Pāriet uz galveno saturu

Ekonomisko diskusiju duālisms

Pēdējā laikā bieži tiek diskutēta tēma par to, ka TUA slikti ietekmē nac. identitāti izlaupa valsti utt. Šī disikusija ir interesanta, un man pašam interesanti kā un vai tā beigsies - jo viena pareiza atbilde man pašam nav. Šis jautājums ir viens no tiem gadījumiem, kad jūtu sevī personības šķelšanās pazīmes. :) Viens "es" saka, ka ieguvumi ir ekonomikai (nod. ieņēmumi, nodarbinātība, tūrisms, tirdzniecība utt.), otrs es - nav pārliecības par to, kas notiks momentā, kad atļaujas tiks aizliegtas/pātrauktas. Kā ekonomists es redzu ieguvumus, ko īstermiņā sniedz TUA, bet es neesmu līdz galam drošs, par efektu ilgtermiņā un par pārējiem jautājumiem - nacionālo identitāti utt.
Bet es gribētu pievērst lasītāju uzmanību tam, ka šī diskusija lielā mērā atkal ir kļuvusi vien par priekšvēlēšanu politisko cīņu. Kopējā dillema šajā diskusijā ir par to, ka tautsaimniecība gūst labumu no "ne pārāk labām aktivitātēm" - sauksmim to tā. Un par to tagad visi cepās. Es, savukārt, nesaprotu - kāpēc šī tēma tiek cilāta tikai vienā no nozarēm - nek. īp. nozarē? Tāda selektīva un mazliet duāla pieeja. Manuprāt, līdziga stila situācijas ir arī citās jomās:

  • Piemēram, lauksaimniecībā - ja tiešam tiek atcelts aizliegums ārvalstniekiem iegādāties lauksaimniecības zemes - ar ko situācija savādāka?
  • Lielais ārzemju komersantu īpatsvars mežsaimniecībā un ieguves rūpniecībā?
  • Vai ātrie kredīti?
  • Vai, piemēram, azartspēļu biznesa izplešanās?
  • Utt. - piemēru ir gandrīz visas nozarēs...
Tās visas ir jomas, kur nauda makā ieripo, bet jūtamies tā kā nedaudz neveikli, kad to saņemam. Tas ir kā situācijā, kad saņem algu par kaut ko, ko esi padarījis, bet pats labi apzinies, ka ne līdz galam visu izdarīji godprātīgi (gan jau katram no mums ir bijusi tāda situācija). Tāpēc aicinu nolaist tvaiku, diskutējot par TUA - manuprāt, tā šobrīd ir par daudz "uzpūsta diskusija". Neapšaubāmi, tā ir svarīga, tomēr man šķiet, ka tik pat labi varētu diskutēt par citām, iespējams svarīgākām tēmām - piemēram, kādēļ 2013. gada 1.pusgadā tik strauji sarukusi investīciju dinamika - vai tam būs konsekvences uz turpmāko tautsaimniecības attīstību utt. Vai, piemēram, ko darīt ar transporta nozares būtisko lejupslīdi un konkurētspejas zudumu reģionā? Man personīgi šķiet, ka ostu nodokļa ieviešanai/neieviešanai var būt būtiskākas implikācijas uz LV tautsaimniecību. Jau sen ievēroju, ka parasti, kad visa politiskā/ekonomiskā elite ieciklējās uz kaut kādu vienu šauru diskusiju, garām paiet daudz nozīmīgākas un nemanāmākas lietas. Tā 2006.-2007. gadā ieciklējāmies uz inflācijas apkarošanu, par pārējo aizmirstot...

Lai parādītu piemēru, ka arī citās nozarēs ir līdzīga rakstura problēmas, savā profesionālajā vietnē www.makroekonomika.lv esmu sarakstījis vienu blogu par līdzīgu dillemu mākslas, atpūtas un izklaides nozarē - varbūt interesanti palasīt: http://www.makroekonomika.lv/nozare-r-neviennozimigi-vertejama-izaugsme
Mauprāt, situācija ir tikpat slidena kā gadījumā ar TUA. Tādēļ aicinu, pētot un diskutējot dažādus ekonomiskos jautājumus - iedziļināties tajā apstāklī, cik liels ir attiecīgo procesu nozīmīgums uz kopējās tautsaimniecības fona, kā arī to - vai diskusiju virza kādas interešu grupas.

