Pāriet uz galveno saturu

Ekonomisko diskusiju duālisms

Pēdējā laikā bieži tiek diskutēta tēma par to, ka TUA slikti ietekmē nac. identitāti izlaupa valsti utt. Šī disikusija ir interesanta, un man pašam interesanti kā un vai tā beigsies - jo viena pareiza atbilde man pašam nav. Šis jautājums ir viens no tiem gadījumiem, kad jūtu sevī personības šķelšanās pazīmes. :) Viens "es" saka, ka ieguvumi ir ekonomikai (nod. ieņēmumi, nodarbinātība, tūrisms, tirdzniecība utt.), otrs es - nav pārliecības par to, kas notiks momentā, kad atļaujas tiks aizliegtas/pātrauktas. Kā ekonomists es redzu ieguvumus, ko īstermiņā sniedz TUA, bet es neesmu līdz galam drošs, par efektu ilgtermiņā un par pārējiem jautājumiem - nacionālo identitāti utt.
Bet es gribētu pievērst lasītāju uzmanību tam, ka šī diskusija lielā mērā atkal ir kļuvusi vien par priekšvēlēšanu politisko cīņu. Kopējā dillema šajā diskusijā ir par to, ka tautsaimniecība gūst labumu no "ne pārāk labām aktivitātēm" - sauksmim to tā. Un par to tagad visi cepās. Es, savukārt, nesaprotu - kāpēc šī tēma tiek cilāta tikai vienā no nozarēm - nek. īp. nozarē? Tāda selektīva un mazliet duāla pieeja. Manuprāt, līdziga stila situācijas ir arī citās jomās:

  • Piemēram, lauksaimniecībā - ja tiešam tiek atcelts aizliegums ārvalstniekiem iegādāties lauksaimniecības zemes - ar ko situācija savādāka?
  • Lielais ārzemju komersantu īpatsvars mežsaimniecībā un ieguves rūpniecībā?
  • Vai ātrie kredīti?
  • Vai, piemēram, azartspēļu biznesa izplešanās?
  • Utt. - piemēru ir gandrīz visas nozarēs...
Tās visas ir jomas, kur nauda makā ieripo, bet jūtamies tā kā nedaudz neveikli, kad to saņemam. Tas ir kā situācijā, kad saņem algu par kaut ko, ko esi padarījis, bet pats labi apzinies, ka ne līdz galam visu izdarīji godprātīgi (gan jau katram no mums ir bijusi tāda situācija). Tāpēc aicinu nolaist tvaiku, diskutējot par TUA - manuprāt, tā šobrīd ir par daudz "uzpūsta diskusija". Neapšaubāmi, tā ir svarīga, tomēr man šķiet, ka tik pat labi varētu diskutēt par citām, iespējams svarīgākām tēmām - piemēram, kādēļ 2013. gada 1.pusgadā tik strauji sarukusi investīciju dinamika - vai tam būs konsekvences uz turpmāko tautsaimniecības attīstību utt. Vai, piemēram, ko darīt ar transporta nozares būtisko lejupslīdi un konkurētspejas zudumu reģionā? Man personīgi šķiet, ka ostu nodokļa ieviešanai/neieviešanai var būt būtiskākas implikācijas uz LV tautsaimniecību. Jau sen ievēroju, ka parasti, kad visa politiskā/ekonomiskā elite ieciklējās uz kaut kādu vienu šauru diskusiju, garām paiet daudz nozīmīgākas un nemanāmākas lietas. Tā 2006.-2007. gadā ieciklējāmies uz inflācijas apkarošanu, par pārējo aizmirstot...

Lai parādītu piemēru, ka arī citās nozarēs ir līdzīga rakstura problēmas, savā profesionālajā vietnē www.makroekonomika.lv esmu sarakstījis vienu blogu par līdzīgu dillemu mākslas, atpūtas un izklaides nozarē - varbūt interesanti palasīt: http://www.makroekonomika.lv/nozare-r-neviennozimigi-vertejama-izaugsme
Mauprāt, situācija ir tikpat slidena kā gadījumā ar TUA. Tādēļ aicinu, pētot un diskutējot dažādus ekonomiskos jautājumus - iedziļināties tajā apstāklī, cik liels ir attiecīgo procesu nozīmīgums uz kopējās tautsaimniecības fona, kā arī to - vai diskusiju virza kādas interešu grupas.

Komentāri

  1. Uzmanību !!

    Tas ir Aso ietaupījums un aizdevumu kreditēšanas uzņēmums. ja jums ir nepieciešams kredīts, lai personīgo biznesu, vai jums ir nepieciešams kredīts, lai nodzēstu visu savu rēķinu, lūdzu sazinieties ar mūsu mūsu šeit e-pastu:finance_institute2015@outlook.com lai iegūtu vairāk informācijas. Jūsu informācijai, mūsu uzņēmums izsniedz aizdevumu 5% procentu likmi, ja Jums ir interese laipni nokļūt atpakaļ pie mums nekavējoties, lai saņemtu darīts ar savu kredīta pārvedums apstiprinājuma dokuments ok.

