Pāriet uz galveno saturu

Amonija nitrāts - arī Rīgas draugs?

Šodienas ASV sprādziena kontekstā pārdomas par šo tēmu. Kādus gadus divus atpakaļ jau twitter vidē norādīju, ka esmu ļoti pret amonija nitrāta pārkraušanas termināla būvniecību Rīgā. Kopš tā laika ir mainījušās divas lietas:
  • Teksasā jau otro reizi pēdējo 60 gadu laikā (lai arī dažādās pilsētās) ir "uzgājis gaisā" amonija nitrāts. Sekas pilnībā nav skaidras, bet no bildēm redzētā pieņemu, ka rezultāti ir ļoti nopietni.
  • Rīgā, aptuveni 5-7 km no Rīgas centra, ir uzsākta amonija nitrāta (un citu ķīmisko vielu) pārkraušanas termināla būvniecība. Ar gada jaudu - 150 tūkst. tonnu amonija nitrāta gadījumā, bet kopējā ķīm. vielu pārkraušanas jauda pie 2 milj. tonnu gadā. Un ar uzglabāšanas apjomiem, kas ir daudz lielāki par Teksasas rūpnīcās sprāgušajiem apjomiem. (te ir labs blogs par šo tēmu)
Vislielāko bažu raisa apjomi - Teksasā šodien uzgāja gaisā pēc dažādiem informācijas avotiem 20 - 200 tonnu amonija nitrāta. 1947.gadā, kad sprādziens nogalināja vairāk par 500 cilvēkiem, uzsprāga 2300 tonnas. Bet Rīgā būvē pārkaušanas terminālu ar 6 rezervuāriem no kuriem katrs ir ar 25000  uzglabāšanas jaudām... Cik saprotu 2 no šiem rezervuāriem paredzēti tieši amonija nitrātam.

Es saprotu, ka investīcijas tās ir milzīgas, nodokļu ieņēmumi, darba vietas un gan jau kādam/-iem ir arī labs otkats, bet vai tiešām nevarēja šo projektu pabīdīt pa tālāk no Rīgas centra? Negribētu būt pat 20km tuvumā, kad (nedod Dievs) kaut kas atgadītos.

Un otrs apstāklis - amonija nitrātu LV transportē ar dzelzceļa palīdzību - turklāt, ja nekļūdos, tad arī caur vietām ar augstu apdzīvotības blīvumu. Gribētos, ka arī LDz informē kādos maršrutos šo kravu pārvadā un kāda ir rīcība avārijas gadījumos. Vispār - pārāk daudz par šo tēmu nerakstīšu, ja ir interese:
Nedomāju, ka projektu var un jau šobrīd vajag apturēt. Tomēr esmu pārliecināts, ka 95% Rīgas iedzīvtoāju neapzinās kāda "atombumba" patiesībā atrodas Rīgā. Ceru, ka gan RD, gan pats Uralchem (Uralchem sevi mēģina pozicionēt kā soc. atbildīgu uzņēmumu - investē skolā, kultūrā utt., tādēļ ceru, ka izvērst informācijas kampaņu arī ir viņu plānos) tomēr aktīvāk izvērsīs informācijas kampaņu par to, kas ir tas, ko pārkrauj, kādi ir drošības standarti, un kas Rīgas iedzīvotājiem, drošības iestādēm ir jādara iespējamās avārijas gadījumā. Kā arī cilvēkiem ir jāzina, kādam paaugstinātas bīstamības objektam tuvumā viņi dzīvo, strādā un skolā laiž bērnus.

Labs TV5 sižets par šo tēmu. (papildināts 20.04.2013.)

