām – aizbraukt uz salu arhipelāga tālāko stūri – Flores un Corvo , ai