Pāriet uz galveno saturu

Komentārs par A/S "PV" atbildi

Šķiet, pateicoties DB.lv esmu saņēmis daļēju atbildi no A/S "PV" par jauno vilcienu iepirkumu, par kura lietderību savā bloga vakar izteicu viedokli.

Pirmkārt, pateicot par atbildi - priecē, ka AS "PV" sper pirmo soli pretī sabiedrībai, un sāk skaidrot savu nostāju šajā jautājumā.

Tātad, atbilde ir šāda:

"Komentējot ekonomista pausto, PV pārstāvji Db.lv norādīja, ka «attiecībā uz blogā minētajiem finanšu aprēķiniem vēlamies norādīt, ka tajos ir izmantota nekorekta informācija un tā neparāda reālo situāciju – ne peļņas, ne zaudējumu aprēķinos, ne arī PV «ikdienas izdevumos». Par norādītās summas saistībā ar vilcienu iepirkumu nav korektas – 600 miljoni eiro bija plānotā vilcienu iepirkuma projekta kopējā summa, taču līgums, par kuru pašlaik notiek mediācijas process, nav slēgts par visu kopējo projekta summu».
Tāpat uzņēmuma pārstāvji skaidro, ka «dzelzceļš, salīdzinot ar citiem transporta veidiem, ir viens no efektīvākajiem naftas produktu un energoresursu izmantošanas ziņā. Tas pie vienāda daudzuma enerģētisko resursu izmantošanas spēj veikt vairāk pārvadājumus, īpaši, pie lielākiem (virs 150 km) attālumiem. Dzelzceļš vidēji ir divas piecas reizes energoefektīvāks par autotransportu un gaisa transportu».

http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/latvijas-bankas-ekonomists-apsauba-nepieciesamibu-iepirkt-jaunus-vilcienus-390027

Ok, pieņemu atbildi. Bet tomēr nevaru nepajautāt:

1) Neesmu lietojis pareizus datus. Ok, iespējams Lursoft sniegtais peļņas vai zaudējumu pārskats par 2011. gadu nav precīzs, iespējams PV pašu prezentācija par ienākumiem un izdevumiem nav precīza. Bet kā jau minēju, tie ir "back on the envelope" aprēķini, tādēļ nevajadzētu ieciklēties uz to precizitāti. Parasti, ja aprēķini nav pareizi, tad tie tiek apstrīdēti uzrādot pareizos aprēķinus. Cerams kādreiz arī plašāka sabiedrība ieraudzīs aprēķinus, uz kuriem balstoties tiek iepirkti jaunie vilcieni.
 
2) Vairs nav 600 miljoni eiro? Tā man ir jauna informācija, tāpat pieņemu tā ir jauna informācija ļoti daudziem. Iespējams tad par līguma apmēra izmaiņām arī varētu sabiedrību informēt. Jo frāze "norādītās summas saistībā ar vilcienu iepirkumu nav korektas" neko neizsaka. Līgums par kuru notiek mediācijas process ir viens, bet kas notiek ar apkopes līgumu?
 
3) Es nekādā gadījumā neapšaubu to, ka dzelzceļš ir pats efektīvākais no energoefektivitātes viedokļa. Vienīgi paliek jautājums par infrastruktūras izdevumiem un vilciena noslodzi.
 
Kā arī nobeigumā, atbildot uz komentētāju replikām vēlos vērst uzmanību, ka dzelzceļu izmantoju ikdienā, tāpat kā to dara arī mani ģimenes locekļi. Es arī vēlos braukt jaunos un komfortablos vilcienos, bet "apzeltījuma maliņa" man tajos nav vajadzīga.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā. Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu (jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža ka…

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedomājos k…

Podkāsti par ekonomikas tēmu

Pēdējos gados podkāsti ir kļuvuši par ierastu lietu daudzu cilvēku ikdienā. (Uzreiz atkāpe: diez šis termins ir latviskots? Ok, paskatījos - "podraide" un "aplāde". Nē, sorry, tos es nelietošu.) Mani podkāsti nekad tā īsti nav "paķēruši", jo, acīmredzot, tie, kurus mēģināju klausīties, īsti neuzrunāja. Tik laika gaitā sapratu, ka izklaides rakstura podkāsti īsti nav man - brīvajā laikā es varu atrast labākas lietas, ko darīt. Bet, ir savādāk, ja runājam par podkāstiem par manu profesionālo nodarbi - ekonomiku. Šajā ierakstā gribēju padalīties par tiem dažiem, ko klausos, un kas man sniedz vērtīgu informāciju kondensētā veidā. Tieši apstāklis, ka dienas/nedēļas ziņas vai kādu specifisku tēmu varu paklausīties pastaigā mājas-darbs-mājas, ir galvenais iemesls, kādēļ podkāstus sāku klausīties.  Nevienu podkāstu neklausos no A līdz Z tikai tādēļ, ka jānoklausās. Bieži tēma nav tik saistoša vai veids, kā tā pasniegta nešķiet gana interesants vai izzinošs. Dažreiz…

Restorāns kā ierocis

Kinfildiešu sāgas kontekstā atcerējos sarunu ar vienu ārzemnieku, kuram Rīgā pieder ēdināšanas iestāde. Katru reizi, kad tikāmies uz kādu alu, agri vai vēlu saruna nonāca pie nodokļiem. Un nē - viņš nesūdzējās, ka Latvijā būtu pārāk augsti nodokļi. Un nē - nesūdzējās, ka būtu pārāk liela birokrātija. Tieši otrādi - dažreiz pa uzslavēja, teica ka salīdzinājumā ar savu mītnes zemi, LV ir vieglāk. Bet viņš sūdzējās…par kafejnīcu pāri ielai. Un to, kas nākamajā ielā. Un visām tām pārējām. Tām, par kurām viņš zināja, ka tās nemaksā nodokļus. Un dažreiz viņš bija izmisis - jo nolaidās rokas cīnīties dažādu spēles noteikumu spēlē. Katru reizi, kad vajadzēja noalgot darbinieku - faktiskā neto alga, ko varēja piedāvāt bija, zemāka, nekā spēja tās citas bodes - jo tur neto alga ir vienāda ar bruto algu.  Man ir žēl, ka kaut kāds uzpūsts neaizvietojama restorāna stāsts tiek veiksmīgi izmantots (un to dara tie paši cilvēki, kas jau piedalījušies visādu interesantu stāstu tapšanā), lai pastāstītu…