Akcīze neveselīgajai pārtikai - vai vajag?

 
"Lai papildinātu valsts budžetu un tādējādi sniegtu lielāku finansiālu atbalstu veselības nozarei /../". Es saprastu, ja VM ar šādu iniciatīvu nāktu klajā, kā mērķi deklarējot sabiedrības veselības uzlabošanu, bet nē - meklēt ar ko aizlāpīt budžeta caurumus ir prioritāte. Es tiešām ar lielu interesi vērošu, kā (i) tiks definēta "neveselīga pārtika" un (ii) kas būs tie definētāji (jo lobiju grupas šajā gadījumā strādās ļoti aktīvi).

Ok, ir pārtikas produktu grupa, kur viss skaidrs - alkohols, tabaka. Bet kaut kā tieši ar šīs grupas akcīzes nodokļa palielināšanu pēdējos gados nemaz tik labi neiet. Ja tabakai akcīze vēl ir ok, tad stiprajam alkoholam akcīze šķiet daudz par zemu, īpaši samērojot ar to postu, ko tas nodara LV. Acīmredzot lobijs pārāk spēcīgs.

Tāpat skaidrs, ka saldinātie dzērieni (kas jau tiek aplikti ar akcīzi) ir kaitīgs produkts, jautājums vien ir par akcīzes likmi, kas, manuprāt, ir smieklīga samērojot pret to ļaunumu, ko šie dzērieni nodara sabiedrības veselībai.

Tad nāk virkne produktu, kur ir pieņemts, ka tie ir kaitīgi - desas, dažāda veida saldumi, transtaukskābes saturoši produkti u.tml. Ok. Bet kā būs ar robežproduktiem?
  • Teiksim - ievārījums. Cukura daudz un vēl vairāk nekā saldinātajā dzērienā. Akcīzi virsū? Iedomājos - vakar uztaisīju kazeņu ievārījumu, iespējams pēc VM iecerēm tāds veikalā būtu tirgojams ar akcīzi...
  • LV izslavētie zivju konservi? Sāls un vēl visādi jaukumi. Liekam virsū akcīzi! :D
  • Konditorijas izstrādājumi? Labāk pat nezināt, kas tajos iekšā - Laima un Staburadze varēs taisnoties kā gadījumā ar vafelēm. "Roko" un "Cielaviņa" - šausmas, liekam akcīzi virsū! 
  • Dārzeņi/augļi? Pesticīdi utml.
  • Gaļa/piens? Augšanas hormoni.
  • Utml. 
Jebkurš no produktiem pie zināmiem apstākļiem, daudzuma, kvalitātes un citiem faktoriem var būt neveselīgs. Tad jautājums ir par to, kā tiks noteiktas "neveslīguma pakāpes" diviem dažādiem produktiem - teiksim sieram un desai? Uzliekot akcīzi vienam produktam, bet otram nē, teorētiski notiek tirgus kropļošana. Un te jau slēdzas iekšā ekonomiskie principi - kurš būs noteicējs, kurš pateiks, ka komersanta A ražotā produkcija ir neveselīgāka par komersanta B ražoto? Teorētiski lēmējam būtu diezgan liela vara ietekmēt tirgus situāciju. Tātad milzu potenciāls korupcijai.

Bēdīgi, ka VM ar šādu ne līdz galam pārdomātu iniciatīvu, kas reāli kropļo pārtikas tirgu, mēģina lāpīt savus budžeta caurumus, pirms tam normāli neviecot slimnīcu auditus un neizdarot visu, kas iespējams optimizējot savus iekšējos resursus. Iespējams, ka šāda nodokļa ieviešana dotu papildus ienākumus. Bet tādā gadījumā, tas nozīmētu, ka mērķis nav sasniegts. Ja jau ir papildus ienākumi, tad jau ēšanas paradumi nemainās. Tieši tā notika Dānijā, kur 2011.gada nogalē ieviesa neveselīgās pārtikas nodokli. Ienākumi pieauga, bet bija virkne nelabvēlīgu blakusefektu, un jau 2012.gada nogalē nodokli atcēla.
 
