Pāriet uz galveno saturu

Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca - Latvijas rūpniecība nav mirusi! (1)

Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca - uzņēmums ar milzu vēsturi, bet piemirsts šodien

Šoreiz gribās uzrakstīt par kādu uzņēmumu, kas man pašam salīdzinoši nesen bija atklājums. Zināju, ka LV tāds uzņēmums ir, bet nepievērsu tam uzmanību, jo likās tāda post-padomju palieka vien ir un tas knapi velk dzīvību. Pēdējo aptuveni gadu, analizējot Latvijas tautsaimniecības datus, redzēju, ka ir parādījies kaut kāds jauns "spēlētājs" datos, bet nespēju īsti atšķetināt, kas tad tas ir. Apstrādes rūpniecības viena no apakšnozarēm pēkšņi sākusi strauji kāpināt tempus, gūt īpatsvaru kopējā apstrādes rūpniecības struktūrā. Arī nozares rentabilitātes dati pēkšņi strauji uzlabojušies. Runa ir par apstrādes rūpniecības 27.apakšnozari - elektrisko iekārtu razošanu. Lienot dziļāk datos, noskaidroju, ka pieaugums galvenokārt 2711 nodaļā, kas ir "elektromotoru, ģeneratoru un transformatoru ražošana". Sāku saprast, no kuras puses "pūš vējš". Tā ir "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca" - uzņēmums, kurš salīdzinoši klusi darbojas, tepat Rīgā, nodarbina gandrīz 1000 darbiniekus, un apgroza gandrīz 30 milj. gadā. Teiksiet 30 milj. gadā nekas nav? Jā, neizklausās pavisam iespaidīgi. Bet, ko teiksiet par 12% apgrozījuma rentabilitāti? Uzņēmums ražo elektrovilcienu un pasažieru vilcienu, elektroiekrāvēju, kā arī tramvaju un metro elektroiekārtas. Uzņēmumam arī ir gara vēsture, ar ko var iepazīties vai nu www.rer.lv, vai arī Wikipedia rakstā. Uzņēmums savu produkciju galvenokārt eksportē, vairumu uz bijušajām Padomju Savienības valstīm. Interesanti, ka uzņēmums izvirzījis mērķi līdz 2016. gadam panākt 40 milj. apgrozījumu.
"Pērn (2012) uzņēmumā vidēji nodarbināti 962 cilvēki, kas ir par 4% vairāk nekā pirms gada. Uzņēmuma vadība pauž, ka vidējā darba alga aizvadītajā gadā palielinājusies par 3,8%, mēnesī, veidojot 540,22 Ls."
Uzņēmuma apgrozījums 2012. gadā veidoja 26.5 milj. Ls, bet peļņa - 3.2 milj. Ls. Interesanti, man šķiet tas, ka vairums no mums pat nezina, ka Rīgā ir šāds uzņēmums - visbiežak tiek domāts, ka šis, tāpat kā lielākā daļa Padomju laika uzņēmumu, ir aizgājis "pie mirušajiem" jau deviņdesmito gadu sākumā. Jā, bija smagi laiki, tomēr uzņēmums ir izķepurojies, un šobrīd ir latvijas elektroiekārtu nozares flagmanis.  Ah, jā - uzņēmums nodarbija gandrīz tūkstoti darbinieku. Tādējādi jāatzīst, ka šis ir Rīgas pilsētai sistēmiski svarīgs uzņemums.
Man personiski ir ļoti interesanti, kas notiks ar uzņēmumu turpmākajos gados. Pateicoties finansiāli veiksmīgajam 2012.gadam, uzņēmumam ir izdevies nodzēst uzkrātos zaudējumus. 2013.gads var būt pirmais, kad uzņēmums pabeigs gadu ar pozitīvu uzkrāto peļņu. Tad nu jautājums ir par to, ko uzņēmums darīs ar šo peļņu turpmāk. Te var sausīties Rīgas fondu biržas retie dalībnieki - RER akcijas cenas joprojām ir smieklīgi zema pret potenciālo peļņas apjomu. Tomēr šķiet, ka prātīgākā RER rīcība būtu nevis izmaksāt dividendes, bet gan ieguldīt jaunās iekārtās, sortimenta paplašināšanā. Tāpat šķiet ir vērts sākt domāt arī par citiem tirgiem, ko apgūt - ne vien austrumu, bet arī rietumu virzienā. Šķiet, uzņēmuma vadība ar mani ir vienisprātis. :)
Vienīgie divi mīnusi, kas man mazliet bojā medus mucu - akcionāru struktūra (padaudz ofšoru uzņēmumu, kas nozīmē, ka peļņa var tikt vienkārši izpumpēta laukā, kā tas bieži gadās LV; un te nu akmens LV likumdošanas un uzraudzības lauciņā) un mājaslapa (tā izskatās ir iestrēgusi kaut kur 199x gadā). Tāpat priecātos, ja uzņēmums būtu nedaudz aktīvāts savās sociālajās aktivitātēs - cilvēkiem jāzina savi varoņi. :)

Ja jums ir bijusi kāda saskare ar šo uzņēmumu - priecāšos dzirdēt atsauksmes. :)

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Interneta veikali, kas sūta preces uz Latviju

