Sunday, January 5, 2014

Islande ziemā - kāpēc gan ne?

Šis ir mūsu Islandes ceļojuma apraksts. Šoreiz ceļojums bija relaksētāks, mazliet iekļāvāmies "lielajās tūristu masās" un atļāvāmies baudīt valsti nesteidzoties. Tādēļ tik ļoti daudz kā parasti neskraidījām riņķī, nemeklējām piedzīvojumus un nemetāmies avantūrās. Tomēr raksts var noderēt tiem, kas šaubās - vai vērts apmeklēt Islandi ziemā. Mēs viennozīmīgi sakām - jā, ir vērts. Jo tieši ziemā ir virkne tādu priekšrocību, kuras nevar baudīt vasarā. Ja man personīgi prasa, kas ir viens lielākais iespaids no Islandes, tad varu tikai pateikt - ziemotie kalni, īpaši Eijafjallajokula apkārtnē. Teiksiet Alpi iespaidīgi? Jā, neapšaubāmi - Šveicē, Austrijā un Francijā skati ir iespaidīgi, bet Islandē - papildus ir apziņa un pierādījumi tam, ka katrs no šiem kalniem jebkurā brīdī var uzsprāgt vai vēl nesen tā arī ir darījis. Pie vulkāniem redzamas pazīmes, kā tie ir izvirduši, aprakuši mājas un beigu beigās veidojuši jaunu zemi. Islandē, ceļojot starp kalnu grēdām, prāts pats nesas uz domām par to, kā mūsu zemeslode ir veidojusies. Un vulkāniskās aktivitātes pierādījumi ir uz katra stūra, pareizāk jūtami pat gaisā un ūdenī - katru reizi, kad attaisi karstā ūdens krānu vai izkāp no auto, jūti - sērs. Skati ir fantastiski visur riņķī - acis tā arī 10 dienu laikā nenotrulinājās un neaprada - joprojām katrs skats lika aizturēt elpu. Es ļoti labprāt kādreiz apmeklētu Islandi pavasarī/vasarā, tikmēr manā prātā Islande paliks kā "ledus zeme".



Pārējās ceļojuma bildes var apskatīt manā Facebook profilā vai šeit.

Ceļojuma plānošana

Kādēļ Islande? Par to jau nedaudz rakstīju savos iepriekšējos blogos (1) un (2), bet faktiski šoreiz tā vairāk ir apstākļu sakritība. Ar Polundru skatījāmies, ka 2013. gada nogalē veiksmīgi iekrīt brīvdienas, lai varētu paņemt dažas papildus atvaļinājuma dienas un kaut kur aizdoties. No sākuma visvairāk skatījāmies uz Itālijas ziemeļiem, bet, meklējot lētās biļetes dažādos virzienos, uzdūros Norwegian piedāvājumam – bija visai lētas biļetes no Oslo uz Reikjaviku. Tā kā Islande ir katra sevi cienoša ceļotāja saraksta galvgalī, tad arī es uzreiz paskatījos kādi varianti nokļūt šajos datumos līdz Oslo. Un tavu brīnumu, paveicās – lētas biļetes arī uz Oslo.
Islandes zirgi

Frāze "gribētos kādreiz aizbraukt uz Islandi" uzreiz pieņēma citu nokrāsu. J Pāris stundu domāšanas, pāris reizes frāzes "kad tad vēl, ja ne tagad?" (mūsu famīlijas moto'2013) un biļetes bija rokā. Tātad, visai spontāns lēmums. Tajā brīdī nebija laika iedziļināties dažādās niansēs kā laika apstākļi, apskates objekti, cenas utt. Neraksturīgi mums, nopirkām biļetes pirms tam neveicot padziļinātu izpēti un nesaplānojot ceļojumu. Uzreiz gan norezervējām auto un dzīvesvietu. Uzreiz nāca apjausma par cenu līmeni. J Ikdienā ar Islandi ir tik ļoti maz saistības, ka pārāk daudz par šo valsti nezinām, ir kaut kāds priekšstats, bet tas galvenokārt saistīts ar skaistajiem dabasskatiem, vulkāniem, geizeriem utt. No sākuma skatījāmies viesnīcas. Pēc 5 minūtēm booking.com bija skaidrs, ka cenas Ziemassvētku laikā ir mēreni astronomiskas. Tādēļ ātri vien mājaslapu nomainījām uz airbnb.com. Atradām vairākus variantus, bet piemērotākā dzīvesvieta šķita istaba netālu no Reikjavikas, Islandes 3.lielākajā pilsētā – Hafnarfjordurā (Hafnarfjörður). Aizsūtījām saimniekiem pieprasījumu, vai gatavi mūs uzņemt Ziemassvētku laikā, un pēc pāris dienām saņēmām apstiprinājumu. Likās varētu būt interesanti – redzēt kā Ziemassvētkus svin Islandiešu ģimene. Auto nomā paņēmām VW Polo kategorijas autiņu uz visām dienām, ar opciju mainīt rezervāciju. Vēl ilgi domājām, vai braukāt pašiem, vai tomēr ņemt autobusu tūres. Problēma bija apstāklī, ka Polundrs vēl nekad nebija braucis ziemā, t.i. sniegā un ledū. Tāpat nebija īsti skaidrs cik ļoti bēdīgi ir ar ceļiem ziemā Islandē. Beigās tomēr riskējām un braukājām vien ar mums piešķirto Chevrolet Aveo.
Jo tuvāk nāca ceļojums, jo vairāk pētījām forumus par to, kas nepieciešams Islandē ziemā. Iegādājāmies termoveļu, jo ieteikumos dominēja fakts, ka Islandē ziemā vējš ir neciešami auksts. Likās pārspīlēti – domājām, ka franči un spāņi laikam nespēj sadzīvot ar normālu ziemeļu vējiņu… J
Ceļi mēdz būt "nedaudz" apledojuši

Ceļojums uz/no Islandi
Pats brauciens uz Islandi bija salīdzinoši viegls. Ceļojuma dienā pat abi ar Polundru gājām uz darbu. Pēc darba aizgājām vakariņās, bet vakarā lidojums uz Oslo. Lidojums mierīgs, bez jebkādiem ekscesiem. Lidostā sagaidījām autobusu uz viesnīcu (reiss uz Reikjaviku bija paredzēts nākamajā rītā), un pēc 10 minūtēm jau bijām savā viesnīcas numuriņā. Hotel RunWay – tipiska lidostas viesnīca, viss, kas vajadzīgs ceļotājiem, vienai naktij. Izcilas brokastis – būtu zinājuši, būtu cēlušies agrāk. J Par to naudiņu, ko samaksājām par viesnīcu, normālā gadījumā Norvēģijā var no rīta kafiju ar kruasānu dabūt. :D Tāpēc brokastu ļoti plašais un kvalitatīvai piedāvājums bija pārsteigums – paspējām pagaršot gan brūno sieru, gan vietējās desiņas. Ja gadās lidot caur Oslo, iesaku.

