Pāriet uz galveno saturu

AirBaltic komunikācijas pērles

Kārtējo reizi saskāros ar jautrību LV nacionālās aviokompānijas sakarā. Šoreiz pat ne par uzņēmuma finanšu lietām, par ko kaut kad rakstīju, bet gan par personīgo pieredzi komunikācijā ar uzņēmumu. Lietas būtība tāda, rīt lidoju reisā Rīga-Londona(Gatwick)-Porto.

Kādu laiciņu atpakaļ rakstīju uz AirBaltic - vai drīkstu izmantot tikai lidojuma otro segmentu? Jo sagadīšanās pēc varētu būt Londonā agrāk. Uz to saņēmu atbildi no operatores, ka nē - tas savienotais reiss, tādēļ, ja nelidošu no paša sākuma, tad anulēsies arī otrs lidojums. Ok, sapratu. (pie šī atgriezīsimies raksta beigās)

Tālāk. Aizvakar sapratu, ka tas, ko es nopirku caur AirBaltic mājaslapu nav nekāds klasiskais codeshare flight... lidojuma numuri divi. Caur internetu piereģistrējos veiksmīgi lidojumam, jeb pirmajam tā segmentam. Radās loģisks jautājums - kā rīkoties ar otru segmentu? Starp lidojumiem, starpcitu, ir vien 1h40m. Priekš savienotā reisa vairāk kā pietiek, bet priekš diviem atsevišķiem reisiem Londonā -  ne vienmēr. Kāpēc par to sāku domāt? Jo, ja gadījumā Londonā, kas nav Šengenas zonā, man ir jāiet laukā no muitas zonas (cauri pasu kontrolei utt.) un pēc tam atkal jāčekojas iekšā un jāiet atkal visas drošības pārbaudes, tad iespējams 1h40m priekš tā ir par maz.

Bet stāsts ir par komunikāciju:
Izdomāju aizrakstīt e-pastu uz AirBaltic ar jautājumu, kur un kad dabūšu otrā segmenta boarding pass. Gaidīju atbildi, nesagaidīju un izdomāju uzzvanīt uz informatīvo tālruni, kur saņēmu pirmo versiju:
  • Jaunietis otrā klausules galā pārliecinoši klāstīja, ka Gatwick lidostā ir tranzīta zona, kur pie "speciāla galdiņa" varēšu saņemt boarding pass lidojuma otrajam segmentam. Nav jāpamet lidojumu zona, nav jāiet drošības pārbaudes - laika visam pietiks. Ok.
  • Iegāju Gatwick lidostas mājas lapā. http://www.gatwickairport.com/check-in-security/connecting/, kur rakstīts, ka
"If your baggage is through checked (mums nav bagāžas) and you already hold a boarding pass for your ownward flight, then simply follow signs for Flight Connections. There is no need to clear border control or Customs. If your baggage is not through checked you must collect it at Gatwick. Follow signs to baggage reclaim – you will need to pass through border control on your way – and then proceed to the check-in desk for your next flight."
Nekas nav minēts par tranzīta zonu un ko darīt tiem, kam nav bagāžas, bet nav arī boarding pass. Arī izpētot lidostas kartes kļuva skaidrs, ka iespējams vien pie geita var dabūt boarding pass, bet... forumos internetā lasu par cilvēkiem, kas saskārušies ar līdzīgu situāciju. Daudziem teikts, ka "lidojiet turp, tur Jums iedos biļeti nākamajam segmentam", bet rezultāts ir, ka otrā galā tiek blisinātas acis un liek iet pilno reģistrācijas ciklu, kas aizņem laiku un tiek nokavēts it kā savienotais reiss, par kuru gan AirBaltic nenes atbildību, jo tomēr nav savienotais reiss :)

Ok, nodomāju, ka uzticēšos AirBaltic informatīvajam tālrunim...bet šodien saņēmu beidzot atbildi uz savu kādu laiku atpakaļ izsūtīto e-pastu. Tomēr esot jāčekojas Rīgā līdz galam. :) Un acīmredzot jāsamaksā reģistrācijas nodeva, jo esmu izvēlējies lidojumu, uz kuru e-vidē nevar iečekoties? :D

Vienvārdsakot - man ir 4 varianti.
1) Braukt ātrāk uz lidostu un čekoties pie galdiņa, cerībā, ka iečekos līdz Porto + maksāt reģistrācijas nodevu. (tas nekas, ka boarding pass pirmajam lidojuma segmentam jau kabatā)
2) Lidot uz Londonu un cerēt, ka AirBaltic informatīvais tālrunis ir profesionalitātes kalngals :) un, ka tiešām pastāv tranzīta zona, par kuru lidostas mājas lapā nekas nav minēts.
3) Lidot uz Londonu un cerēt, ka paspēšu izskriet visas drošības pārbaudes un otru lidojumu iečekoties standarta procedūrā.
4) Mēģināt iečekoties otrajam lidojumam jau TAP mājas lapā.

Beigās apnika viss komunikācijas čakars, kur cilvēki, kas strādā vienā uzņēmumā sūta pretējos virzienos. Veiksmīgi reģistrējos otrajam lidosjuma segmentam jau caur TAP mājas lapu. Tik interesanti, ka neviens no AirBaltic to nespēja ieteikt. Interesanti būtu, ja, piemēram, RIMI pēc krējuma mani darbiniece sūtītu uz vienu tirdzniecības zāles galu, otra - uz otru galu, bet treša teiktu, ka krējumu vispār labāk nepirkt. Un kāda velna pēc, man atbildēja, ka nevaru izmantot tikai otro lidojuma segmentu??? (Ok, paši vainīgi - zaudēja papildus ienākumus).