Komentāri

  1. Uzmanību !!

    Tas ir Aso ietaupījums un aizdevumu kreditēšanas uzņēmums. ja jums ir nepieciešams kredīts, lai personīgo biznesu, vai jums ir nepieciešams kredīts, lai nodzēstu visu savu rēķinu, lūdzu sazinieties ar mūsu mūsu šeit e-pastu:finance_institute2015@outlook.com lai iegūtu vairāk informācijas. Jūsu informācijai, mūsu uzņēmums izsniedz aizdevumu 5% procentu likmi, ja Jums ir interese laipni nokļūt atpakaļ pie mums nekavējoties, lai saņemtu darīts ar savu kredīta pārvedums apstiprinājuma dokuments ok.

    Sazināties e-pasts: (finance_institute2015@outlook.com)

    Nevilcinieties piemērot.

    AIZDEVUMA AIZDEVUMU PLC

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Bronza Tamperē

 Nav jau daudz ko rakstīt, paši visu redzējāt. Mums bija tā priekšrocība būt Tamperē, arēnā. Laikam ir bijis vērts dzīvot Somijā pēdējos sešus gadus, kaut vai, lai piedzīvotu 28.maija vakaru Tamperē. Hokeja spēle paliks vēstures grāmatām, bet man atmiņās paliks notiekošais pašā arēnā un ne-latviešu reakcijas uz notiekošo. Mums, LV hokeja faniem, šāda atmosfēra gadu gaitā ir kļuvusi par normu, bet šo fenomenu nepiedzīvojošajiem – maigi izsakoties -  pārsteigums. Ienākot arēnā, trokšņa un emociju vilnis ir tik spēcīgs, ka "gāž no kātiem". Grūti teikt, cik tieši LV fanu vakar bija arēnā. Kopumā spēli apmeklēja 11 tūkstoši skatītāju. Formāli, no Latvijas, šķiet bija kādi 5-8 tūkstoši (redzēju arī daudz vietējo latviešu). Cik cilvēku fanoja par Latviju? 10,9 tūkstoši. Ja ne vairāk. :D Par Latvijas vārtu guvumiem priecājās Kanādieši, Somi, Vācieši un pat tie daži retie Zviedri (kas vēl joprojām dusmojās uz Latviju, jo sarkanbaltsarkano vietā gaidīja atpakaļ Tamperē savu komandu

Tēva lomai - 4

Kādu laiku atpakaļ rakstīju šo tekstu par randiņu ar meiteni . Meitai šonedēļ dzimšanas diena - 4 gadi. Attiecīgi arī manai tēva lomai - 4. Man pašam īsti vairs netop skaidrs, kur tas laiks ir palicis. Un jubileja šoreiz ir vismaz mazliet saldskāba. No vienas puses forši, ka jau liela meitene, ar spēcīgu "ES", savām interesēm, spējām, iebildumiem utt. Forši, ka var sarunāt lietas. Pamazām laika un vietas dimensija nostiprinās – saprot kas ir Carnikava, kas ir Helsinki. Saprot, gadalaikus un gaida lielākus notikumus. No otras puses - tik ļoti gribās, lai vēl kaut mazliet nesteigtos ar pieaugšanu. Lai  tētis vēl kādu brīdi būtu draugs, palīgs un varonis. Lai joprojām var priecāties kā par lielām lietā, tā maziņām. Lai joprojām viņu var pārsteigt ar ko tādu, kas mums ir ikdiena. Ar prātu gan saprotu, ka šis vilciens pamazām aizdodas.  Šodien domāju, kādi ir bijuši šie četri gadi. Interesanti ir tas, ka smadzenes dzēš vai vismaz pamatīgi bloķē visu negatīvo - negulētās naktis, ta

Vēlais pavasaris

Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā.  Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas . Tas, kas mani neda