Islandes apledojušie un vējainie ceļi

Nākamajā rītā izgājām drošības pārbaudes lidostā un gaidījām sarkano Norwegian putnu. Lidosta ļoti dzīvīga, kā jau pirms Ziemassvētkiem. Ļoti daudz cilvēku, apsēsties faktiski nav kur. Kafejnīcas pilnas, bet tāpat tur neietu – tēja aptuveni 5 eiro, kafija tikpat. Sarkanais putns diezgan liels, tā arī nepiefiksēju Boeing modeli, bet pats putns jauns, ar jaunu neona apgaismojumu salonā, jauniem krēsliem, lielākiem bagāžas nodalījumiem utt. Lidojums visai labs. Paņēmu vistas gaļas wrap, un jau saskāros ar sev tik ļoti "mīļoto" un Skandināvijai raksturīgo anīsa un kardamona garšu… Ja gribat man ieriebt, tad dzimšanas dienā var dāvināt Lakricas konfektes.
Lidojot pāri Islandei, radās loģisks jautājums – a tur vispār kādas dzīvības pazīmes ir? Lieli balti plankumi un kalni. Izskatījās, pēc milzīgas neapdzīvotas zemes, atgādināja nedaudz NatGeo filmas par Antarktiku. Pirmās emocijas pēc izkāpšanas no lidmašīnas – ziema! Ne jau tā, ka riņķī būtu daudz sniega, bet tomēr sniegs ir un ir auksti, tā kā jābūt ziemā! J
Lai cik smieklīgi nebūtu, bet pēc naudas maiņas lidostā (vajadzēja nedaudz naudas, lai nokļūtu līdz Reikjavikai) nedaudz apmaldījāmies un nevarējām atrast izeju. :D Atradām iepriekš pieteikto Airport Express autobusu, kas mūs aizvizināja līdz Hafnarfjorudai. No lidostas brauc divi autobusi – viens ir Airport Express, bet otrs – Flybus. Pēdējais ir populārāks, jo uz Reikjaviku aizgādā lētāk (uz pilsētas centru), bet Airport Express ir lētāks, gadījumā, ja vajag uz kādu konkrētu vietu (transfērs uz viesnīcu). Tā kā mums vajadzēja uz Hafnarfjorduru, tad bijām pieteikuši Airport Express, kas mums abiem abos virzienos izmaksāja 7600 ISK kronas ~ 35 latus. 
Islandes dabasskati
Pirmās domas pa ceļam uz Hafnarfjorduru bija saistītas ar sauli. Bija 12:30 dienā, bet saule bija zemu, aptuveni 5° virs horizonta. Nevarējām saprast – kas tagad ir saullēkts, saulriets vai zenīts. :D Tas bija saullēkts, tomēr šajā gada laikā saule īpaši augstāk par 10°-15° virs horizonta arī nepaceļas tādēļ bieži paliek mākoņu segā. Skati riņķī, protams, interesanti, kur paraugies ar sniegu apklāts klinšains reljefs ar visai maz dzīvības pazīmēm – sūnas un ķērpji, bet ne vairāk. Pa ceļam redz dažas eglītes, dažus priedēm līdzīgus skujkokus, bet tas arī viss. Aptuveni 30 minūšu brauciens, un esam klāt Hafnarfjordurā.

Hafnarfjordura
Hafnarfjordura

Hafnarfjordura (tulkojumā no Islandiešu valodas – osta fjordā) ir maza pilsēta 10-15 minūšu braucienā no Reikjavikas. Faktiski, šobrīd tā ir Reikjavikas piepilsēta, kur grūti pat nodalīt robežas starp Kopavaguru, Reikjaviku un Hafnarfjorduru. Tomēr vietējie ļoti mēģina izcelt to, ka šī ir pati par sevi pilsēta. Tā pilsēta zināma ar to, ka šeit katru gadu notiek galvenais Ziemassvētku tirdziņš (kas gan ir smieklīgi maziņš pat pēc LV standartiem). Tāpat pilsēta tiek uzskatīta par vietu visiem Islandes mītiskajiem iedzīvotājiem – elfiem, neredzamajiem cilvēkiem utt. Starp citu, tā ir viena visai izteikta Islandiešu īpatnība. Cilvēki šeit tiešam tic mītiskiem radījumiem – elfiem, ziemassvētku vecīšiem, neredzamajiem cilvēkiem, aizkapa dzīvei utt. Kamēr bijām Islandē, tiesa apturēja šosejas būvniecību starp divām pussalām, aizbildinoties ar to, ka jaunbūvējamais ceļš traucēs elfu populācijai… J
Pašā pilsētā nav īpaši daudz ar ko nodarboties – ir lavas parks, kur var apskatīt dažādus lavas veidojumus un vietējos floru un faunu, tas gan aizņem 10 min. J Ir viena iepirkšanās ieliņa (500m), viens iepirkšanās centrs, beķereja, dažas kafejnīcas/restorāni, hot-dogu stends, bibliotēka, dažas viesnīcas, divi peldbaseini un daži lielāki iepirkšanās veikali, turklāt šķiet vienīgais Islandes IKEA atrodas šajā pilsētā. To arī kādu vakaru izmantojām – tā nu ir sanācis, ka abi ar Polundru nekad nebijām bijuši IKEA – abi devāmies tur kā ekskursijā. Par cik vakari šajā laikā ir gari, tad varējām atļauties arī šādas ekskursijas. :D
Ja esat Hafnarfjordurā, tad noteikti iesakām apmeklēt Pallett Kaffikompaní. Noteikti labākā kafija Islandē – vietējais barista pagatavos jebko. Labākais karameļu macchiato kādu jebkad esmu dzēris – Starbucks analogs pēc tā, šķiet, manās acīs ir ievērojami zaudējis savu vērtību.

Polārās naktis un laika apstākļi decembrī
Pirmā lieta, kas Islandē decembrī metās acīs ir, tā teikt, astronomiskie apstākļi. Saule lec ap 11:20, bet riet ap 16:00. Ir nepierasti tas, ka dienas ilgums ir tik īss, bet vismaz mums izdevās visai mierīgi piemēroties. Personīgi nejutu nekādu diskomfortu, vienīgi no rītiem bija grūti psiholoģiski piecelties 10:00, kad ārā ir pilnīgi tumšs. Arī laika izjūta gandrīz izzūd. Vakarā bez pulksteņa palīdzības īsti nesaproti vai ir 18:00 vai tomēr jau 22:00. Man gan personīgi aklimatizācija bija grūtāka atpakaļ virzienā – pēc Islandes vakaros gulēt pavisam negribas – ja saule norietēja, tad šķiet, ka tagad tik dienas vidus un vēl viss vakars priekšā. J Visas 9 dienas, ko pavadījām Islandē laika apstākļi ir bijuši aptuveni vienādi. Temperatūra svārstījās no -7° līdz +2°C – atkarīgs no dienas daļas, vēja virziena, Islandes daļas u.c. mums nezināmiem faktoriem. J Sniga 2-3 dienas. Lieta, kas jāņem vērā – pastāvīgi pūš ~8 m/s vējš, retu reizi vēja nav. Brāzmās pilsētās vējš sasniedza 20-25 m/s (vienu dienu pa Reikjaviku pārvietojāmies 45° leņķī J), bet ārpus pilsētām un pie jūras pat stiprāk (cik nezinu, bet vēja stiprums ir tāds, ka auto durvis jātaisa vaļā uzmanīgi – var noraut durvis vai sagriezt riņķī automobili). Turklāt okeāna gaisa plūsmu lielais mitrums padara vēju par īpaši spirgtu. Sapratām, ka kombinācija -4°C, liels mitrums un 20 m/s vējš ir daudz trakāka nekā -20°C Rīgā.
Brīžiem ir ļoti auksti! :)

Ja dodaties ceļojumā uz Islandi ziemā un plānojat doties ārpus pilsētas, tad jāģērbjas silti, vēlams vairākās kārtās, lai aizturētu vēju. Tiem, kuriem sausa āda – tā jāmitrina; manas rokas apsaldējumus šādā vējā dabūja momentāni. Zābaki jāvelk tādi, kas neslīd uz ledus – Islandē nav Rīgas Domes mānijas ar sāls gāšanu uz ielām. Ietves ir apledojušas – labākajā gadījumā ir uzkaisīta vulkāniskas izcelsmes smiltis, bet bieži arī to nav. Ceļojuma laikā es vienreiz likos uz sāna, par ko Polundrs vēl ilgi ķiķinās. J Par cik rokā bija fotoaparāts ar statīvu, tad nācās krist tā, ka fotoaparāts paliek rokā gaisā - varētu būt, ka izskatījās smieklīgi, bet fotoaparāts vesels, un pats arī vien nelielu zilumu dabūju. Arī uz ceļiem starp citu sāli nekaisa – tikai melnās smiltis, kas ir ļoti abrazīvas, tādējādi uz ceļa auto turas labi, vien jautājums paliek, cik šādas smiltis ir labas automobiļa riepām.

