Pāriet uz galveno saturu

"Mikrotīkls" - Latvijas rūpniecība nav mirusi! (2.daļa)

Turpinot par apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, par kuriem ne vienmēr esam dzidējuši, piedāvāju rakstu sērijas 2.rakstu. Iepriekšējā reizē rakstīju par elektromotoru ražotāju - "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcu". Lasītāju interese un atsaucība bija necerēti augsta - ar mani sazinājās gan cilvēki, kuri nekad par šo uzņēmumu nav dzirdējuši, gan tie, kuriem ar uzņēmumu ir bijusi kāda sadarbība, gan arī tie, kas tur strādā. Varu tikai atkārtot "RER" ir uz pareizā pārmaiņu ceļa, ja viss būs labi, tad tuvākajos gados šis uzņēmums būtiski kāpinās apgrozījumu un izies jaunā līmenī. Vairāki cilvēki apstiprināja to, ka uzņēmums nedaudz "iestrēdzis" un nav sekojis līdzi laikam, tas attiecas kā uz tehnoloģijām, tā uz darbiniekiem. Tomēr uzņemuma vadībai esot lieli plāni jau tuvākajā laikā. Gaidīsim, un redzēsim! :)
 
Bet šoreiz gribu pievērst uzmanību citam, radniecīgas apstrādes rūpniecības apakšnozares - elekronisko iekārtu ražotājam. Vai spējat iedomāties, ka Latvijā ir apstrādes rūpniecības uzņēmums, kura apgrozījums 2012.gadā bija 56.2 milj. Ls, peļņa - 16.2 milj. (kas par rentabilitāti!), un ar visu to, uzņēmums nodarbina...90 darbiniekus. Tas ir produktivitātes līmenis, par kuru es runāju šīs rakstu sērijas ievadrakstā. LV nepieciešams vairāk uzņēmumu, kas spēj ražot inovatīvus, globālus, eksportspējīgus produktus. Uzņēmuma nosaukums ir "Mikrotīkls", jeb starptautiskajā arēnā "MikroTik". Uzņēmuma vadībai nepatīk pārāk gozēties slavas saulītē tepat LV, iespējams tādēļ daudzi pat nezina, ka tepat Rīgā tiek ražota produkcija, kas tiek eksportēta uz visneidomājākajām vietām pasaulē. Iespējams nesen gan daļa pievērsa uzmanību nosaukumam "Mikrotīkls", jo vienā no pelnošāko LV uzņēmēju topiem pašā augšgalā 2012. gadā ir nokļuvis uzņēmuma līdzīpašnieks. Tāpat uzņēmums pāris reizes ir parādījies masu medijos, kad aktīvi centās sev pievērst uzmanību, lai atvieglotu jaunu darbinieku atrašanu. Tomēr ikdienā uzņēmums darbojas klusi un nevienam nemanāmi - apgrozot gandrīz 60 miljonus, bet pelnot vairāk nekā, piemēram, "Maxima" ar ~450 milj. apgrozījumu... 
 
Uzņēmums tika dibināts 1995.gadā. Cik var noprast no publiskajiem avotiem, tad sākotnēji uzņēmums nodarbojās ar programmatūras izstrādi, bet vēlāk pievērsies arī tīkla iekārtu (rūteru) izgatavošanai. Uzņēmums savu produkciju ražo ne tikai LV, bet arī kaimiņvalstīs un Āzijā. Uzņēmums ir nepārtrauktā attīstībā, katru gadu turpinot attīstīt savus rūterus, uzlabojot to uzticamību, caurlaides spēju utml.
Tikmēr uzņēmuma finanšu rādītāji par pēdējiem gadiem ir vienkārši graujoši - tāda sajūta, ka 2008. gada krīze par šo uzņēmumu vienkārši aizmirsa. Acīmredzot uzņēmuma produkcijas unikalitāte ir tik liela, ka to neietekmē ekonomiskā cikla pārmaiņas. Interesanti, ka uzņēmums absolūti nav tendēts uz sabiedrības informēšanu par sevi.
Interesanta lasāmviela ir arī uzņēmuma gada pārskats. Finanšu analīzes rādītāji ir graujoši un faktiski kā vienīgā identificētā problēma ir apstāklis, ka nav kur ieguldīt brīvos finanšu līdzekļus. :)
 
Datu avots: Lursoft

 
Ja ir radusies interese par uzņēmumu, tad te ir gandrīz 2 gadus vecs ieraksts par šo uzņēmumu no raidījuma "Latvija VAR". 20 minūtēs par uzņēmuma tapšanu, produkciju un attīstību. Spriežot pēc pirmajām ziņām, arī 2013. gads būs veiksmīgs uzņēmumam - palaists jauns produkts jaunā segmentā pēc kura jau šobrīd esot liels pieprasījums.
 
