Pāriet uz galveno saturu

Amonija nitrāts - arī Rīgas draugs?

Šodienas ASV sprādziena kontekstā pārdomas par šo tēmu. Kādus gadus divus atpakaļ jau twitter vidē norādīju, ka esmu ļoti pret amonija nitrāta pārkraušanas termināla būvniecību Rīgā. Kopš tā laika ir mainījušās divas lietas:
  • Teksasā jau otro reizi pēdējo 60 gadu laikā (lai arī dažādās pilsētās) ir "uzgājis gaisā" amonija nitrāts. Sekas pilnībā nav skaidras, bet no bildēm redzētā pieņemu, ka rezultāti ir ļoti nopietni.
  • Rīgā, aptuveni 5-7 km no Rīgas centra, ir uzsākta amonija nitrāta (un citu ķīmisko vielu) pārkraušanas termināla būvniecība. Ar gada jaudu - 150 tūkst. tonnu amonija nitrāta gadījumā, bet kopējā ķīm. vielu pārkraušanas jauda pie 2 milj. tonnu gadā. Un ar uzglabāšanas apjomiem, kas ir daudz lielāki par Teksasas rūpnīcās sprāgušajiem apjomiem. (te ir labs blogs par šo tēmu)
Vislielāko bažu raisa apjomi - Teksasā šodien uzgāja gaisā pēc dažādiem informācijas avotiem 20 - 200 tonnu amonija nitrāta. 1947.gadā, kad sprādziens nogalināja vairāk par 500 cilvēkiem, uzsprāga 2300 tonnas. Bet Rīgā būvē pārkaušanas terminālu ar 6 rezervuāriem no kuriem katrs ir ar 25000  uzglabāšanas jaudām... Cik saprotu 2 no šiem rezervuāriem paredzēti tieši amonija nitrātam.

Es saprotu, ka investīcijas tās ir milzīgas, nodokļu ieņēmumi, darba vietas un gan jau kādam/-iem ir arī labs otkats, bet vai tiešām nevarēja šo projektu pabīdīt pa tālāk no Rīgas centra? Negribētu būt pat 20km tuvumā, kad (nedod Dievs) kaut kas atgadītos.

Un otrs apstāklis - amonija nitrātu LV transportē ar dzelzceļa palīdzību - turklāt, ja nekļūdos, tad arī caur vietām ar augstu apdzīvotības blīvumu. Gribētos, ka arī LDz informē kādos maršrutos šo kravu pārvadā un kāda ir rīcība avārijas gadījumos. Vispār - pārāk daudz par šo tēmu nerakstīšu, ja ir interese:
Nedomāju, ka projektu var un jau šobrīd vajag apturēt. Tomēr esmu pārliecināts, ka 95% Rīgas iedzīvtoāju neapzinās kāda "atombumba" patiesībā atrodas Rīgā. Ceru, ka gan RD, gan pats Uralchem (Uralchem sevi mēģina pozicionēt kā soc. atbildīgu uzņēmumu - investē skolā, kultūrā utt., tādēļ ceru, ka izvērst informācijas kampaņu arī ir viņu plānos) tomēr aktīvāk izvērsīs informācijas kampaņu par to, kas ir tas, ko pārkrauj, kādi ir drošības standarti, un kas Rīgas iedzīvotājiem, drošības iestādēm ir jādara iespējamās avārijas gadījumā. Kā arī cilvēkiem ir jāzina, kādam paaugstinātas bīstamības objektam tuvumā viņi dzīvo, strādā un skolā laiž bērnus.

Labs TV5 sižets par šo tēmu. (papildināts 20.04.2013.)

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Ceļotāju un vēderprieku baudītāju sapņu galamērķis – Kampānija Itālijā (Neapole, Sorento, Amalfi)

Amalfi pludmale Cik es sevi atceros, man Itālija nekad nav asociējusies ar Romas kultūrvēsturi, Florences mākslas pārbagātību vai Milānas moderno šiku. Nē, tā vietā Itālija man galvenokārt saistās ar Neapoli un tās vareno ainu, kur virs pilsētas paceļas Vezuvs. Ar tomātiem, ar picu, ar sieru un šķiņķiem/desām, ar citroniem, ar neskaitāmiem pastu ēdieniem, ar vīniem, liķieriem utt. Ir strīdīgs jautājums par to, kura ir Itālijas gastronomiskākā daļa, bet manā uztverē tieši Kampānija ir viena no galvenajām – tajā cēlusies pica, arī pastas pirmsākumi meklējumi tur, nemaz nerunājot par ne tik izteiktiem kulta ēdieniem. Tāpēc tas bija tikai laika jautājums, kad nokļūšu Kampānijā. Laiks gan ir nepielūdzams... kaut kā sanāca krustu šķērsu izbraukāt pārējo Eiropu, izbraukt ārpus Eiropas, vairākas reizes paceļot pa Itāliju, bet Kampāniju neredzēt. Pēdējā laikā konstatēju, ka katrs nākamais mūsu ceļojums kļūst aizvien avantūriskāks. Izvēlamies vietu, nopērkam biļetes, pierezervējam v

Azoru salas - vieta, kur atgriezties

Motivācija un gatavošanās Visu laiku kopš 2013. gada pavasara, kad mēs ar Polundru apmeklējām Portugālei piederošās Azoru salas, laiku pa laikam domās atgriezāmies tur. 9 salu arhipelāgs uz mums atstāja tik lielu iespaidu, ka nespējām tik vaļā no uzmācīgas domas turp doties vēlreiz. Šo divu gadu laikā, ar mums ir sazinājušies daudz cilvēku, kas sekojot mūsu ceļojuma aprakstam, ir atklājuši sev Azoru salas. Arī mūsu Azoru salu draugi ir ziņojuši, ka mūsu pēdās pēkšņi sākusies latviešu tūristu plūsma. Patīkami, ka izdevies latviešiem atklāt šo skaistumu. Šogad, plānojot ceļojumu septembra mēnesim, primārā doma bija par došanos uz Patagoniju. Bet savelkot kopā ceļojuma budžetu, sapratām, ka “pacelt” šogad to nespējam – jāplāno laicīgāk, jāmeklē lētās biļetes, jāmeklē “gali” paziņu lokā, kas var palīdzēt ar naktsmītnēm. Tad nu atlikām to uz citu reizi. Tad nu likās, ka šī varētu būt tā reize, kad vērts doties uz Azorām – aizbraukt uz salu arhipelāga tālāko stūri – Flores un Corvo , ai