Šodien iedomājos, ka nu jau ir pagājuši aptuveni 10 gadi kopš veicu savu pirmo pirkumu ārzemju interneta veikalā un ar to iesāku savu "starptautiskā šopinga" karjeru. :) Kopš tā laika esmu iepricies un tirgojis neskaitāmos i-neta veikalos - iedomājos, ka varbūt kādam mana pieredze var noderēt. eBay Protams, pasaulē populārākais interneta veikals ir eBay.com (vai attiecīgi .co.uk, .de, .it utt.). Caur eBay savulaik esmu pircis visu, ko vien var iedomāties - portatīvos datorus, fotoaparātus, drēbes, dažadas rezerves daļas sadzīves tehnikai, grāmatas un daudz, daudz ko citu. Iepērkoties ar eBay jāatcerās šādas lietas: Sūtot no Eiropas var nedomāt par PVN un muitas nodokli, bet sūtot no valstīm, kas nav ES, būs jāmaksā nodokļi. Par to vairāk šajā rakstā , jo sākot 2013.gadu atkal nelielas izmaiņas. Visbiežāk eBay vidē darīšana ir nevis ar profesionālu pārdevēju (uzņēmēju, vai kādu, kurš ar to regulāri nodarbojas), bet gan vienkārši cilvēku, kurš grib pārdot savā īpašumā e

Trīs gadi pielāgošanās

3 gadi ir palidojuši nemanot. Bet kā jau tas bieži ir šādos gadījumos, ja palūkojas atpakaļ, tad daudz, kas ir noticis un mainījies. Šo trīs gadu laikā nācies adaptēties dzīvei citā vietā, sabiedrība. Nācies pierast pie dažādām nacionālajām īpatnībām. Sanācis nedaudz iemācīties somu valodu - ne tik daudz, lai kaut ko runātu, bet vismaz tik daudz, lai saprastu vienkāršākus uzrakstus un kontekstu rakstos. Arī ikdiena ir sakārtota tik tālu, ka nemaz nav vairs tās sajūtas, ka esi ārpus "savas vides". Kultūršoka nekad īsti nav bijis, bet šobrīd ir sajūta, ka viss ir tā, kā tam ir jābūt. Visam pāri gan, protams, stāv apstāklis, ka tagad mājās katru dienu mani gaida meita. Un esmu neizsakāmi pateicīgs par to, ka viņa ir vesela un dzīvo drošā un attīstību veicinošā vidē. Bet ne par to šoreiz.  Šoreiz vairāk par to, kā mana pārvākšanās ir noritējusi profesionālā ziņā. Kaut kad iepriekš savos bloga ierakstos rakstīju par savu avantūru , pametot lauciņu, kurā strādāju 10 gadus (makroeko

Dažas tēzes un pārdomas par Covid-19 efektiem

Mūsu pēdējo mēnešu ikdiena ir tik piesātināta ar visdažādāko analīzi un spriedelējumiem par Covid-19 efektiem, ka šķiet, visi šīs tēmas leņķi apskatīti. Tādēļ sekojošajā bloga ierakstā daži publiskajā telpā mazāk minēti aspekti. Protams, ņemot vērā manu background , tēmai ekonomisks “piesitiens”. Tāpat kā daudziem citiem kolēģiem, arī man, pēdējos mēnešos nācās “kara apstākļos” iziet crash course epidemioloģijā, jo ekonomiskie iznākumi šajā gadījumā ir tiešā veidā atkarīgi no vīrusa izplatības. Un tas ir ļoti interesanti no makroekonomiskā viedokļa, jo pārskatāmā pagātnē līdzīgu ekonomisko šoku īsti nav, attiecīgi ekonomisti-analītiķi "taustās tumsā", mēģinot izskaidrot notiekošo ekonomikā. Ekonomiskās prognozes šajā laikā vispār, šķiet, ir pielīdzināmas mērenam šarlatānismam, bet, protams, bez tām īsti nevar, cilvēce radusi dzīvot ar plānu par rītdienu. :) • Viena lieta, kas mani nedaudz izbrīna, ir, tas, ka (ekonomiskajā) analīzē par vīrusu dominē gandrīz vai bināra pieeja

Rīga, mana Rīga...

Šonedēļ, pēc gandrīz pusgada prombūtnes iegriezos Rīgā. Tā ir pirmā reize manā mūžā, kad esmu bijis prom tik ilgi. Un attiecīgi “ieslēdzas” kontrasti. Protams, ka ziņu un soc. tīklu līmenī esmu sekojis tam, kas notiek Rīgā, bet realitāte ir skaudra. Pēc pusgada dzīvojoties pārsvarā pa Ziemeļvalstīm, acīs krīt lietas, ka agrāk, dzīvojot/strādājot Rīgā ikdienā, palika nepamanītas. Pirmkārt, infrastruktūras paskats un pieejamība. Viss nobružāts, gājēju ietves bedrainas, nolupušas, ar plaisām, bet bruģētās pārsvarā sāk brukt. Protams, ir patīkami izņēmumi, bet on average… Otrkārt, dzīvojamais fonds centrā. Nolupušas, pelēkas, ārkārtīgi netīras mājas. Pat pēc gana pelēkajiem Helsinkiem, šķiet drūmi un depresīvi. Treškārt, zaļās krāsas trūkums. Par spīti tam, ka veģetācija Rīgā ir vismaz 2-3 nedēļas priekšā Helsinkiem, vienalga acīs metas tas, ka izņemot pāris pilsētas parkus, pārējā pilsēta ir asfalta un ķieģeļu pasaule. Ceturtkārt, mašīnas. Daudz mašīnu. Vienā Kr. Valdemāra ielā redzēju v