Pāriet uz galveno saturu

AirBaltic komunikācijas pērles

Kārtējo reizi saskāros ar jautrību LV nacionālās aviokompānijas sakarā. Šoreiz pat ne par uzņēmuma finanšu lietām, par ko kaut kad rakstīju, bet gan par personīgo pieredzi komunikācijā ar uzņēmumu. Lietas būtība tāda, rīt lidoju reisā Rīga-Londona(Gatwick)-Porto.

Kādu laiciņu atpakaļ rakstīju uz AirBaltic - vai drīkstu izmantot tikai lidojuma otro segmentu? Jo sagadīšanās pēc varētu būt Londonā agrāk. Uz to saņēmu atbildi no operatores, ka nē - tas savienotais reiss, tādēļ, ja nelidošu no paša sākuma, tad anulēsies arī otrs lidojums. Ok, sapratu. (pie šī atgriezīsimies raksta beigās)

Tālāk. Aizvakar sapratu, ka tas, ko es nopirku caur AirBaltic mājaslapu nav nekāds klasiskais codeshare flight... lidojuma numuri divi. Caur internetu piereģistrējos veiksmīgi lidojumam, jeb pirmajam tā segmentam. Radās loģisks jautājums - kā rīkoties ar otru segmentu? Starp lidojumiem, starpcitu, ir vien 1h40m. Priekš savienotā reisa vairāk kā pietiek, bet priekš diviem atsevišķiem reisiem Londonā -  ne vienmēr. Kāpēc par to sāku domāt? Jo, ja gadījumā Londonā, kas nav Šengenas zonā, man ir jāiet laukā no muitas zonas (cauri pasu kontrolei utt.) un pēc tam atkal jāčekojas iekšā un jāiet atkal visas drošības pārbaudes, tad iespējams 1h40m priekš tā ir par maz.

Bet stāsts ir par komunikāciju:
Izdomāju aizrakstīt e-pastu uz AirBaltic ar jautājumu, kur un kad dabūšu otrā segmenta boarding pass. Gaidīju atbildi, nesagaidīju un izdomāju uzzvanīt uz informatīvo tālruni, kur saņēmu pirmo versiju:
  • Jaunietis otrā klausules galā pārliecinoši klāstīja, ka Gatwick lidostā ir tranzīta zona, kur pie "speciāla galdiņa" varēšu saņemt boarding pass lidojuma otrajam segmentam. Nav jāpamet lidojumu zona, nav jāiet drošības pārbaudes - laika visam pietiks. Ok.
  • Iegāju Gatwick lidostas mājas lapā. http://www.gatwickairport.com/check-in-security/connecting/, kur rakstīts, ka
"If your baggage is through checked (mums nav bagāžas) and you already hold a boarding pass for your ownward flight, then simply follow signs for Flight Connections. There is no need to clear border control or Customs. If your baggage is not through checked you must collect it at Gatwick. Follow signs to baggage reclaim – you will need to pass through border control on your way – and then proceed to the check-in desk for your next flight."
Nekas nav minēts par tranzīta zonu un ko darīt tiem, kam nav bagāžas, bet nav arī boarding pass. Arī izpētot lidostas kartes kļuva skaidrs, ka iespējams vien pie geita var dabūt boarding pass, bet... forumos internetā lasu par cilvēkiem, kas saskārušies ar līdzīgu situāciju. Daudziem teikts, ka "lidojiet turp, tur Jums iedos biļeti nākamajam segmentam", bet rezultāts ir, ka otrā galā tiek blisinātas acis un liek iet pilno reģistrācijas ciklu, kas aizņem laiku un tiek nokavēts it kā savienotais reiss, par kuru gan AirBaltic nenes atbildību, jo tomēr nav savienotais reiss :)

Ok, nodomāju, ka uzticēšos AirBaltic informatīvajam tālrunim...bet šodien saņēmu beidzot atbildi uz savu kādu laiku atpakaļ izsūtīto e-pastu. Tomēr esot jāčekojas Rīgā līdz galam. :) Un acīmredzot jāsamaksā reģistrācijas nodeva, jo esmu izvēlējies lidojumu, uz kuru e-vidē nevar iečekoties? :D

Vienvārdsakot - man ir 4 varianti.
1) Braukt ātrāk uz lidostu un čekoties pie galdiņa, cerībā, ka iečekos līdz Porto + maksāt reģistrācijas nodevu. (tas nekas, ka boarding pass pirmajam lidojuma segmentam jau kabatā)
2) Lidot uz Londonu un cerēt, ka AirBaltic informatīvais tālrunis ir profesionalitātes kalngals :) un, ka tiešām pastāv tranzīta zona, par kuru lidostas mājas lapā nekas nav minēts.
3) Lidot uz Londonu un cerēt, ka paspēšu izskriet visas drošības pārbaudes un otru lidojumu iečekoties standarta procedūrā.
4) Mēģināt iečekoties otrajam lidojumam jau TAP mājas lapā.

Beigās apnika viss komunikācijas čakars, kur cilvēki, kas strādā vienā uzņēmumā sūta pretējos virzienos. Veiksmīgi reģistrējos otrajam lidosjuma segmentam jau caur TAP mājas lapu. Tik interesanti, ka neviens no AirBaltic to nespēja ieteikt. Interesanti būtu, ja, piemēram, RIMI pēc krējuma mani darbiniece sūtītu uz vienu tirdzniecības zāles galu, otra - uz otru galu, bet treša teiktu, ka krējumu vispār labāk nepirkt. Un kāda velna pēc, man atbildēja, ka nevaru izmantot tikai otro lidojuma segmentu??? (Ok, paši vainīgi - zaudēja papildus ienākumus).

