Pāriet uz galveno saturu

Ar kavēšanos par novembra notikumiem

Noteikti esat pamanījuši, ka pēdējā mēneša laikā neko daudz šeit neesmu rakstījis. Kā jau iepriekš kādā no saviem blogiem esmu minējis - mana blogu rakstīšanas aktivitāte cieši saistīta ar manu tiešo darba pienākumu aktivitātes ciklu. Darbā ir mirkļi, kad ne tikai nav laika bloga uzturēšanai, bet pat jēdzīgai sevis uzturēšanai. Bet nu, kārtējo aktivitātes uzplūdu esmu vairāk vai mazāk veiksmīgi pārdzīvojis, tāpēc varu pievērsties savam blogam.

Par ko būtu rakstījis, ja būtu bijis laiks:
Aizpagājušajās brīvdienās ar Nereta jaunskungu (eh, ne pārāk ilgi vēl varēšu viņu tā saukt :D) devāmies Siguldas virzienā. Skatoties, cik brāļiem Dukuriem tās medaļas viegli nāk, izdomājām, ka olimpiskajā sezonā varbūt jāpievēršas skeletonam un jādodas februārī uz Sočiem. Tavu nelaimi, pie īstajām kamanām mūs neviens nelaida. Kā jau praktikantiem, iedeva ko nekaitīgāku, baidījās, ka ar īstajām nositīsimies... :D Ja nopietni, devāmies uz Siguldu izbraukt ar tā saucamo "zaļo vardi". Iepriekš biju braucis ar "Vučko", bet "zaļā varde" ātrāka, turklāt šķiet aizraujoši pa Siguldas trasi nobraukt "skeletona stilā". Braucienu tiešām izbaudījām, žēl vienīgi, ka ārā bija palieli plusi, kas ledu darīja nedaudz lēnāku. Bet ziemas prieku sezonas atklāšanai pilnībā derēja. Šeit būs video no šī pasākuma. Pats gan šajā video netiku, šajā reizē Nereta jaunskungs devās trasē kopā ar Modri. Bet ieskatam derēs, ja kādam interesē līdzīgas izklaides: http://www.bobtrase.lv/lv/services/4-taxi-bobs

Arvien tuvāk tuvojas brauciens uz Islandi. Ziemas jaku beidzot nopirku, ziemas zābaki arī gatavi. Vien joprojām ar Polundru spriežam par ceļojuma formātu – kārdinājums ir šoreiz krist tūristu pūļu apskāvienos un paļauties uz pirktām tūrēm un standarta apskates objektiem. Otrs variants doties pašiem ar īrētu automobili pašiem savos piedzīvojumos. Vienīgi bažījamies par pieredzes trūkumu sniegoto ceļu braukšanā un par laikapstākļiem, kas šajā momentā Islandē ir mēreni neprognozējami. Redzēs, vai virsroku ņems piedzīvojumu kāre vai tomēr veselais saprāts :D Ja kāds ir bijis Islandē decembrī - dodiet ziņu, iešu ar Jums dzert tēju. :)

Šī paša Islandes ceļojuma kontekstā mainu nedaudz savu foto arsenālu. Pēc iepriekšējā ceļojuma uz Azoru salām jau rakstīju par savu fotoaparāta un 35mm fiksētās lēcas plusiem un mīnusiem. Tomēr nolēmu, ka esmu vairāk vai mazāk ainavu bildētājs, tādēļ būtu stulbi arī turpmāk braukāt riņķī ar 35 mm lēcu. Šobrīd nopirku Tamron 17-50mm 2.8 lēcu – tomēr tādiem ceļotājiem kā mums tas ir piemērotāks variants – maināma fokusa distance tomēr man iepriekšējā ceļojumā būtu lieti noderējusi. Joprojām ceru uz ziemeļblāzmu, pēdējā laikā gan ziņas no Islandes neiepriecina, šobrīd zemākas aktivitātes periods. Ja kādam vajag Nikkor 35 mm fiksētu 1.8 lēcu ar stabilizatoru vai Nikkor standarta 18-55 mm lēcu, tad dodiet ziņu, iespējams, varam ko sarunāt, jo šobrīd mēģinu tikt no tām vaļā, lai atbrīvotu finanses Tamronam.

