Pāriet uz galveno saturu

Akcīze neveselīgajai pārtikai - vai vajag?

 
"Lai papildinātu valsts budžetu un tādējādi sniegtu lielāku finansiālu atbalstu veselības nozarei /../". Es saprastu, ja VM ar šādu iniciatīvu nāktu klajā, kā mērķi deklarējot sabiedrības veselības uzlabošanu, bet nē - meklēt ar ko aizlāpīt budžeta caurumus ir prioritāte. Es tiešām ar lielu interesi vērošu, kā (i) tiks definēta "neveselīga pārtika" un (ii) kas būs tie definētāji (jo lobiju grupas šajā gadījumā strādās ļoti aktīvi).

Ok, ir pārtikas produktu grupa, kur viss skaidrs - alkohols, tabaka. Bet kaut kā tieši ar šīs grupas akcīzes nodokļa palielināšanu pēdējos gados nemaz tik labi neiet. Ja tabakai akcīze vēl ir ok, tad stiprajam alkoholam akcīze šķiet daudz par zemu, īpaši samērojot ar to postu, ko tas nodara LV. Acīmredzot lobijs pārāk spēcīgs.

Tāpat skaidrs, ka saldinātie dzērieni (kas jau tiek aplikti ar akcīzi) ir kaitīgs produkts, jautājums vien ir par akcīzes likmi, kas, manuprāt, ir smieklīga samērojot pret to ļaunumu, ko šie dzērieni nodara sabiedrības veselībai.

Tad nāk virkne produktu, kur ir pieņemts, ka tie ir kaitīgi - desas, dažāda veida saldumi, transtaukskābes saturoši produkti u.tml. Ok. Bet kā būs ar robežproduktiem?
  • Teiksim - ievārījums. Cukura daudz un vēl vairāk nekā saldinātajā dzērienā. Akcīzi virsū? Iedomājos - vakar uztaisīju kazeņu ievārījumu, iespējams pēc VM iecerēm tāds veikalā būtu tirgojams ar akcīzi...
  • LV izslavētie zivju konservi? Sāls un vēl visādi jaukumi. Liekam virsū akcīzi! :D
  • Konditorijas izstrādājumi? Labāk pat nezināt, kas tajos iekšā - Laima un Staburadze varēs taisnoties kā gadījumā ar vafelēm. "Roko" un "Cielaviņa" - šausmas, liekam akcīzi virsū! 
  • Dārzeņi/augļi? Pesticīdi utml.
  • Gaļa/piens? Augšanas hormoni.
  • Utml. 
Jebkurš no produktiem pie zināmiem apstākļiem, daudzuma, kvalitātes un citiem faktoriem var būt neveselīgs. Tad jautājums ir par to, kā tiks noteiktas "neveslīguma pakāpes" diviem dažādiem produktiem - teiksim sieram un desai? Uzliekot akcīzi vienam produktam, bet otram nē, teorētiski notiek tirgus kropļošana. Un te jau slēdzas iekšā ekonomiskie principi - kurš būs noteicējs, kurš pateiks, ka komersanta A ražotā produkcija ir neveselīgāka par komersanta B ražoto? Teorētiski lēmējam būtu diezgan liela vara ietekmēt tirgus situāciju. Tātad milzu potenciāls korupcijai.

Bēdīgi, ka VM ar šādu ne līdz galam pārdomātu iniciatīvu, kas reāli kropļo pārtikas tirgu, mēģina lāpīt savus budžeta caurumus, pirms tam normāli neviecot slimnīcu auditus un neizdarot visu, kas iespējams optimizējot savus iekšējos resursus. Iespējams, ka šāda nodokļa ieviešana dotu papildus ienākumus. Bet tādā gadījumā, tas nozīmētu, ka mērķis nav sasniegts. Ja jau ir papildus ienākumi, tad jau ēšanas paradumi nemainās. Tieši tā notika Dānijā, kur 2011.gada nogalē ieviesa neveselīgās pārtikas nodokli. Ienākumi pieauga, bet bija virkne nelabvēlīgu blakusefektu, un jau 2012.gada nogalē nodokli atcēla.
 
