Pāriet uz galveno saturu

Akcīze neveselīgajai pārtikai - vai vajag?

 
"Lai papildinātu valsts budžetu un tādējādi sniegtu lielāku finansiālu atbalstu veselības nozarei /../". Es saprastu, ja VM ar šādu iniciatīvu nāktu klajā, kā mērķi deklarējot sabiedrības veselības uzlabošanu, bet nē - meklēt ar ko aizlāpīt budžeta caurumus ir prioritāte. Es tiešām ar lielu interesi vērošu, kā (i) tiks definēta "neveselīga pārtika" un (ii) kas būs tie definētāji (jo lobiju grupas šajā gadījumā strādās ļoti aktīvi).

Ok, ir pārtikas produktu grupa, kur viss skaidrs - alkohols, tabaka. Bet kaut kā tieši ar šīs grupas akcīzes nodokļa palielināšanu pēdējos gados nemaz tik labi neiet. Ja tabakai akcīze vēl ir ok, tad stiprajam alkoholam akcīze šķiet daudz par zemu, īpaši samērojot ar to postu, ko tas nodara LV. Acīmredzot lobijs pārāk spēcīgs.

Tāpat skaidrs, ka saldinātie dzērieni (kas jau tiek aplikti ar akcīzi) ir kaitīgs produkts, jautājums vien ir par akcīzes likmi, kas, manuprāt, ir smieklīga samērojot pret to ļaunumu, ko šie dzērieni nodara sabiedrības veselībai.

Tad nāk virkne produktu, kur ir pieņemts, ka tie ir kaitīgi - desas, dažāda veida saldumi, transtaukskābes saturoši produkti u.tml. Ok. Bet kā būs ar robežproduktiem?
  • Teiksim - ievārījums. Cukura daudz un vēl vairāk nekā saldinātajā dzērienā. Akcīzi virsū? Iedomājos - vakar uztaisīju kazeņu ievārījumu, iespējams pēc VM iecerēm tāds veikalā būtu tirgojams ar akcīzi...
  • LV izslavētie zivju konservi? Sāls un vēl visādi jaukumi. Liekam virsū akcīzi! :D
  • Konditorijas izstrādājumi? Labāk pat nezināt, kas tajos iekšā - Laima un Staburadze varēs taisnoties kā gadījumā ar vafelēm. "Roko" un "Cielaviņa" - šausmas, liekam akcīzi virsū! 
  • Dārzeņi/augļi? Pesticīdi utml.
  • Gaļa/piens? Augšanas hormoni.
  • Utml. 
Jebkurš no produktiem pie zināmiem apstākļiem, daudzuma, kvalitātes un citiem faktoriem var būt neveselīgs. Tad jautājums ir par to, kā tiks noteiktas "neveslīguma pakāpes" diviem dažādiem produktiem - teiksim sieram un desai? Uzliekot akcīzi vienam produktam, bet otram nē, teorētiski notiek tirgus kropļošana. Un te jau slēdzas iekšā ekonomiskie principi - kurš būs noteicējs, kurš pateiks, ka komersanta A ražotā produkcija ir neveselīgāka par komersanta B ražoto? Teorētiski lēmējam būtu diezgan liela vara ietekmēt tirgus situāciju. Tātad milzu potenciāls korupcijai.

Bēdīgi, ka VM ar šādu ne līdz galam pārdomātu iniciatīvu, kas reāli kropļo pārtikas tirgu, mēģina lāpīt savus budžeta caurumus, pirms tam normāli neviecot slimnīcu auditus un neizdarot visu, kas iespējams optimizējot savus iekšējos resursus. Iespējams, ka šāda nodokļa ieviešana dotu papildus ienākumus. Bet tādā gadījumā, tas nozīmētu, ka mērķis nav sasniegts. Ja jau ir papildus ienākumi, tad jau ēšanas paradumi nemainās. Tieši tā notika Dānijā, kur 2011.gada nogalē ieviesa neveselīgās pārtikas nodokli. Ienākumi pieauga, bet bija virkne nelabvēlīgu blakusefektu, un jau 2012.gada nogalē nodokli atcēla.
 