Par gastronomiskajām lietām nekā daudz jauna nav – tā paša darba cikla dēļ nekādi baigie eksperimenti nav bijuši. Vienīgi pavisam pēdējo dienu veikums. Prizmā Sporta ielā parādījās LV virtuvei tik ļoti eksotiskie atdzesētie kalmāri. Tā kā ar tiem biju iepazinies Azoru salu virtuvē, tad likās interesanti pamēģināt uztaisīt. Spriežot pēc pārdevējas reakcijas, varētu būt viens no pirmajiem, kas pērk kalmāru. :D Protams, nesanāca tik izcili, kā garšoja Azoru salās, tomēr neapšaubāmi labāk nekā biju gaidījis. Kā gatavoju? Ļoti vienkārši  - divas kalmāru „trubiņas” sagriezu ripiņās un apcepu 5-7 minūtes eļļas, sojas mēreces, vorčestras mērces un nedaudz cukura sīrupa sajaukumā. Protams, uz grilla šāds pasākums garšotu daudz labāk, cerams, ka vasarā kalmāri arī būs. J „Zaļajā Govī” pēdējā laikā parādījušies ēdamie kastaņi no Francijas – ir garšīgi, bet visai maziņi, kas nozīmē, ka cepot cepeškrāsnī ir liels risks pārcept (tā arī man sanāca diemžēl, bet puse bija ēdama).

Un vēl – vakar Prizmas atlaižu dienās nopirku keramisko nazi. Jau vairākus gadus gribēju pamēģināt. Man patīk – rezultāts jau pirmajā vakarā, apstrādājot vienu doradu, 4 asiņojošas brūces pirkstos. :D Pierodot strādāt ar mazāk asiem nažiem, šāda pāreja ir sāpīga – katrs pieskāriens ādai ir dziļš grieziens. Nazis ļoti ass, bet saskāros jau ar mīnusiem, par kuriem biju lasījis. Proti, trauslums. Pirmkārt, nazi nevajadzētu izmantot uz stikla vai metāla „dēlīšiem”, tāpat ar to nevajadzētu griezt/cirst neko cietu. Pat doradas asakas atstāja nelielus robiņus. Pieņemu, ka ja nazis nokristu uz grīdas vai ar to stiprāk uzsist pa galdu, tad tas sabirtu. Bet kopumā pirmais iespaids patīkams.

Un, protams, par Maximas traģēdiju. Kā jau rakstīju savā blogā angliski, tiešām negribas izplūst nekādā analīzē par to kas un kādēļ. Mani šokēja divas lietas – pats notikums, kas neapšaubāmi ir milzīga traģēdija ne tikai LV mērogā, bet visas Eiropas mērogā. Izsaku līdzjūtību visiem mirušo piederīgajiem un veiksmīgu atveseļošanos visiem cietušajiem. Tomēr tāpat mani pārsteidza līdzcilvēku reakcija. Par spīti 3 dienu sērām, masu medijos un soc. tīklos jau tiek kurti sārta ugunskuri, nemaz nerunājot par politiķu un topošo politiķu pārspīlēto reakciju, kur caur rindām tā spiežas populisms, ka kliegt gribas. Es personīgi no šiem kadriem atsekojos twitter vidē un vēlēšanās uz manu balsi viņi var necerēt – zemiska rīcība. Šobrīd presi un soc. portālus gandrīz nelasu – viss pilns ar muļķīgu subjektīvismu – tāpat kā pavasarī katrs LV iedzīvotājs ir hokeja treneris, tā šobrīd izrādās, ka katrs ir būvnieks, inženieris vai vismaz jurists. Ļoti ceru, ka mirušo piederīgie un cietušie pārdzīvos šo laiku, ko masu mediji nemaz nepadara viņiem vienkāršāku. Vismaz šīs trīs dienas visiem bija jāpaklusē un jāgodina aizgājušie, nevis jāvārās kā tirgus bābām un jādala ietekmes sfēras... Neraugoties uz to, ceru, ka šis gadījums nepaliks bez atrisinājuma, par pārkāpumiem ir jābūt reāliem cietumsodiem. Lai arī izskatās, ka traģēdijas iemesls būs vairāku iemeslu sakritība, tomēr neapšaubāmi vairāki no šiem iemesliem ir ar kriminālu sastāvu. Tāpat ceru, ka šis gadījums nesīs pozitīvu mācību cilvēkiem – evakuācija tāpēc ir evakuācija, nevis iepirkšanās turpinājums...


Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Azoru salas - vieta, kur atgriezties

Motivācija un gatavošanās Visu laiku kopš 2013. gada pavasara, kad mēs ar Polundru apmeklējām Portugālei piederošās Azoru salas, laiku pa laikam domās atgriezāmies tur. 9 salu arhipelāgs uz mums atstāja tik lielu iespaidu, ka nespējām tik vaļā no uzmācīgas domas turp doties vēlreiz. Šo divu gadu laikā, ar mums ir sazinājušies daudz cilvēku, kas sekojot mūsu ceļojuma aprakstam, ir atklājuši sev Azoru salas. Arī mūsu Azoru salu draugi ir ziņojuši, ka mūsu pēdās pēkšņi sākusies latviešu tūristu plūsma. Patīkami, ka izdevies latviešiem atklāt šo skaistumu. Šogad, plānojot ceļojumu septembra mēnesim, primārā doma bija par došanos uz Patagoniju. Bet savelkot kopā ceļojuma budžetu, sapratām, ka “pacelt” šogad to nespējam – jāplāno laicīgāk, jāmeklē lētās biļetes, jāmeklē “gali” paziņu lokā, kas var palīdzēt ar naktsmītnēm. Tad nu atlikām to uz citu reizi. Tad nu likās, ka šī varētu būt tā reize, kad vērts doties uz Azorām – aizbraukt uz salu arhipelāga tālāko stūri – Flores un Corvo , ai

Vēlais pavasaris

Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā.  Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas . Tas, kas mani neda

Islande ziemā - kāpēc gan ne?

Šis ir mūsu Islandes ceļojuma apraksts. Šoreiz ceļojums bija relaksētāks, mazliet iekļāvāmies "lielajās tūristu masās" un atļāvāmies baudīt valsti nesteidzoties. Tādēļ tik ļoti daudz kā parasti neskraidījām riņķī, nemeklējām piedzīvojumus un nemetāmies avantūrās. Tomēr raksts var noderēt tiem, kas šaubās - vai vērts apmeklēt Islandi ziemā. Mēs viennozīmīgi sakām - jā, ir vērts. Jo tieši ziemā ir virkne tādu priekšrocību, kuras nevar baudīt vasarā. Ja man personīgi prasa, kas ir viens lielākais iespaids no Islandes, tad varu tikai pateikt - ziemotie kalni, īpaši Eijafjallajokula apkārtnē. Teiksiet Alpi iespaidīgi? Jā, neapšaubāmi - Šveicē, Austrijā un Francijā skati ir iespaidīgi, bet Islandē - papildus ir apziņa un pierādījumi tam, ka katrs no šiem kalniem jebkurā brīdī var uzsprāgt vai vēl nesen tā arī ir darījis. Pie vulkāniem redzamas pazīmes, kā tie ir izvirduši, aprakuši mājas un beigu beigās veidojuši jaunu zemi. Islandē, ceļojot starp kalnu grēdām, prāts pats nesas u

São Miguel, zaļā sala - govis, ananāsi, tējas plantācijas un fantastiski skati, 2.daļa

Ok, šis ir mūsu ceļojuma uz Azoru salām apraksta turpinājums. Kā jau rakstīju ievaddaļā - padegustējām portvīnu un pasalām Porto. Tagad bija kārta pašām Azoru salām. Azoru salas - ir 9 vulkāniskas izcelsmes salas. Kā var redzēt 1.attēlā, tās atrodas Atlantijas okeāna vidū. Ok, ne vidū, bet aptuveni 1/3 distancē no Lisabonas līdz Ņujorkai (1500 km līdz Lisabonai, 1900 līdz Ņūfaundlendai). Vēl pievērsiet uzmanību "plaisām" attēlā - tās ir tektonisko plātņu lūzuma vietas. Azoru salas atrodas vietā, kur savienojas trīs plātnes  - Ziemeļamerikas, Āfrikas un Eirāzijas plātnes. No šī, protams, izriet, ka tā ir seismiski aktīva zona. Arī mūsdienās notiek zemestrīces un vulkānu izvirdumi. Nesenākā zemestrīce bija 2013.gada aprīlī - tātad pavisam neilgi pirms mūsu ierašanās. Zemestrīce bija 6 balles stipra - vietējie stāsta, ka tik spēcīgu ilgu laiku nav jutuši. Mūsu ceļojuma laikā gan neko nekratīja, vai arī vīna daudzums asinīs amortizēja pazemes grūdienu spēku. :)  1.attēls