"In October 2011, Denmark introduced a fat tax on butter, milk, cheese, pizza, meat, oil and processed food if the item contains more than 2.3% saturated fat.[25] However, in November 2012, the Danish Tax Ministry announced it would abolish the fat tax,[26] stating that it failed to change Danes' eating habits, it had encouraged cross border trading, put Danish jobs at risk and had been a bureaucratic nightmare for producers and outlets.[26][27] The proposed sugar tax plans were also scrapped.[28]
Mette Gjerskov, the Danish minister of food, agriculture and fisheries, stated that "the fat tax is one of the most criticized we had in a long time. Now we have to try to improve public health by other means.” Although the tax resulted in an additional $216 million in revenue, it also led to numerous complaints from Danish retailers that their customers were taking their business to other countries, such as Sweden and Germany, to take advantage of their lower prices.[28][29]"

http://en.wikipedia.org/wiki/Fat_tax

Protams, rodas jautājums - bet ko darīt. Piekrītu, ka jābūt kādai motivējošai sistēmai, ka pārtikas ražotājus un galvenokārt jau pašus paterētājus mudinātu izvēlēties veselīgos produktus, bet nedomāju, ka tas darbosies caur kanālu "padarīt, mūsuprāt, neveselīgos produktus dārgākus".  LV joprojām galvenais pārtikas izvēles kritērijs ir cena. Un veselīgai pārtikai, tā vienmēr būs augstāka nekā neveslīgai. Tā vienkārši ir, un tas ir jāapzinas - galvenokārt jau patērētājiem. Nedomāju, ka ēšanas paradumus var mainīt ar nodokļu politikas palīdzību. No tā, ka desa kļūs dārgāka, cilvēks neēdīs veselīgāk. Viņš visticamāk izvēlēsies nākamo "lēto opciju", kas iespējams būs vēl neveselīgāka. Protams, var runāt par otro virzienu (twitterī izskan aicinājumi kā reakcija uz jau minēto VM iniciatīvu) - nodokļa (PVN) mazināšanu veselīgajai pārtikai, bet šajā gadījumā situācija ir tieši tāda pati, tik apgriezta otrādi - kurš definēs, kas ir veselīga pārtika?

Belēviča kunga ierosinātajam un VM piedāvātajam PSN konceptuālā doma apakšā ir laba: proti - slikti produkti maksā dārgi, labi - lēti. Bet diemžēl nav ticības, ka izpildījums ir reāli paceļams. Papildus nāk citi blakusefekti - administrēšanas problēmas, korupcijas risks, komercarbības mazināšanās risks. Tā kā, mīlīši - pašiem vien jāēd veselīgi - valdība nebūs tā, kas sabiedrībai iemācīs pareizi ēst. Pašiem ir jādomā par to, kas ir veselīgs, kas nav. Pašiem jāmeklē, kur var dabūt veselīgu pārtiku, kas jāatzīst nav viegls uzdevums mūsdienās. Tāpat arī pašiem vien būs jādefinē par kādu cenu un kvalitātes attiecību esam gatavi maksāt. Es ar to gribu teikt, ka patērētājiem ir pašiem JĀDOMĀ, ko ēd. Tikmēr VM vairāk būtu jādomā par veselīgās pārtikas propogandu nevis par neveslīgās antireklāmu, kas arī ir reklāma...
 
Valstij nav jālien mūsu šķīvjos... Valstij, t.sk., VM ir savas funkcijas, ar kurām tā nevienmēr tiek galā. Kas attiecas uz VM budžeta pieprasījumiem. Lai no sākuma paskatās savā saimniecībā - piemēram, pie profesora joprojām ir iespējams aiziet privāti, kas sevī iekļaus izmeklējumus uz valsts apmaksātām iekārtām, bez rindas... atrisiniet šo, (kas ir VM pamatfunkcija), un tad vērsieties pēc papildfinansējuma...
 
Un kādas ir Jūsu domas šajā sakarā?