Veikali un cenas
Pirmajā dienā Hafnarfjordurā galvenokārt riņķojām pa pašu pilsētu. Iegājām vietējā konditorejā iedzert tēju un notiesāt pāris smalkmaizītes, iegājām pāris veikalos un pirmo reizi tā nopietni saskārāmies ar vietējām cenām. Pirmkārt, no sākuma pa nerviem sit cenas tūkstošos… viena krona ir 0.4 santīmu (tajā brīdī tādi vēl pastāvēja), tādējādi cenas ir rakstāmas ar daudz cipariem. Bet otrs šoka moments ir tajā brīdī, kad pārrēķini uz latiem. J Un tad rēķini vēlreiz, jo nespēj noticēt. :D Piemērs, vistas fileja iepakota līdzīgi kā Rimi – 3 vistas filejas – 8 Ls. Mazā kolas pudele 1.25 Ls; vīns (kas Rīgā ap 4-5 Ls) – 8-12 Ls; ūdens pudele ~ 1.50-2.00Ls, utt. Islandē ir trīs pārtikas veikalu ķēdes – Bonus (lētākā), Kronan (vidusklase) un 10/11 (kas vairāk tā kā uz dārgo galu). Bonusā interesanti ir tas, ka viss, kas jāglabā ledusskapī, tiek glabāts atsevišķā lielā veikala nodalījumā/ledusskapī. T.i., lai paņemtu jogurtu, ir jāieiet veikala daļā, kur ir aptuveni +4°C. Ziemā tas šķiet ok, vasarā gan varētu būt dīvaini šortos pa ledusskapi staigāt.
Norēķiniem Islandē pilnīgi mierīgi var iztikt ar karti – tās pieņem visur, pat vismazākajos kioskos vistālākajā Islandes nostūrī. Vienīgā vieta, kur ir vajadzīga skaidra nauda, turklāt precīza, ir autobusi. Pie šofera ir kaste, kurā nauda jāieber – viņš pat nepārbauda, ko tu tur ber. Pieņemu, ka lietuvieši un poļi, kas tur biezā slānī dzīvo (viesstrādnieki būvniecībā), jau pieradinājuši šoferus pie litiem un zlotiem. Atgriežoties pie veikaliem – daudz vietējo gaļas un piena produktu (un attiecīgi arī par salīdzinoši normālām naudiņām), pārējais gan ievests. Turklāt importētais sortiments aptuveni puse uz pusi – Eiropa vs. ASV. Pat augļi un dārzeņi diezgan daudz ievesti no ASV. Augļus un dārzeņus vien pēdējos gados Islandieši sāk audzēt siltumnīcās, domājams, ka drīz tā būs jauna industrija, jo siltuma izmaksas ir niecīgas (brīnos kā viņiem tas agrāk nav ienācis prātā).
Starp citu – alkoholu un tabaku tirgo specializētos veikalos, vienkāršos pārtikas veikalos to neatrast.

Māja, saimnieki, apkure
Pirmajā dienā, kad ieradāmies Hafnarfjordurā, visai ātri atradām māju, kuru bijām noskatījuši airbnb.com. Mūs sagaidīja Jonina un viņas suns, dēlu Oskaru redzējām pāris dienas vēlāk. Māja atradās ļoti skaistā vietā, kalnā no kura paveras lielisks skats pāri pilsētai un fjordam, kurā ierīkota osta. Mājā bija divi stāvi, daudz istabu. Mūsu istaba bija bēniņos, ar jumta logu zvaigžņu pētīšanai un skaistu skatu uz jau minēto fjordu. Mūsu rīcībā bija lieliski aprīkota virtuve (ar mega lielu krāsni, kādu pirmo reizi redzēju, tur veselu jēru šķiet varētu cept nedalot). Pirmā lieta, kas pārsteidza – sēra smaka. Karstais ūdens visur Islandē nāk ar sēra piejaukumu. No sākuma nepierasti, bet ar laiku pierodi un pat vairs nejūti. Katru dienu vari iet sērūdens vannā, nav jābrauc uz Ķemeriem. J Otra lieta – spraugas gar logiem, nesiltinātie vecie logi, durvju spraugas utt. (ne tikai šeit, bet visā Islandē kopumā). Siltumenerģija Islandē acīmredzot ir tik lēta, ka Islandieši īpaši nesatraucas par energoefektivitātes jautājumiem – ja ir auksti, tad vienkārši pagriež apkuri stiprāk. J Arī mūsu gadījumā, ja vien vēlējāmies, tad varējām istabā uztaisīt saunu vai turku pirti. Radiatoru varēja uzkarsēt līdz tādai pakāpei, ka brokastu olas un šķiņķi var cept turpat istabā. Polundram šāds siltums ļoti gāja pie sirds. J Saimniekiem bija arī lielisks suns, kurš ātri vien kļuva par mūsu lielāko draugu tur – katru dienu sagaidīja pie durvīm. J Kamēr mēs uzturējāmies tur, blakus istabā dzīvoja kanādiešu trijotne – brālis un māsa mazliet pāri 20 un viņu māte. Kanādieši bija no franciski runājošās Kvebekas provinces, kas nozīmē, ka mēli lauzījām gan mēs, gan viņi. J Bet jāsaka, ka Ziemassvētku vakariņas dalījām ar viņiem (pareizāk iemainījām manis gatavoto cūkgaļas sautējumu pret vīnu). Vienvārdsakot, ja kādam ir jāmeklē naktsmājas Islandē ilgākam laikam, tad šis ir labs variants – ātri vien sāc justies kā mājās + vieta ir lieliska, īpaši tādiem lielpilsētas iedzīvotājiem kā mēs.
Reikjavikas ostā

Peldbaseini
Tā kā siltumenerģijas Islandē pietiek, tad Islandē ir viena īpatnība, kas laikam nav nekur citur pasaulē. Katrā pilsētā – lielā vai mazā – ir vismaz viens apsildīts baseins…āra baseins. Ir dažādi termālie ūdeņi, kas vairāk vērsti uz tūristiem, piemēram, Blue Lagoon (ko arī 2x apmeklējām), bet ir vienkārši baseini, ko apmeklē vietējie. Tad nu apmeklējām vienu tādu Reikjavikā. Varu teikt, ka tā ir bijusi viena no dīvainākajām pieredzēm manā dzīvē. Lielais olimpiskais 50m peldbaseins (līdzīgi kā Rīgā Ķīpsalā vai Olimpiskajā sporta centrā), ūdens ap 28°C, bet ārā -5°. Sajūtas ir ļoti dīvainas – mans organisms pēc 50 metriem atteicās tālāk darboties – ir dīvaini peldēt siltā ūdenī, bet raut iekšā plaušās ledainu gaisu. Turklāt iekštelpu baseinā tev nav jādomā par vēju un to, kā ātrāk aizskriet līdz un no baseina. :D Turklāt ieejas maksas šajos baseinos ir simboliskas – ap vienu latu. Šajā baseinā sastapām vienīgo lietu, kas atgādināja par LV. Polundrs teica, ka sieviešu ģērbtuvēs šķidrās ziepes bija tepat "Spodrībā" ražotais "Eco Seal". Ja dodaties uz Islandi ziemā – obligāti iesaku kāda vietējā baseina apmeklējumu – neaprakstāmas sajūtas, ko vasarā nevar iepazīt.
Tas ūdens ir tieši tik zils, kā izskatās bildē

