Pāriet uz galveno saturu

Ķīlis prom, gaviles - LV izglītības sistēma glābta!

"Ķīlis prom, gaviles - LV izglītības sistēma glābta!" - šķiet, ka šobrīd tāds noskaņojums valda. Vismaz, ja palasa twitteri vai rakstu par Ķīli komentārus. Savukārt man ir žēl, ka LV politizētā vide nokāva potenciāli labu vīziju. N-tos gadus tiek kladzināts, ka nepieciešamas reformas izglītības un veselības jomās, tik katrs jēdzienu "reforma" saprot pa savam. Šķiet LV dominē vēlme pēc reformas, kurā nevienam nesāpētu, neviens netiktu atlaists, neviens netraucētu turpināt darīt bezjēdzīgu darbu un vispār, būtu labi, ja reformas gaitā palielinātu algu.

Jā, Ķīlis pieļāva kļūdas. Atnāca, izdzenāja sev riņķī visus, arī tos, kas vēlākos posmos iespējams būtu noderējuši. Tomēr nevar noliegt, ka viņam vismaz bija jēdzīga vīzija, ko pasākt ar izglītības sistēmu. Man personiski, šis bija viens no tiem ministriem, kas atstāja vismaz nelielu cerību par to, ka LV ilgtermiņā viss būs labi. Jebkurā gadījumā, novēlu Ķīļa kungam veselību un panākumus turpmākajā darbības jomā.

Visvairāk mani šobrīd tracina apmierinātie purni, kas tagad triumfējoši saka: "Mēs taču teicām, ka reforma ir muļķīga, nekas neizdosies". Studenti priecīgi, pasniedzēji priecīgi. Viss jauki. Tik žēl, ka izglītības kvalitāte LV ir...nav. Ok, par pamatizglītību un vidējo izglītību es neesmu pietiekami kompetents spriest, bet, kas attiecas uz profesionālo un augstāko izglītību, tad situācija ir bēdīga. LV bezdarbs ir virs 10%, tajā pat laikā darba devēji sūdzas, ka nav kvalificētu darbinieku (un es nerunāju šoreiz par sagaidāmo un nodrošināto algu mismatch). Tas ir acīmredzams profesionālās izglītības trūkums. Pēc vidusskolas cilvēki tiek rauti iekšā augstākajā izglītībā, nešķirojot - vajag viņiem un tautsaimniecībai to, vai nevajag...

Par augstāko izglītību es vispār gribētu teikt, ka reforma šeit nepalīdzēs. Te ir vajadzīga revolūcija. Piemērs, no manas dzīves. Man nebija līdzekļu, lai doties studēt uz ārzemēm, lai arī būtu vēlējies. Tādēļ studēju tepat - LU EVF. Bakalaura studijas - ok, viss jauns, kaut ko pat iemācījos, bet jau ap 2.kursu sapratu, ka kaut kas nav. Pasniedzēji liek izcilas atzīmes, par mēreniem darbiem, studenti nav ieinteresēti studiju procesā, pasniedzēji arī zaudējuši motivāciju... Bakalaurā bija 2-3 studiju kursi, kas šķita, ka atkārtojas... klusēju. Jo biju budžetā, saņēmu stīpu un viss bija labi. Un visi klusēja. Arī tie, kas maksāja par izglītību. Tātad - maksāja, klausījās vienus un tos pašus kursus un ieguva diplomus. Bet jautrība sākās tik maģistratūrā. Visu laiku bakalaurā mums stāstīja, ka īstā studēšana sāksies tik maģistratūrā. :D Kaut kā nebiju pārsteigts, ka maģistratūrā pasniedza tos pašus studiju kursus, ko bakalaurā - tajā pašā līmenī, no tiem pašiem materiāliem/slaidiem... Un par to maksā budžets, t.i. - sabiedrība, par to maksā makas studenti. Visumā ērta pozīcija - studentiem nav jāpiepūlās - var diplomu pilnīgi legāli nopirkt, pasniedzējiem nav jāiespringst.
Protams, ja galva ir uz pleciem, tad studenti arī šādā vidē var iegūt vērtīgas zināšanas - iet diskutēt ar pasniedzējiem, mācīties papildus utt. Nevar teikt, ka visi pasniedzēji ir slikti utt. Drīzāk jautājums par sistēm. Un šāda sistēma nav tikai LU EVF - to es vnk esmu izjutis uz savas ādas. Līdzīgi pēc nostāstiem ir citās fakultātēs, citās augstskolās.