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Bronza Tamperē

 Nav jau daudz ko rakstīt, paši visu redzējāt. Mums bija tā priekšrocība būt Tamperē, arēnā. Laikam ir bijis vērts dzīvot Somijā pēdējos sešus gadus, kaut vai, lai piedzīvotu 28.maija vakaru Tamperē. Hokeja spēle paliks vēstures grāmatām, bet man atmiņās paliks notiekošais pašā arēnā un ne-latviešu reakcijas uz notiekošo. Mums, LV hokeja faniem, šāda atmosfēra gadu gaitā ir kļuvusi par normu, bet šo fenomenu nepiedzīvojošajiem – maigi izsakoties -  pārsteigums. Ienākot arēnā, trokšņa un emociju vilnis ir tik spēcīgs, ka "gāž no kātiem". Grūti teikt, cik tieši LV fanu vakar bija arēnā. Kopumā spēli apmeklēja 11 tūkstoši skatītāju. Formāli, no Latvijas, šķiet bija kādi 5-8 tūkstoši (redzēju arī daudz vietējo latviešu). Cik cilvēku fanoja par Latviju? 10,9 tūkstoši. Ja ne vairāk. :D Par Latvijas vārtu guvumiem priecājās Kanādieši, Somi, Vācieši un pat tie daži retie Zviedri (kas vēl joprojām dusmojās uz Latviju, jo sarkanbaltsarkano vietā gaidīja atpakaļ Tamperē savu komandu

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Ceļotāju un vēderprieku baudītāju sapņu galamērķis – Kampānija Itālijā (Neapole, Sorento, Amalfi)

Amalfi pludmale Cik es sevi atceros, man Itālija nekad nav asociējusies ar Romas kultūrvēsturi, Florences mākslas pārbagātību vai Milānas moderno šiku. Nē, tā vietā Itālija man galvenokārt saistās ar Neapoli un tās vareno ainu, kur virs pilsētas paceļas Vezuvs. Ar tomātiem, ar picu, ar sieru un šķiņķiem/desām, ar citroniem, ar neskaitāmiem pastu ēdieniem, ar vīniem, liķieriem utt. Ir strīdīgs jautājums par to, kura ir Itālijas gastronomiskākā daļa, bet manā uztverē tieši Kampānija ir viena no galvenajām – tajā cēlusies pica, arī pastas pirmsākumi meklējumi tur, nemaz nerunājot par ne tik izteiktiem kulta ēdieniem. Tāpēc tas bija tikai laika jautājums, kad nokļūšu Kampānijā. Laiks gan ir nepielūdzams... kaut kā sanāca krustu šķērsu izbraukāt pārējo Eiropu, izbraukt ārpus Eiropas, vairākas reizes paceļot pa Itāliju, bet Kampāniju neredzēt. Pēdējā laikā konstatēju, ka katrs nākamais mūsu ceļojums kļūst aizvien avantūriskāks. Izvēlamies vietu, nopērkam biļetes, pierezervējam v

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

La Spezia un Cinque terre – Ligūrijas pērles

Pēc pavadītajām dienām valsts "iekšienē", t.i. prom no jūras, devāmies uz Ligūriju, kur plānojām uz 3 dienām apmesties pie nu jau slavenajiem Cinque terre ciematiņiem. Pēdējās dienas rītā, ko pavadījām Florencē, aizdevāmies nedaudz pabrokastot, pēc kā devāmies uz staciju un stundas braucienā nokļuvām līdz Pizai. Uz vilcienu gan kārtējo reizi pamatīgi skrējām…lai pasēdētu un pagaidītu kamēr vilciens atkal kavējas savas 10-15 minūtes. J Tas jau bija kļuvis par normu – vilcieni laicīgi neatiet. Viena no retajām autora bildēm, Riomaggiore Ieteikums, ja izdomājat, tāpat kā mēs, tikai pieturēt Pizā uz dažām stundām. Ja dodaties turp ar visām ceļa somām, tad prātīgāk kāpt laukā Pisa Centrale stacijā, nevis Pisa S.Rossore , jo pirmajā ir pieejama mantu glabātava. Ja braucat no Florences puses, tad tā atrodas uz pirmā perona (stacijas ēkā) ar ieeju tajā galā, no kurienes pienāk vilciens no Florences. Iesaku pasteigties, jo viss vilciens meklē šo vietu un jau pēc pāris