"In October 2011, Denmark introduced a fat tax on butter, milk, cheese, pizza, meat, oil and processed food if the item contains more than 2.3% saturated fat.[25] However, in November 2012, the Danish Tax Ministry announced it would abolish the fat tax,[26] stating that it failed to change Danes' eating habits, it had encouraged cross border trading, put Danish jobs at risk and had been a bureaucratic nightmare for producers and outlets.[26][27] The proposed sugar tax plans were also scrapped.[28]
Mette Gjerskov, the Danish minister of food, agriculture and fisheries, stated that "the fat tax is one of the most criticized we had in a long time. Now we have to try to improve public health by other means.” Although the tax resulted in an additional $216 million in revenue, it also led to numerous complaints from Danish retailers that their customers were taking their business to other countries, such as Sweden and Germany, to take advantage of their lower prices.[28][29]"

http://en.wikipedia.org/wiki/Fat_tax

Protams, rodas jautājums - bet ko darīt. Piekrītu, ka jābūt kādai motivējošai sistēmai, ka pārtikas ražotājus un galvenokārt jau pašus paterētājus mudinātu izvēlēties veselīgos produktus, bet nedomāju, ka tas darbosies caur kanālu "padarīt, mūsuprāt, neveselīgos produktus dārgākus".  LV joprojām galvenais pārtikas izvēles kritērijs ir cena. Un veselīgai pārtikai, tā vienmēr būs augstāka nekā neveslīgai. Tā vienkārši ir, un tas ir jāapzinas - galvenokārt jau patērētājiem. Nedomāju, ka ēšanas paradumus var mainīt ar nodokļu politikas palīdzību. No tā, ka desa kļūs dārgāka, cilvēks neēdīs veselīgāk. Viņš visticamāk izvēlēsies nākamo "lēto opciju", kas iespējams būs vēl neveselīgāka. Protams, var runāt par otro virzienu (twitterī izskan aicinājumi kā reakcija uz jau minēto VM iniciatīvu) - nodokļa (PVN) mazināšanu veselīgajai pārtikai, bet šajā gadījumā situācija ir tieši tāda pati, tik apgriezta otrādi - kurš definēs, kas ir veselīga pārtika?

Belēviča kunga ierosinātajam un VM piedāvātajam PSN konceptuālā doma apakšā ir laba: proti - slikti produkti maksā dārgi, labi - lēti. Bet diemžēl nav ticības, ka izpildījums ir reāli paceļams. Papildus nāk citi blakusefekti - administrēšanas problēmas, korupcijas risks, komercarbības mazināšanās risks. Tā kā, mīlīši - pašiem vien jāēd veselīgi - valdība nebūs tā, kas sabiedrībai iemācīs pareizi ēst. Pašiem ir jādomā par to, kas ir veselīgs, kas nav. Pašiem jāmeklē, kur var dabūt veselīgu pārtiku, kas jāatzīst nav viegls uzdevums mūsdienās. Tāpat arī pašiem vien būs jādefinē par kādu cenu un kvalitātes attiecību esam gatavi maksāt. Es ar to gribu teikt, ka patērētājiem ir pašiem JĀDOMĀ, ko ēd. Tikmēr VM vairāk būtu jādomā par veselīgās pārtikas propogandu nevis par neveslīgās antireklāmu, kas arī ir reklāma...
 
Valstij nav jālien mūsu šķīvjos... Valstij, t.sk., VM ir savas funkcijas, ar kurām tā nevienmēr tiek galā. Kas attiecas uz VM budžeta pieprasījumiem. Lai no sākuma paskatās savā saimniecībā - piemēram, pie profesora joprojām ir iespējams aiziet privāti, kas sevī iekļaus izmeklējumus uz valsts apmaksātām iekārtām, bez rindas... atrisiniet šo, (kas ir VM pamatfunkcija), un tad vērsieties pēc papildfinansējuma...
 
Un kādas ir Jūsu domas šajā sakarā?

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums

Komo ezers un Lugano