Pāriet uz galveno saturu

LM glābšana ar savu maku - kāpēc nē?

Palasīju komentārus par LM glābšanu vai neglābšanu. Cilvēki dalās aptuveni 50/50. Viens viedoklis ir, ka tiem "zagļiem vairs nevienu centu nedrīkst dot", otrs "darbinieki nav vainīgi, ka tā ir sanācis, jāglābj".

Ņemot vērā to, ka valdības rocība nekāda lielā nav, tad visticamāk, lai glābtu LM būs nepieciešami citi risinājumi. Investors? Jā, iespējams. Bet īsti neticu, ka šā brīža Eiropas metalurģijas tirgus situācijā ir iespējams atrast investoru. Varbūt Ķīna, Krievija, bet cerības nav lielas.

Zaharins sola ieķīlāt akcijas? Smieklīgi... viņš laikam nav pamanījis, ka pāris nedēļas atpakaļ viņš pats tās ir bijis gatavs atdot par velti, kas arī aptuveni norāda to vērtību. Šodien starp citu Rīgas biržā atsāka tirgot LM akcijas. Pieprasījums ap 10 santīmiem, piedāvājums ap latu... loģiski, ka neviens darījums nenotika...

Ne velti pieminēju Rīgas Fondu biržu. Uzņēmums kotējas biržā. Tad kāpēc tāpat kā visās civilizētajās valstīs neizmantot biržas instrumentu? Šobrīd kotācijā ir 17 milj. akciju. Ja jau akcionāri ir gatavi darīt VISU, lai glābtu uzņēmumu, tad lai palielina publiskā piedāvājumā pieejamo akciju skaitu līdz teiksim 40 milj. akcijām. Tas radītu virkni iespēju:
  • Ja kāds no tagadējiem akcionāriem visu šo spēlīšu rezultātā patiesībā grib iegūt lielāku teikšanu - lūdzu, pārsoli konkurentus;
  • Ja iedzīvotāji ir gatavi piedalīties uzņēmuma glābšanā - lūdzu;
  • Ja darbinieki ir gatavi piedalīties sava darba devēja glābšanā - lūdzu;
  • Ja valsts grib glābt un kļūt par akcionāru - lūdzu;
  • Ja potenciālais investors - lūdzu;
  • + process caur biržu būtu daudz "caurspīdīgāks" nekā citos līdzīgos gadījumos.
Lai darbojas normāli tirgus likumi. Savādāk Delfu komentāros visi ir LM glābēji. Tagad kliegt, ka jāglābj par nodokļu maksātāju naudu un pēc tam pārmest, ka valsts tērēja budžeta līdzekļus nav liela māka. Lūdzu - lai akcijas ir publiskā piedāvājumā un katrs ar savu maku parāda savu pārliecību. :)

Es personīgi neticu metalurģijas nozarei Eiropā pie esošajiem nosacījumiem (Eiropā ir milzīga pārprodukcija, nozares konsolidācija, nākotnes perspektīvas nelabvēlīgas), tādēļ es LM akcijas nepirktu. Bet iespējams, ka kāds tic - un šiem iedzīvotājiem/uzņēmējiem/investoriem ir jādod iespēja.

Ceru, ka nasdaqomxbaltic aktīvāk iesaistīties tieši šāda risinājuma virzīšanai tālāk. Pieņemu, ka ir kādi ierobežojumi, kas neļauj izmantot šo instrumentu, bet vismaz diskusijai par šo tēmu ir jābūt.

Ja šis instruments nenostrādā, tad lai ir klasisks maksātnespējas process (vienīgi jāuzmanās ar maksātnespējas procesa uzraudzību) un valdībai jāstrādā pie tā kā efektīvi izmantot rīcībā esošo infrastruktūru un cilvēkus.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Bronza Tamperē

 Nav jau daudz ko rakstīt, paši visu redzējāt. Mums bija tā priekšrocība būt Tamperē, arēnā. Laikam ir bijis vērts dzīvot Somijā pēdējos sešus gadus, kaut vai, lai piedzīvotu 28.maija vakaru Tamperē. Hokeja spēle paliks vēstures grāmatām, bet man atmiņās paliks notiekošais pašā arēnā un ne-latviešu reakcijas uz notiekošo. Mums, LV hokeja faniem, šāda atmosfēra gadu gaitā ir kļuvusi par normu, bet šo fenomenu nepiedzīvojošajiem – maigi izsakoties -  pārsteigums. Ienākot arēnā, trokšņa un emociju vilnis ir tik spēcīgs, ka "gāž no kātiem". Grūti teikt, cik tieši LV fanu vakar bija arēnā. Kopumā spēli apmeklēja 11 tūkstoši skatītāju. Formāli, no Latvijas, šķiet bija kādi 5-8 tūkstoši (redzēju arī daudz vietējo latviešu). Cik cilvēku fanoja par Latviju? 10,9 tūkstoši. Ja ne vairāk. :D Par Latvijas vārtu guvumiem priecājās Kanādieši, Somi, Vācieši un pat tie daži retie Zviedri (kas vēl joprojām dusmojās uz Latviju, jo sarkanbaltsarkano vietā gaidīja atpakaļ Tamperē savu komandu

Tēva lomai - 4

Kādu laiku atpakaļ rakstīju šo tekstu par randiņu ar meiteni . Meitai šonedēļ dzimšanas diena - 4 gadi. Attiecīgi arī manai tēva lomai - 4. Man pašam īsti vairs netop skaidrs, kur tas laiks ir palicis. Un jubileja šoreiz ir vismaz mazliet saldskāba. No vienas puses forši, ka jau liela meitene, ar spēcīgu "ES", savām interesēm, spējām, iebildumiem utt. Forši, ka var sarunāt lietas. Pamazām laika un vietas dimensija nostiprinās – saprot kas ir Carnikava, kas ir Helsinki. Saprot, gadalaikus un gaida lielākus notikumus. No otras puses - tik ļoti gribās, lai vēl kaut mazliet nesteigtos ar pieaugšanu. Lai  tētis vēl kādu brīdi būtu draugs, palīgs un varonis. Lai joprojām var priecāties kā par lielām lietā, tā maziņām. Lai joprojām viņu var pārsteigt ar ko tādu, kas mums ir ikdiena. Ar prātu gan saprotu, ka šis vilciens pamazām aizdodas.  Šodien domāju, kādi ir bijuši šie četri gadi. Interesanti ir tas, ka smadzenes dzēš vai vismaz pamatīgi bloķē visu negatīvo - negulētās naktis, ta

Vēlais pavasaris

Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā.  Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas . Tas, kas mani neda