    Sazināties e-pasts: (finance_institute2015@outlook.com)

    Nevilcinieties piemērot.

    AIZDEVUMA AIZDEVUMU PLC

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Azoru salas - vieta, kur atgriezties

Motivācija un gatavošanās Visu laiku kopš 2013. gada pavasara, kad mēs ar Polundru apmeklējām Portugālei piederošās Azoru salas, laiku pa laikam domās atgriezāmies tur. 9 salu arhipelāgs uz mums atstāja tik lielu iespaidu, ka nespējām tik vaļā no uzmācīgas domas turp doties vēlreiz. Šo divu gadu laikā, ar mums ir sazinājušies daudz cilvēku, kas sekojot mūsu ceļojuma aprakstam, ir atklājuši sev Azoru salas. Arī mūsu Azoru salu draugi ir ziņojuši, ka mūsu pēdās pēkšņi sākusies latviešu tūristu plūsma. Patīkami, ka izdevies latviešiem atklāt šo skaistumu. Šogad, plānojot ceļojumu septembra mēnesim, primārā doma bija par došanos uz Patagoniju. Bet savelkot kopā ceļojuma budžetu, sapratām, ka “pacelt” šogad to nespējam – jāplāno laicīgāk, jāmeklē lētās biļetes, jāmeklē “gali” paziņu lokā, kas var palīdzēt ar naktsmītnēm. Tad nu atlikām to uz citu reizi. Tad nu likās, ka šī varētu būt tā reize, kad vērts doties uz Azorām – aizbraukt uz salu arhipelāga tālāko stūri – Flores un Corvo , ai

Vēlais pavasaris

Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā.  Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas . Tas, kas mani neda

Islande ziemā - kāpēc gan ne?

Šis ir mūsu Islandes ceļojuma apraksts. Šoreiz ceļojums bija relaksētāks, mazliet iekļāvāmies "lielajās tūristu masās" un atļāvāmies baudīt valsti nesteidzoties. Tādēļ tik ļoti daudz kā parasti neskraidījām riņķī, nemeklējām piedzīvojumus un nemetāmies avantūrās. Tomēr raksts var noderēt tiem, kas šaubās - vai vērts apmeklēt Islandi ziemā. Mēs viennozīmīgi sakām - jā, ir vērts. Jo tieši ziemā ir virkne tādu priekšrocību, kuras nevar baudīt vasarā. Ja man personīgi prasa, kas ir viens lielākais iespaids no Islandes, tad varu tikai pateikt - ziemotie kalni, īpaši Eijafjallajokula apkārtnē. Teiksiet Alpi iespaidīgi? Jā, neapšaubāmi - Šveicē, Austrijā un Francijā skati ir iespaidīgi, bet Islandē - papildus ir apziņa un pierādījumi tam, ka katrs no šiem kalniem jebkurā brīdī var uzsprāgt vai vēl nesen tā arī ir darījis. Pie vulkāniem redzamas pazīmes, kā tie ir izvirduši, aprakuši mājas un beigu beigās veidojuši jaunu zemi. Islandē, ceļojot starp kalnu grēdām, prāts pats nesas u

São Miguel, zaļā sala - govis, ananāsi, tējas plantācijas un fantastiski skati, 2.daļa

Ok, šis ir mūsu ceļojuma uz Azoru salām apraksta turpinājums. Kā jau rakstīju ievaddaļā - padegustējām portvīnu un pasalām Porto. Tagad bija kārta pašām Azoru salām. Azoru salas - ir 9 vulkāniskas izcelsmes salas. Kā var redzēt 1.attēlā, tās atrodas Atlantijas okeāna vidū. Ok, ne vidū, bet aptuveni 1/3 distancē no Lisabonas līdz Ņujorkai (1500 km līdz Lisabonai, 1900 līdz Ņūfaundlendai). Vēl pievērsiet uzmanību "plaisām" attēlā - tās ir tektonisko plātņu lūzuma vietas. Azoru salas atrodas vietā, kur savienojas trīs plātnes  - Ziemeļamerikas, Āfrikas un Eirāzijas plātnes. No šī, protams, izriet, ka tā ir seismiski aktīva zona. Arī mūsdienās notiek zemestrīces un vulkānu izvirdumi. Nesenākā zemestrīce bija 2013.gada aprīlī - tātad pavisam neilgi pirms mūsu ierašanās. Zemestrīce bija 6 balles stipra - vietējie stāsta, ka tik spēcīgu ilgu laiku nav jutuši. Mūsu ceļojuma laikā gan neko nekratīja, vai arī vīna daudzums asinīs amortizēja pazemes grūdienu spēku. :)  1.attēls