Pāriet uz galveno saturu

Uz mūžu notiesātā atbrīvošana? Vai vajag?

Izlasīju šo: http://www.delfi.lv/news/national/politics/pirmo-reizi-latvijas-vesture-muzinieks-ludzis-apzelosanu.d?id=43256113

Un tagad pats domāju - ko būtu pareizāk darīt ar šādiem kadriem?
No vienas puses bail šādus laist laukā sabiedrībā... nogalinājis divus pudeles brāļus, nosēdējis 20 gadus cietumā (kas nav nekāda personisko attīstību veicinošā vide) un tagad grib ārā. Kāda cerība, ka cilvēks, kurš faktiski pēdējo reizi ārā ir bijis gandrīz vai vēl Padomju Savienībā pēkšņi ātri adaptēsies "veiksmes stāsta" ekonomikai, atradīs darbu, mitekli utt.? Tuva nullei... Probācijas dienests? Neticu.

No otras puses, katrs cietumnieks no valsts budžeta paņem ap 10 Ls diennaktī. Katrs. Mazliet tracinoši, ka nogalinot divus cilvēkus tiek nopelnīta "pilna pansija" ar 3x ēdināšanu, bet nekas nav jādara (ok, pārspīlēju - protams dzīve cietumā nav nekāda saldā dzīve). Bet, kāpēc citās valstīs cietumnieki tiek nodarbināti akmeņlauztuvēs, ogļu ieguvē, ceļu remontos, mežizstrādē - bet LV kārtīgi paēd, uzder aliņu un kaifo? Un tad vēl iznākot laukā domā, cik labi tomēr bija cietumā. Sistēmai ir jābūt tādai, ka cietumnieks, iznākot laukā no cietuma, nav ne mazākā mērā ieinteresēts tur atgriezties...

Turklāt vēl ir jautājums vai prezidents, kuram ikdienas grafiks tāpat ir noslogots, ir tā persona, kas var objektīvi pieņemt lēmumu par to vai ieslodzītais ir apžēlojams vai nē? Diez vai. Ok, saprotu, ka balstoties uz iepriekš izstrādātu rekomendāciju tas tiek darīts, bet jebkurā gadījumā gala lēmums prezidentam.

Manuprāt, vērtīgi būtu, ka uz mūžu notiesātajam cietumniekam vispirms tiktu dota iespēja strādāt kādā definētā pārejas periodā, bet paliekot ieslodzījumā (varbūt kombinējot ar vieglāka režīma cietumu). Un prezidents varētu vērtēt šī cietumnieka izredzes atgriezties sabiedrībā balstoties jau uz novērtējumu par cietumnieka darba ētiku, nevis to, ka "ēdis kārtīgi, nav cēlis nekārtības".

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedom

Sāremā - ātrais ceļojums "uz salām"

Bāka Sāremā pašos dienvidos - Sääre. Labā laikā varot redzēt LV. Kā jau rakstīju savā Pērnavas ceļojuma aprakstā , kaut kā ir sanācis, ka esmu izceļojis gan tuvākas, gan tālākas zemes, bet tepat kaimiņzemes zinu visai maz. Šogad tā nopietnāk ķērāmies klāt Igaunijas apsekošanai. Ja vasaras sākumā devāmies vienas dienas ceļojumā uz Pērnavu, tad nesen izlēmām doties tālāk - uz salām. Vispār skan neslikti. "Kur biji atvaļinājumā?" - "Salās". Automātiski nāk prātā kādas siltās zemes... bet ne šoreiz. Devāmies uz Sāremā ( Saaremaa ) un Muhu ( Muhu ) salām. Ar ko asociējas Sāremā man? Ar krāteri, ar SPA centru, ar seklu ūdeni jūrā. Atceros arī epizodi no LV ekstravagantā pavāra M.Sirmā raidījuma "Kulta ēdieni"  par Igauniju. Lai arī epizode bija būvēta ap Igauņu Kamu , atceros arī par Sāremā kadiķogām. Un faktiski tas arī viss - asociāciju vairs īsti nebija. Šis mini-ceļojums bija interesants ar to, ka īpaši to neplānojām. Tā kā Latvijā rudens šogad

Interneta veikali, kas sūta preces uz Latviju

Šodien iedomājos, ka nu jau ir pagājuši aptuveni 10 gadi kopš veicu savu pirmo pirkumu ārzemju interneta veikalā un ar to iesāku savu "starptautiskā šopinga" karjeru. :) Kopš tā laika esmu iepricies un tirgojis neskaitāmos i-neta veikalos - iedomājos, ka varbūt kādam mana pieredze var noderēt. eBay Protams, pasaulē populārākais interneta veikals ir eBay.com (vai attiecīgi .co.uk, .de, .it utt.). Caur eBay savulaik esmu pircis visu, ko vien var iedomāties - portatīvos datorus, fotoaparātus, drēbes, dažadas rezerves daļas sadzīves tehnikai, grāmatas un daudz, daudz ko citu. Iepērkoties ar eBay jāatcerās šādas lietas: Sūtot no Eiropas var nedomāt par PVN un muitas nodokli, bet sūtot no valstīm, kas nav ES, būs jāmaksā nodokļi. Par to vairāk šajā rakstā , jo sākot 2013.gadu atkal nelielas izmaiņas. Visbiežāk eBay vidē darīšana ir nevis ar profesionālu pārdevēju (uzņēmēju, vai kādu, kurš ar to regulāri nodarbojas), bet gan vienkārši cilvēku, kurš grib pārdot savā īpašumā e

Restorāns kā ierocis

Kinfildiešu sāgas kontekstā atcerējos sarunu ar vienu ārzemnieku, kuram Rīgā pieder ēdināšanas iestāde. Katru reizi, kad tikāmies uz kādu alu, agri vai vēlu saruna nonāca pie nodokļiem. Un nē - viņš nesūdzējās, ka Latvijā būtu pārāk augsti nodokļi. Un nē - nesūdzējās, ka būtu pārāk liela birokrātija. Tieši otrādi - dažreiz pa uzslavēja, teica ka salīdzinājumā ar savu mītnes zemi, LV ir vieglāk. Bet viņš sūdzējās…par kafejnīcu pāri ielai. Un to, kas nākamajā ielā. Un visām tām pārējām. Tām, par kurām viņš zināja, ka tās nemaksā nodokļus. Un dažreiz viņš bija izmisis - jo nolaidās rokas cīnīties dažādu spēles noteikumu spēlē. Katru reizi, kad vajadzēja noalgot darbinieku - faktiskā neto alga, ko varēja piedāvāt bija, zemāka, nekā spēja tās citas bodes - jo tur neto alga ir vienāda ar bruto algu.  Man ir žēl, ka kaut kāds uzpūsts neaizvietojama restorāna stāsts tiek veiksmīgi izmantots (un to dara tie paši cilvēki, kas jau piedalījušies visādu interesantu stāstu tapšanā), lai pastāstīt