Pāriet uz galveno saturu

Ar kavēšanos par novembra notikumiem

Noteikti esat pamanījuši, ka pēdējā mēneša laikā neko daudz šeit neesmu rakstījis. Kā jau iepriekš kādā no saviem blogiem esmu minējis - mana blogu rakstīšanas aktivitāte cieši saistīta ar manu tiešo darba pienākumu aktivitātes ciklu. Darbā ir mirkļi, kad ne tikai nav laika bloga uzturēšanai, bet pat jēdzīgai sevis uzturēšanai. Bet nu, kārtējo aktivitātes uzplūdu esmu vairāk vai mazāk veiksmīgi pārdzīvojis, tāpēc varu pievērsties savam blogam.

Par ko būtu rakstījis, ja būtu bijis laiks:
Aizpagājušajās brīvdienās ar Nereta jaunskungu (eh, ne pārāk ilgi vēl varēšu viņu tā saukt :D) devāmies Siguldas virzienā. Skatoties, cik brāļiem Dukuriem tās medaļas viegli nāk, izdomājām, ka olimpiskajā sezonā varbūt jāpievēršas skeletonam un jādodas februārī uz Sočiem. Tavu nelaimi, pie īstajām kamanām mūs neviens nelaida. Kā jau praktikantiem, iedeva ko nekaitīgāku, baidījās, ka ar īstajām nositīsimies... :D Ja nopietni, devāmies uz Siguldu izbraukt ar tā saucamo "zaļo vardi". Iepriekš biju braucis ar "Vučko", bet "zaļā varde" ātrāka, turklāt šķiet aizraujoši pa Siguldas trasi nobraukt "skeletona stilā". Braucienu tiešām izbaudījām, žēl vienīgi, ka ārā bija palieli plusi, kas ledu darīja nedaudz lēnāku. Bet ziemas prieku sezonas atklāšanai pilnībā derēja. Šeit būs video no šī pasākuma. Pats gan šajā video netiku, šajā reizē Nereta jaunskungs devās trasē kopā ar Modri. Bet ieskatam derēs, ja kādam interesē līdzīgas izklaides: http://www.bobtrase.lv/lv/services/4-taxi-bobs

Arvien tuvāk tuvojas brauciens uz Islandi. Ziemas jaku beidzot nopirku, ziemas zābaki arī gatavi. Vien joprojām ar Polundru spriežam par ceļojuma formātu – kārdinājums ir šoreiz krist tūristu pūļu apskāvienos un paļauties uz pirktām tūrēm un standarta apskates objektiem. Otrs variants doties pašiem ar īrētu automobili pašiem savos piedzīvojumos. Vienīgi bažījamies par pieredzes trūkumu sniegoto ceļu braukšanā un par laikapstākļiem, kas šajā momentā Islandē ir mēreni neprognozējami. Redzēs, vai virsroku ņems piedzīvojumu kāre vai tomēr veselais saprāts :D Ja kāds ir bijis Islandē decembrī - dodiet ziņu, iešu ar Jums dzert tēju. :)

Šī paša Islandes ceļojuma kontekstā mainu nedaudz savu foto arsenālu. Pēc iepriekšējā ceļojuma uz Azoru salām jau rakstīju par savu fotoaparāta un 35mm fiksētās lēcas plusiem un mīnusiem. Tomēr nolēmu, ka esmu vairāk vai mazāk ainavu bildētājs, tādēļ būtu stulbi arī turpmāk braukāt riņķī ar 35 mm lēcu. Šobrīd nopirku Tamron 17-50mm 2.8 lēcu – tomēr tādiem ceļotājiem kā mums tas ir piemērotāks variants – maināma fokusa distance tomēr man iepriekšējā ceļojumā būtu lieti noderējusi. Joprojām ceru uz ziemeļblāzmu, pēdējā laikā gan ziņas no Islandes neiepriecina, šobrīd zemākas aktivitātes periods. Ja kādam vajag Nikkor 35 mm fiksētu 1.8 lēcu ar stabilizatoru vai Nikkor standarta 18-55 mm lēcu, tad dodiet ziņu, iespējams, varam ko sarunāt, jo šobrīd mēģinu tikt no tām vaļā, lai atbrīvotu finanses Tamronam.

Par gastronomiskajām lietām nekā daudz jauna nav – tā paša darba cikla dēļ nekādi baigie eksperimenti nav bijuši. Vienīgi pavisam pēdējo dienu veikums. Prizmā Sporta ielā parādījās LV virtuvei tik ļoti eksotiskie atdzesētie kalmāri. Tā kā ar tiem biju iepazinies Azoru salu virtuvē, tad likās interesanti pamēģināt uztaisīt. Spriežot pēc pārdevējas reakcijas, varētu būt viens no pirmajiem, kas pērk kalmāru. :D Protams, nesanāca tik izcili, kā garšoja Azoru salās, tomēr neapšaubāmi labāk nekā biju gaidījis. Kā gatavoju? Ļoti vienkārši  - divas kalmāru „trubiņas” sagriezu ripiņās un apcepu 5-7 minūtes eļļas, sojas mēreces, vorčestras mērces un nedaudz cukura sīrupa sajaukumā. Protams, uz grilla šāds pasākums garšotu daudz labāk, cerams, ka vasarā kalmāri arī būs. J „Zaļajā Govī” pēdējā laikā parādījušies ēdamie kastaņi no Francijas – ir garšīgi, bet visai maziņi, kas nozīmē, ka cepot cepeškrāsnī ir liels risks pārcept (tā arī man sanāca diemžēl, bet puse bija ēdama).

