Pāriet uz galveno saturu

"Mikrotīkls" - Latvijas rūpniecība nav mirusi! (2.daļa)

Turpinot par apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, par kuriem ne vienmēr esam dzidējuši, piedāvāju rakstu sērijas 2.rakstu. Iepriekšējā reizē rakstīju par elektromotoru ražotāju - "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcu". Lasītāju interese un atsaucība bija necerēti augsta - ar mani sazinājās gan cilvēki, kuri nekad par šo uzņēmumu nav dzirdējuši, gan tie, kuriem ar uzņēmumu ir bijusi kāda sadarbība, gan arī tie, kas tur strādā. Varu tikai atkārtot "RER" ir uz pareizā pārmaiņu ceļa, ja viss būs labi, tad tuvākajos gados šis uzņēmums būtiski kāpinās apgrozījumu un izies jaunā līmenī. Vairāki cilvēki apstiprināja to, ka uzņēmums nedaudz "iestrēdzis" un nav sekojis līdzi laikam, tas attiecas kā uz tehnoloģijām, tā uz darbiniekiem. Tomēr uzņemuma vadībai esot lieli plāni jau tuvākajā laikā. Gaidīsim, un redzēsim! :)
 
Bet šoreiz gribu pievērst uzmanību citam, radniecīgas apstrādes rūpniecības apakšnozares - elekronisko iekārtu ražotājam. Vai spējat iedomāties, ka Latvijā ir apstrādes rūpniecības uzņēmums, kura apgrozījums 2012.gadā bija 56.2 milj. Ls, peļņa - 16.2 milj. (kas par rentabilitāti!), un ar visu to, uzņēmums nodarbina...90 darbiniekus. Tas ir produktivitātes līmenis, par kuru es runāju šīs rakstu sērijas ievadrakstā. LV nepieciešams vairāk uzņēmumu, kas spēj ražot inovatīvus, globālus, eksportspējīgus produktus. Uzņēmuma nosaukums ir "Mikrotīkls", jeb starptautiskajā arēnā "MikroTik". Uzņēmuma vadībai nepatīk pārāk gozēties slavas saulītē tepat LV, iespējams tādēļ daudzi pat nezina, ka tepat Rīgā tiek ražota produkcija, kas tiek eksportēta uz visneidomājākajām vietām pasaulē. Iespējams nesen gan daļa pievērsa uzmanību nosaukumam "Mikrotīkls", jo vienā no pelnošāko LV uzņēmēju topiem pašā augšgalā 2012. gadā ir nokļuvis uzņēmuma līdzīpašnieks. Tāpat uzņēmums pāris reizes ir parādījies masu medijos, kad aktīvi centās sev pievērst uzmanību, lai atvieglotu jaunu darbinieku atrašanu. Tomēr ikdienā uzņēmums darbojas klusi un nevienam nemanāmi - apgrozot gandrīz 60 miljonus, bet pelnot vairāk nekā, piemēram, "Maxima" ar ~450 milj. apgrozījumu... 
 
Uzņēmums tika dibināts 1995.gadā. Cik var noprast no publiskajiem avotiem, tad sākotnēji uzņēmums nodarbojās ar programmatūras izstrādi, bet vēlāk pievērsies arī tīkla iekārtu (rūteru) izgatavošanai. Uzņēmums savu produkciju ražo ne tikai LV, bet arī kaimiņvalstīs un Āzijā. Uzņēmums ir nepārtrauktā attīstībā, katru gadu turpinot attīstīt savus rūterus, uzlabojot to uzticamību, caurlaides spēju utml.
Tikmēr uzņēmuma finanšu rādītāji par pēdējiem gadiem ir vienkārši graujoši - tāda sajūta, ka 2008. gada krīze par šo uzņēmumu vienkārši aizmirsa. Acīmredzot uzņēmuma produkcijas unikalitāte ir tik liela, ka to neietekmē ekonomiskā cikla pārmaiņas. Interesanti, ka uzņēmums absolūti nav tendēts uz sabiedrības informēšanu par sevi.
Interesanta lasāmviela ir arī uzņēmuma gada pārskats. Finanšu analīzes rādītāji ir graujoši un faktiski kā vienīgā identificētā problēma ir apstāklis, ka nav kur ieguldīt brīvos finanšu līdzekļus. :)
 
