Pāriet uz galveno saturu

Nodokļu progresivitāte


Es parasti jautājumos par nodokļu progresivitāti esmu turējies mazliet patālāk. Savulaik, strādājot vēl LR galvenajā finanšu iestādē, taisīju modeli, ar kura palīdzību var izrēķināt progresivitātes pakāpju ieviešanas ietekmi uz iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) kopējiem ieņēmumiem. Modelis bija uzbūvēts tā, ka varēja ieviest līdz 3 pakāpēm un brīvi “spēlēties” ar neapliekamā minimumu, atvieglojumu par apgadāmajiem un katras pakāpes individuālo %likmi. Tas bija laikam vēl 2010. gada sākums, kad diskusija par progresīvo IIN sasniedza jaunus augstumus.
Kopš tā laika, man atmiņā iesēdies būtisks apstāklis. Ir ļoti liela nozīme tajā, ko mēs saprotam ar jēdzienu progresivitāte. Daudzi teic, ka vajag progresivitāti, bet kad saskaras ar reālajiem skaitļiem, tad uzreiz sākas pretestība, jo redziet latiņu, no kuras iestājas progresivitāte, vajag tieši virs sava atalgojuma līmeņa… dažu gadu laikā dzirdēju n-tos variantus progresivitātei, bet kompromisu par cipariem, nē.
Diemžēl, ja mēs aizskaram tikai “augšējo” algu decili, tad fiskālais efekts pēc būtības ir tuvu nullei… Ok, daži miljoni klāt budžetā. Bet, ja doma ir samazināt IIN likmi apakšai, bet palielināt “augšai”, tad jāņem vērā, ka, lai “apakšai” samazinātu IIN likmi par 1 procentu punktu, “augšai” likme būtu jāpalielina daudz, daudz vairāk. Protams, variants ir aiztikt arī vidusslāni – cilvēkus, kas saņem atalgojumu ap mediānas līmeni. IIN budžeta ieņēmumus veido algas, kas tuvu mediānai, nevis pirmā vai otrā decile no augšas. Tomēr šādā gadījumā gribētu redzēt sabiedrības reakciju, kad progresivitātes pakāpe tiktu ieviesta teiksim vidējās algas + 100Ls līmenī. Manuprāt, tas tikai radītu efektu, ka vismaz oficiālie ienākumi “spiestos” zem ieviesto progresivitātes pakāpju robežām.
Bet ok, aprēķini, lai paliek citai reizei – neizslēdzu, ka varbūt pat var panākt kādu optimālu variantu, pie kura varētu ieviest IIN progresivitāti. Man ir pēc būtības viens jautājums, kas mani šķir no progresivitātes aizstāvja pozīcijas.
Kāds ir progresīvā IIN nodokļa signāls no valdības cilvēkam? Jo vairāk strādāsi, jo margināli mazāki tev būs ienākumi. Jo vairāk būsi ieguldījis izglītībā, jo mazāka būs robežatdeve… Tas nozīmē, ka apdāvinātam un izglītotam cilvēkam, kas iegulda laiku un līdzekļus savā attīstībā uz savas muguras ir “jāvelk” cilvēki, kuri nevēlas attīstīties, strādāt, izglītoties? Es tiešām šo nesaprotu un varbūt mani kāds var apgaismot par šo jautājumu.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Dažas tēzes un pārdomas par Covid-19 efektiem

Mūsu pēdējo mēnešu ikdiena ir tik piesātināta ar visdažādāko analīzi un spriedelējumiem par Covid-19 efektiem, ka šķiet, visi šīs tēmas leņķi apskatīti. Tādēļ sekojošajā bloga ierakstā daži publiskajā telpā mazāk minēti aspekti. Protams, ņemot vērā manu background, tēmai ekonomisks “piesitiens”. Tāpat kā daudziem citiem kolēģiem, arī man, pēdējos mēnešos nācās “kara apstākļos” iziet crash course epidemioloģijā, jo ekonomiskie iznākumi šajā gadījumā ir tiešā veidā atkarīgi no vīrusa izplatības. Un tas ir ļoti interesanti no makroekonomiskā viedokļa, jo pārskatāmā pagātnē līdzīgu ekonomisko šoku īsti nav, attiecīgi ekonomisti-analītiķi "taustās tumsā", mēģinot izskaidrot notiekošo ekonomikā. Ekonomiskās prognozes šajā laikā vispār, šķiet, ir pielīdzināmas mērenam šarlatānismam, bet, protams, bez tām īsti nevar, cilvēce radusi dzīvot ar plānu par rītdienu. :) • Viena lieta, kas mani nedaudz izbrīna, ir, tas, ka (ekonomiskajā) analīzē par vīrusu dominē gandrīz vai bināra pieeja -…

