Pāriet uz galveno saturu

Komentārs par A/S "PV" atbildi

Šķiet, pateicoties DB.lv esmu saņēmis daļēju atbildi no A/S "PV" par jauno vilcienu iepirkumu, par kura lietderību savā bloga vakar izteicu viedokli.

Pirmkārt, pateicot par atbildi - priecē, ka AS "PV" sper pirmo soli pretī sabiedrībai, un sāk skaidrot savu nostāju šajā jautājumā.

Tātad, atbilde ir šāda:

"Komentējot ekonomista pausto, PV pārstāvji Db.lv norādīja, ka «attiecībā uz blogā minētajiem finanšu aprēķiniem vēlamies norādīt, ka tajos ir izmantota nekorekta informācija un tā neparāda reālo situāciju – ne peļņas, ne zaudējumu aprēķinos, ne arī PV «ikdienas izdevumos». Par norādītās summas saistībā ar vilcienu iepirkumu nav korektas – 600 miljoni eiro bija plānotā vilcienu iepirkuma projekta kopējā summa, taču līgums, par kuru pašlaik notiek mediācijas process, nav slēgts par visu kopējo projekta summu».
Tāpat uzņēmuma pārstāvji skaidro, ka «dzelzceļš, salīdzinot ar citiem transporta veidiem, ir viens no efektīvākajiem naftas produktu un energoresursu izmantošanas ziņā. Tas pie vienāda daudzuma enerģētisko resursu izmantošanas spēj veikt vairāk pārvadājumus, īpaši, pie lielākiem (virs 150 km) attālumiem. Dzelzceļš vidēji ir divas piecas reizes energoefektīvāks par autotransportu un gaisa transportu».

http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/latvijas-bankas-ekonomists-apsauba-nepieciesamibu-iepirkt-jaunus-vilcienus-390027

Ok, pieņemu atbildi. Bet tomēr nevaru nepajautāt:

1) Neesmu lietojis pareizus datus. Ok, iespējams Lursoft sniegtais peļņas vai zaudējumu pārskats par 2011. gadu nav precīzs, iespējams PV pašu prezentācija par ienākumiem un izdevumiem nav precīza. Bet kā jau minēju, tie ir "back on the envelope" aprēķini, tādēļ nevajadzētu ieciklēties uz to precizitāti. Parasti, ja aprēķini nav pareizi, tad tie tiek apstrīdēti uzrādot pareizos aprēķinus. Cerams kādreiz arī plašāka sabiedrība ieraudzīs aprēķinus, uz kuriem balstoties tiek iepirkti jaunie vilcieni.
 
2) Vairs nav 600 miljoni eiro? Tā man ir jauna informācija, tāpat pieņemu tā ir jauna informācija ļoti daudziem. Iespējams tad par līguma apmēra izmaiņām arī varētu sabiedrību informēt. Jo frāze "norādītās summas saistībā ar vilcienu iepirkumu nav korektas" neko neizsaka. Līgums par kuru notiek mediācijas process ir viens, bet kas notiek ar apkopes līgumu?
 
3) Es nekādā gadījumā neapšaubu to, ka dzelzceļš ir pats efektīvākais no energoefektivitātes viedokļa. Vienīgi paliek jautājums par infrastruktūras izdevumiem un vilciena noslodzi.
 
Kā arī nobeigumā, atbildot uz komentētāju replikām vēlos vērst uzmanību, ka dzelzceļu izmantoju ikdienā, tāpat kā to dara arī mani ģimenes locekļi. Es arī vēlos braukt jaunos un komfortablos vilcienos, bet "apzeltījuma maliņa" man tajos nav vajadzīga.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Negaidītais Turkmēņu plovs Dubajā