Ķīlis to visu ir redzējis, un viņš ir redzējis rietumu izglītību. Problēma laikam ir tāda, ka viņš gribēja 2-3 gados pārlekt no viena modeļa, uz otru. Acīmredzot kapteinis stūri pagrieza par strauju...

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Bronza Tamperē

 Nav jau daudz ko rakstīt, paši visu redzējāt. Mums bija tā priekšrocība būt Tamperē, arēnā. Laikam ir bijis vērts dzīvot Somijā pēdējos sešus gadus, kaut vai, lai piedzīvotu 28.maija vakaru Tamperē. Hokeja spēle paliks vēstures grāmatām, bet man atmiņās paliks notiekošais pašā arēnā un ne-latviešu reakcijas uz notiekošo. Mums, LV hokeja faniem, šāda atmosfēra gadu gaitā ir kļuvusi par normu, bet šo fenomenu nepiedzīvojošajiem – maigi izsakoties -  pārsteigums. Ienākot arēnā, trokšņa un emociju vilnis ir tik spēcīgs, ka "gāž no kātiem". Grūti teikt, cik tieši LV fanu vakar bija arēnā. Kopumā spēli apmeklēja 11 tūkstoši skatītāju. Formāli, no Latvijas, šķiet bija kādi 5-8 tūkstoši (redzēju arī daudz vietējo latviešu). Cik cilvēku fanoja par Latviju? 10,9 tūkstoši. Ja ne vairāk. :D Par Latvijas vārtu guvumiem priecājās Kanādieši, Somi, Vācieši un pat tie daži retie Zviedri (kas vēl joprojām dusmojās uz Latviju, jo sarkanbaltsarkano vietā gaidīja atpakaļ Tamperē savu komandu

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Ceļotāju un vēderprieku baudītāju sapņu galamērķis – Kampānija Itālijā (Neapole, Sorento, Amalfi)

Amalfi pludmale Cik es sevi atceros, man Itālija nekad nav asociējusies ar Romas kultūrvēsturi, Florences mākslas pārbagātību vai Milānas moderno šiku. Nē, tā vietā Itālija man galvenokārt saistās ar Neapoli un tās vareno ainu, kur virs pilsētas paceļas Vezuvs. Ar tomātiem, ar picu, ar sieru un šķiņķiem/desām, ar citroniem, ar neskaitāmiem pastu ēdieniem, ar vīniem, liķieriem utt. Ir strīdīgs jautājums par to, kura ir Itālijas gastronomiskākā daļa, bet manā uztverē tieši Kampānija ir viena no galvenajām – tajā cēlusies pica, arī pastas pirmsākumi meklējumi tur, nemaz nerunājot par ne tik izteiktiem kulta ēdieniem. Tāpēc tas bija tikai laika jautājums, kad nokļūšu Kampānijā. Laiks gan ir nepielūdzams... kaut kā sanāca krustu šķērsu izbraukāt pārējo Eiropu, izbraukt ārpus Eiropas, vairākas reizes paceļot pa Itāliju, bet Kampāniju neredzēt. Pēdējā laikā konstatēju, ka katrs nākamais mūsu ceļojums kļūst aizvien avantūriskāks. Izvēlamies vietu, nopērkam biļetes, pierezervējam v

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

La Spezia un Cinque terre – Ligūrijas pērles

Pēc pavadītajām dienām valsts "iekšienē", t.i. prom no jūras, devāmies uz Ligūriju, kur plānojām uz 3 dienām apmesties pie nu jau slavenajiem Cinque terre ciematiņiem. Pēdējās dienas rītā, ko pavadījām Florencē, aizdevāmies nedaudz pabrokastot, pēc kā devāmies uz staciju un stundas braucienā nokļuvām līdz Pizai. Uz vilcienu gan kārtējo reizi pamatīgi skrējām…lai pasēdētu un pagaidītu kamēr vilciens atkal kavējas savas 10-15 minūtes. J Tas jau bija kļuvis par normu – vilcieni laicīgi neatiet. Viena no retajām autora bildēm, Riomaggiore Ieteikums, ja izdomājat, tāpat kā mēs, tikai pieturēt Pizā uz dažām stundām. Ja dodaties turp ar visām ceļa somām, tad prātīgāk kāpt laukā Pisa Centrale stacijā, nevis Pisa S.Rossore , jo pirmajā ir pieejama mantu glabātava. Ja braucat no Florences puses, tad tā atrodas uz pirmā perona (stacijas ēkā) ar ieeju tajā galā, no kurienes pienāk vilciens no Florences. Iesaku pasteigties, jo viss vilciens meklē šo vietu un jau pēc pāris