Es saprotu, ka es, cilvēks, kurš lido pietiekami regulāri, var visu šo izmalt un saprast, bet ko darīt cilvēkiem, kas lido reti vai vispār pirmo reizi? Žēl, ka ReShape plānā acīmredzot ir aizmirsuši iestrādāt būtisku niansi - komunikāciju ar klientiem un to, ka nekādas jaunās lidmašīnas nesniegs aviokompānijai glābiņu, ja nebūs, kas ar tām lido...

Komentāri

  1. Vispār jau nevarēšana izmantot tikai otro segmentu ir diezgan klasika, palasi www.celakaja.lv, par to tur daudz, daudz ir rakstīts. Ir gan procesā likumdošana, kas ļaus izmantot jebkuru no segmentiem, bet šobrīd tā vēl nav spēkā.

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Bronza Tamperē

 Nav jau daudz ko rakstīt, paši visu redzējāt. Mums bija tā priekšrocība būt Tamperē, arēnā. Laikam ir bijis vērts dzīvot Somijā pēdējos sešus gadus, kaut vai, lai piedzīvotu 28.maija vakaru Tamperē. Hokeja spēle paliks vēstures grāmatām, bet man atmiņās paliks notiekošais pašā arēnā un ne-latviešu reakcijas uz notiekošo. Mums, LV hokeja faniem, šāda atmosfēra gadu gaitā ir kļuvusi par normu, bet šo fenomenu nepiedzīvojošajiem – maigi izsakoties -  pārsteigums. Ienākot arēnā, trokšņa un emociju vilnis ir tik spēcīgs, ka "gāž no kātiem". Grūti teikt, cik tieši LV fanu vakar bija arēnā. Kopumā spēli apmeklēja 11 tūkstoši skatītāju. Formāli, no Latvijas, šķiet bija kādi 5-8 tūkstoši (redzēju arī daudz vietējo latviešu). Cik cilvēku fanoja par Latviju? 10,9 tūkstoši. Ja ne vairāk. :D Par Latvijas vārtu guvumiem priecājās Kanādieši, Somi, Vācieši un pat tie daži retie Zviedri (kas vēl joprojām dusmojās uz Latviju, jo sarkanbaltsarkano vietā gaidīja atpakaļ Tamperē savu komandu

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Ceļotāju un vēderprieku baudītāju sapņu galamērķis – Kampānija Itālijā (Neapole, Sorento, Amalfi)

Amalfi pludmale Cik es sevi atceros, man Itālija nekad nav asociējusies ar Romas kultūrvēsturi, Florences mākslas pārbagātību vai Milānas moderno šiku. Nē, tā vietā Itālija man galvenokārt saistās ar Neapoli un tās vareno ainu, kur virs pilsētas paceļas Vezuvs. Ar tomātiem, ar picu, ar sieru un šķiņķiem/desām, ar citroniem, ar neskaitāmiem pastu ēdieniem, ar vīniem, liķieriem utt. Ir strīdīgs jautājums par to, kura ir Itālijas gastronomiskākā daļa, bet manā uztverē tieši Kampānija ir viena no galvenajām – tajā cēlusies pica, arī pastas pirmsākumi meklējumi tur, nemaz nerunājot par ne tik izteiktiem kulta ēdieniem. Tāpēc tas bija tikai laika jautājums, kad nokļūšu Kampānijā. Laiks gan ir nepielūdzams... kaut kā sanāca krustu šķērsu izbraukāt pārējo Eiropu, izbraukt ārpus Eiropas, vairākas reizes paceļot pa Itāliju, bet Kampāniju neredzēt. Pēdējā laikā konstatēju, ka katrs nākamais mūsu ceļojums kļūst aizvien avantūriskāks. Izvēlamies vietu, nopērkam biļetes, pierezervējam v

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

La Spezia un Cinque terre – Ligūrijas pērles

Pēc pavadītajām dienām valsts "iekšienē", t.i. prom no jūras, devāmies uz Ligūriju, kur plānojām uz 3 dienām apmesties pie nu jau slavenajiem Cinque terre ciematiņiem. Pēdējās dienas rītā, ko pavadījām Florencē, aizdevāmies nedaudz pabrokastot, pēc kā devāmies uz staciju un stundas braucienā nokļuvām līdz Pizai. Uz vilcienu gan kārtējo reizi pamatīgi skrējām…lai pasēdētu un pagaidītu kamēr vilciens atkal kavējas savas 10-15 minūtes. J Tas jau bija kļuvis par normu – vilcieni laicīgi neatiet. Viena no retajām autora bildēm, Riomaggiore Ieteikums, ja izdomājat, tāpat kā mēs, tikai pieturēt Pizā uz dažām stundām. Ja dodaties turp ar visām ceļa somām, tad prātīgāk kāpt laukā Pisa Centrale stacijā, nevis Pisa S.Rossore , jo pirmajā ir pieejama mantu glabātava. Ja braucat no Florences puses, tad tā atrodas uz pirmā perona (stacijas ēkā) ar ieeju tajā galā, no kurienes pienāk vilciens no Florences. Iesaku pasteigties, jo viss vilciens meklē šo vietu un jau pēc pāris