Pāriet uz galveno saturu

Skonto atdzimšana?

Pagājušajā nedēļā pēc Skonto-Tiraspoles spēles gribēju uzrakstīt blogu, bet nocietos un neuzrakstīju. Gribēju izgāzt sāpi par redzēto uz laukuma. Spēlē ar Tiraspoli izskatījās, ka gan pieredzes trūkst (aukstasinība noslēdzot daudzās izdevības), gan bijība galvās, gan taktiskās kļūdas (pēdējā uzbrucēja nomaiņa uzreiz pēc ielaistajiem vārtiem). Bet izdomāju, ka pagaidīšu šodienas spēli - un labi vien bija. Uzreiz jāsaka - esmu "futbola skatītājs parastais" - visas Skonto spēles neapmeklēju, bet iespēju robežās sekoju līdzi.

Kas man patika?

1) Atdeve. Bažījos, ka pēc graujošas uzvaras pār Rīgas Daugavu šodien nebūs atdeves. Kļūdījos, tik mērķtiecīgu Skonto pēdējos gados nebiju redzējis.

2) Aukstasinība. Šodien momentu realizācija, iešana divcīņās, mēģinājumi apvadīt - tas viss tika veikts ar daudz lielāku pārliecību pār saviem spēkiem, kas beigās atspoguļojās rezultātā.

3) Trijstūris Karašausks, Šabala, Mingazovs. Šī kombinācija izskatās ļoti iespaidīgi ne tikai virslīgā, bet pat EL līmenī. Katrs ar savu niansi, saviem +/-, bet noteikti labi saderīgi kopā. Patīkami, ka Mingazovs kļuvis universālāks un spēlē arī zem uzbrucējiem.

4) Pertija. Taktiski šodien piekasīties nebija pie kā - inteliģenti vadīta spēle, pareizie lēmumi pareizos mirkļos.

5) Patīkami, ka šodien bija vismaz 1.5x vairāk cilvēku nekā spēlē pret Tiraspoli. Ceru, ka nākamajā kārtā (un šodien ir parādījusies cerība, ka tur var tikt) stadions būs pilns neatkarīgi no pretinieka.

Kas man nepatika?

1) Loģiski, spēles sākums. Līdz 20 minūtei nevarējām "ieiet spēlē".

2) Aizsardzībā joprojām izskatāmies mazliet nedroši ar centrējumu neitralizēšanu. Uz zemes izskatāmies daudz labāk.

3) Maiņu trūkums uzbrukuma līnijā. Karašausks un Šabala "davelk"  līdz kādai 70 minūtei - tad spēki beidzas. Žēl, ka līdzvērtīgas maiņas īsti nav. To diemžēl "jūt" arī pretinieks, kas nebaidās ar lieliem spēkiem doties uzbrukumā. Bija momenti, kad Slovan spēlēja ar 4 uzbrukuma spēlētājiem līnijā...

4) Šodien vājāk izskatījās Sineļņikovs, bet cerams, ka tā ir pārejoša parādība.

Lietas, kas man palika neskaidra.

Nevēlos apvainot nevienu spēlētāju, bet abās spēlēs, gan pret Tiraspoli, gan pret Slovan man acīs visu laiku krita Laizāns. Ja nekļūdos, tad spēlē pret Tiraspoli tieši viņa kļūda laukuma vidusdaļā "atnesa" zaudētus vārtus. + Abās spēlēs bija daudz brāķa piespēlēs. Šodien pievērsu viņam pastiprinātu uzmanību, man personīgi šķita, ka viņš izvairās no agresīvām divcīņām, vairākkārtīgi kā pēdējās pozīcijas spēlētājs tika apspēlēts un vairākkārtīgi neapdomīgi riskēja. Varbūt esmu lieki ieciklējies uz Laizānu, bet riņķī sēdošie cilvēki arī ķērās pie sirds, ka bumba nonāca pie Laizāna. Tad jau Iraklijs Klimiašvili izskatījās pārliecinošāk. Bet kā jau teicu, tās ir tikai manas iedomas.

P.s. Prieks par Ventspili, vienīgi žēl, ka rezultāts joprojām slidens.
P.p.s. Ja Skonto spēlēs tā, kā šodien spēlēja no 50-70.minūtei, tad ne tikai 3.kārta nav neiespējama, bet arī grupu turnīrs ir sasniedzams.Ar katru nākamo spēli Skonto jaunajiem spēlētājiem vajadzētu rasties ticībai, ka viņi var spēlēt šajā līmenī.


Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Negaidītais Turkmēņu plovs Dubajā

Decembra otrajā pusē beidzot izrāvāmies no sava darbs-mājas-bērna slimošana trijstūra. Šoreiz izbēgām uz Dubaju, Apvienotajos Arābu Emirātos. Pēc ilgākiem laikiem izbēgām no Eiropas. Teikšu godīgi, Dubaja nekad ne tuvu nav bijusi mans sapņu galamērķis. Pilsēta, kas izaugusi mazliet nekurienes vidū, tuksnešu ieskauta, mani neuzrunāja. Tajā pašā laikā, šoreiz izvēli noteica faktoru kombinācija - “logs” Covid ierobežojumos (knapi, knapi paspējām), nu jau gandrīz trīsgadnieces faktors un attiecīgi vēlme pēc ērta transporta, kā arī vēlme pēc silta klimata pēc n-to rudens vīrusu pārslimošanas. Šādām prasībām no Helsinkiem nemaz tik daudz opciju nav - Kanāriju salas/Malaga (bet laikapstākļi var būt visādi decembrī), Taizeme - bet patāls lidojums, ja ir tik nedēļa laika, tad īsti neatmaksājas), kā arī Dubaja. Izvēle krita par labu Dubajai, jo 6-7h tiešais lidojums ar Finnair, ap 25-28C gaisa temperatūra un ap 23-24C ūdens temperatūra. Lidojām ar Finnair, par biļešu cenām nemācēšu teikt, iz

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Tēva lomai - 4

Kādu laiku atpakaļ rakstīju šo tekstu par randiņu ar meiteni . Meitai šonedēļ dzimšanas diena - 4 gadi. Attiecīgi arī manai tēva lomai - 4. Man pašam īsti vairs netop skaidrs, kur tas laiks ir palicis. Un jubileja šoreiz ir vismaz mazliet saldskāba. No vienas puses forši, ka jau liela meitene, ar spēcīgu "ES", savām interesēm, spējām, iebildumiem utt. Forši, ka var sarunāt lietas. Pamazām laika un vietas dimensija nostiprinās – saprot kas ir Carnikava, kas ir Helsinki. Saprot, gadalaikus un gaida lielākus notikumus. No otras puses - tik ļoti gribās, lai vēl kaut mazliet nesteigtos ar pieaugšanu. Lai  tētis vēl kādu brīdi būtu draugs, palīgs un varonis. Lai joprojām var priecāties kā par lielām lietā, tā maziņām. Lai joprojām viņu var pārsteigt ar ko tādu, kas mums ir ikdiena. Ar prātu gan saprotu, ka šis vilciens pamazām aizdodas.  Šodien domāju, kādi ir bijuši šie četri gadi. Interesanti ir tas, ka smadzenes dzēš vai vismaz pamatīgi bloķē visu negatīvo - negulētās naktis, ta

Azoru salas - vieta, kur atgriezties

Motivācija un gatavošanās Visu laiku kopš 2013. gada pavasara, kad mēs ar Polundru apmeklējām Portugālei piederošās Azoru salas, laiku pa laikam domās atgriezāmies tur. 9 salu arhipelāgs uz mums atstāja tik lielu iespaidu, ka nespējām tik vaļā no uzmācīgas domas turp doties vēlreiz. Šo divu gadu laikā, ar mums ir sazinājušies daudz cilvēku, kas sekojot mūsu ceļojuma aprakstam, ir atklājuši sev Azoru salas. Arī mūsu Azoru salu draugi ir ziņojuši, ka mūsu pēdās pēkšņi sākusies latviešu tūristu plūsma. Patīkami, ka izdevies latviešiem atklāt šo skaistumu. Šogad, plānojot ceļojumu septembra mēnesim, primārā doma bija par došanos uz Patagoniju. Bet savelkot kopā ceļojuma budžetu, sapratām, ka “pacelt” šogad to nespējam – jāplāno laicīgāk, jāmeklē lētās biļetes, jāmeklē “gali” paziņu lokā, kas var palīdzēt ar naktsmītnēm. Tad nu atlikām to uz citu reizi. Tad nu likās, ka šī varētu būt tā reize, kad vērts doties uz Azorām – aizbraukt uz salu arhipelāga tālāko stūri – Flores un Corvo , ai