Tuesday, April 30, 2013

Ķīlis prom, gaviles - LV izglītības sistēma glābta!

"Ķīlis prom, gaviles - LV izglītības sistēma glābta!" - šķiet, ka šobrīd tāds noskaņojums valda. Vismaz, ja palasa twitteri vai rakstu par Ķīli komentārus. Savukārt man ir žēl, ka LV politizētā vide nokāva potenciāli labu vīziju. N-tos gadus tiek kladzināts, ka nepieciešamas reformas izglītības un veselības jomās, tik katrs jēdzienu "reforma" saprot pa savam. Šķiet LV dominē vēlme pēc reformas, kurā nevienam nesāpētu, neviens netiktu atlaists, neviens netraucētu turpināt darīt bezjēdzīgu darbu un vispār, būtu labi, ja reformas gaitā palielinātu algu.

Jā, Ķīlis pieļāva kļūdas. Atnāca, izdzenāja sev riņķī visus, arī tos, kas vēlākos posmos iespējams būtu noderējuši. Tomēr nevar noliegt, ka viņam vismaz bija jēdzīga vīzija, ko pasākt ar izglītības sistēmu. Man personiski, šis bija viens no tiem ministriem, kas atstāja vismaz nelielu cerību par to, ka LV ilgtermiņā viss būs labi. Jebkurā gadījumā, novēlu Ķīļa kungam veselību un panākumus turpmākajā darbības jomā.

Visvairāk mani šobrīd tracina apmierinātie purni, kas tagad triumfējoši saka: "Mēs taču teicām, ka reforma ir muļķīga, nekas neizdosies". Studenti priecīgi, pasniedzēji priecīgi. Viss jauki. Tik žēl, ka izglītības kvalitāte LV ir...nav. Ok, par pamatizglītību un vidējo izglītību es neesmu pietiekami kompetents spriest, bet, kas attiecas uz profesionālo un augstāko izglītību, tad situācija ir bēdīga. LV bezdarbs ir virs 10%, tajā pat laikā darba devēji sūdzas, ka nav kvalificētu darbinieku (un es nerunāju šoreiz par sagaidāmo un nodrošināto algu mismatch). Tas ir acīmredzams profesionālās izglītības trūkums. Pēc vidusskolas cilvēki tiek rauti iekšā augstākajā izglītībā, nešķirojot - vajag viņiem un tautsaimniecībai to, vai nevajag...

Par augstāko izglītību es vispār gribētu teikt, ka reforma šeit nepalīdzēs. Te ir vajadzīga revolūcija. Piemērs, no manas dzīves. Man nebija līdzekļu, lai doties studēt uz ārzemēm, lai arī būtu vēlējies. Tādēļ studēju tepat - LU EVF. Bakalaura studijas - ok, viss jauns, kaut ko pat iemācījos, bet jau ap 2.kursu sapratu, ka kaut kas nav. Pasniedzēji liek izcilas atzīmes, par mēreniem darbiem, studenti nav ieinteresēti studiju procesā, pasniedzēji arī zaudējuši motivāciju... Bakalaurā bija 2-3 studiju kursi, kas šķita, ka atkārtojas... klusēju. Jo biju budžetā, saņēmu stīpu un viss bija labi. Un visi klusēja. Arī tie, kas maksāja par izglītību. Tātad - maksāja, klausījās vienus un tos pašus kursus un ieguva diplomus. Bet jautrība sākās tik maģistratūrā. Visu laiku bakalaurā mums stāstīja, ka īstā studēšana sāksies tik maģistratūrā. :D Kaut kā nebiju pārsteigts, ka maģistratūrā pasniedza tos pašus studiju kursus, ko bakalaurā - tajā pašā līmenī, no tiem pašiem materiāliem/slaidiem... Un par to maksā budžets, t.i. - sabiedrība, par to maksā makas studenti. Visumā ērta pozīcija - studentiem nav jāpiepūlās - var diplomu pilnīgi legāli nopirkt, pasniedzējiem nav jāiespringst.
Protams, ja galva ir uz pleciem, tad studenti arī šādā vidē var iegūt vērtīgas zināšanas - iet diskutēt ar pasniedzējiem, mācīties papildus utt. Nevar teikt, ka visi pasniedzēji ir slikti utt. Drīzāk jautājums par sistēm. Un šāda sistēma nav tikai LU EVF - to es vnk esmu izjutis uz savas ādas. Līdzīgi pēc nostāstiem ir citās fakultātēs, citās augstskolās.

Ķīlis to visu ir redzējis, un viņš ir redzējis rietumu izglītību. Problēma laikam ir tāda, ka viņš gribēja 2-3 gados pārlekt no viena modeļa, uz otru. Acīmredzot kapteinis stūri pagrieza par strauju...