Pāriet uz galveno saturu

Ķīlis prom, gaviles - LV izglītības sistēma glābta!

"Ķīlis prom, gaviles - LV izglītības sistēma glābta!" - šķiet, ka šobrīd tāds noskaņojums valda. Vismaz, ja palasa twitteri vai rakstu par Ķīli komentārus. Savukārt man ir žēl, ka LV politizētā vide nokāva potenciāli labu vīziju. N-tos gadus tiek kladzināts, ka nepieciešamas reformas izglītības un veselības jomās, tik katrs jēdzienu "reforma" saprot pa savam. Šķiet LV dominē vēlme pēc reformas, kurā nevienam nesāpētu, neviens netiktu atlaists, neviens netraucētu turpināt darīt bezjēdzīgu darbu un vispār, būtu labi, ja reformas gaitā palielinātu algu.

Jā, Ķīlis pieļāva kļūdas. Atnāca, izdzenāja sev riņķī visus, arī tos, kas vēlākos posmos iespējams būtu noderējuši. Tomēr nevar noliegt, ka viņam vismaz bija jēdzīga vīzija, ko pasākt ar izglītības sistēmu. Man personiski, šis bija viens no tiem ministriem, kas atstāja vismaz nelielu cerību par to, ka LV ilgtermiņā viss būs labi. Jebkurā gadījumā, novēlu Ķīļa kungam veselību un panākumus turpmākajā darbības jomā.

Visvairāk mani šobrīd tracina apmierinātie purni, kas tagad triumfējoši saka: "Mēs taču teicām, ka reforma ir muļķīga, nekas neizdosies". Studenti priecīgi, pasniedzēji priecīgi. Viss jauki. Tik žēl, ka izglītības kvalitāte LV ir...nav. Ok, par pamatizglītību un vidējo izglītību es neesmu pietiekami kompetents spriest, bet, kas attiecas uz profesionālo un augstāko izglītību, tad situācija ir bēdīga. LV bezdarbs ir virs 10%, tajā pat laikā darba devēji sūdzas, ka nav kvalificētu darbinieku (un es nerunāju šoreiz par sagaidāmo un nodrošināto algu mismatch). Tas ir acīmredzams profesionālās izglītības trūkums. Pēc vidusskolas cilvēki tiek rauti iekšā augstākajā izglītībā, nešķirojot - vajag viņiem un tautsaimniecībai to, vai nevajag...

Par augstāko izglītību es vispār gribētu teikt, ka reforma šeit nepalīdzēs. Te ir vajadzīga revolūcija. Piemērs, no manas dzīves. Man nebija līdzekļu, lai doties studēt uz ārzemēm, lai arī būtu vēlējies. Tādēļ studēju tepat - LU EVF. Bakalaura studijas - ok, viss jauns, kaut ko pat iemācījos, bet jau ap 2.kursu sapratu, ka kaut kas nav. Pasniedzēji liek izcilas atzīmes, par mēreniem darbiem, studenti nav ieinteresēti studiju procesā, pasniedzēji arī zaudējuši motivāciju... Bakalaurā bija 2-3 studiju kursi, kas šķita, ka atkārtojas... klusēju. Jo biju budžetā, saņēmu stīpu un viss bija labi. Un visi klusēja. Arī tie, kas maksāja par izglītību. Tātad - maksāja, klausījās vienus un tos pašus kursus un ieguva diplomus. Bet jautrība sākās tik maģistratūrā. Visu laiku bakalaurā mums stāstīja, ka īstā studēšana sāksies tik maģistratūrā. :D Kaut kā nebiju pārsteigts, ka maģistratūrā pasniedza tos pašus studiju kursus, ko bakalaurā - tajā pašā līmenī, no tiem pašiem materiāliem/slaidiem... Un par to maksā budžets, t.i. - sabiedrība, par to maksā makas studenti. Visumā ērta pozīcija - studentiem nav jāpiepūlās - var diplomu pilnīgi legāli nopirkt, pasniedzējiem nav jāiespringst.
Protams, ja galva ir uz pleciem, tad studenti arī šādā vidē var iegūt vērtīgas zināšanas - iet diskutēt ar pasniedzējiem, mācīties papildus utt. Nevar teikt, ka visi pasniedzēji ir slikti utt. Drīzāk jautājums par sistēm. Un šāda sistēma nav tikai LU EVF - to es vnk esmu izjutis uz savas ādas. Līdzīgi pēc nostāstiem ir citās fakultātēs, citās augstskolās.

