Pāriet uz galveno saturu

Nodokļu progresivitāte


Es parasti jautājumos par nodokļu progresivitāti esmu turējies mazliet patālāk. Savulaik, strādājot vēl LR galvenajā finanšu iestādē, taisīju modeli, ar kura palīdzību var izrēķināt progresivitātes pakāpju ieviešanas ietekmi uz iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) kopējiem ieņēmumiem. Modelis bija uzbūvēts tā, ka varēja ieviest līdz 3 pakāpēm un brīvi “spēlēties” ar neapliekamā minimumu, atvieglojumu par apgadāmajiem un katras pakāpes individuālo %likmi. Tas bija laikam vēl 2010. gada sākums, kad diskusija par progresīvo IIN sasniedza jaunus augstumus.
Kopš tā laika, man atmiņā iesēdies būtisks apstāklis. Ir ļoti liela nozīme tajā, ko mēs saprotam ar jēdzienu progresivitāte. Daudzi teic, ka vajag progresivitāti, bet kad saskaras ar reālajiem skaitļiem, tad uzreiz sākas pretestība, jo redziet latiņu, no kuras iestājas progresivitāte, vajag tieši virs sava atalgojuma līmeņa… dažu gadu laikā dzirdēju n-tos variantus progresivitātei, bet kompromisu par cipariem, nē.
Diemžēl, ja mēs aizskaram tikai “augšējo” algu decili, tad fiskālais efekts pēc būtības ir tuvu nullei… Ok, daži miljoni klāt budžetā. Bet, ja doma ir samazināt IIN likmi apakšai, bet palielināt “augšai”, tad jāņem vērā, ka, lai “apakšai” samazinātu IIN likmi par 1 procentu punktu, “augšai” likme būtu jāpalielina daudz, daudz vairāk. Protams, variants ir aiztikt arī vidusslāni – cilvēkus, kas saņem atalgojumu ap mediānas līmeni. IIN budžeta ieņēmumus veido algas, kas tuvu mediānai, nevis pirmā vai otrā decile no augšas. Tomēr šādā gadījumā gribētu redzēt sabiedrības reakciju, kad progresivitātes pakāpe tiktu ieviesta teiksim vidējās algas + 100Ls līmenī. Manuprāt, tas tikai radītu efektu, ka vismaz oficiālie ienākumi “spiestos” zem ieviesto progresivitātes pakāpju robežām.
Bet ok, aprēķini, lai paliek citai reizei – neizslēdzu, ka varbūt pat var panākt kādu optimālu variantu, pie kura varētu ieviest IIN progresivitāti. Man ir pēc būtības viens jautājums, kas mani šķir no progresivitātes aizstāvja pozīcijas.
Kāds ir progresīvā IIN nodokļa signāls no valdības cilvēkam? Jo vairāk strādāsi, jo margināli mazāki tev būs ienākumi. Jo vairāk būsi ieguldījis izglītībā, jo mazāka būs robežatdeve… Tas nozīmē, ka apdāvinātam un izglītotam cilvēkam, kas iegulda laiku un līdzekļus savā attīstībā uz savas muguras ir “jāvelk” cilvēki, kuri nevēlas attīstīties, strādāt, izglītoties? Es tiešām šo nesaprotu un varbūt mani kāds var apgaismot par šo jautājumu.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedom

Interneta veikali, kas sūta preces uz Latviju

Šodien iedomājos, ka nu jau ir pagājuši aptuveni 10 gadi kopš veicu savu pirmo pirkumu ārzemju interneta veikalā un ar to iesāku savu "starptautiskā šopinga" karjeru. :) Kopš tā laika esmu iepricies un tirgojis neskaitāmos i-neta veikalos - iedomājos, ka varbūt kādam mana pieredze var noderēt. eBay Protams, pasaulē populārākais interneta veikals ir eBay.com (vai attiecīgi .co.uk, .de, .it utt.). Caur eBay savulaik esmu pircis visu, ko vien var iedomāties - portatīvos datorus, fotoaparātus, drēbes, dažadas rezerves daļas sadzīves tehnikai, grāmatas un daudz, daudz ko citu. Iepērkoties ar eBay jāatcerās šādas lietas: Sūtot no Eiropas var nedomāt par PVN un muitas nodokli, bet sūtot no valstīm, kas nav ES, būs jāmaksā nodokļi. Par to vairāk šajā rakstā , jo sākot 2013.gadu atkal nelielas izmaiņas. Visbiežāk eBay vidē darīšana ir nevis ar profesionālu pārdevēju (uzņēmēju, vai kādu, kurš ar to regulāri nodarbojas), bet gan vienkārši cilvēku, kurš grib pārdot savā īpašumā e

Trīs gadi pielāgošanās

3 gadi ir palidojuši nemanot. Bet kā jau tas bieži ir šādos gadījumos, ja palūkojas atpakaļ, tad daudz, kas ir noticis un mainījies. Šo trīs gadu laikā nācies adaptēties dzīvei citā vietā, sabiedrība. Nācies pierast pie dažādām nacionālajām īpatnībām. Sanācis nedaudz iemācīties somu valodu - ne tik daudz, lai kaut ko runātu, bet vismaz tik daudz, lai saprastu vienkāršākus uzrakstus un kontekstu rakstos. Arī ikdiena ir sakārtota tik tālu, ka nemaz nav vairs tās sajūtas, ka esi ārpus "savas vides". Kultūršoka nekad īsti nav bijis, bet šobrīd ir sajūta, ka viss ir tā, kā tam ir jābūt. Visam pāri gan, protams, stāv apstāklis, ka tagad mājās katru dienu mani gaida meita. Un esmu neizsakāmi pateicīgs par to, ka viņa ir vesela un dzīvo drošā un attīstību veicinošā vidē. Bet ne par to šoreiz.  Šoreiz vairāk par to, kā mana pārvākšanās ir noritējusi profesionālā ziņā. Kaut kad iepriekš savos bloga ierakstos rakstīju par savu avantūru , pametot lauciņu, kurā strādāju 10 gadus (makroeko

Dažas tēzes un pārdomas par Covid-19 efektiem

Mūsu pēdējo mēnešu ikdiena ir tik piesātināta ar visdažādāko analīzi un spriedelējumiem par Covid-19 efektiem, ka šķiet, visi šīs tēmas leņķi apskatīti. Tādēļ sekojošajā bloga ierakstā daži publiskajā telpā mazāk minēti aspekti. Protams, ņemot vērā manu background , tēmai ekonomisks “piesitiens”. Tāpat kā daudziem citiem kolēģiem, arī man, pēdējos mēnešos nācās “kara apstākļos” iziet crash course epidemioloģijā, jo ekonomiskie iznākumi šajā gadījumā ir tiešā veidā atkarīgi no vīrusa izplatības. Un tas ir ļoti interesanti no makroekonomiskā viedokļa, jo pārskatāmā pagātnē līdzīgu ekonomisko šoku īsti nav, attiecīgi ekonomisti-analītiķi "taustās tumsā", mēģinot izskaidrot notiekošo ekonomikā. Ekonomiskās prognozes šajā laikā vispār, šķiet, ir pielīdzināmas mērenam šarlatānismam, bet, protams, bez tām īsti nevar, cilvēce radusi dzīvot ar plānu par rītdienu. :) • Viena lieta, kas mani nedaudz izbrīna, ir, tas, ka (ekonomiskajā) analīzē par vīrusu dominē gandrīz vai bināra pieeja