Starp citu, "Mikrotīkls" 2012.gada nogalē tika nosaukts arī par ikgadējās LIAA organizētās Eksporta un inovāciju balvas "Eksporta čempionu".
 
Ja gadījumā ir kādi komentāri vai jautājumi par šo uzņēmumu, tad droši dalieties ar tiem komentāros! Man pašam personīgi ļoti gribētos kādreiz tik iekšā un vismaz ar acs kaktiņu paskatīties, kā notiek darbs šaja uzņēmumā. Ne tik daudz no elektronikas viedokļa, cik no darba organizācijas jautājuma, procesu vadības utt.
 
 

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Ceļotāju un vēderprieku baudītāju sapņu galamērķis – Kampānija Itālijā (Neapole, Sorento, Amalfi)

Amalfi pludmale Cik es sevi atceros, man Itālija nekad nav asociējusies ar Romas kultūrvēsturi, Florences mākslas pārbagātību vai Milānas moderno šiku. Nē, tā vietā Itālija man galvenokārt saistās ar Neapoli un tās vareno ainu, kur virs pilsētas paceļas Vezuvs. Ar tomātiem, ar picu, ar sieru un šķiņķiem/desām, ar citroniem, ar neskaitāmiem pastu ēdieniem, ar vīniem, liķieriem utt. Ir strīdīgs jautājums par to, kura ir Itālijas gastronomiskākā daļa, bet manā uztverē tieši Kampānija ir viena no galvenajām – tajā cēlusies pica, arī pastas pirmsākumi meklējumi tur, nemaz nerunājot par ne tik izteiktiem kulta ēdieniem. Tāpēc tas bija tikai laika jautājums, kad nokļūšu Kampānijā. Laiks gan ir nepielūdzams... kaut kā sanāca krustu šķērsu izbraukāt pārējo Eiropu, izbraukt ārpus Eiropas, vairākas reizes paceļot pa Itāliju, bet Kampāniju neredzēt. Pēdējā laikā konstatēju, ka katrs nākamais mūsu ceļojums kļūst aizvien avantūriskāks. Izvēlamies vietu, nopērkam biļetes, pierezervējam v

Azoru salas - vieta, kur atgriezties

Motivācija un gatavošanās Visu laiku kopš 2013. gada pavasara, kad mēs ar Polundru apmeklējām Portugālei piederošās Azoru salas, laiku pa laikam domās atgriezāmies tur. 9 salu arhipelāgs uz mums atstāja tik lielu iespaidu, ka nespējām tik vaļā no uzmācīgas domas turp doties vēlreiz. Šo divu gadu laikā, ar mums ir sazinājušies daudz cilvēku, kas sekojot mūsu ceļojuma aprakstam, ir atklājuši sev Azoru salas. Arī mūsu Azoru salu draugi ir ziņojuši, ka mūsu pēdās pēkšņi sākusies latviešu tūristu plūsma. Patīkami, ka izdevies latviešiem atklāt šo skaistumu. Šogad, plānojot ceļojumu septembra mēnesim, primārā doma bija par došanos uz Patagoniju. Bet savelkot kopā ceļojuma budžetu, sapratām, ka “pacelt” šogad to nespējam – jāplāno laicīgāk, jāmeklē lētās biļetes, jāmeklē “gali” paziņu lokā, kas var palīdzēt ar naktsmītnēm. Tad nu atlikām to uz citu reizi. Tad nu likās, ka šī varētu būt tā reize, kad vērts doties uz Azorām – aizbraukt uz salu arhipelāga tālāko stūri – Flores un Corvo , ai