Decembra otrajā pusē beidzot izrāvāmies no sava darbs-mājas-bērna slimošana trijstūra. Šoreiz izbēgām uz Dubaju, Apvienotajos Arābu Emirātos. Pēc ilgākiem laikiem izbēgām no Eiropas. Teikšu godīgi, Dubaja nekad ne tuvu nav bijusi mans sapņu galamērķis. Pilsēta, kas izaugusi mazliet nekurienes vidū, tuksnešu ieskauta, mani neuzrunāja. Tajā pašā laikā, šoreiz izvēli noteica faktoru kombinācija - “logs” Covid ierobežojumos (knapi, knapi paspējām), nu jau gandrīz trīsgadnieces faktors un attiecīgi vēlme pēc ērta transporta, kā arī vēlme pēc silta klimata pēc n-to rudens vīrusu pārslimošanas. Šādām prasībām no Helsinkiem nemaz tik daudz opciju nav - Kanāriju salas/Malaga (bet laikapstākļi var būt visādi decembrī), Taizeme - bet patāls lidojums, ja ir tik nedēļa laika, tad īsti neatmaksājas), kā arī Dubaja. Izvēle krita par labu Dubajai, jo 6-7h tiešais lidojums ar Finnair, ap 25-28C gaisa temperatūra un ap 23-24C ūdens temperatūra. Lidojām ar Finnair, par biļešu cenām nemācēšu teikt, iz

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Tēva lomai - 4

Kādu laiku atpakaļ rakstīju šo tekstu par randiņu ar meiteni . Meitai šonedēļ dzimšanas diena - 4 gadi. Attiecīgi arī manai tēva lomai - 4. Man pašam īsti vairs netop skaidrs, kur tas laiks ir palicis. Un jubileja šoreiz ir vismaz mazliet saldskāba. No vienas puses forši, ka jau liela meitene, ar spēcīgu "ES", savām interesēm, spējām, iebildumiem utt. Forši, ka var sarunāt lietas. Pamazām laika un vietas dimensija nostiprinās – saprot kas ir Carnikava, kas ir Helsinki. Saprot, gadalaikus un gaida lielākus notikumus. No otras puses - tik ļoti gribās, lai vēl kaut mazliet nesteigtos ar pieaugšanu. Lai  tētis vēl kādu brīdi būtu draugs, palīgs un varonis. Lai joprojām var priecāties kā par lielām lietā, tā maziņām. Lai joprojām viņu var pārsteigt ar ko tādu, kas mums ir ikdiena. Ar prātu gan saprotu, ka šis vilciens pamazām aizdodas.  Šodien domāju, kādi ir bijuši šie četri gadi. Interesanti ir tas, ka smadzenes dzēš vai vismaz pamatīgi bloķē visu negatīvo - negulētās naktis, ta

Azoru salas - vieta, kur atgriezties

Motivācija un gatavošanās Visu laiku kopš 2013. gada pavasara, kad mēs ar Polundru apmeklējām Portugālei piederošās Azoru salas, laiku pa laikam domās atgriezāmies tur. 9 salu arhipelāgs uz mums atstāja tik lielu iespaidu, ka nespējām tik vaļā no uzmācīgas domas turp doties vēlreiz. Šo divu gadu laikā, ar mums ir sazinājušies daudz cilvēku, kas sekojot mūsu ceļojuma aprakstam, ir atklājuši sev Azoru salas. Arī mūsu Azoru salu draugi ir ziņojuši, ka mūsu pēdās pēkšņi sākusies latviešu tūristu plūsma. Patīkami, ka izdevies latviešiem atklāt šo skaistumu. Šogad, plānojot ceļojumu septembra mēnesim, primārā doma bija par došanos uz Patagoniju. Bet savelkot kopā ceļojuma budžetu, sapratām, ka “pacelt” šogad to nespējam – jāplāno laicīgāk, jāmeklē lētās biļetes, jāmeklē “gali” paziņu lokā, kas var palīdzēt ar naktsmītnēm. Tad nu atlikām to uz citu reizi. Tad nu likās, ka šī varētu būt tā reize, kad vērts doties uz Azorām – aizbraukt uz salu arhipelāga tālāko stūri – Flores un Corvo , ai