Pāriet uz galveno saturu

Nodokļu progresivitāte


Es parasti jautājumos par nodokļu progresivitāti esmu turējies mazliet patālāk. Savulaik, strādājot vēl LR galvenajā finanšu iestādē, taisīju modeli, ar kura palīdzību var izrēķināt progresivitātes pakāpju ieviešanas ietekmi uz iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) kopējiem ieņēmumiem. Modelis bija uzbūvēts tā, ka varēja ieviest līdz 3 pakāpēm un brīvi “spēlēties” ar neapliekamā minimumu, atvieglojumu par apgadāmajiem un katras pakāpes individuālo %likmi. Tas bija laikam vēl 2010. gada sākums, kad diskusija par progresīvo IIN sasniedza jaunus augstumus.
Kopš tā laika, man atmiņā iesēdies būtisks apstāklis. Ir ļoti liela nozīme tajā, ko mēs saprotam ar jēdzienu progresivitāte. Daudzi teic, ka vajag progresivitāti, bet kad saskaras ar reālajiem skaitļiem, tad uzreiz sākas pretestība, jo redziet latiņu, no kuras iestājas progresivitāte, vajag tieši virs sava atalgojuma līmeņa… dažu gadu laikā dzirdēju n-tos variantus progresivitātei, bet kompromisu par cipariem, nē.
Diemžēl, ja mēs aizskaram tikai “augšējo” algu decili, tad fiskālais efekts pēc būtības ir tuvu nullei… Ok, daži miljoni klāt budžetā. Bet, ja doma ir samazināt IIN likmi apakšai, bet palielināt “augšai”, tad jāņem vērā, ka, lai “apakšai” samazinātu IIN likmi par 1 procentu punktu, “augšai” likme būtu jāpalielina daudz, daudz vairāk. Protams, variants ir aiztikt arī vidusslāni – cilvēkus, kas saņem atalgojumu ap mediānas līmeni. IIN budžeta ieņēmumus veido algas, kas tuvu mediānai, nevis pirmā vai otrā decile no augšas. Tomēr šādā gadījumā gribētu redzēt sabiedrības reakciju, kad progresivitātes pakāpe tiktu ieviesta teiksim vidējās algas + 100Ls līmenī. Manuprāt, tas tikai radītu efektu, ka vismaz oficiālie ienākumi “spiestos” zem ieviesto progresivitātes pakāpju robežām.
Bet ok, aprēķini, lai paliek citai reizei – neizslēdzu, ka varbūt pat var panākt kādu optimālu variantu, pie kura varētu ieviest IIN progresivitāti. Man ir pēc būtības viens jautājums, kas mani šķir no progresivitātes aizstāvja pozīcijas.
Kāds ir progresīvā IIN nodokļa signāls no valdības cilvēkam? Jo vairāk strādāsi, jo margināli mazāki tev būs ienākumi. Jo vairāk būsi ieguldījis izglītībā, jo mazāka būs robežatdeve… Tas nozīmē, ka apdāvinātam un izglītotam cilvēkam, kas iegulda laiku un līdzekļus savā attīstībā uz savas muguras ir “jāvelk” cilvēki, kuri nevēlas attīstīties, strādāt, izglītoties? Es tiešām šo nesaprotu un varbūt mani kāds var apgaismot par šo jautājumu.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Negaidītais Turkmēņu plovs Dubajā

Decembra otrajā pusē beidzot izrāvāmies no sava darbs-mājas-bērna slimošana trijstūra. Šoreiz izbēgām uz Dubaju, Apvienotajos Arābu Emirātos. Pēc ilgākiem laikiem izbēgām no Eiropas. Teikšu godīgi, Dubaja nekad ne tuvu nav bijusi mans sapņu galamērķis. Pilsēta, kas izaugusi mazliet nekurienes vidū, tuksnešu ieskauta, mani neuzrunāja. Tajā pašā laikā, šoreiz izvēli noteica faktoru kombinācija - “logs” Covid ierobežojumos (knapi, knapi paspējām), nu jau gandrīz trīsgadnieces faktors un attiecīgi vēlme pēc ērta transporta, kā arī vēlme pēc silta klimata pēc n-to rudens vīrusu pārslimošanas. Šādām prasībām no Helsinkiem nemaz tik daudz opciju nav - Kanāriju salas/Malaga (bet laikapstākļi var būt visādi decembrī), Taizeme - bet patāls lidojums, ja ir tik nedēļa laika, tad īsti neatmaksājas), kā arī Dubaja. Izvēle krita par labu Dubajai, jo 6-7h tiešais lidojums ar Finnair, ap 25-28C gaisa temperatūra un ap 23-24C ūdens temperatūra. Lidojām ar Finnair, par biļešu cenām nemācēšu teikt, iz

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Tēva lomai - 4

Kādu laiku atpakaļ rakstīju šo tekstu par randiņu ar meiteni . Meitai šonedēļ dzimšanas diena - 4 gadi. Attiecīgi arī manai tēva lomai - 4. Man pašam īsti vairs netop skaidrs, kur tas laiks ir palicis. Un jubileja šoreiz ir vismaz mazliet saldskāba. No vienas puses forši, ka jau liela meitene, ar spēcīgu "ES", savām interesēm, spējām, iebildumiem utt. Forši, ka var sarunāt lietas. Pamazām laika un vietas dimensija nostiprinās – saprot kas ir Carnikava, kas ir Helsinki. Saprot, gadalaikus un gaida lielākus notikumus. No otras puses - tik ļoti gribās, lai vēl kaut mazliet nesteigtos ar pieaugšanu. Lai  tētis vēl kādu brīdi būtu draugs, palīgs un varonis. Lai joprojām var priecāties kā par lielām lietā, tā maziņām. Lai joprojām viņu var pārsteigt ar ko tādu, kas mums ir ikdiena. Ar prātu gan saprotu, ka šis vilciens pamazām aizdodas.  Šodien domāju, kādi ir bijuši šie četri gadi. Interesanti ir tas, ka smadzenes dzēš vai vismaz pamatīgi bloķē visu negatīvo - negulētās naktis, ta

Azoru salas - vieta, kur atgriezties

Motivācija un gatavošanās Visu laiku kopš 2013. gada pavasara, kad mēs ar Polundru apmeklējām Portugālei piederošās Azoru salas, laiku pa laikam domās atgriezāmies tur. 9 salu arhipelāgs uz mums atstāja tik lielu iespaidu, ka nespējām tik vaļā no uzmācīgas domas turp doties vēlreiz. Šo divu gadu laikā, ar mums ir sazinājušies daudz cilvēku, kas sekojot mūsu ceļojuma aprakstam, ir atklājuši sev Azoru salas. Arī mūsu Azoru salu draugi ir ziņojuši, ka mūsu pēdās pēkšņi sākusies latviešu tūristu plūsma. Patīkami, ka izdevies latviešiem atklāt šo skaistumu. Šogad, plānojot ceļojumu septembra mēnesim, primārā doma bija par došanos uz Patagoniju. Bet savelkot kopā ceļojuma budžetu, sapratām, ka “pacelt” šogad to nespējam – jāplāno laicīgāk, jāmeklē lētās biļetes, jāmeklē “gali” paziņu lokā, kas var palīdzēt ar naktsmītnēm. Tad nu atlikām to uz citu reizi. Tad nu likās, ka šī varētu būt tā reize, kad vērts doties uz Azorām – aizbraukt uz salu arhipelāga tālāko stūri – Flores un Corvo , ai