"In October 2011, Denmark introduced a fat tax on butter, milk, cheese, pizza, meat, oil and processed food if the item contains more than 2.3% saturated fat.[25] However, in November 2012, the Danish Tax Ministry announced it would abolish the fat tax,[26] stating that it failed to change Danes' eating habits, it had encouraged cross border trading, put Danish jobs at risk and had been a bureaucratic nightmare for producers and outlets.[26][27] The proposed sugar tax plans were also scrapped.[28]
Mette Gjerskov, the Danish minister of food, agriculture and fisheries, stated that "the fat tax is one of the most criticized we had in a long time. Now we have to try to improve public health by other means.” Although the tax resulted in an additional $216 million in revenue, it also led to numerous complaints from Danish retailers that their customers were taking their business to other countries, such as Sweden and Germany, to take advantage of their lower prices.[28][29]"

http://en.wikipedia.org/wiki/Fat_tax

Protams, rodas jautājums - bet ko darīt. Piekrītu, ka jābūt kādai motivējošai sistēmai, ka pārtikas ražotājus un galvenokārt jau pašus paterētājus mudinātu izvēlēties veselīgos produktus, bet nedomāju, ka tas darbosies caur kanālu "padarīt, mūsuprāt, neveselīgos produktus dārgākus".  LV joprojām galvenais pārtikas izvēles kritērijs ir cena. Un veselīgai pārtikai, tā vienmēr būs augstāka nekā neveslīgai. Tā vienkārši ir, un tas ir jāapzinas - galvenokārt jau patērētājiem. Nedomāju, ka ēšanas paradumus var mainīt ar nodokļu politikas palīdzību. No tā, ka desa kļūs dārgāka, cilvēks neēdīs veselīgāk. Viņš visticamāk izvēlēsies nākamo "lēto opciju", kas iespējams būs vēl neveselīgāka. Protams, var runāt par otro virzienu (twitterī izskan aicinājumi kā reakcija uz jau minēto VM iniciatīvu) - nodokļa (PVN) mazināšanu veselīgajai pārtikai, bet šajā gadījumā situācija ir tieši tāda pati, tik apgriezta otrādi - kurš definēs, kas ir veselīga pārtika?

Belēviča kunga ierosinātajam un VM piedāvātajam PSN konceptuālā doma apakšā ir laba: proti - slikti produkti maksā dārgi, labi - lēti. Bet diemžēl nav ticības, ka izpildījums ir reāli paceļams. Papildus nāk citi blakusefekti - administrēšanas problēmas, korupcijas risks, komercarbības mazināšanās risks. Tā kā, mīlīši - pašiem vien jāēd veselīgi - valdība nebūs tā, kas sabiedrībai iemācīs pareizi ēst. Pašiem ir jādomā par to, kas ir veselīgs, kas nav. Pašiem jāmeklē, kur var dabūt veselīgu pārtiku, kas jāatzīst nav viegls uzdevums mūsdienās. Tāpat arī pašiem vien būs jādefinē par kādu cenu un kvalitātes attiecību esam gatavi maksāt. Es ar to gribu teikt, ka patērētājiem ir pašiem JĀDOMĀ, ko ēd. Tikmēr VM vairāk būtu jādomā par veselīgās pārtikas propogandu nevis par neveslīgās antireklāmu, kas arī ir reklāma...
 
Valstij nav jālien mūsu šķīvjos... Valstij, t.sk., VM ir savas funkcijas, ar kurām tā nevienmēr tiek galā. Kas attiecas uz VM budžeta pieprasījumiem. Lai no sākuma paskatās savā saimniecībā - piemēram, pie profesora joprojām ir iespējams aiziet privāti, kas sevī iekļaus izmeklējumus uz valsts apmaksātām iekārtām, bez rindas... atrisiniet šo, (kas ir VM pamatfunkcija), un tad vērsieties pēc papildfinansējuma...
 
Un kādas ir Jūsu domas šajā sakarā?

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedom

La Spezia un Cinque terre – Ligūrijas pērles

Pēc pavadītajām dienām valsts "iekšienē", t.i. prom no jūras, devāmies uz Ligūriju, kur plānojām uz 3 dienām apmesties pie nu jau slavenajiem Cinque terre ciematiņiem. Pēdējās dienas rītā, ko pavadījām Florencē, aizdevāmies nedaudz pabrokastot, pēc kā devāmies uz staciju un stundas braucienā nokļuvām līdz Pizai. Uz vilcienu gan kārtējo reizi pamatīgi skrējām…lai pasēdētu un pagaidītu kamēr vilciens atkal kavējas savas 10-15 minūtes. J Tas jau bija kļuvis par normu – vilcieni laicīgi neatiet. Viena no retajām autora bildēm, Riomaggiore Ieteikums, ja izdomājat, tāpat kā mēs, tikai pieturēt Pizā uz dažām stundām. Ja dodaties turp ar visām ceļa somām, tad prātīgāk kāpt laukā Pisa Centrale stacijā, nevis Pisa S.Rossore , jo pirmajā ir pieejama mantu glabātava. Ja braucat no Florences puses, tad tā atrodas uz pirmā perona (stacijas ēkā) ar ieeju tajā galā, no kurienes pienāk vilciens no Florences. Iesaku pasteigties, jo viss vilciens meklē šo vietu un jau pēc pāris