Pāriet uz galveno saturu

Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca - Latvijas rūpniecība nav mirusi! (1)

Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca - uzņēmums ar milzu vēsturi, bet piemirsts šodien

Šoreiz gribās uzrakstīt par kādu uzņēmumu, kas man pašam salīdzinoši nesen bija atklājums. Zināju, ka LV tāds uzņēmums ir, bet nepievērsu tam uzmanību, jo likās tāda post-padomju palieka vien ir un tas knapi velk dzīvību. Pēdējo aptuveni gadu, analizējot Latvijas tautsaimniecības datus, redzēju, ka ir parādījies kaut kāds jauns "spēlētājs" datos, bet nespēju īsti atšķetināt, kas tad tas ir. Apstrādes rūpniecības viena no apakšnozarēm pēkšņi sākusi strauji kāpināt tempus, gūt īpatsvaru kopējā apstrādes rūpniecības struktūrā. Arī nozares rentabilitātes dati pēkšņi strauji uzlabojušies. Runa ir par apstrādes rūpniecības 27.apakšnozari - elektrisko iekārtu razošanu. Lienot dziļāk datos, noskaidroju, ka pieaugums galvenokārt 2711 nodaļā, kas ir "elektromotoru, ģeneratoru un transformatoru ražošana". Sāku saprast, no kuras puses "pūš vējš". Tā ir "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca" - uzņēmums, kurš salīdzinoši klusi darbojas, tepat Rīgā, nodarbina gandrīz 1000 darbiniekus, un apgroza gandrīz 30 milj. gadā. Teiksiet 30 milj. gadā nekas nav? Jā, neizklausās pavisam iespaidīgi. Bet, ko teiksiet par 12% apgrozījuma rentabilitāti? Uzņēmums ražo elektrovilcienu un pasažieru vilcienu, elektroiekrāvēju, kā arī tramvaju un metro elektroiekārtas. Uzņēmumam arī ir gara vēsture, ar ko var iepazīties vai nu www.rer.lv, vai arī Wikipedia rakstā. Uzņēmums savu produkciju galvenokārt eksportē, vairumu uz bijušajām Padomju Savienības valstīm. Interesanti, ka uzņēmums izvirzījis mērķi līdz 2016. gadam panākt 40 milj. apgrozījumu.
"Pērn (2012) uzņēmumā vidēji nodarbināti 962 cilvēki, kas ir par 4% vairāk nekā pirms gada. Uzņēmuma vadība pauž, ka vidējā darba alga aizvadītajā gadā palielinājusies par 3,8%, mēnesī, veidojot 540,22 Ls."
Uzņēmuma apgrozījums 2012. gadā veidoja 26.5 milj. Ls, bet peļņa - 3.2 milj. Ls. Interesanti, man šķiet tas, ka vairums no mums pat nezina, ka Rīgā ir šāds uzņēmums - visbiežak tiek domāts, ka šis, tāpat kā lielākā daļa Padomju laika uzņēmumu, ir aizgājis "pie mirušajiem" jau deviņdesmito gadu sākumā. Jā, bija smagi laiki, tomēr uzņēmums ir izķepurojies, un šobrīd ir latvijas elektroiekārtu nozares flagmanis.  Ah, jā - uzņēmums nodarbija gandrīz tūkstoti darbinieku. Tādējādi jāatzīst, ka šis ir Rīgas pilsētai sistēmiski svarīgs uzņemums.
Man personiski ir ļoti interesanti, kas notiks ar uzņēmumu turpmākajos gados. Pateicoties finansiāli veiksmīgajam 2012.gadam, uzņēmumam ir izdevies nodzēst uzkrātos zaudējumus. 2013.gads var būt pirmais, kad uzņēmums pabeigs gadu ar pozitīvu uzkrāto peļņu. Tad nu jautājums ir par to, ko uzņēmums darīs ar šo peļņu turpmāk. Te var sausīties Rīgas fondu biržas retie dalībnieki - RER akcijas cenas joprojām ir smieklīgi zema pret potenciālo peļņas apjomu. Tomēr šķiet, ka prātīgākā RER rīcība būtu nevis izmaksāt dividendes, bet gan ieguldīt jaunās iekārtās, sortimenta paplašināšanā. Tāpat šķiet ir vērts sākt domāt arī par citiem tirgiem, ko apgūt - ne vien austrumu, bet arī rietumu virzienā. Šķiet, uzņēmuma vadība ar mani ir vienisprātis. :)
Vienīgie divi mīnusi, kas man mazliet bojā medus mucu - akcionāru struktūra (padaudz ofšoru uzņēmumu, kas nozīmē, ka peļņa var tikt vienkārši izpumpēta laukā, kā tas bieži gadās LV; un te nu akmens LV likumdošanas un uzraudzības lauciņā) un mājaslapa (tā izskatās ir iestrēgusi kaut kur 199x gadā). Tāpat priecātos, ja uzņēmums būtu nedaudz aktīvāts savās sociālajās aktivitātēs - cilvēkiem jāzina savi varoņi. :)