Un vēl – vakar Prizmas atlaižu dienās nopirku keramisko nazi. Jau vairākus gadus gribēju pamēģināt. Man patīk – rezultāts jau pirmajā vakarā, apstrādājot vienu doradu, 4 asiņojošas brūces pirkstos. :D Pierodot strādāt ar mazāk asiem nažiem, šāda pāreja ir sāpīga – katrs pieskāriens ādai ir dziļš grieziens. Nazis ļoti ass, bet saskāros jau ar mīnusiem, par kuriem biju lasījis. Proti, trauslums. Pirmkārt, nazi nevajadzētu izmantot uz stikla vai metāla „dēlīšiem”, tāpat ar to nevajadzētu griezt/cirst neko cietu. Pat doradas asakas atstāja nelielus robiņus. Pieņemu, ka ja nazis nokristu uz grīdas vai ar to stiprāk uzsist pa galdu, tad tas sabirtu. Bet kopumā pirmais iespaids patīkams.

Un, protams, par Maximas traģēdiju. Kā jau rakstīju savā blogā angliski, tiešām negribas izplūst nekādā analīzē par to kas un kādēļ. Mani šokēja divas lietas – pats notikums, kas neapšaubāmi ir milzīga traģēdija ne tikai LV mērogā, bet visas Eiropas mērogā. Izsaku līdzjūtību visiem mirušo piederīgajiem un veiksmīgu atveseļošanos visiem cietušajiem. Tomēr tāpat mani pārsteidza līdzcilvēku reakcija. Par spīti 3 dienu sērām, masu medijos un soc. tīklos jau tiek kurti sārta ugunskuri, nemaz nerunājot par politiķu un topošo politiķu pārspīlēto reakciju, kur caur rindām tā spiežas populisms, ka kliegt gribas. Es personīgi no šiem kadriem atsekojos twitter vidē un vēlēšanās uz manu balsi viņi var necerēt – zemiska rīcība. Šobrīd presi un soc. portālus gandrīz nelasu – viss pilns ar muļķīgu subjektīvismu – tāpat kā pavasarī katrs LV iedzīvotājs ir hokeja treneris, tā šobrīd izrādās, ka katrs ir būvnieks, inženieris vai vismaz jurists. Ļoti ceru, ka mirušo piederīgie un cietušie pārdzīvos šo laiku, ko masu mediji nemaz nepadara viņiem vienkāršāku. Vismaz šīs trīs dienas visiem bija jāpaklusē un jāgodina aizgājušie, nevis jāvārās kā tirgus bābām un jādala ietekmes sfēras... Neraugoties uz to, ceru, ka šis gadījums nepaliks bez atrisinājuma, par pārkāpumiem ir jābūt reāliem cietumsodiem. Lai arī izskatās, ka traģēdijas iemesls būs vairāku iemeslu sakritība, tomēr neapšaubāmi vairāki no šiem iemesliem ir ar kriminālu sastāvu. Tāpat ceru, ka šis gadījums nesīs pozitīvu mācību cilvēkiem – evakuācija tāpēc ir evakuācija, nevis iepirkšanās turpinājums...


Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā. Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu (jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža ka…

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedomājos k…

Podkāsti par ekonomikas tēmu

Pēdējos gados podkāsti ir kļuvuši par ierastu lietu daudzu cilvēku ikdienā. (Uzreiz atkāpe: diez šis termins ir latviskots? Ok, paskatījos - "podraide" un "aplāde". Nē, sorry, tos es nelietošu.) Mani podkāsti nekad tā īsti nav "paķēruši", jo, acīmredzot, tie, kurus mēģināju klausīties, īsti neuzrunāja. Tik laika gaitā sapratu, ka izklaides rakstura podkāsti īsti nav man - brīvajā laikā es varu atrast labākas lietas, ko darīt. Bet, ir savādāk, ja runājam par podkāstiem par manu profesionālo nodarbi - ekonomiku. Šajā ierakstā gribēju padalīties par tiem dažiem, ko klausos, un kas man sniedz vērtīgu informāciju kondensētā veidā. Tieši apstāklis, ka dienas/nedēļas ziņas vai kādu specifisku tēmu varu paklausīties pastaigā mājas-darbs-mājas, ir galvenais iemesls, kādēļ podkāstus sāku klausīties.  Nevienu podkāstu neklausos no A līdz Z tikai tādēļ, ka jānoklausās. Bieži tēma nav tik saistoša vai veids, kā tā pasniegta nešķiet gana interesants vai izzinošs. Dažreiz…

Pandēmijas laiks Helsinkos

Eh, cik gan sen šeit nekas nav rakstīts. Jāatzīst, ka pēdējā laikā iestājies manāms radošais apsīkums. Pat tagad, kad pasaule sagriezusies kājām gaisā, iedvesmas trūkst, lai arī liktos, tik daudz jauna par ko rakstīt. :)
Tāpat kā daudziem, pandēmija diezgan sačakarēja arī mūsu plānus. Ilgāku laiku bijām plānojuši 2020.gada pavasarī izņemt ilgi taupīto paternitātes atvaļinājumu un doties blandīties pa pasauli. Plānos sākumā bija Āzija, tad Dominikāna, tad "piezemētāki" mērķi kā Itālija (yeah, right), Šveice, Austrija... Beigās paspējām aizceļot uz Tenerifi (mazliet paspējām pabaudīt marta sauli, Līva izbaudīt pludmales smiltis, bet pēc būtības dzīvojām lockdown režīmā), un "evakuēties" atpakaļ uz Helsinkiem, kur godprātīgi pavadījām 2 nedēļas pašizolācijā. Žēl, bijām šo atvaļinājumu ilgi plānojuši un organizējuši visu tā, lai mums ir 7 nedēļas kopā ceļojot skaistās vietās, prom no ikdienas un ierastajiem skatiem. Bet nu ok, vietai nav tik daudz nozīmes - galvenais, k…