Pāriet uz galveno saturu

"Mikrotīkls" - Latvijas rūpniecība nav mirusi! (2.daļa)

Turpinot par apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, par kuriem ne vienmēr esam dzidējuši, piedāvāju rakstu sērijas 2.rakstu. Iepriekšējā reizē rakstīju par elektromotoru ražotāju - "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcu". Lasītāju interese un atsaucība bija necerēti augsta - ar mani sazinājās gan cilvēki, kuri nekad par šo uzņēmumu nav dzirdējuši, gan tie, kuriem ar uzņēmumu ir bijusi kāda sadarbība, gan arī tie, kas tur strādā. Varu tikai atkārtot "RER" ir uz pareizā pārmaiņu ceļa, ja viss būs labi, tad tuvākajos gados šis uzņēmums būtiski kāpinās apgrozījumu un izies jaunā līmenī. Vairāki cilvēki apstiprināja to, ka uzņēmums nedaudz "iestrēdzis" un nav sekojis līdzi laikam, tas attiecas kā uz tehnoloģijām, tā uz darbiniekiem. Tomēr uzņemuma vadībai esot lieli plāni jau tuvākajā laikā. Gaidīsim, un redzēsim! :)
 
Bet šoreiz gribu pievērst uzmanību citam, radniecīgas apstrādes rūpniecības apakšnozares - elekronisko iekārtu ražotājam. Vai spējat iedomāties, ka Latvijā ir apstrādes rūpniecības uzņēmums, kura apgrozījums 2012.gadā bija 56.2 milj. Ls, peļņa - 16.2 milj. (kas par rentabilitāti!), un ar visu to, uzņēmums nodarbina...90 darbiniekus. Tas ir produktivitātes līmenis, par kuru es runāju šīs rakstu sērijas ievadrakstā. LV nepieciešams vairāk uzņēmumu, kas spēj ražot inovatīvus, globālus, eksportspējīgus produktus. Uzņēmuma nosaukums ir "Mikrotīkls", jeb starptautiskajā arēnā "MikroTik". Uzņēmuma vadībai nepatīk pārāk gozēties slavas saulītē tepat LV, iespējams tādēļ daudzi pat nezina, ka tepat Rīgā tiek ražota produkcija, kas tiek eksportēta uz visneidomājākajām vietām pasaulē. Iespējams nesen gan daļa pievērsa uzmanību nosaukumam "Mikrotīkls", jo vienā no pelnošāko LV uzņēmēju topiem pašā augšgalā 2012. gadā ir nokļuvis uzņēmuma līdzīpašnieks. Tāpat uzņēmums pāris reizes ir parādījies masu medijos, kad aktīvi centās sev pievērst uzmanību, lai atvieglotu jaunu darbinieku atrašanu. Tomēr ikdienā uzņēmums darbojas klusi un nevienam nemanāmi - apgrozot gandrīz 60 miljonus, bet pelnot vairāk nekā, piemēram, "Maxima" ar ~450 milj. apgrozījumu... 
 
Uzņēmums tika dibināts 1995.gadā. Cik var noprast no publiskajiem avotiem, tad sākotnēji uzņēmums nodarbojās ar programmatūras izstrādi, bet vēlāk pievērsies arī tīkla iekārtu (rūteru) izgatavošanai. Uzņēmums savu produkciju ražo ne tikai LV, bet arī kaimiņvalstīs un Āzijā. Uzņēmums ir nepārtrauktā attīstībā, katru gadu turpinot attīstīt savus rūterus, uzlabojot to uzticamību, caurlaides spēju utml.
Tikmēr uzņēmuma finanšu rādītāji par pēdējiem gadiem ir vienkārši graujoši - tāda sajūta, ka 2008. gada krīze par šo uzņēmumu vienkārši aizmirsa. Acīmredzot uzņēmuma produkcijas unikalitāte ir tik liela, ka to neietekmē ekonomiskā cikla pārmaiņas. Interesanti, ka uzņēmums absolūti nav tendēts uz sabiedrības informēšanu par sevi.
Interesanta lasāmviela ir arī uzņēmuma gada pārskats. Finanšu analīzes rādītāji ir graujoši un faktiski kā vienīgā identificētā problēma ir apstāklis, ka nav kur ieguldīt brīvos finanšu līdzekļus. :)
 
Datu avots: Lursoft

 
Ja ir radusies interese par uzņēmumu, tad te ir gandrīz 2 gadus vecs ieraksts par šo uzņēmumu no raidījuma "Latvija VAR". 20 minūtēs par uzņēmuma tapšanu, produkciju un attīstību. Spriežot pēc pirmajām ziņām, arī 2013. gads būs veiksmīgs uzņēmumam - palaists jauns produkts jaunā segmentā pēc kura jau šobrīd esot liels pieprasījums.
 