"Golden Circle" un dienvidu apmeklējums
Šo, šķiet, speciāli tūristiem izdomāto maršrutu braucām pat divreiz. Pirmo reizi to darījām uzreiz pirmajā pilnajā dienā, kad dabūjām auto. Un tā, šķiet, bija neliela kļūda, jo neņēmām vērā daudzus apstākļus. Pirmkārt, kamēr nokļuvām Reikjavikā, atradām auto nomu, noformējām papīrus, jau puse no "dienas" bija pagājusi. Laiks gan bija mānīgi labs (tik daudz saule šķiet nespīdēja vairs nevienā citā dienā), tādēļ, iekāpjot mašīnā, izlēmām, ka jābrauc vien daļa no Golden Circle – maršruts Islandes dienvidaustrumos, kas aptver vairākus apskates objektus (Kerid vulkāna krāteri, Geysir, Gulfoss ūdenskritumu un nacionālo parku). Domājām, ka aizbrauksim šajā dienā līdz Geizeram un Gulfosam, kas atrodas viens otram blakus. Problēma bija apstāklī, ka Islandes kartes mums nebija, mobilajā telefonā vietējo SIM karti vēl nebiju dabūjis, bet kur atrodas Geysir un Gulfoss zinājām vien aptuveni. Vienā no aplikācijām, ko biju lejuplādējis planšetē bija Islandes karte, bet nevarēju atrast minētos objektus. Atcerējos vien no iepriekš lasītā, ka jābrauc no sākuma uz pilsētu Selfoss, ko arī darījām. Pie Selfoss pilsētas nogriezāmies pie norādes Geysir. Un te sākās jautrība. Kaut kur lasījām, ka Geysir un Gulfoss atrodas vien "short drive from Selfoss". Izrādījās, ka šis short-drive ir 70km pa 2.kategorijas apledojušu ceļu (kur vidējo ātrumu turējām ap 40 km/h...). Tajā momentā, kad nokļuvām pie Geysir, nolēmām, ka jābrauc atpakaļ bez Gulfoss apskates, jo kļuva tumšs un nāca virsū sniega-vētra. Stulbi, jo līdz Gulfoss palika mazāk par 10km. Tā ir, kad brauc uz dullo :D Par pašu braukšanu gan Polundrs pastāstīts sadaļā "ceļi un braukšana".
Seljakandsfoss ūdenskritums

Otrajā reizē gan bijām prātīgāki – saplānojām Geysir un Gulfoss apmeklējumu kopā ar Islandes dienvidu apskatīšanu un nakšņošanu Selfosā. 26. decembrī, kad laiks ārā bija labs (pa Ziemassvētkiem vējains un sniegains) devāmies braucienā uz Islandes dienvidiem – apskatīt kalnus, ledājus, dienvidu piekrasti ar melnajām smiltīm, klintis jūrā un atpakaļceļā – pieveikt Golden Circle maršrutu.
Jāsaka, ka šīs bija mūsu ceļojuma koncentrētākās dienas – tik daudz aizraujošo skatu redzējām, ka laikam tieši šīs divas dienas manās atmiņās paliks kā galvenās. Pirmajā dienā redzējām Heklas vulkānu, redzējām nu jau slaveno 2010. gadā izvirdušo Eyjafjallajökull vulkānu (ko tagad mēs ar Polundru pat spējam izrunāt). Skati pie šī vulkāna ir iespaidīgi – milzīgi pa gaisu lidojuši un nogāzi ripojuši klintsbluķi visapkārt, lavas straumes apraktas mājās. Ainava ir ļoti iespaidīga un uz mani atstāja ļoti spēcīgu ietekmi - te tu jūti, ka mūsu zemeslode ir dzīva, saproti, par ko skolā stāstīja ģeogrāfijas un vēstures stundās. Šeit saproti, cik esi niecīgs varenās dabas priekšā, un cik savā ziņa drošsirdīgi ir Islandieši, kas dzīvo šajā zemē, bet izvēlas dzīvot harmonijā ar vulkāniem un to iespējamajiem izvidrumiem.
Tāpat redzējām Vestmanu salas (Vestmannaeyjar islands), kur 1973. gadā bija liels izvirdums. Sieviete, pie kuras dzīvojām Hafnarfjordurā, tajā laikā dzīvoja tur, tādēļ varēja mums pastāstīt, un parādīt fotogrāfijās kā tas bija – nenovērtējama pieredze. Kādā no vakariem noskatījāmies arī filmu par šo izvirdumu. Reikjavikas centrā, starp citu, ir Vulkanoloģijas muzejs, kurā tiek rādītas filmas par pēdējiem lielajiem Islandes izvirdumiem, bet filmas maksa šķiet bija 10Ls no personas, tādēļ ietaupījām ar YouTube palīdzību. Tomēr stāsts no cilvēka, kas to ir piedzīvojis personīgi, ir neatsverams.


Skogarfoss ūdenskritums

Tāpat redzējām divus ūdenskritumus – Skogarfoss un Seljalandsfoss. Šie ūdenskritumi iespaidīgi izskatās pavasarī, kad tajos ir liela ūdens pietece. Tomēr vietējie teic, ka ziemā tie ir visskaistākie – tos izrotā dažāda veida ledus formācijas. Redzējām arī Islandes dienvidu piekrasti ar melnajām smiltīm, un interesantajiem klinšu veidojumiem okeānā. Nakti pārlaidām kempingā Selfoss pilsētā (ļoti foršs kempings, ar ļoti siltām mājiņām; vienīgi starp mājiņām iestādītās eglītes naktī vējā šalca tā, ka likās, ka ārā plosās vismaz orkāns). Vakarā beidzot pa visu dienu dabūjām kaut ko ēdamu – picu vietējā picu ķēdē "Domino" pa 17Ls, bija gardi, bet cipars no galvas neizgāja. :D Šī bija diena, pareizāk vakars, kad mēģinājām ķert ziemeļblāzmu, jo bija skaidras debesis un prognozēta neliela magnētiskā aktivitāte, izbraucām ārpus pilsētas, lai meklētu tumšu vietu bez pilsētas radītā "gaismas piesārņojuma". Šādu vietu arī veiksmīgi atradām tomēr ziemeļblāzma šajā dienā nebija saskatāma ne acīm, ne ar fotoaparāta palīdzību. Pirmo reizi biju tik tumšā vietā - nekad nebiju ar neapbruņotu aci redzējis tik daudz zvaigznes - pilsētnieki, izbrauciet uz mežu un paverieties debesīs - būsiet pārsteigti! :)
Otrajā dienā sasniedzām Geysir – geizeru, no kura savulaik ir cēlies šis vārds. Tas pats izvirst salīdzinoši reti – 5-6 reizes dienā, bet tā brālis Stokkur (50m nostāk) gan katras 5-10 minūtes. Iespaidīgs un nekur nepieredzēts skats, kas liek aizdomāties par zemi, uz kuras stāvi – vulkāniskā aktivitāte tur ir visur riņķī. Apmeklējām arī Gulfoss ūdenskritumu – ļoti iespaidīgs skats, īpaši ziemā - kad riņķī viss sasalis, pa upi peld mini-aisbergi un var novērt visas zilās krāsas nokrāsas. Spēju iedomāties, cik iespaidīgi un tomēr savādāk šis ūdenskritums izskatās pavasarī,, kad ūdens pietece tajā ir lielāka.
Stokkur geisers
Pa ceļam uz geiseriem un Gulfoss ūdenskritumu otrajā dienā apskatījām Kerid (Kerith) krāteri ar aizsalušu ezeriņu – pieņemu, ka visai iespaidīgi, bet pēc Azoru salās piedzīvotā pusgadu atpakaļ, šķita maziņš. Šim gan interesanti ir tas, ka tas vasarā, kad sniega sega nokūst, ir ļoti krāsains – dažādas krāsas lavas slāņi to izveidojuši krāsainu. Vienā tā daļā staigājām pa sarkanu klinšainu zemi, kas tā vien atgādināja kadrus no filmām par Marsu. J Un mēs mūsu lielajās kapucēs varējām tēlot vietējos Marsiešus. J

Kā mēs braucām Ziemeļblāzmu lūkoties jeb ziemas braukšanas pamācība no čainika čainikiem... (Via Polundrs)
Braukšana ziemā pa Islandi. Ar ko lai sāk – esam dzīvi. Tas ir labi.
Jāsaka godīgi, kad sapratām, ka Islandē bez autiņa nav īsti, ko darīt (jo mums tomēr nepatīk braukt tūrēs ar lielu busu), man kādus divus mēnešus bija mērens satraukums, jo man nebija braukšanas pieredze pa sniegu un ledu. Vēl sevis uzkurināšanai apskatījos youtube video, kur cilvēki brauc pa pavisam aizsnigušiem ceļiem un ieripo grāvī, kā brauc kalnā pa slidenu un šauru ceļu, kuram vienā pusē ir krauja. Un lielāko daļu no avārijām izraisa ... tūristi! :D
Bet tajā pašā laikā sapratu – ja jau citi cilvēki brauc, arī es to varēšu, neesmu taču ne ar ko sliktāka! Turklāt 2013.gada moto noteikti bija „Kad tad vēl, ja ne tagad?!”. Pārliecību vairoja arī mana nesena pieredze Azoru salās, kad izvizinājamies pa serpentīniem un, pateicoties auto, redzējām daudz skaistu vietu un varējām tās baudīt divi vien :)

