Pāriet uz galveno saturu

Nezinīši Latzemē

Pēdējā laikā tiešām atliek vien nobrīnīties par diskusijām sociālajā vidē - dominējošais LV iedzīvotāju viedoklis par jebkurām norisēm un jebkuriem ierosinājumiem ir negatīvs. Vidējais LV iedzīvotājs sēž stūrīti, iekož savu picu un uzdzerot kolu, ieraksta Deflu, Tvnet komentāros vai vēl labāk tviterī žultainu komentāru par to, ka redz šī iniciatīva ir pilnīgs murgs, šī ideja ir slikta u.tml. Un ne jau tādēļ, ka būtu iedziļinājies idejas būtībā, bet gan tādēļ, ka jau ir pierasts kaut ko kritizēt un tā dara visi. Ir taču vieglāk pieķerties "masai" un kritizēt līdzi.  Kritika jau ir ierasts process, tāpat kā ēst pusdienas un naktī gulēt. Turklāt interesanti, ka kritika tiek uzreiz virzīta nevis uz diskusiju objektu, bet gan veltīta tai personai/personu grupai, kas pauž šo viedokli. Visvairāk, protams, mani aizrauju general diskusija par labklājības līmeņa paaugstināšanu, kurā tiek iepīta virkne tēmu, bet rezultāts visur ir vienāds: viss, kas notiek ar valsts ekonomiku vai visas inovācijas, kas tiek ierosinātas, ir slikti, jo:
  • ārvalstnieki investē transporta nozarē, rūpniecībā un enerģētikā - bļaujam par to, ka rūpnīcas esam izpārdevuši, nekas vairs nav palicis (neaizmirstam uzdzert importa kolu);
  • termiņa uzturēšanās atļaujas - bļaujam, ka sabrauks pilns ar krieviem un ķīniešiem, viņi atņems mums valodu un izstums no Latvijas (nekas, ka katru dienu ar atšieptiem zobiem klanāmies savam jaunajam kaimiņam no Krievijas, un jautājam, kad atkal būs Latvijā, cerot tikt uzaicināts uz kādu kaviārmaizīti; un, protams, ieliekam savu 25 tūkst. vērto vasarnīcu ss.lv ar ciparu, kas ļauj to notirgot TUA kārotājam - ja nu paveicas...);
  • ārvalstnieki pērk lauksaimniecības zemes un mežus - bļaujam, ka visu izcirtīs, zemi degradēs un mums nekāda labuma (un tas nekas, ka paši to zemi negribam apstrādāt - nafig iet rokas smērēt un muguru liekt, labāk nopirkt, sarunāt, ka Fedja par polšu nopļaus, un dabūt platību maksājumus, bet vēl labāk vispār twiterī ierakstīt, ka ārvalstu zemju pircēji ir nelieši, bet cūkuferma vispār smird - negribam, gribam augsti tehnoloģisku iekārtu ražotāju Varakļānos);
  • ievieš eiro - bļaujam, ka sabruks eiro zona, viss kļūs dārgāks, mums vajag latu... (tas nekas, ka kontā mums ir 24.36Ls, bet atlikušais kredīts bankā 33457.25 eiro, bet otrā bankā depozīts ar 1144.35 eiro);
  • tas un tas uzņēmums nobankrotēja - meklējam vainīgo, vai tik tur nav palikuši tie pāris desmitu Ls, ko bijām spiesti samaksāt nodokļos (pie sevis gan nodomājam – cik labi, ka pārējo gan izdevās noslēpt no VID; turklāt to, ka virkne uzņēmumu strādā, kļūst lielāki, investē jaunās iekārtās, pieņem jaunus darbiniekus, izvēlamies vienkārši ignorēt - tā nav taisnība - tā statistika atkal kaut ko samurgojusi);
  • Ah, jā, protams, darbs. Kāds darbs? Latvijā darba nav. Nav brīvu darba vietu. Sludinājumi? Muļķības - visur tik pa blatu iekārto;
  • utt.
     
Bet mīļie tautieši - ko tad mēs īsti gribam? Lai kāds mums dotu naudu tāpat - par to, ka mums ir daudz mežu? Par to, ka mēs tādi forši te mazajā Latvijā esam? :) Sorry, negribu graut ilūzijas - bet tā vairs nebūs. Jā, kādu laiku varējām forši pabūvēt lauku atpūtas namus par ES fondu līdzekļiem, uzklāt jaunu ceļu, uzbūvēt tiltu, bibliotēku. Ko tālāk? Sēžam un turpinām ķērkt, ka to un to mēs darīt negribam, to un to pārdot negribam, bet mums pienākas tas un tas un vēl tas?

Es tiešām nezinu, kam būtu jāmainās, lai LV beidzot mainītos domāšanas principi. Nezinu, no kurienes tas nācis - esmu pārāk jauns, lai pilnība izprastu šo fenomenu. Bet iespējams tas tiešām ir post-padomju sindroms domāt, ka mums kaut kas pienākas (es nerunāju par elementārām lietām, bet gan konceptuāli). Man, paldies Dievam, pateicoties maniem vecākiem, ir bijusi iespēja izskoloties (paldies viņiem par to), dabūt darbu, izveidot pašam savu ģimeni, paceļot. Nekur, nevienā pasaules valstī, neesmu redzējis tik ekstremālu nevēlēšanos neko darīt, bet kritizēt. Ok, grieķi varbūt spēj konkurēt ar mūsējiem bāleliņiem.
Forši, ka skolās literatūras stundās joprojām bērni mācās dzejolīšus, kur pastarpināti varenais latvietis tik pozicionēts kā liela darba darītājs, kurš darba nebaidās. Diemžēl, šķiet, ka jau tagad pieaugošā paaudze šo izzūdošo latvieša sugu darbībā vairs īsti ikdienā neredz.
Protams, ir arī pozitīvi izņēmumi - ir cilvēki, kuri par spīti visām netaisnībām, grūtībām dibina savus uzņēmumus, eksportē, strādā lauksaimniecībā, mēģina izmantot savā rīcībā esošos resursus (ne obligāti zemi un naudu, ir arī zināšanas un gribasspēks, kas bieži ir vērtīgāks resurss), cīnās smagas konkurences apstākļos un par nebūtībām vien pavīpsnā.
Īpaši pēdējā laikā krīt uz nerviem atsevišķi politiskie spēki, kuriem šķiet domāšanas virziens jau pašā pamatā ir destruktīvs - to atcelt, šo nepieļaut. Ja ir iniciatīva aizliegt TUA, neļaut investoram ienākt utml., tad lūdzu - idejas galdā, kā var panākt pozitīvo efektu, nevis negatīvo. Ceru, ka šādi politiskie spēki mirs, bet, lai tas notiktu, elektorāta domāšanai jāmainās. Dārgie tautieši, sāciet taču konstruktīvi spriest un  domāt! Labklājību var nodrošināt tikai ar darba palīdzību vai realizējot savus aktīvus (zemi, mežus, rūpnīcas vai vienalga ko). Ja negrib ne strādāt, ne realizēt (tas gan nav sinonīms vārdam "pārdot") aktīvus, tad var vienkārši sēdēt stūrī un kliegt par to, kas pienākas. Bet ēst taču arī vajadzēs...

Komentāri

  1. Uzmanību !!

    Tas ir Aso ietaupījums un aizdevumu kreditēšanas uzņēmums. ja jums ir nepieciešams kredīts, lai personīgo biznesu, vai jums ir nepieciešams kredīts, lai nodzēstu visu savu rēķinu, lūdzu sazinieties ar mūsu mūsu šeit e-pastu:finance_institute2015@outlook.com lai iegūtu vairāk informācijas. Jūsu informācijai, mūsu uzņēmums izsniedz aizdevumu 5% procentu likmi, ja Jums ir interese laipni nokļūt atpakaļ pie mums nekavējoties, lai saņemtu darīts ar savu kredīta pārvedums apstiprinājuma dokuments ok.

    Sazināties e-pasts: (finance_institute2015@outlook.com)

    Nevilcinieties piemērot.

    AIZDEVUMA AIZDEVUMU PLC

    AtbildētDzēst
  2. Uzmanību !!

    Tas ir Aso ietaupījums un aizdevumu kreditēšanas uzņēmums. ja jums ir nepieciešams kredīts, lai personīgo biznesu, vai jums ir nepieciešams kredīts, lai nodzēstu visu savu rēķinu, lūdzu sazinieties ar mūsu mūsu šeit e-pastu:finance_institute2015@outlook.com lai iegūtu vairāk informācijas. Jūsu informācijai, mūsu uzņēmums izsniedz aizdevumu 5% procentu likmi, ja Jums ir interese laipni nokļūt atpakaļ pie mums nekavējoties, lai saņemtu darīts ar savu kredīta pārvedums apstiprinājuma dokuments ok.