Ja jums ir bijusi kāda saskare ar šo uzņēmumu - priecāšos dzirdēt atsauksmes. :)

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Trīs gadi pielāgošanās

3 gadi ir palidojuši nemanot. Bet kā jau tas bieži ir šādos gadījumos, ja palūkojas atpakaļ, tad daudz, kas ir noticis un mainījies. Šo trīs gadu laikā nācies adaptēties dzīvei citā vietā, sabiedrība. Nācies pierast pie dažādām nacionālajām īpatnībām. Sanācis nedaudz iemācīties somu valodu - ne tik daudz, lai kaut ko runātu, bet vismaz tik daudz, lai saprastu vienkāršākus uzrakstus un kontekstu rakstos. Arī ikdiena ir sakārtota tik tālu, ka nemaz nav vairs tās sajūtas, ka esi ārpus "savas vides". Kultūršoka nekad īsti nav bijis, bet šobrīd ir sajūta, ka viss ir tā, kā tam ir jābūt. Visam pāri gan, protams, stāv apstāklis, ka tagad mājās katru dienu mani gaida meita. Un esmu neizsakāmi pateicīgs par to, ka viņa ir vesela un dzīvo drošā un attīstību veicinošā vidē. Bet ne par to šoreiz. Šoreiz vairāk par to, kā mana pārvākšanās ir noritējusi profesionālā ziņā. Kaut kad iepriekš savos bloga ierakstos rakstīju par savu avantūru, pametot lauciņu, kurā strādāju 10 gadus (makroekon…

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Prioritāšu maiņa

Ir seši no rīta, visi guļ. Sēžu savā šūpuļkrēslā, miegs īsti nenāk. Nevarētu teikt, ka šī ir bijusi grūta nakts, bet miega trūkums tepat vien ir.  Aiz sienas guļ viņa, meitene, ar ko nedēļu atpakaļ saskatījāmies pirmo reizi un iemīlējāmies viens otrā acumirklī. Turklāt viņa mani atpazina uzreiz, es viņu mazliet ar'. Savādāk nemaz nevarēja būt, jo pēdējos 2-3 mēnešus ik dienu sazinājāmies, lai arī ne e-pastus, ne whatsapp bildes viens otram nesūtījām. Es viņai stāstīju cik ļoti gaidu tikšanos ar viņu, bet viņa man pretī glāstīja roku.
Cilvēki halātos teica, ka tiksimies ap janvāra beigām, bet es Polundram jau pāris mēnešus iepriekš puspajokam teicu, ka 16.-17.janvāris būs tās īstās un liktenīgās dienas. Vienkārši zināju. Un to arī katrā mūsu "komunikācijas sesijā" teicu - "Atceries, 17.datums tuvojas, pamazām sāc taisīties uz randiņu!". :)  Tāpēc nevarētu teikt, ka biju negatavs vai pārsteigts, kad Polundrs 17.janvārī, 3os naktī paziņoja, ka ir laiks. Šī ir tā d…

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedomājos k…

Podkāsti par ekonomikas tēmu

Pēdējos gados podkāsti ir kļuvuši par ierastu lietu daudzu cilvēku ikdienā. (Uzreiz atkāpe: diez šis termins ir latviskots? Ok, paskatījos - "podraide" un "aplāde". Nē, sorry, tos es nelietošu.) Mani podkāsti nekad tā īsti nav "paķēruši", jo, acīmredzot, tie, kurus mēģināju klausīties, īsti neuzrunāja. Tik laika gaitā sapratu, ka izklaides rakstura podkāsti īsti nav man - brīvajā laikā es varu atrast labākas lietas, ko darīt. Bet, ir savādāk, ja runājam par podkāstiem par manu profesionālo nodarbi - ekonomiku. Šajā ierakstā gribēju padalīties par tiem dažiem, ko klausos, un kas man sniedz vērtīgu informāciju kondensētā veidā. Tieši apstāklis, ka dienas/nedēļas ziņas vai kādu specifisku tēmu varu paklausīties pastaigā mājas-darbs-mājas, ir galvenais iemesls, kādēļ podkāstus sāku klausīties.  Nevienu podkāstu neklausos no A līdz Z tikai tādēļ, ka jānoklausās. Bieži tēma nav tik saistoša vai veids, kā tā pasniegta nešķiet gana interesants vai izzinošs. Dažreiz…