Ieteikumi čainikiem Islandē ziemā:
  • galvenais ir ātrums, distance (arī līdz auto aizmugurē) un neko nedarīt strauji (bremzēt nedrīkst, gāzēt strauji arī nē :D). Atcerieties, ka bremze neglābs, gāze gan var palīdzēt normalizēt situāciju.  
  • lielāks auto – mikro tipa autiņš īsti nederēs, jo to vienkārši aizpūtīs! Džips īsti nederēs, jo tāpat ar to nemācēsiet braukt, ja jau esat čainiki... :D Ja neesat čainiki – prieks par Jums, ņemiet džipu, ja varat atļauties :) Mums bija Volkswagen Polo tipa autiņš (Chevrolet Aveo) - ziņoju, ka ar to iespējams redzēt Islandes galvenos apskates objektus un pat vairāk nekā bijām gaidījuši :)
  • automātiska ātrumkārba Jūsu un Jūsu ceļabiedru sirdmieram un drošībai. Tiešām mazāks stress un čakars, „value for money”. Mums tas izmaksāja 40Ls vairāk par 8 dienām, bet noteikti bija tā vērts.
  • labas riepas ir svarīgas. Mums bija jaunas ziemenes ar svagu protektoru (iespējams, Sixt nopelns, tomēr starptautiska un visai laba autonoma). Godīgi sakot, būtu laimīga arī par radzēm. Kopumā - autiņš turējās tīri labi uz ceļa, ja runa ir par riepu saķeri ar ledu; taču bija arī momenti, kad braucām 20-30 km/h, jo ceļš bija traki apledojis un ļoti slidens, papildus autiņu iešūpoja sānu vējš.
  • ceļu stāvoklis ir labs, taču esiet gatavi, ka laiks ir ļoti mainīgs, tāpat – ceļu stāvoklis. Vienas dienas laikā (precizēšu, pašā pirmajā dienā pie stūres – cūcības likums :D) piedzīvojām ļoti daudz ko – lietu, ledu, tīru un labu ceļu, vēju, sniegu, puteni un minimālu redzamību. Dienas moments ir, kad es braucu pa serpentīnu augšā, pa labi – aiza, žļurga, slidens ceļš zem riteņiem, acis ir jau nogurušas un apžilbušas no pretī braucošo džipu gaismām, galva griežas, sniegs, vējš. Vēl pēc pāris kilometriem – braucam pa sniegotu ceļu. Nē! Patiesībā ir jāmin, kur ir ceļš... Vārdu sakot, esat avantūriski un gatavi visam! Un neaizmirtstiet ieliet bendžu un paņemt šokolādi katram gadījumam (ja nu esat ieputināti).
  • ir stiprs vējš, ar to vajag rēķināties. Citreiz bija tāda sajūta, ka esmu pie lidmašīnas stūres, jo mūsu autiņš bija viegls. Čainikiem – ja ir sajūta, ka autiņš sāk atrauties no zemes, samaziniet ātrumu.
  • Islandē ziemas sezonā visiem auto ir jābūt ziemas riepām. Saits, caur kuru auto pasūtījām, sākotnēji mēģināja „noplēst” no mums septiņas ādas par ziemas riepām. Tourist trap, riepām jābūt komplektācijā – tā arī bija, saņēmām auto ar ziemas riepām, nevajadzēja maksāt neko papildus.
  • izbrauciet laicīgi. Diena ir īsa, ceļu stāvoklis var būt visāds, pat braucot pa ring road, kas ir viens no galvenajiem ceļiem. Līdz ar to ir vērts ierēķināt, ka kādu ceļa posmu mērosiet pavisam lēni, turklāt arī šoferim gribēsies vienkārši palūrēt uz tiem brīnišķīgajiem skatiem pa ceļam!
  • zīmes mēdz būt apsnigušas, tāpēc forši, ja Jums ir karte vai GPS. Diena gaisma nav tik daudz, lai maldītos.
  • ja ledains ceļš ir tiko kaisīts ar lavas smiltīm, droši brauc, lava ir efektīvs līdzeklis, autiņš turēsies uz ceļa. Lava ir daudz efektīvāka par Latvijā izmantoto sāli un smiltīm.
  • ja Jūs apdzen autobuss, turklāt pirms 90 grādu līkuma, ieelpojiet dziļāk, tas ir normāli – tur vispār visātrākais un trakākais transports ir autobuss. Turpiniet braukt, nepārsniedzot atļauto ātrumu. 
  • ja Jums pretī brauc sniega tīrītājs un Jums ir paviegls auto, samaziniet ātrumu (jo tīrītājs to nedarīs) vai vispār piestājiet malā. Mēs pēc vienas tādas reizes gājām ārā skatīties vai mūsu Chevrolet kāds caurums nav ar ledus kluci izdauzīts :D 
  • jocīgi, ka daudzi auto brauc tikai ar vienu gaismu. Katrs trešais. Ja Jums šķiet, ka pretī brauc motocikls, visdrīzāk, tas ir kārtējais vienacainais autiņš :D Autiņu-ciklopu zeme.
  • ņemiet vērā, ka Islandē ir princips – vai nu dzer vai nu brauc (atļautais promiļu daudzums ir 0.05). Bet tas nekas – alkohols tur ir dārgs, vīns apmērām 2x dārgāks nekā Latvijā :D

Noslēgumā gribu teikt, ka noteikti bija vērts īrēt auto – varējām paši plānot savu maršrutu un pielāgoties mainīgajiem laika apstākļiem Islandē. Esiet bezbailīgi, prātīgi, baudiet skaistos Islandes skatus, tie ir neatkārtojami!

Zirdziņi. Mīļi, pūkaini, draudzīgi, savādāki (Via Polundrs)
Islande nav iedomājama bez zirgiem. Tie ir visur, izbraucot ārā no pilsētas. Tūristi nepārstāj brīnīties, kā zirdziņi izdzīvo Islandē ziemā – stiprs vējš, sniegs, dzīvnieki ir visu laiku ārā. Taču tie ir pieraduši un pielāgojušies Islandes laikapstākļiem (tiem ir tik bieza spalva!) atšķirībā no pašiem islandiešiem, kas bieži šņaukājas, apaukstējoties stiprajā vējā, he, he... :D
Islandes zirgs tiek reizēm saukts arī par Islandes poniju, jo tas ir krietni apaļīgāks un mazāks augumā, piemēram, par Latvijas kumeļu (135 līdz 142 cm). Izskatās pēc ponija, tāds mīļš un pūkains radījums, taču tas ir tikpat spēcīgs kā zirgs. Islandieši tos izmanto darbā, sportā, kā arī... pārtikas industrijā (ak vai un diemžēl).
Zirdziņu krāsas un to dažādība ir apbrīnojama. Runā, ka islandiešu valodā ir ap 100 vārdiem, kuri apzīmē zirga krāsu, varu tikai apliecināt, ka latviešu valodā nav tik daudz vārdu, lai aprakstītu visus zirgus, kurus esam redzējuši.
Pārsteidzošs ir Islandes zirgu patiesums un dabiskums - tie patiešām ir tikpat mīļi un draudzīgi kā izskatās. Protams, cukurs vai burkāns vēl vairāk izkausēs šī radījuma sirdi un viņš novērtēs, ka Tu ne tikai piegāji viņu papaijāt un ar viņu nofotografēties, bet arī paķēri kādu ciema kukuli. Mēs nopirkām burkānus un sataupījām cukurgraudiņus no kafejnīcām. Laimīgi bija visi – gan mēs, gan zirgi, Igors pat nedusmojās par apžļambātajiem cimdiem :D
Pa ceļam uz Geizeru vai uz dienvidiem, piestājiet pie zirdziņiem, pozitīvas un patiesās emocijas ir garantētas! Absolūtais „a must” Islandē :)