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Sāremā - ātrais ceļojums "uz salām"

Kā jau rakstīju savā Pērnavas ceļojuma aprakstā, kaut kā ir sanācis, ka esmu izceļojis gan tuvākas, gan tālākas zemes, bet tepat kaimiņzemes zinu visai maz. Šogad tā nopietnāk ķērāmies klāt Igaunijas apsekošanai. Ja vasaras sākumā devāmies vienas dienas ceļojumā uz Pērnavu, tad nesen izlēmām doties tālāk - uz salām. Vispār skan neslikti. "Kur biji atvaļinājumā?" - "Salās". Automātiski nāk prātā kādas siltās zemes... bet ne šoreiz. Devāmies uz Sāremā (Saaremaa) un Muhu (Muhu) salām. Ar ko asociējas Sāremā man? Ar krāteri, ar SPA centru, ar seklu ūdeni jūrā. Atceros arī epizodi no LV ekstravagantā pavāra M.Sirmā raidījuma "Kulta ēdieni"  par Igauniju. Lai arī epizode bija būvēta ap Igauņu Kamu, atceros arī par Sāremā kadiķogām. Un faktiski tas arī viss - asociāciju vairs īsti nebija.
Šis mini-ceļojums bija interesants ar to, ka īpaši to neplānojām. Tā kā Latvijā rudens šogad iestājās tikpat ātri un negaidīt kā vasara, tad līdz pēdējam mirklim vispār domājām…

Pandēmijas laiks Helsinkos

Eh, cik gan sen šeit nekas nav rakstīts. Jāatzīst, ka pēdējā laikā iestājies manāms radošais apsīkums. Pat tagad, kad pasaule sagriezusies kājām gaisā, iedvesmas trūkst, lai arī liktos, tik daudz jauna par ko rakstīt. :)
Tāpat kā daudziem, pandēmija diezgan sačakarēja arī mūsu plānus. Ilgāku laiku bijām plānojuši 2020.gada pavasarī izņemt ilgi taupīto paternitātes atvaļinājumu un doties blandīties pa pasauli. Plānos sākumā bija Āzija, tad Dominikāna, tad "piezemētāki" mērķi kā Itālija (yeah, right), Šveice, Austrija... Beigās paspējām aizceļot uz Tenerifi (mazliet paspējām pabaudīt marta sauli, Līva izbaudīt pludmales smiltis, bet pēc būtības dzīvojām lockdown režīmā), un "evakuēties" atpakaļ uz Helsinkiem, kur godprātīgi pavadījām 2 nedēļas pašizolācijā. Žēl, bijām šo atvaļinājumu ilgi plānojuši un organizējuši visu tā, lai mums ir 7 nedēļas kopā ceļojot skaistās vietās, prom no ikdienas un ierastajiem skatiem. Bet nu ok, vietai nav tik daudz nozīmes - galvenais, k…

Ziemeļu Investīciju banka - mana jaunā darba vieta

Tuvojoties gada beigām, atcerējos, ka saviem lasītājiem esmu parādā vienu bloga ierakstu. Lai jauno gadu neuzsāktu ar nepadarīta darba sajūtu, nolēmu izpildīt solījumu, ko devu savā ierakstā “Jauni profesionālie izaicinājumi”. Pēc nelielas atpūtas vasarā, ko ieplānoju, lai varētu nedaudz “pārslēgt smadzenes” starp abām darbavietām, devos uz Helsinkiem, kur 1.septembrī sāku strādāt par vecāko ekonomistu Ziemeļu Investīciju bankā.
Ziemeļu Investīciju banka (turpmāk tekstā - NIB) ir starptautiska finanšu institūcija - tās īpašnieki ir Ziemeļvalstis (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Islande un Dānija), kā arī no 2005. gada arī Baltijas valstis (Latvija, Lietuva, Igaunija). Ar ko NIB atšķiras no klasiskas bankas? Par īpašniekiem jau uzrakstīju, bet galvenais bankas darbības stūrakmenis ir tās vīzija un misija. Zinu, zinu - LV pierasts “vīziju” un “misiju” ierakstīt biznesa plānā, ilgtermiņa stratēģijā un par tiem veiksmīgi aizmirst. Šis nav tas gadījums - bankas ne tikai stratēģiskā, bet ar…