Es saprotu, ka es, cilvēks, kurš lido pietiekami regulāri, var visu šo izmalt un saprast, bet ko darīt cilvēkiem, kas lido reti vai vispār pirmo reizi? Žēl, ka ReShape plānā acīmredzot ir aizmirsuši iestrādāt būtisku niansi - komunikāciju ar klientiem un to, ka nekādas jaunās lidmašīnas nesniegs aviokompānijai glābiņu, ja nebūs, kas ar tām lido...

Komentāri

  1. Vispār jau nevarēšana izmantot tikai otro segmentu ir diezgan klasika, palasi www.celakaja.lv, par to tur daudz, daudz ir rakstīts. Ir gan procesā likumdošana, kas ļaus izmantot jebkuru no segmentiem, bet šobrīd tā vēl nav spēkā.

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Negaidītais Turkmēņu plovs Dubajā

Decembra otrajā pusē beidzot izrāvāmies no sava darbs-mājas-bērna slimošana trijstūra. Šoreiz izbēgām uz Dubaju, Apvienotajos Arābu Emirātos. Pēc ilgākiem laikiem izbēgām no Eiropas. Teikšu godīgi, Dubaja nekad ne tuvu nav bijusi mans sapņu galamērķis. Pilsēta, kas izaugusi mazliet nekurienes vidū, tuksnešu ieskauta, mani neuzrunāja. Tajā pašā laikā, šoreiz izvēli noteica faktoru kombinācija - “logs” Covid ierobežojumos (knapi, knapi paspējām), nu jau gandrīz trīsgadnieces faktors un attiecīgi vēlme pēc ērta transporta, kā arī vēlme pēc silta klimata pēc n-to rudens vīrusu pārslimošanas. Šādām prasībām no Helsinkiem nemaz tik daudz opciju nav - Kanāriju salas/Malaga (bet laikapstākļi var būt visādi decembrī), Taizeme - bet patāls lidojums, ja ir tik nedēļa laika, tad īsti neatmaksājas), kā arī Dubaja. Izvēle krita par labu Dubajai, jo 6-7h tiešais lidojums ar Finnair, ap 25-28C gaisa temperatūra un ap 23-24C ūdens temperatūra. Lidojām ar Finnair, par biļešu cenām nemācēšu teikt, iz

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Tēva lomai - 4

Kādu laiku atpakaļ rakstīju šo tekstu par randiņu ar meiteni . Meitai šonedēļ dzimšanas diena - 4 gadi. Attiecīgi arī manai tēva lomai - 4. Man pašam īsti vairs netop skaidrs, kur tas laiks ir palicis. Un jubileja šoreiz ir vismaz mazliet saldskāba. No vienas puses forši, ka jau liela meitene, ar spēcīgu "ES", savām interesēm, spējām, iebildumiem utt. Forši, ka var sarunāt lietas. Pamazām laika un vietas dimensija nostiprinās – saprot kas ir Carnikava, kas ir Helsinki. Saprot, gadalaikus un gaida lielākus notikumus. No otras puses - tik ļoti gribās, lai vēl kaut mazliet nesteigtos ar pieaugšanu. Lai  tētis vēl kādu brīdi būtu draugs, palīgs un varonis. Lai joprojām var priecāties kā par lielām lietā, tā maziņām. Lai joprojām viņu var pārsteigt ar ko tādu, kas mums ir ikdiena. Ar prātu gan saprotu, ka šis vilciens pamazām aizdodas.  Šodien domāju, kādi ir bijuši šie četri gadi. Interesanti ir tas, ka smadzenes dzēš vai vismaz pamatīgi bloķē visu negatīvo - negulētās naktis, ta

Azoru salas - vieta, kur atgriezties

Motivācija un gatavošanās Visu laiku kopš 2013. gada pavasara, kad mēs ar Polundru apmeklējām Portugālei piederošās Azoru salas, laiku pa laikam domās atgriezāmies tur. 9 salu arhipelāgs uz mums atstāja tik lielu iespaidu, ka nespējām tik vaļā no uzmācīgas domas turp doties vēlreiz. Šo divu gadu laikā, ar mums ir sazinājušies daudz cilvēku, kas sekojot mūsu ceļojuma aprakstam, ir atklājuši sev Azoru salas. Arī mūsu Azoru salu draugi ir ziņojuši, ka mūsu pēdās pēkšņi sākusies latviešu tūristu plūsma. Patīkami, ka izdevies latviešiem atklāt šo skaistumu. Šogad, plānojot ceļojumu septembra mēnesim, primārā doma bija par došanos uz Patagoniju. Bet savelkot kopā ceļojuma budžetu, sapratām, ka “pacelt” šogad to nespējam – jāplāno laicīgāk, jāmeklē lētās biļetes, jāmeklē “gali” paziņu lokā, kas var palīdzēt ar naktsmītnēm. Tad nu atlikām to uz citu reizi. Tad nu likās, ka šī varētu būt tā reize, kad vērts doties uz Azorām – aizbraukt uz salu arhipelāga tālāko stūri – Flores un Corvo , ai