Pāriet uz galveno saturu

Par atbalstu lauksaimniekiem

Beigušās sarunas par ES daudzgadu budžetu (http://www.delfi.lv/news/eiropa/zinas/straujuma-par-es-budzetu-premjers-cinijies-lidz-pedejam.d?id=43046404). Un beigusies arī mana izpratne par LV tautsaimniecības ilgtermiņa mērķiem. Šajās sarunās bija divas pozīcijas, kas intersēja LV - kohēzijas finansējums (infrastruktūras projekti, ceļi, ūdensapgāde, uzņēmumu atbalsts utt.) un lauksaimniecība...

Es nevēlos noniecināt lauksaimniekus - viņi strādā smagu darbu, bieži ne pārak labi atalgotu darbu, bet valstiskā līmenī es nesaprotu līdz galam domu, kādēļ uzsvars sarunās bija jāliek uz tiešmaksājumu palielināšanu. Man nāk prātā vien divi argumenti:
  • Par kohēzijas finansējuma formulu viss jau bija izlemts "lielo valstu" lokā, mēs tur neko nepanāktu, tādēļ fokuss tika pārslēgts uz lauksaimniecību;
  • ZZS kārtējo reizi piespieda Dombrovski pie sienas spekulējot ar eiro referendumu utt.
Es saprotu, ka tiešmaksājumi Latvijai ir zemi, bet es neuzskatu, ka ir atrisinātas visas problēmas, pirms iet un sist pie krūts, prasot lielākus tiešmaksājumus...
1) Latvijā ir liels pseido lauksaimnieku īpatsvars - tie, kuri saņem tiešmaksājumus, bet reālas lauksaimiecības produkcijas izlaides no tiem nav. Varbūt arī nopirkt zemi, nopļaut zālīti un braukt uz Briseli protestēt? Ja SS.lv paskatās zemes gabalus Krāslavas vai Rēzeknes novadā, tad joprojām var nopirkt zemi salīdzinoši lētu, lai varētu to 5-6 gados atsist tikai no tiekšmaksājumiem...
2) Lauksaimniekiem grūta dzīve? CSB rentabilitātes dati gan par to neliecina... Kā Jūs domājiet, kur 2011.gadā bija augstāka rentabilitāte - augkopībā/lopkopībā, apstrādes rūpniecībā kopumā vai pārtikas ražošanā? Aha... tieši tā - augkopībā/lopkopībā (2.9%), kamēr pārtikas rūpniecībā rentabilitāte ir bijusi negatīva (-1.286%).  2012.gadā operatīvie dati norāda, ka starpība pieaug tālāk un lauksaimniecība ir viena no rentablākajām tautsaimniecības nozarēm. Tajā laikā, kad pārtikas rūpnieki atsakās no peļņas maržas, lai amortizētu pasaules pārtikas cenu ietekmi uz stagnējošo privāto patēriņu, tikmēr lauksaimnieki izmanto veiksmīgo ražas gadu, situāciju biržās un...realizē savu produkciju par ļoti labām naudiņām ārējos tirgos. Kā jau teicu, man nav nekas pret to, ka lauksaimnieki pelna ar savu darbu, bet, ja nekas tuvākajā laikā netiks darīts, tad mēs paliksim bez pārtikas rūpniecības. Mums būs lauksaimnieki, kas labākajā gadījumā ražos lauksaimniecības produkciju, eksportēs to, bet mēs importēsim atpakaļ jau pārstrādātu pārtiku. Pēdējie rentabilitātes dati vien norāda uz neproporcionālu atbalstu. Pārtikas industrijas pirmais ķēdes posms - lauksaimnieki saņem atbalstu, bet pārtikas produktu ražotāji uz tādiem apjomiem nespēj pretendēt - nav jau īsti mehānismi... UIN atlaides? Lai dabūtu atlaidi, no sākuma ir jāsasniedz peļņa... Nav brīnums, ka tieši pārtikas rūpniecība nekādīgi nespēj atkopties no krīzes, kamēr pārējā rūpniecība jau ir tālu gabalā. Ko es ar to gribu teikt? To, ka tiešmaksājumu saņēmējiem būtu jābūt daudz augstākiem kritērijiem. Pirmkārt, vispār jābūt kritērijam, ka lauksaimnieks kaut ko ražo. Otrkārt, ir jābūt kvalitātes kontrolei - nederēs audzēt kukurūzu biomasas stacijai. Ir jābūt augstai pievienotajai vērtībai. Treškārt, iespējams vajadzētu padomāt par to, kā vietējās izejvielas saglabāt tepat - Latvijā, lai tās varētu apstrādāt un eksportēt tālāk jau kā gatavus produktus. Laikā, kad EM runā par industriālo politiku un produktivitātes veicināšanu, pārēju uz augstākas pievienotās vērtības produkciju, ir regulāri sastopami gadījumi, kad Latvijas pārtikas ražotājs ir spiests iepirkt izejvielas no ārvalstīm, lai gan 2km tālāk lauksaimnieks audzē nepieciešamās izejvielas...
3) Neesmu pēdējā laikā redzējis pētījumus par šo tēmu, bet pieņemu, ka investīciju multiplikators investīciju projektos ir būtiski augstāks par multiplikatoru lauksaimniecībā.

Pirms prasīt lielākus tiešmaksājumus vajadzētu vispirms sakārtot šo jomu. Domāju, ka jāsāk būtu ar to, ka tiešmaksājumus saņem tikai tie, kas reāli ražo lauksaimniecības produkciju un gūst ienākumus no tā. Ja šis nosacījums izpildītos, tad saņēmēju skaits ievērojami samazinātos un esošā budžeta ietvaros atbalstu varētu veidot daudz koncentrētāku un labāk mērķētu. Savādāk pseido-lauksaimnieki jeb dīvān-lauksaimnieki čakarē visu sistēmu un traucē normāli strādāt ĪSTAJIEM lauksaimniekiem, kas ir pelnījuši ne tikai atzinību, bet arī atbalstu par savu darbu.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Interneta veikali, kas sūta preces uz Latviju

Šodien iedomājos, ka nu jau ir pagājuši aptuveni 10 gadi kopš veicu savu pirmo pirkumu ārzemju interneta veikalā un ar to iesāku savu "starptautiskā šopinga" karjeru. :) Kopš tā laika esmu iepricies un tirgojis neskaitāmos i-neta veikalos - iedomājos, ka varbūt kādam mana pieredze var noderēt. eBay Protams, pasaulē populārākais interneta veikals ir eBay.com (vai attiecīgi .co.uk, .de, .it utt.). Caur eBay savulaik esmu pircis visu, ko vien var iedomāties - portatīvos datorus, fotoaparātus, drēbes, dažadas rezerves daļas sadzīves tehnikai, grāmatas un daudz, daudz ko citu. Iepērkoties ar eBay jāatcerās šādas lietas: Sūtot no Eiropas var nedomāt par PVN un muitas nodokli, bet sūtot no valstīm, kas nav ES, būs jāmaksā nodokļi. Par to vairāk šajā rakstā , jo sākot 2013.gadu atkal nelielas izmaiņas. Visbiežāk eBay vidē darīšana ir nevis ar profesionālu pārdevēju (uzņēmēju, vai kādu, kurš ar to regulāri nodarbojas), bet gan vienkārši cilvēku, kurš grib pārdot savā īpašumā e

Vēlais pavasaris

Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā.  Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas . Tas, kas mani neda

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām