Pāriet uz galveno saturu

Ekonomisko diskusiju duālisms

Pēdējā laikā bieži tiek diskutēta tēma par to, ka TUA slikti ietekmē nac. identitāti izlaupa valsti utt. Šī disikusija ir interesanta, un man pašam interesanti kā un vai tā beigsies - jo viena pareiza atbilde man pašam nav. Šis jautājums ir viens no tiem gadījumiem, kad jūtu sevī personības šķelšanās pazīmes. :) Viens "es" saka, ka ieguvumi ir ekonomikai (nod. ieņēmumi, nodarbinātība, tūrisms, tirdzniecība utt.), otrs es - nav pārliecības par to, kas notiks momentā, kad atļaujas tiks aizliegtas/pātrauktas. Kā ekonomists es redzu ieguvumus, ko īstermiņā sniedz TUA, bet es neesmu līdz galam drošs, par efektu ilgtermiņā un par pārējiem jautājumiem - nacionālo identitāti utt.
Bet es gribētu pievērst lasītāju uzmanību tam, ka šī diskusija lielā mērā atkal ir kļuvusi vien par priekšvēlēšanu politisko cīņu. Kopējā dillema šajā diskusijā ir par to, ka tautsaimniecība gūst labumu no "ne pārāk labām aktivitātēm" - sauksmim to tā. Un par to tagad visi cepās. Es, savukārt, nesaprotu - kāpēc šī tēma tiek cilāta tikai vienā no nozarēm - nek. īp. nozarē? Tāda selektīva un mazliet duāla pieeja. Manuprāt, līdziga stila situācijas ir arī citās jomās:

  • Piemēram, lauksaimniecībā - ja tiešam tiek atcelts aizliegums ārvalstniekiem iegādāties lauksaimniecības zemes - ar ko situācija savādāka?
  • Lielais ārzemju komersantu īpatsvars mežsaimniecībā un ieguves rūpniecībā?
  • Vai ātrie kredīti?
  • Vai, piemēram, azartspēļu biznesa izplešanās?
  • Utt. - piemēru ir gandrīz visas nozarēs...
Tās visas ir jomas, kur nauda makā ieripo, bet jūtamies tā kā nedaudz neveikli, kad to saņemam. Tas ir kā situācijā, kad saņem algu par kaut ko, ko esi padarījis, bet pats labi apzinies, ka ne līdz galam visu izdarīji godprātīgi (gan jau katram no mums ir bijusi tāda situācija). Tāpēc aicinu nolaist tvaiku, diskutējot par TUA - manuprāt, tā šobrīd ir par daudz "uzpūsta diskusija". Neapšaubāmi, tā ir svarīga, tomēr man šķiet, ka tik pat labi varētu diskutēt par citām, iespējams svarīgākām tēmām - piemēram, kādēļ 2013. gada 1.pusgadā tik strauji sarukusi investīciju dinamika - vai tam būs konsekvences uz turpmāko tautsaimniecības attīstību utt. Vai, piemēram, ko darīt ar transporta nozares būtisko lejupslīdi un konkurētspejas zudumu reģionā? Man personīgi šķiet, ka ostu nodokļa ieviešanai/neieviešanai var būt būtiskākas implikācijas uz LV tautsaimniecību. Jau sen ievēroju, ka parasti, kad visa politiskā/ekonomiskā elite ieciklējās uz kaut kādu vienu šauru diskusiju, garām paiet daudz nozīmīgākas un nemanāmākas lietas. Tā 2006.-2007. gadā ieciklējāmies uz inflācijas apkarošanu, par pārējo aizmirstot...

Lai parādītu piemēru, ka arī citās nozarēs ir līdzīga rakstura problēmas, savā profesionālajā vietnē www.makroekonomika.lv esmu sarakstījis vienu blogu par līdzīgu dillemu mākslas, atpūtas un izklaides nozarē - varbūt interesanti palasīt: http://www.makroekonomika.lv/nozare-r-neviennozimigi-vertejama-izaugsme
Mauprāt, situācija ir tikpat slidena kā gadījumā ar TUA. Tādēļ aicinu, pētot un diskutējot dažādus ekonomiskos jautājumus - iedziļināties tajā apstāklī, cik liels ir attiecīgo procesu nozīmīgums uz kopējās tautsaimniecības fona, kā arī to - vai diskusiju virza kādas interešu grupas.

Komentāri

  1. Uzmanību !!

    Tas ir Aso ietaupījums un aizdevumu kreditēšanas uzņēmums. ja jums ir nepieciešams kredīts, lai personīgo biznesu, vai jums ir nepieciešams kredīts, lai nodzēstu visu savu rēķinu, lūdzu sazinieties ar mūsu mūsu šeit e-pastu:finance_institute2015@outlook.com lai iegūtu vairāk informācijas. Jūsu informācijai, mūsu uzņēmums izsniedz aizdevumu 5% procentu likmi, ja Jums ir interese laipni nokļūt atpakaļ pie mums nekavējoties, lai saņemtu darīts ar savu kredīta pārvedums apstiprinājuma dokuments ok.

    Sazināties e-pasts: (finance_institute2015@outlook.com)

    Nevilcinieties piemērot.

    AIZDEVUMA AIZDEVUMU PLC

    AtbildētDzēst

Komentāra publicēšana

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā. Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu (jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža ka…

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedomājos k…

Podkāsti par ekonomikas tēmu

Pēdējos gados podkāsti ir kļuvuši par ierastu lietu daudzu cilvēku ikdienā. (Uzreiz atkāpe: diez šis termins ir latviskots? Ok, paskatījos - "podraide" un "aplāde". Nē, sorry, tos es nelietošu.) Mani podkāsti nekad tā īsti nav "paķēruši", jo, acīmredzot, tie, kurus mēģināju klausīties, īsti neuzrunāja. Tik laika gaitā sapratu, ka izklaides rakstura podkāsti īsti nav man - brīvajā laikā es varu atrast labākas lietas, ko darīt. Bet, ir savādāk, ja runājam par podkāstiem par manu profesionālo nodarbi - ekonomiku. Šajā ierakstā gribēju padalīties par tiem dažiem, ko klausos, un kas man sniedz vērtīgu informāciju kondensētā veidā. Tieši apstāklis, ka dienas/nedēļas ziņas vai kādu specifisku tēmu varu paklausīties pastaigā mājas-darbs-mājas, ir galvenais iemesls, kādēļ podkāstus sāku klausīties.  Nevienu podkāstu neklausos no A līdz Z tikai tādēļ, ka jānoklausās. Bieži tēma nav tik saistoša vai veids, kā tā pasniegta nešķiet gana interesants vai izzinošs. Dažreiz…

Restorāns kā ierocis

Kinfildiešu sāgas kontekstā atcerējos sarunu ar vienu ārzemnieku, kuram Rīgā pieder ēdināšanas iestāde. Katru reizi, kad tikāmies uz kādu alu, agri vai vēlu saruna nonāca pie nodokļiem. Un nē - viņš nesūdzējās, ka Latvijā būtu pārāk augsti nodokļi. Un nē - nesūdzējās, ka būtu pārāk liela birokrātija. Tieši otrādi - dažreiz pa uzslavēja, teica ka salīdzinājumā ar savu mītnes zemi, LV ir vieglāk. Bet viņš sūdzējās…par kafejnīcu pāri ielai. Un to, kas nākamajā ielā. Un visām tām pārējām. Tām, par kurām viņš zināja, ka tās nemaksā nodokļus. Un dažreiz viņš bija izmisis - jo nolaidās rokas cīnīties dažādu spēles noteikumu spēlē. Katru reizi, kad vajadzēja noalgot darbinieku - faktiskā neto alga, ko varēja piedāvāt bija, zemāka, nekā spēja tās citas bodes - jo tur neto alga ir vienāda ar bruto algu.  Man ir žēl, ka kaut kāds uzpūsts neaizvietojama restorāna stāsts tiek veiksmīgi izmantots (un to dara tie paši cilvēki, kas jau piedalījušies visādu interesantu stāstu tapšanā), lai pastāstītu…