Pāriet uz galveno saturu

Treknie gadi nek. īp. nozarē jau atpkaļ?

Labdien, kolēģi, ekonomisti, finansisti un domātāji. Šoreiz izmantoju savu blogu, lai vērstos pēc padoma. Kā jau zināt, mans ikdienas darbs saistīts ar padziļinātu LV makroekonomikas izpēti. Bieži no makroekonomikas iedziļinos arī mikroekonomikā, bieži dažādi dati neiet kopā, ir dažāda veida statistiskās nianses utt. 2012.gada 4.cet. IKP cipars mani nedaudz pārsteidza - nedaudz nenovērtēju tirdzniecības izaugsmi, nedaudz par pesimistisku biju arī par atsevišķām citām nozarēm. Tomēr būtiskāko kļūdu pieļāvu prognozējot nekustamā īpašuma operāciju nozari - tur būtiska izaugsme (tie kas seko šīm lietām gan jau redzēja CSP preses relīzi un pievienotās vērtības datus). Tad nu sāku rakņāties dziļāk - kas tam apakšā. CSP diemžēl nesniedz pievienotās vērtības sadalījumu 3 ciparu līmenī (kas laikam arī nav nepieciešams ceturkšņa griezumā), tomēr CSP tabulā TI13 tiek publicēti "Pakalpojumu uzņēmumu apgrozījuma indeksi". Tad nu uzdūros 681 apakšnozarei "nekustamā īpašuma pirkšana, pārdošana".

Attēlā zemāk attēlota šīs apakšnozares uzņēmumu apgrozījuma indekss (2005=100, izslēdzot sezonālo ietekmi, faktiskās cenās).

Kā redzams no attēla, pēdējos 2 ceturkšņos šajā apakšnozarē ir būtiski pieaudzis uzņēmumu apgrozījums, pat būtiski pārsniedzot "trekno gadu" nekustamā īpašuma buma laikā uzrādītos rezultātus. Tas man nešķiet loģiski un es to īsti nespēju izskaidrot. Sarunās ar CSP, darba kolēģiem u.c. cilvēkiem izkristalizējās šādas versijas:
  • Kopējā ekonomiskā izaugsme atjauno izaugsmi arī nozarē. Bet tas neizskaidro kādēļ šobrīd apgrozījums augstāks nekā pirms-krīzes periodā.
  • Nerezidentu pirkumi. Jā, pēc atļauju piešķiršanas nek. īp. tirgus tiešām būtiski aktivizējās, bet vai tieši pēdējos 2 ceturkšņos? Diez vai - atļaujas piešķirtas jau labu laiku atpakaļ.
  • Darījumi, kuros piedalās komercbanku meitas uzņēmumi, kuri radīti banku atsavināto nek. īpašumu tirgošanai un pārvaldīšanai. Šī šķiet ticamāka versija - teiksim Ektornet pārdod kādam nek. īp. kantorim uzreiz 20-30 īpašumus. Tiesa nekas tāds nav dzirdēts pēdējā laikā.
Ir kādas versijas? Lai saprastu, kas nozarē notiks tālāk vajag saprast, kas notiek šobrīd un pagātnē. Es pagaidām īsti nesaprotu... :) Tie nek. īp. nozares darboņi, ar kuriem runāju, atzīst, ka nek. īp. tirgu šobrīd faktiski uztur nerezidenti, tomēr sitāciju tirgū nu nekādīgi nevar salīdzināt ar to, kas bija 2004.-2007.gados. Pašam arī īsti nav ticības par to, ka nek. īp. nozare dzīvo labāk par "treknajiem gadiem" :D

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Bronza Tamperē

 Nav jau daudz ko rakstīt, paši visu redzējāt. Mums bija tā priekšrocība būt Tamperē, arēnā. Laikam ir bijis vērts dzīvot Somijā pēdējos sešus gadus, kaut vai, lai piedzīvotu 28.maija vakaru Tamperē. Hokeja spēle paliks vēstures grāmatām, bet man atmiņās paliks notiekošais pašā arēnā un ne-latviešu reakcijas uz notiekošo. Mums, LV hokeja faniem, šāda atmosfēra gadu gaitā ir kļuvusi par normu, bet šo fenomenu nepiedzīvojošajiem – maigi izsakoties -  pārsteigums. Ienākot arēnā, trokšņa un emociju vilnis ir tik spēcīgs, ka "gāž no kātiem". Grūti teikt, cik tieši LV fanu vakar bija arēnā. Kopumā spēli apmeklēja 11 tūkstoši skatītāju. Formāli, no Latvijas, šķiet bija kādi 5-8 tūkstoši (redzēju arī daudz vietējo latviešu). Cik cilvēku fanoja par Latviju? 10,9 tūkstoši. Ja ne vairāk. :D Par Latvijas vārtu guvumiem priecājās Kanādieši, Somi, Vācieši un pat tie daži retie Zviedri (kas vēl joprojām dusmojās uz Latviju, jo sarkanbaltsarkano vietā gaidīja atpakaļ Tamperē savu komandu

Vēlais pavasaris

Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā.  Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas . Tas, kas mani neda

Negaidītais Turkmēņu plovs Dubajā

Decembra otrajā pusē beidzot izrāvāmies no sava darbs-mājas-bērna slimošana trijstūra. Šoreiz izbēgām uz Dubaju, Apvienotajos Arābu Emirātos. Pēc ilgākiem laikiem izbēgām no Eiropas. Teikšu godīgi, Dubaja nekad ne tuvu nav bijusi mans sapņu galamērķis. Pilsēta, kas izaugusi mazliet nekurienes vidū, tuksnešu ieskauta, mani neuzrunāja. Tajā pašā laikā, šoreiz izvēli noteica faktoru kombinācija - “logs” Covid ierobežojumos (knapi, knapi paspējām), nu jau gandrīz trīsgadnieces faktors un attiecīgi vēlme pēc ērta transporta, kā arī vēlme pēc silta klimata pēc n-to rudens vīrusu pārslimošanas. Šādām prasībām no Helsinkiem nemaz tik daudz opciju nav - Kanāriju salas/Malaga (bet laikapstākļi var būt visādi decembrī), Taizeme - bet patāls lidojums, ja ir tik nedēļa laika, tad īsti neatmaksājas), kā arī Dubaja. Izvēle krita par labu Dubajai, jo 6-7h tiešais lidojums ar Finnair, ap 25-28C gaisa temperatūra un ap 23-24C ūdens temperatūra. Lidojām ar Finnair, par biļešu cenām nemācēšu teikt, iz