    Sazināties e-pasts: (finance_institute2015@outlook.com)

    Nevilcinieties piemērot.

    AIZDEVUMA AIZDEVUMU PLC

    AtbildētDzēst
  3. Hello Sir/Madam,
    Jums vajag steidzamu kredītu, lai uzsāktu uzņēmējdarbību, vai jums ir nepieciešams kredīts refinansēt, jums nepieciešams aizņēmumu, lai nomaksātu parādu? Vai jums ir nepieciešams iegādāties mašīnu vai māju aizdevumu? Ja jā, jāuztraucas ne vairāk, mēs piedāvājam visu veidu aizdevumu pieņemamām procentu likmi bez kredīta pārbaude! sazinieties ar mums šodien, izmantojot telefona numuru (+ 1-617 934 1393) e-pastu. (co.operateloanservice@gmail.com)
    paldies.
    Mr Bob Williams

    AtbildētDzēst
  4. Get A Quick Loan With Low Interest. 

    At Charlie Hughes&Co Loan Company, you get short and long term loan at a low interest rate. We offer different kinds of loan to individuals, businesses or Corporate Enterprises at varied interest rate.
    To put in a request, more information regarding rates and to understand our terms and conditions clearly. Contact us by email: 
    loanmehughesco.org@gmail.com

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Bronza Tamperē

 Nav jau daudz ko rakstīt, paši visu redzējāt. Mums bija tā priekšrocība būt Tamperē, arēnā. Laikam ir bijis vērts dzīvot Somijā pēdējos sešus gadus, kaut vai, lai piedzīvotu 28.maija vakaru Tamperē. Hokeja spēle paliks vēstures grāmatām, bet man atmiņās paliks notiekošais pašā arēnā un ne-latviešu reakcijas uz notiekošo. Mums, LV hokeja faniem, šāda atmosfēra gadu gaitā ir kļuvusi par normu, bet šo fenomenu nepiedzīvojošajiem – maigi izsakoties -  pārsteigums. Ienākot arēnā, trokšņa un emociju vilnis ir tik spēcīgs, ka "gāž no kātiem". Grūti teikt, cik tieši LV fanu vakar bija arēnā. Kopumā spēli apmeklēja 11 tūkstoši skatītāju. Formāli, no Latvijas, šķiet bija kādi 5-8 tūkstoši (redzēju arī daudz vietējo latviešu). Cik cilvēku fanoja par Latviju? 10,9 tūkstoši. Ja ne vairāk. :D Par Latvijas vārtu guvumiem priecājās Kanādieši, Somi, Vācieši un pat tie daži retie Zviedri (kas vēl joprojām dusmojās uz Latviju, jo sarkanbaltsarkano vietā gaidīja atpakaļ Tamperē savu komandu

Tēva lomai - 4

Kādu laiku atpakaļ rakstīju šo tekstu par randiņu ar meiteni . Meitai šonedēļ dzimšanas diena - 4 gadi. Attiecīgi arī manai tēva lomai - 4. Man pašam īsti vairs netop skaidrs, kur tas laiks ir palicis. Un jubileja šoreiz ir vismaz mazliet saldskāba. No vienas puses forši, ka jau liela meitene, ar spēcīgu "ES", savām interesēm, spējām, iebildumiem utt. Forši, ka var sarunāt lietas. Pamazām laika un vietas dimensija nostiprinās – saprot kas ir Carnikava, kas ir Helsinki. Saprot, gadalaikus un gaida lielākus notikumus. No otras puses - tik ļoti gribās, lai vēl kaut mazliet nesteigtos ar pieaugšanu. Lai  tētis vēl kādu brīdi būtu draugs, palīgs un varonis. Lai joprojām var priecāties kā par lielām lietā, tā maziņām. Lai joprojām viņu var pārsteigt ar ko tādu, kas mums ir ikdiena. Ar prātu gan saprotu, ka šis vilciens pamazām aizdodas.  Šodien domāju, kādi ir bijuši šie četri gadi. Interesanti ir tas, ka smadzenes dzēš vai vismaz pamatīgi bloķē visu negatīvo - negulētās naktis, ta

Vēlais pavasaris

Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā.  Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas . Tas, kas mani neda