Starp citu, "Mikrotīkls" 2012.gada nogalē tika nosaukts arī par ikgadējās LIAA organizētās Eksporta un inovāciju balvas "Eksporta čempionu".
 
Ja gadījumā ir kādi komentāri vai jautājumi par šo uzņēmumu, tad droši dalieties ar tiem komentāros! Man pašam personīgi ļoti gribētos kādreiz tik iekšā un vismaz ar acs kaktiņu paskatīties, kā notiek darbs šaja uzņēmumā. Ne tik daudz no elektronikas viedokļa, cik no darba organizācijas jautājuma, procesu vadības utt.
 
 

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedom

Interneta veikali, kas sūta preces uz Latviju

Šodien iedomājos, ka nu jau ir pagājuši aptuveni 10 gadi kopš veicu savu pirmo pirkumu ārzemju interneta veikalā un ar to iesāku savu "starptautiskā šopinga" karjeru. :) Kopš tā laika esmu iepricies un tirgojis neskaitāmos i-neta veikalos - iedomājos, ka varbūt kādam mana pieredze var noderēt. eBay Protams, pasaulē populārākais interneta veikals ir eBay.com (vai attiecīgi .co.uk, .de, .it utt.). Caur eBay savulaik esmu pircis visu, ko vien var iedomāties - portatīvos datorus, fotoaparātus, drēbes, dažadas rezerves daļas sadzīves tehnikai, grāmatas un daudz, daudz ko citu. Iepērkoties ar eBay jāatcerās šādas lietas: Sūtot no Eiropas var nedomāt par PVN un muitas nodokli, bet sūtot no valstīm, kas nav ES, būs jāmaksā nodokļi. Par to vairāk šajā rakstā , jo sākot 2013.gadu atkal nelielas izmaiņas. Visbiežāk eBay vidē darīšana ir nevis ar profesionālu pārdevēju (uzņēmēju, vai kādu, kurš ar to regulāri nodarbojas), bet gan vienkārši cilvēku, kurš grib pārdot savā īpašumā e

Trīs gadi pielāgošanās

3 gadi ir palidojuši nemanot. Bet kā jau tas bieži ir šādos gadījumos, ja palūkojas atpakaļ, tad daudz, kas ir noticis un mainījies. Šo trīs gadu laikā nācies adaptēties dzīvei citā vietā, sabiedrība. Nācies pierast pie dažādām nacionālajām īpatnībām. Sanācis nedaudz iemācīties somu valodu - ne tik daudz, lai kaut ko runātu, bet vismaz tik daudz, lai saprastu vienkāršākus uzrakstus un kontekstu rakstos. Arī ikdiena ir sakārtota tik tālu, ka nemaz nav vairs tās sajūtas, ka esi ārpus "savas vides". Kultūršoka nekad īsti nav bijis, bet šobrīd ir sajūta, ka viss ir tā, kā tam ir jābūt. Visam pāri gan, protams, stāv apstāklis, ka tagad mājās katru dienu mani gaida meita. Un esmu neizsakāmi pateicīgs par to, ka viņa ir vesela un dzīvo drošā un attīstību veicinošā vidē. Bet ne par to šoreiz.  Šoreiz vairāk par to, kā mana pārvākšanās ir noritējusi profesionālā ziņā. Kaut kad iepriekš savos bloga ierakstos rakstīju par savu avantūru , pametot lauciņu, kurā strādāju 10 gadus (makroeko

Dažas tēzes un pārdomas par Covid-19 efektiem

Mūsu pēdējo mēnešu ikdiena ir tik piesātināta ar visdažādāko analīzi un spriedelējumiem par Covid-19 efektiem, ka šķiet, visi šīs tēmas leņķi apskatīti. Tādēļ sekojošajā bloga ierakstā daži publiskajā telpā mazāk minēti aspekti. Protams, ņemot vērā manu background , tēmai ekonomisks “piesitiens”. Tāpat kā daudziem citiem kolēģiem, arī man, pēdējos mēnešos nācās “kara apstākļos” iziet crash course epidemioloģijā, jo ekonomiskie iznākumi šajā gadījumā ir tiešā veidā atkarīgi no vīrusa izplatības. Un tas ir ļoti interesanti no makroekonomiskā viedokļa, jo pārskatāmā pagātnē līdzīgu ekonomisko šoku īsti nav, attiecīgi ekonomisti-analītiķi "taustās tumsā", mēģinot izskaidrot notiekošo ekonomikā. Ekonomiskās prognozes šajā laikā vispār, šķiet, ir pielīdzināmas mērenam šarlatānismam, bet, protams, bez tām īsti nevar, cilvēce radusi dzīvot ar plānu par rītdienu. :) • Viena lieta, kas mani nedaudz izbrīna, ir, tas, ka (ekonomiskajā) analīzē par vīrusu dominē gandrīz vai bināra pieeja