Pāriet uz galveno saturu

AirBaltic komunikācijas pērles

Kārtējo reizi saskāros ar jautrību LV nacionālās aviokompānijas sakarā. Šoreiz pat ne par uzņēmuma finanšu lietām, par ko kaut kad rakstīju, bet gan par personīgo pieredzi komunikācijā ar uzņēmumu. Lietas būtība tāda, rīt lidoju reisā Rīga-Londona(Gatwick)-Porto.

Kādu laiciņu atpakaļ rakstīju uz AirBaltic - vai drīkstu izmantot tikai lidojuma otro segmentu? Jo sagadīšanās pēc varētu būt Londonā agrāk. Uz to saņēmu atbildi no operatores, ka nē - tas savienotais reiss, tādēļ, ja nelidošu no paša sākuma, tad anulēsies arī otrs lidojums. Ok, sapratu. (pie šī atgriezīsimies raksta beigās)

Tālāk. Aizvakar sapratu, ka tas, ko es nopirku caur AirBaltic mājaslapu nav nekāds klasiskais codeshare flight... lidojuma numuri divi. Caur internetu piereģistrējos veiksmīgi lidojumam, jeb pirmajam tā segmentam. Radās loģisks jautājums - kā rīkoties ar otru segmentu? Starp lidojumiem, starpcitu, ir vien 1h40m. Priekš savienotā reisa vairāk kā pietiek, bet priekš diviem atsevišķiem reisiem Londonā -  ne vienmēr. Kāpēc par to sāku domāt? Jo, ja gadījumā Londonā, kas nav Šengenas zonā, man ir jāiet laukā no muitas zonas (cauri pasu kontrolei utt.) un pēc tam atkal jāčekojas iekšā un jāiet atkal visas drošības pārbaudes, tad iespējams 1h40m priekš tā ir par maz.

Bet stāsts ir par komunikāciju:
Izdomāju aizrakstīt e-pastu uz AirBaltic ar jautājumu, kur un kad dabūšu otrā segmenta boarding pass. Gaidīju atbildi, nesagaidīju un izdomāju uzzvanīt uz informatīvo tālruni, kur saņēmu pirmo versiju:
  • Jaunietis otrā klausules galā pārliecinoši klāstīja, ka Gatwick lidostā ir tranzīta zona, kur pie "speciāla galdiņa" varēšu saņemt boarding pass lidojuma otrajam segmentam. Nav jāpamet lidojumu zona, nav jāiet drošības pārbaudes - laika visam pietiks. Ok.
  • Iegāju Gatwick lidostas mājas lapā. http://www.gatwickairport.com/check-in-security/connecting/, kur rakstīts, ka
"If your baggage is through checked (mums nav bagāžas) and you already hold a boarding pass for your ownward flight, then simply follow signs for Flight Connections. There is no need to clear border control or Customs. If your baggage is not through checked you must collect it at Gatwick. Follow signs to baggage reclaim – you will need to pass through border control on your way – and then proceed to the check-in desk for your next flight."
Nekas nav minēts par tranzīta zonu un ko darīt tiem, kam nav bagāžas, bet nav arī boarding pass. Arī izpētot lidostas kartes kļuva skaidrs, ka iespējams vien pie geita var dabūt boarding pass, bet... forumos internetā lasu par cilvēkiem, kas saskārušies ar līdzīgu situāciju. Daudziem teikts, ka "lidojiet turp, tur Jums iedos biļeti nākamajam segmentam", bet rezultāts ir, ka otrā galā tiek blisinātas acis un liek iet pilno reģistrācijas ciklu, kas aizņem laiku un tiek nokavēts it kā savienotais reiss, par kuru gan AirBaltic nenes atbildību, jo tomēr nav savienotais reiss :)

Ok, nodomāju, ka uzticēšos AirBaltic informatīvajam tālrunim...bet šodien saņēmu beidzot atbildi uz savu kādu laiku atpakaļ izsūtīto e-pastu. Tomēr esot jāčekojas Rīgā līdz galam. :) Un acīmredzot jāsamaksā reģistrācijas nodeva, jo esmu izvēlējies lidojumu, uz kuru e-vidē nevar iečekoties? :D

Vienvārdsakot - man ir 4 varianti.
1) Braukt ātrāk uz lidostu un čekoties pie galdiņa, cerībā, ka iečekos līdz Porto + maksāt reģistrācijas nodevu. (tas nekas, ka boarding pass pirmajam lidojuma segmentam jau kabatā)
2) Lidot uz Londonu un cerēt, ka AirBaltic informatīvais tālrunis ir profesionalitātes kalngals :) un, ka tiešām pastāv tranzīta zona, par kuru lidostas mājas lapā nekas nav minēts.
3) Lidot uz Londonu un cerēt, ka paspēšu izskriet visas drošības pārbaudes un otru lidojumu iečekoties standarta procedūrā.
4) Mēģināt iečekoties otrajam lidojumam jau TAP mājas lapā.