Reikjavika
Islandes galvaspilsēta ir maza, kompakta pilsēta. Centrālo un vecpilsētas daļu var apstaigāt krustu šķērsu vien dažu stundu laikā. Reikjavika ir izvietota uz pussalas, kur līcim otrā pusē ir skaista kalnu grēda, tas padara skatus neatkārtojamus un visu laiku atgādina, kur tu patiesībā atrodies. Pilsēta ar zemo apbūvi – 2 stāvi, reti kad vairāk. Mājas visdažādākajās krāsās, bieži piesātinātos, spilgtos toņos. Tajās dienās, ko pavadījām Reikjavikā apskatījām pašu pilsētu, t.sk.:
  • Ostas rajonu - ļoti skaists skats uz kalniem pāri līcim;
  • Hallgrímskirkja – neparasta paskata baznīca ar skatu torni tās virsotnē. Baznīca īpatnēja ar to, ka viņā ziemā ir silti J, kas LV ir neraksturīgi. No baznīcas skatu torņa paveras brīnišķīgs skats ne tikai uz Reikjaviku, bet uz visu Islandes dienvidaustrumu daļu.
  • Perlan muzejs/restorāns – vēl viena vieta, kur vērts doties, lai baudītu Reikjavikas panorāmu. Mēs tur bijām pašā vakarā – lielisks saulriets.
  • Bijām Islandes mākslas muzejā (divās ēkas no trīs). Vienā tikām uz kaut ko ļoti hmm... gaisīgu. No sērijas nomet uz grīdas krūzīti un uzlūko to kā mākslu. :D Nesapratām. Bija salīdzinoši interesanta vietējā mākslinieka Erro komiksu izstāde. Otrā ēkā tikām uz gleznotāja Kjarval izstādi – arī salīdzinoši ok. Bet, ja godīgi, Islandē vēlreiz esot, laiku netērētu. Ja ir vēlme gūt priekštatu par mākslu, ieejiet pāris galerijās (piemēram, Art67) uz iepirkšanas ielas: skaisti un par velti.
  • Reikjavikā ielās valda zosis. Jā, nepārlasījāties – zosis. Tās tur mierīgi pastaigājas pa ielām, diedelē ēdienu no tūristiem un absolūti nerespektē autobraucējus. Var atrast arī pīles un gulbjus.
Hallgrimskirkja
Tomēr kopumā Reikjavika ir maza pilsēta - viss ir ļoti kompakti, faktiski viena iepirkšanās iela, visas kafejnīcas un skati 2x2 km kvadrantā vien atrodas. Reikjavikā noteikti vērts apēst hot-dogu slavenākajā hot-dogu stendā netālu no autoostas, nopirkt kādu Puffin putna mantiņu sev par piemiņu no Islandes, kas Islandē ir kulta putns (tiek lietots arī uzturā), baudīt mazās kafejnīcas, ielas, veikaliņus, kas pilni ar Islandes aitu vilnas un angoras trušu vilnas izstrādājumiem. Reikjavikā, kā jau rakstījām, vērts apmeklēt baseinu - Laugardalslaug. (To cik daudz ir baseinu Islandē, var apskatīt šajā pašā linkā.) Tomēr neapšaubāmi - īstā Islande ir ārpus Reikjavikas.

Blue Lagoon

Galvenā komforta ceļotāja atrakcija Islandē ir zilā lagūna (Blue Lagoon). Faktiski SPA komplekss, kurā vulkānisko iežu ieskauts vari plunčāties siltā, vannas karstuma, ūdenī. Bijām, 2x. Patika, vairāk Polundram. J Interesantākais protams ir viss komplekts – peldi karstā ūdenī, kamēr ārā -4°C, apkārt kalni, saulriets – forši. Ir vairākas pirtis, riņķī pieejami minerāli sejas maskām, skrubjiem utt. Pirmo reizi bijām vienā no pirmajām dienām pēc ierašanās Islandē. Līdz Blue Lagoon nokļūt ir viegli – jābrauc pa Reikjavikas –
Keflavikas šoseju Keflavikas virzienā un jānogriež Grindavikas virzienā. Faktiski daudzi ceļotāji dodas turp pa taisno no lidostas Keflavikā. Ja vēlaties izvairīties no pūļiem un stāvēšanas rindā, tad labāk biļetes pirkt internetā (internetā arī nedaudz lētāk). Pirmajā reizē ņēmām gan paša SPA centra apmeklējumu, gan dvieļus, gan halātus. Tie ir noderīgi, līdz mirklim, kad tavs halāts vienkārši 3 minūšu laikā samirkst lietū un atsalsts/sasalst aukstajā gaisā... kaut gan Polundram bija labāk, viņas halātu vienkārši nospēra. :D Tad nu Polundrs kādam atdarīja ar to pašu! :D Vienvārdsakot, ņemot halātu, tu vienkārši nopērc tiesības tādā staigāt, bet ne principu, ka noteikti staigāsi vienā un tajā pašā. Nākamajā reizē bijām prātīgāki, nopirkām pilsētā dvieļus un iztikām vien ar tiem, kas arī būtiski samazināja apmeklējuma cenu (parastā ieeja 33 eiro, ar dvieļiem, halātiem un citām mazvērtīgāk ekstrām kā dzēriens bārā, aļģu sejas maska un 5 eiro atlaižu kupons veikalā – 58 eiro). Vēl viena piebilde - ja pērkat biļetes internetā, tad maksāja eiro, ja uz vietas, tad ISK kronas, kuru īpatnēju (ne pārāk izdevīgu) kursu nosaka pati iestāde.

Blue Lagoon pievakarē
Ziemas apmeklējumam ir vismaz divas priekšrocības – forši karstā ūdenī sēdēt, kad ārā vēsi, kā arī cilvēku ir ievērojami mazāk (lai arī otrajā reizē bija padaudz aziātu, kuriem 25.decembris nenozīmēja Ziemassvētkus). Un ir mīnuss, ko gan var novērst – saslapinot galvu nav patīkami „tusēt” pa baseinu, kad ārā ir -4°C un spirgts ziemeļu vējš (peldcepure šeit var noderēt). Turklāt vasarā temperatūras ietekmē zilā lagūna patiesībā ir zaļa – vietējās aļģes veido tādu nokrāsu. Polundrs savukārt bija sajūsmā par to, ka tur nebija ne miņas no hlora. Mani gan personīgi nepamet doma, ka ūdens patiesībā jau ir "izgājis cauri" kilometru tālāk esošajai termoelektrostacijai, t.i. tas nenāk pa tiešo no zemes dzīlēm. No otras puses, tādā veidā vismaz var kontrolēt tā temperatūru. Lai vai kā, ja esat Islandē, tad vismaz reizi šo vietu vajag apmeklēt; ieteicams kādu stundu pirms saulrieta, jo šajā laikā te paveras fantastiski skati. 