Datu avots: Lursoft

 
Ja ir radusies interese par uzņēmumu, tad te ir gandrīz 2 gadus vecs ieraksts par šo uzņēmumu no raidījuma "Latvija VAR". 20 minūtēs par uzņēmuma tapšanu, produkciju un attīstību. Spriežot pēc pirmajām ziņām, arī 2013. gads būs veiksmīgs uzņēmumam - palaists jauns produkts jaunā segmentā pēc kura jau šobrīd esot liels pieprasījums.
 
Starp citu, "Mikrotīkls" 2012.gada nogalē tika nosaukts arī par ikgadējās LIAA organizētās Eksporta un inovāciju balvas "Eksporta čempionu".
 
Ja gadījumā ir kādi komentāri vai jautājumi par šo uzņēmumu, tad droši dalieties ar tiem komentāros! Man pašam personīgi ļoti gribētos kādreiz tik iekšā un vismaz ar acs kaktiņu paskatīties, kā notiek darbs šaja uzņēmumā. Ne tik daudz no elektronikas viedokļa, cik no darba organizācijas jautājuma, procesu vadības utt.
 
 

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā. Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu (jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža ka…

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedomājos k…

Podkāsti par ekonomikas tēmu

Pēdējos gados podkāsti ir kļuvuši par ierastu lietu daudzu cilvēku ikdienā. (Uzreiz atkāpe: diez šis termins ir latviskots? Ok, paskatījos - "podraide" un "aplāde". Nē, sorry, tos es nelietošu.) Mani podkāsti nekad tā īsti nav "paķēruši", jo, acīmredzot, tie, kurus mēģināju klausīties, īsti neuzrunāja. Tik laika gaitā sapratu, ka izklaides rakstura podkāsti īsti nav man - brīvajā laikā es varu atrast labākas lietas, ko darīt. Bet, ir savādāk, ja runājam par podkāstiem par manu profesionālo nodarbi - ekonomiku. Šajā ierakstā gribēju padalīties par tiem dažiem, ko klausos, un kas man sniedz vērtīgu informāciju kondensētā veidā. Tieši apstāklis, ka dienas/nedēļas ziņas vai kādu specifisku tēmu varu paklausīties pastaigā mājas-darbs-mājas, ir galvenais iemesls, kādēļ podkāstus sāku klausīties.  Nevienu podkāstu neklausos no A līdz Z tikai tādēļ, ka jānoklausās. Bieži tēma nav tik saistoša vai veids, kā tā pasniegta nešķiet gana interesants vai izzinošs. Dažreiz…

Pandēmijas laiks Helsinkos

Eh, cik gan sen šeit nekas nav rakstīts. Jāatzīst, ka pēdējā laikā iestājies manāms radošais apsīkums. Pat tagad, kad pasaule sagriezusies kājām gaisā, iedvesmas trūkst, lai arī liktos, tik daudz jauna par ko rakstīt. :)
Tāpat kā daudziem, pandēmija diezgan sačakarēja arī mūsu plānus. Ilgāku laiku bijām plānojuši 2020.gada pavasarī izņemt ilgi taupīto paternitātes atvaļinājumu un doties blandīties pa pasauli. Plānos sākumā bija Āzija, tad Dominikāna, tad "piezemētāki" mērķi kā Itālija (yeah, right), Šveice, Austrija... Beigās paspējām aizceļot uz Tenerifi (mazliet paspējām pabaudīt marta sauli, Līva izbaudīt pludmales smiltis, bet pēc būtības dzīvojām lockdown režīmā), un "evakuēties" atpakaļ uz Helsinkiem, kur godprātīgi pavadījām 2 nedēļas pašizolācijā. Žēl, bijām šo atvaļinājumu ilgi plānojuši un organizējuši visu tā, lai mums ir 7 nedēļas kopā ceļojot skaistās vietās, prom no ikdienas un ierastajiem skatiem. Bet nu ok, vietai nav tik daudz nozīmes - galvenais, k…