Pāriet uz galveno saturu

Komentārs par A/S "PV" atbildi

Šķiet, pateicoties DB.lv esmu saņēmis daļēju atbildi no A/S "PV" par jauno vilcienu iepirkumu, par kura lietderību savā bloga vakar izteicu viedokli.

Pirmkārt, pateicot par atbildi - priecē, ka AS "PV" sper pirmo soli pretī sabiedrībai, un sāk skaidrot savu nostāju šajā jautājumā.

Tātad, atbilde ir šāda:

"Komentējot ekonomista pausto, PV pārstāvji Db.lv norādīja, ka «attiecībā uz blogā minētajiem finanšu aprēķiniem vēlamies norādīt, ka tajos ir izmantota nekorekta informācija un tā neparāda reālo situāciju – ne peļņas, ne zaudējumu aprēķinos, ne arī PV «ikdienas izdevumos». Par norādītās summas saistībā ar vilcienu iepirkumu nav korektas – 600 miljoni eiro bija plānotā vilcienu iepirkuma projekta kopējā summa, taču līgums, par kuru pašlaik notiek mediācijas process, nav slēgts par visu kopējo projekta summu».
Tāpat uzņēmuma pārstāvji skaidro, ka «dzelzceļš, salīdzinot ar citiem transporta veidiem, ir viens no efektīvākajiem naftas produktu un energoresursu izmantošanas ziņā. Tas pie vienāda daudzuma enerģētisko resursu izmantošanas spēj veikt vairāk pārvadājumus, īpaši, pie lielākiem (virs 150 km) attālumiem. Dzelzceļš vidēji ir divas piecas reizes energoefektīvāks par autotransportu un gaisa transportu».

http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/latvijas-bankas-ekonomists-apsauba-nepieciesamibu-iepirkt-jaunus-vilcienus-390027

Ok, pieņemu atbildi. Bet tomēr nevaru nepajautāt:

1) Neesmu lietojis pareizus datus. Ok, iespējams Lursoft sniegtais peļņas vai zaudējumu pārskats par 2011. gadu nav precīzs, iespējams PV pašu prezentācija par ienākumiem un izdevumiem nav precīza. Bet kā jau minēju, tie ir "back on the envelope" aprēķini, tādēļ nevajadzētu ieciklēties uz to precizitāti. Parasti, ja aprēķini nav pareizi, tad tie tiek apstrīdēti uzrādot pareizos aprēķinus. Cerams kādreiz arī plašāka sabiedrība ieraudzīs aprēķinus, uz kuriem balstoties tiek iepirkti jaunie vilcieni.
 
2) Vairs nav 600 miljoni eiro? Tā man ir jauna informācija, tāpat pieņemu tā ir jauna informācija ļoti daudziem. Iespējams tad par līguma apmēra izmaiņām arī varētu sabiedrību informēt. Jo frāze "norādītās summas saistībā ar vilcienu iepirkumu nav korektas" neko neizsaka. Līgums par kuru notiek mediācijas process ir viens, bet kas notiek ar apkopes līgumu?
 
3) Es nekādā gadījumā neapšaubu to, ka dzelzceļš ir pats efektīvākais no energoefektivitātes viedokļa. Vienīgi paliek jautājums par infrastruktūras izdevumiem un vilciena noslodzi.
 
Kā arī nobeigumā, atbildot uz komentētāju replikām vēlos vērst uzmanību, ka dzelzceļu izmantoju ikdienā, tāpat kā to dara arī mani ģimenes locekļi. Es arī vēlos braukt jaunos un komfortablos vilcienos, bet "apzeltījuma maliņa" man tajos nav vajadzīga.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Bronza Tamperē

 Nav jau daudz ko rakstīt, paši visu redzējāt. Mums bija tā priekšrocība būt Tamperē, arēnā. Laikam ir bijis vērts dzīvot Somijā pēdējos sešus gadus, kaut vai, lai piedzīvotu 28.maija vakaru Tamperē. Hokeja spēle paliks vēstures grāmatām, bet man atmiņās paliks notiekošais pašā arēnā un ne-latviešu reakcijas uz notiekošo. Mums, LV hokeja faniem, šāda atmosfēra gadu gaitā ir kļuvusi par normu, bet šo fenomenu nepiedzīvojošajiem – maigi izsakoties -  pārsteigums. Ienākot arēnā, trokšņa un emociju vilnis ir tik spēcīgs, ka "gāž no kātiem". Grūti teikt, cik tieši LV fanu vakar bija arēnā. Kopumā spēli apmeklēja 11 tūkstoši skatītāju. Formāli, no Latvijas, šķiet bija kādi 5-8 tūkstoši (redzēju arī daudz vietējo latviešu). Cik cilvēku fanoja par Latviju? 10,9 tūkstoši. Ja ne vairāk. :D Par Latvijas vārtu guvumiem priecājās Kanādieši, Somi, Vācieši un pat tie daži retie Zviedri (kas vēl joprojām dusmojās uz Latviju, jo sarkanbaltsarkano vietā gaidīja atpakaļ Tamperē savu komandu

Vēlais pavasaris

Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā.  Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas . Tas, kas mani neda

Negaidītais Turkmēņu plovs Dubajā

Decembra otrajā pusē beidzot izrāvāmies no sava darbs-mājas-bērna slimošana trijstūra. Šoreiz izbēgām uz Dubaju, Apvienotajos Arābu Emirātos. Pēc ilgākiem laikiem izbēgām no Eiropas. Teikšu godīgi, Dubaja nekad ne tuvu nav bijusi mans sapņu galamērķis. Pilsēta, kas izaugusi mazliet nekurienes vidū, tuksnešu ieskauta, mani neuzrunāja. Tajā pašā laikā, šoreiz izvēli noteica faktoru kombinācija - “logs” Covid ierobežojumos (knapi, knapi paspējām), nu jau gandrīz trīsgadnieces faktors un attiecīgi vēlme pēc ērta transporta, kā arī vēlme pēc silta klimata pēc n-to rudens vīrusu pārslimošanas. Šādām prasībām no Helsinkiem nemaz tik daudz opciju nav - Kanāriju salas/Malaga (bet laikapstākļi var būt visādi decembrī), Taizeme - bet patāls lidojums, ja ir tik nedēļa laika, tad īsti neatmaksājas), kā arī Dubaja. Izvēle krita par labu Dubajai, jo 6-7h tiešais lidojums ar Finnair, ap 25-28C gaisa temperatūra un ap 23-24C ūdens temperatūra. Lidojām ar Finnair, par biļešu cenām nemācēšu teikt, iz