Gastronomija
  • Viens no Islandes pārtikas highlightiem, lai cik dīvaini nebūtu, ir hot-dogi. Tos tirgo mazos būceņos visapkārt, un Islandieši uzskata tos par labākajiem hot-dogiem pasaulē. Viņi lepojas ar daudzām prominencēm, kas ir ēduši šos hot-dogus, pakaļ tiem stāv rindas. Bet, kas pats pārsteidzošākais – tie tiešām garšo izcili. Kas ir noslēpums? Manā izpratnē lieliskā jēra gaļas desiņa, kaltēto un svaigo sīpolu maisījums, kā arī remulāde, par kuras sastāvu gan sīkāk neko nezinu. Kamēr bijām Islandē, šķiet apēdām 5 vai 6 hot-dogus katrs. Un nokāvām jebkādu iespēju Narvesenā vēl jebkad pirkt hot-dogus, jo tie garšos ne pēc kā salīdzinājumā ar Islandes hot-dogu. Ja esat Islandē, tad metiet aizspriedumus nost, un ejiet stāvēt rindā. Ja prasa ar ko – tad sakiet – „ar visu!” J
  • Malt Egils – dzēriens, kas īpaši populārs ir Ziemassvētku laikā, bet faktiski ir tas pats iesala dzēriens, pie kura esam pieraduši tepat, Latvijā. Ir arī „Fantas versija” – iesala dzēriens ar apelsīnu garšu.
  • Valis – lieta, ko gastronomiski atcerēšos no Islandes ir vaļa gaļa. Man nav jāstāsta par to, cik vaļa gaļa ir pretrunīga. Man pašam žēl skatīties kā tiek medīti vaļi, bet nespēju atturēties no kārdinājuma vismaz reizi mūžā pagaršot vali. Īpaši ņemot vērā, ka nemaz tik daudz pasaules valstīs to nevar izdarīt. Es biju ļoti patīkami pārsteigts, biju domājis, ka vaļa gaļa ir trekna. Bet vispār to var salīdzināt ar ļoti labu liellopa gaļu. To tiešām nevar salīdzināt ar zivs gaļu, tā vairāk ir salīdzināma tieši ar liellopu. Ļoti bagātīga un barojoša gaļa, no kuras ātri vien „ieslēdzās organisma pečka”. Ļoti asiņaina, tāda sajūta, ka hemoglobīna batoniņu ēd. Tāpēc saprotu, kādēļ ziemeļvalstīs vaļu gaļa ir tik populāra. Ētisku apsvērumu dēļ diezin vai varētu ēst vaļa gaļu vēl, tomēr jāatzīst, ka, ja vērtē tikai garšas nianses, tad ļoti iegaršojās.
  • Garšojām omāru zupu – Polundrs pat divas. Restorānos tiek pasniegta izsmalcināta, tiešām ļoti izteiktu garšu, ko var atjaukt ar saldo krējumu. Krogos vairāk tāda piezemēta, mājas versija. Arī ļoti sildoša zupa. Gan zupu, gan vali un citas jūras veltes, manuprāt, vislabāk ēst ostas teritorijā esošajā kafejnīcā Saegreifinn. Pēc paskata pavisam vienkāršs krogs, bet vietējie uzskata, ka tieši te ir cēlusies Islandiešu omāru zupa, turklāt cenas te ir ievērojami demokrātiskākas nekā jebkur citur. Pēc 17Ls picas, 20Ls par divām omāru zupām un diviem vaļa steikiem likās kā pasaulē izdevīgākais darījums. Pie blakus galdiņa sēdēja arī pats leģendārais Jūras Barons (tur arī linki uz pāris filmām par viņu un krogu) J. Vietas gan šajā krogā ir ļoti maz, tāpēc pašā pusdienlaikā tur var būt pamaz vietas, bet noteikti iesaku – labākā gastronomiskā pieredze Islandē. Piezīme: rēķinieties, ka drēbes pēc šīs iestādes apmeklējuma noteikti būs jāmazgā – omāra zupas smarža ļoti labi iesūcas drēbēs – puse lidmašīnas atpakaļceļā juta, kur ēdām pusdienas. :D
  • Bijām arī Reikjavikas Fish&Chips. Gardi, bet ne ar ko īpaši atmiņā nepaliks. Ar Polundru smējāmies, ka ar savulaik Folkestonā, Anglijā ēsto par 2.5 britu mārciņām nespēj konkurēt.
  • Anīss un kardamons – divas lietas, kas mani mēreni tracina virtuvē. Diemžēl Skandināvijas virtuvē un tieši Islandē šie vārdi ir ļoti populāri. Ļoti daudziem ēdieniem tiek pievienots anīss un kardamons. Bet par cik taupības nolūkos ēst daudz taisījām paši, tad varējām izvairīties no šiem jaukumiem. J Piemēram, Islandē var atrauties uz šādu specifisku garšu, kas vidējam tipiskajam latvietim varētu šķist dīvaina. Attiecīgi saldumu sadaļā dominē lakrica. Ar lakricu ir tā – vai no to mīl vai nīst, parasti neviens nav vienaldzīgs. Man negaršo, bet anīss kā garšviela atsevišķos ēdienos nelielās devās – nav nekas pret to.
  • Cafe Haiti – turpat blakus Saegreifinn ir kafejnīca, kur pēc vietējo domām ir viena no labākajām Islandes kafijām. Par kafiju nezinu, bet karstā šokolāde bija lieliska un kā radīta, lai sasildītos. Kafijas pupiņas tiek importētas no Haiti, bet grauzdētas turpat uz vietas. Esot arī visai laba virtuve, bet to mēs nenobaudījām.
  • Viens no nacionālajiem ēdieniem Islandē ir jērs. To viņi lieto visvairāk, un patiešām māk to gatavot. Jēru ēdu divas reizes – restorānā gatavotu karpačo, tas bija tiešām lielisks – tik izsmalcinātu un niansētu gaļas garšu retu reizi nācies piedzīvot. Un reizi dabūjām ar Polundru Ziemassvētku jēru, bet par to pie Ziemassvētku tradīciju sadaļas.
  • Zirgs. Papildus „neētiskajai” vaļu baudīšanai, noriskēju nobaudīt arī vietējo zirgu. Mazliet svārstījos vai tiešām to vēlos (īpaši pēc mīlīgo Islandes zirdziņu barošnas un paijāšanas tajā pašā dienā vien pāris stundas atpakaļ), bet viesmīlis pārliecināja, ka to vajadzētu pagaršot. Nebiju sajūsmā, bet ēdams ir. Nedaudz sausāks par liellopu, bet izteikti bagātāks ar dzelzi. Tomēr, ja budžets ierobežots, kā bija mūsu gadījumā, tad iesaku zirga vietā izvēlēties citas vietējās specialitātes - jēru, vali vai omāru zupu. :)
  • Skyr – Islandiešu piena produkcijas lepnums. Kaut kas līdzīgs mūsu Bio-lakto, bet jāsaka, ka gardāks. Daudz un dažādās variācijās, šķidrāks un biezāks - ar dažādām garšām. Bet dzeramā jogurta formā ar melleņu garšo man ļoti labi gāja pie sirds un šobrīd pat nedaudz trūkst, Poludrs izvēlējās mango garšu.

Ziemeļblāzma
Kā jau rakstīju iepriekš, viens no galvenajiem mērķiem kādēļ devāmies uz Islandi bija cerība ieraudzīt ziemeļblāzmu. Uzreiz jāsaka – ziemeļblāzmu neredzējām. Laika apstākļi galvenokārt bija nepiemēroti – galvenokārt bija apmācies laiks. Bet tajās dienās, kad debesis bija skaidras, magnētiskās aktivitātes vienkārši nebija. Reizi bijām izbraukuši ārpus pilsētām, lai izvairītos no pilsētu apgaismojuma, tomēr tas nedeva cerēto rezultātu. Kamēr bijām Islandē visu laiku monitorejām vairākas mājaslapas, kuras specializējas uz ziemeļblāzmas apstākļu analīzi uz prognozēšanu, piemēram, Islandes meteoroloģisko pētījumu mājaslapa http://en.vedur.is/weather/forecasts/aurora/ sniedz ļoti daudz un detalizētu informāciju šajā sakarā.
Vienīgais kadrs ar "noķertu" ziemeļblāzmu (bildes labajā pusē)

Ar nelielu vilšanās sajūtu jau pāris dienas pirms došanās prom no Islandes sapratām, ka ziemeļblāzmu mums šoreiz neredzēt. Tomēr stāsts par ziemeļblāzmu šeit nebeidzas. Kamēr bijām Islandē, lasījām ceļotāju forumos, ka atsevišķās Islandes daļās 22.decembrī tomēr, par spīti nelabvēlīgajiem apstākļiem, ziemeļblāzma ir redzēta... mēs to neredzējām, pat necentāmies saskatīt. Bet... jau Rīgā, strādājot pie Islandes laikā uzņemtajām bildēm, notika neliels brīnums. Strādājot pie ilgas ekspozīcijas bildes, ko uzņēmu...22.decembrī Hafnarfjorduras centrā, pamanīju bildes malā dīvainu zaļu izgaismotu stūri. Ieskatoties sīkāk man gandrīz žoklis atkārās :D Nemaz to nepamanot es biju nobildējis ziemeļblāzmu! J Daudzās ziemeļblāzmas bildēšanas pamācībās ir minēts, ka bieži tā nav cilvēka acij saredzama, bet mūsdienu fotoaparāti ar lielisku gaismas jūtību to vienalga spēj uztvert. Tā nu bija gadījies arī mūsu gadījumā. Vien žēl, ka nepamanīju to uzreiz, tādā gadījumā vismaz no apgaismotās pilsētas daļas būtu steigušies laukā. J