Ķīlis to visu ir redzējis, un viņš ir redzējis rietumu izglītību. Problēma laikam ir tāda, ka viņš gribēja 2-3 gados pārlekt no viena modeļa, uz otru. Acīmredzot kapteinis stūri pagrieza par strauju...

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Negaidītais Turkmēņu plovs Dubajā

Decembra otrajā pusē beidzot izrāvāmies no sava darbs-mājas-bērna slimošana trijstūra. Šoreiz izbēgām uz Dubaju, Apvienotajos Arābu Emirātos. Pēc ilgākiem laikiem izbēgām no Eiropas. Teikšu godīgi, Dubaja nekad ne tuvu nav bijusi mans sapņu galamērķis. Pilsēta, kas izaugusi mazliet nekurienes vidū, tuksnešu ieskauta, mani neuzrunāja. Tajā pašā laikā, šoreiz izvēli noteica faktoru kombinācija - “logs” Covid ierobežojumos (knapi, knapi paspējām), nu jau gandrīz trīsgadnieces faktors un attiecīgi vēlme pēc ērta transporta, kā arī vēlme pēc silta klimata pēc n-to rudens vīrusu pārslimošanas. Šādām prasībām no Helsinkiem nemaz tik daudz opciju nav - Kanāriju salas/Malaga (bet laikapstākļi var būt visādi decembrī), Taizeme - bet patāls lidojums, ja ir tik nedēļa laika, tad īsti neatmaksājas), kā arī Dubaja. Izvēle krita par labu Dubajai, jo 6-7h tiešais lidojums ar Finnair, ap 25-28C gaisa temperatūra un ap 23-24C ūdens temperatūra. Lidojām ar Finnair, par biļešu cenām nemācēšu teikt, iz

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Tēva lomai - 4

Kādu laiku atpakaļ rakstīju šo tekstu par randiņu ar meiteni . Meitai šonedēļ dzimšanas diena - 4 gadi. Attiecīgi arī manai tēva lomai - 4. Man pašam īsti vairs netop skaidrs, kur tas laiks ir palicis. Un jubileja šoreiz ir vismaz mazliet saldskāba. No vienas puses forši, ka jau liela meitene, ar spēcīgu "ES", savām interesēm, spējām, iebildumiem utt. Forši, ka var sarunāt lietas. Pamazām laika un vietas dimensija nostiprinās – saprot kas ir Carnikava, kas ir Helsinki. Saprot, gadalaikus un gaida lielākus notikumus. No otras puses - tik ļoti gribās, lai vēl kaut mazliet nesteigtos ar pieaugšanu. Lai  tētis vēl kādu brīdi būtu draugs, palīgs un varonis. Lai joprojām var priecāties kā par lielām lietā, tā maziņām. Lai joprojām viņu var pārsteigt ar ko tādu, kas mums ir ikdiena. Ar prātu gan saprotu, ka šis vilciens pamazām aizdodas.  Šodien domāju, kādi ir bijuši šie četri gadi. Interesanti ir tas, ka smadzenes dzēš vai vismaz pamatīgi bloķē visu negatīvo - negulētās naktis, ta

Azoru salas - vieta, kur atgriezties

Motivācija un gatavošanās Visu laiku kopš 2013. gada pavasara, kad mēs ar Polundru apmeklējām Portugālei piederošās Azoru salas, laiku pa laikam domās atgriezāmies tur. 9 salu arhipelāgs uz mums atstāja tik lielu iespaidu, ka nespējām tik vaļā no uzmācīgas domas turp doties vēlreiz. Šo divu gadu laikā, ar mums ir sazinājušies daudz cilvēku, kas sekojot mūsu ceļojuma aprakstam, ir atklājuši sev Azoru salas. Arī mūsu Azoru salu draugi ir ziņojuši, ka mūsu pēdās pēkšņi sākusies latviešu tūristu plūsma. Patīkami, ka izdevies latviešiem atklāt šo skaistumu. Šogad, plānojot ceļojumu septembra mēnesim, primārā doma bija par došanos uz Patagoniju. Bet savelkot kopā ceļojuma budžetu, sapratām, ka “pacelt” šogad to nespējam – jāplāno laicīgāk, jāmeklē lētās biļetes, jāmeklē “gali” paziņu lokā, kas var palīdzēt ar naktsmītnēm. Tad nu atlikām to uz citu reizi. Tad nu likās, ka šī varētu būt tā reize, kad vērts doties uz Azorām – aizbraukt uz salu arhipelāga tālāko stūri – Flores un Corvo , ai