Beigās apnika viss komunikācijas čakars, kur cilvēki, kas strādā vienā uzņēmumā sūta pretējos virzienos. Veiksmīgi reģistrējos otrajam lidosjuma segmentam jau caur TAP mājas lapu. Tik interesanti, ka neviens no AirBaltic to nespēja ieteikt. Interesanti būtu, ja, piemēram, RIMI pēc krējuma mani darbiniece sūtītu uz vienu tirdzniecības zāles galu, otra - uz otru galu, bet treša teiktu, ka krējumu vispār labāk nepirkt. Un kāda velna pēc, man atbildēja, ka nevaru izmantot tikai otro lidojuma segmentu??? (Ok, paši vainīgi - zaudēja papildus ienākumus).

Es saprotu, ka es, cilvēks, kurš lido pietiekami regulāri, var visu šo izmalt un saprast, bet ko darīt cilvēkiem, kas lido reti vai vispār pirmo reizi? Žēl, ka ReShape plānā acīmredzot ir aizmirsuši iestrādāt būtisku niansi - komunikāciju ar klientiem un to, ka nekādas jaunās lidmašīnas nesniegs aviokompānijai glābiņu, ja nebūs, kas ar tām lido...

Komentāri

  1. Vispār jau nevarēšana izmantot tikai otro segmentu ir diezgan klasika, palasi www.celakaja.lv, par to tur daudz, daudz ir rakstīts. Ir gan procesā likumdošana, kas ļaus izmantot jebkuru no segmentiem, bet šobrīd tā vēl nav spēkā.

    AtbildētDzēst

Komentāra publicēšana

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā. Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu (jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža ka…

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedomājos k…

Podkāsti par ekonomikas tēmu

Pēdējos gados podkāsti ir kļuvuši par ierastu lietu daudzu cilvēku ikdienā. (Uzreiz atkāpe: diez šis termins ir latviskots? Ok, paskatījos - "podraide" un "aplāde". Nē, sorry, tos es nelietošu.) Mani podkāsti nekad tā īsti nav "paķēruši", jo, acīmredzot, tie, kurus mēģināju klausīties, īsti neuzrunāja. Tik laika gaitā sapratu, ka izklaides rakstura podkāsti īsti nav man - brīvajā laikā es varu atrast labākas lietas, ko darīt. Bet, ir savādāk, ja runājam par podkāstiem par manu profesionālo nodarbi - ekonomiku. Šajā ierakstā gribēju padalīties par tiem dažiem, ko klausos, un kas man sniedz vērtīgu informāciju kondensētā veidā. Tieši apstāklis, ka dienas/nedēļas ziņas vai kādu specifisku tēmu varu paklausīties pastaigā mājas-darbs-mājas, ir galvenais iemesls, kādēļ podkāstus sāku klausīties.  Nevienu podkāstu neklausos no A līdz Z tikai tādēļ, ka jānoklausās. Bieži tēma nav tik saistoša vai veids, kā tā pasniegta nešķiet gana interesants vai izzinošs. Dažreiz…

Restorāns kā ierocis

Kinfildiešu sāgas kontekstā atcerējos sarunu ar vienu ārzemnieku, kuram Rīgā pieder ēdināšanas iestāde. Katru reizi, kad tikāmies uz kādu alu, agri vai vēlu saruna nonāca pie nodokļiem. Un nē - viņš nesūdzējās, ka Latvijā būtu pārāk augsti nodokļi. Un nē - nesūdzējās, ka būtu pārāk liela birokrātija. Tieši otrādi - dažreiz pa uzslavēja, teica ka salīdzinājumā ar savu mītnes zemi, LV ir vieglāk. Bet viņš sūdzējās…par kafejnīcu pāri ielai. Un to, kas nākamajā ielā. Un visām tām pārējām. Tām, par kurām viņš zināja, ka tās nemaksā nodokļus. Un dažreiz viņš bija izmisis - jo nolaidās rokas cīnīties dažādu spēles noteikumu spēlē. Katru reizi, kad vajadzēja noalgot darbinieku - faktiskā neto alga, ko varēja piedāvāt bija, zemāka, nekā spēja tās citas bodes - jo tur neto alga ir vienāda ar bruto algu.  Man ir žēl, ka kaut kāds uzpūsts neaizvietojama restorāna stāsts tiek veiksmīgi izmantots (un to dara tie paši cilvēki, kas jau piedalījušies visādu interesantu stāstu tapšanā), lai pastāstītu…