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Azoru salas - vieta, kur atgriezties

Motivācija un gatavošanās Visu laiku kopš 2013. gada pavasara, kad mēs ar Polundru apmeklējām Portugālei piederošās Azoru salas, laiku pa laikam domās atgriezāmies tur. 9 salu arhipelāgs uz mums atstāja tik lielu iespaidu, ka nespējām tik vaļā no uzmācīgas domas turp doties vēlreiz. Šo divu gadu laikā, ar mums ir sazinājušies daudz cilvēku, kas sekojot mūsu ceļojuma aprakstam, ir atklājuši sev Azoru salas. Arī mūsu Azoru salu draugi ir ziņojuši, ka mūsu pēdās pēkšņi sākusies latviešu tūristu plūsma. Patīkami, ka izdevies latviešiem atklāt šo skaistumu. Šogad, plānojot ceļojumu septembra mēnesim, primārā doma bija par došanos uz Patagoniju. Bet savelkot kopā ceļojuma budžetu, sapratām, ka “pacelt” šogad to nespējam – jāplāno laicīgāk, jāmeklē lētās biļetes, jāmeklē “gali” paziņu lokā, kas var palīdzēt ar naktsmītnēm. Tad nu atlikām to uz citu reizi. Tad nu likās, ka šī varētu būt tā reize, kad vērts doties uz Azorām – aizbraukt uz salu arhipelāga tālāko stūri – Flores un Corvo , ai

Vēlais pavasaris

Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā.  Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas . Tas, kas mani neda

Islande ziemā - kāpēc gan ne?

Šis ir mūsu Islandes ceļojuma apraksts. Šoreiz ceļojums bija relaksētāks, mazliet iekļāvāmies "lielajās tūristu masās" un atļāvāmies baudīt valsti nesteidzoties. Tādēļ tik ļoti daudz kā parasti neskraidījām riņķī, nemeklējām piedzīvojumus un nemetāmies avantūrās. Tomēr raksts var noderēt tiem, kas šaubās - vai vērts apmeklēt Islandi ziemā. Mēs viennozīmīgi sakām - jā, ir vērts. Jo tieši ziemā ir virkne tādu priekšrocību, kuras nevar baudīt vasarā. Ja man personīgi prasa, kas ir viens lielākais iespaids no Islandes, tad varu tikai pateikt - ziemotie kalni, īpaši Eijafjallajokula apkārtnē. Teiksiet Alpi iespaidīgi? Jā, neapšaubāmi - Šveicē, Austrijā un Francijā skati ir iespaidīgi, bet Islandē - papildus ir apziņa un pierādījumi tam, ka katrs no šiem kalniem jebkurā brīdī var uzsprāgt vai vēl nesen tā arī ir darījis. Pie vulkāniem redzamas pazīmes, kā tie ir izvirduši, aprakuši mājas un beigu beigās veidojuši jaunu zemi. Islandē, ceļojot starp kalnu grēdām, prāts pats nesas u

São Miguel, zaļā sala - govis, ananāsi, tējas plantācijas un fantastiski skati, 2.daļa

Ok, šis ir mūsu ceļojuma uz Azoru salām apraksta turpinājums. Kā jau rakstīju ievaddaļā - padegustējām portvīnu un pasalām Porto. Tagad bija kārta pašām Azoru salām. Azoru salas - ir 9 vulkāniskas izcelsmes salas. Kā var redzēt 1.attēlā, tās atrodas Atlantijas okeāna vidū. Ok, ne vidū, bet aptuveni 1/3 distancē no Lisabonas līdz Ņujorkai (1500 km līdz Lisabonai, 1900 līdz Ņūfaundlendai). Vēl pievērsiet uzmanību "plaisām" attēlā - tās ir tektonisko plātņu lūzuma vietas. Azoru salas atrodas vietā, kur savienojas trīs plātnes  - Ziemeļamerikas, Āfrikas un Eirāzijas plātnes. No šī, protams, izriet, ka tā ir seismiski aktīva zona. Arī mūsdienās notiek zemestrīces un vulkānu izvirdumi. Nesenākā zemestrīce bija 2013.gada aprīlī - tātad pavisam neilgi pirms mūsu ierašanās. Zemestrīce bija 6 balles stipra - vietējie stāsta, ka tik spēcīgu ilgu laiku nav jutuši. Mūsu ceļojuma laikā gan neko nekratīja, vai arī vīna daudzums asinīs amortizēja pazemes grūdienu spēku. :)  1.attēls