Cilvēki, valoda, interesanti fakti un nacionālā identitāte
Kamēr pabijām Islandē, pamanījām dažas īpatnības, faktus un vietējo cilvēku īpašības:
  • Faktiski visi Islandieši runā Angliski. Angļu valoda ar nelielu Somu/Igauņu akcentu, bet kopumā ļoti labi saprotama. Daudzi zina arī vācu valodas pamatus. Tāpat savstarpēji saprotas ar Norvēģiem un Dāņiem. Pati Islandiešu valoda, lai arī sākotnēji šķiet ekstremāli sarežģīta, patiesībā ir visai viegli saprotama (vismaz rakstiski) tiem, kas zina vācu valodu – Islandiešu valoda ir cēlusies no ziemeļģermāņu valodas grupas. Tādējādi diezgan daudz vārdi ir līdzīgi vācu valodā lietotajiem.
  • Nekur citur pasaulē neesmu redzējis tik daudz džipus. Pat ne tik daudz džipus, cik milzīgas apvidus mašīnas. Ja kāds ir TopGear fans, tad Džeremija un Meja braucamais uz Ziemeļpolu ir aptuveni tāds, ar kādu pārvietojas katrs 5. Islandietis. Redzējām tādus automobiļus, kur atliek vien pabrīnīties par tāda degvielas patēriņu un praktisko pielietojumu pilsētās. J
  • Islandē ir daudz lietuviešu un daudz poļu – tie tiek izmantoti kā lētais darbaspēks. Viņi galvenokārt strādā Islandes austrumos, kur būvē infrastruktūras objektus. Tādēļ bibliotēkās var atrast grāmatas lietuviešu valodā, uz ielām uz mums atskatās, jo dzird līdzīgu valodu, internetakafejnīcā delfi.lt ir apmeklēta adrese. J
  • Gribējām nosūtīt pāris pastkartes no Reikjavikas. Nevarējām, jo pastkastes ciet... Nevarējām saprast – wtf, kāpēc jāslēdz ciet pastkastes? Izrādās, ka vietējie ir šausmīgi pirotehnikas fani. Jaunajā gadā pastkastītes tiekos izmantotas, lai tajā izvietotu pirotehniku. Īsāk sakot, pastkastītes tiek saspridzinātas. Par šādu skaidrojumu ilgi smējāmies – katrai tautai vajag kaut kādu savu novirzi no normas. Islandieši – lepna nācija, turīga, ar augstu dzīves līmeni, vienu no ilgākajiem dzīves ilgumiem, ar mazāko kriminālpārkāpumu skaitu pasaulē...bet spridzina pastkastītes. :D
  • Islandes autobraucēji ir ārprātīgi pieklājīgi. Jebkur, kur izdomāsi šķērsot ielu, automobiļi stāsies kaucošām bremzēm, lai tikai tevi palaistu. Par gājēju pārejām nemaz nerunājot.
  • Komunicējot ar Islandiešiem var just, ka viņi ir lepni būt par Islandiešiem. Vairākas dienas staigāju un domāju - mēs divi milj. katru dienu trīcam par savu identitātes zudumu, bet 300 tūkst. Islandiešu tā nav problēma. Viņi nebaidās no imigrantiem, no citām kultūrām u.tml. - īsti ziemeļnieki! Viņu virtuve joprojām ir visai līdzīga LV virtuvei - dominē vienkārši ēdieni, ko nosaka pārtikas pieejamība. Kartupeļi ar gaļu un piena produkti arī Islandē ir visa pamats. 
  • Ceļojot pa Islandi aizdomājos arī par mūsu identitāti - parasti ārzemniekiem cenšamies skaidrot, ka esam latvieši, vai, ja jāprecizē, tad valsts, kas atdalījās no Padomju Savienības. Tomēr paceļojot pa Islandi un pēdējā laikā aizraujoties ar Skandināvijas virtuvi, arvien vairāk saprotu cik daudz mūsos ir no Skandināvijas. Mūsu valodas ir cēlušās no ģermāņu valodas grupas, mūsu virtuve ir līdzīga, mūsu dzīvesveids un domāšana ir līdzīga (vien labklājības atšķirības pagaidām maskē to) un reāli skatoties - Eiropietim un Amerikānim daudz prātīgāk ir "ietirgot to", ka esam gandrīz Skandināvija, nevis to, ka esam kaut kur Krievijas un Baltkrievijas krustpunktā. :)
Ziemassvētki
Ziemassvētki Islandiešiem ieņem ļoti nozīmīgu lomu. To var saprast pēc viņu attieksmes pret šiem svētkiem. Viņi ir reāli traki uz savu māju dekorēšanu. Kamēr bijām Islandē, mēs neatrādām NEVIENU māju, kurai nebūtu vismaz kaut kas izdekorēts, vismaz kāds mazumiņš. Bet lielākoties mājas bija dekorēšanas šedevri. Islandieši Ziemassvētkus sāk gaidīt no 12.decembra, kad no kalniem lejā sāk kāpt „ziemassvētku rūķi”, kas ir visai ļauni – viens zog Skyr, cits ir lūriķis, cits durvju cirtējs utt. Kā jau teicu, Islandieši ļoti tic dažāda veida mistiskajiem tēliem, arī es sāku ticēt, jo rūķu nākšanas dienā pazuda gan manas čības, gan mana zobubirste...  :D 23.decembrī visi dodas šturmēt iepirkšanās veikalus, jo leģenda vēsta, ka Ziemassvētku vakarā pie svētku galda jāsēž vismaz vienā jauna apģērba gabalā, savādāk tevi apēdīs ļaunais ziemassvētku kaķis. Arī mēs 23.jā devāmies iepirkties, jo kaķis, dažādās formās izvietots pilsētā, izskatījās pabriesmīgs. J Ziemassvētkus, tāpat kā Latvijā, ģimenes lokā svin galvenokārt 24.decembra vakarā, kamēr 25. un 26.datus ir vairāk klusi svētki (ciet ir viss, pilnīgi viss, tādēļ vērts iepirkt pārtikas krājumus).
Izdekorēta māja Keflavikā

24.decembra vakarā ar Polundru un kanādiešiem kopā ēdām Ziemassvētku vakariņas, kanādieši atzina, ka latvieša gatavotais cūkgaļas sautējums ir lielisks un brīnījās par cūkgaļas mīkstumu. J Bet īstā gastronomiskā bauda mūs gaidīja 25.decembra pēcpusdienā – Jonina mūs pacienāja ar sevis gatavoto tradicionālo Ziemassvētku mielastu – kūpināta jēra cepeti, sarkano kāpostu salātiem (ilgi vārīti kādā marinādē vai alkoholā, precīzi tā arī nesapratām), marinētiem ķirbjiem un vārītiem kartupeļiem. Jērs bija lielisks! J

Ieteikumi ceļotājiem:
  • Ierodoties Keflavikas lidostā samainiet mazliet naudiņas sabiedriskajam transportam, par pārējo var norēķināties ar kartēm.
  • Ja ceļojat ziemā – kārtīgi apdomājat līdzi ņemamo garderobi, vēlams paķert līdzi termo-veļu.
  • Ja dodaties ziemā peldēties uz atvērta tipa baseinu, vēlams paķert peldcepuri, savādāk pauri apsaldēt var visai viegli.
  • Ja netīk anīsa garša, tad pirms pusfabrikātu pirkšanas ir vērts pārliecināties par to saturu.
  • Ja ziemā īrējat mašīnu, tad noteikti precizējiet, vai ir ziemas riepas.
  • Islandieši pēc sejām varbūt arī izskatās nedraudzīgi, patiesībā ļoti atvērti cilvēki, īpaši, ja parādi, ka kaut ko zini par Islandi ārpus bukletos rakstītā vai vari izrunāt kādu Islandiešu vārdu.
  • Vārds „kaka” neko sliktu nenozīmē, Islandiski tas ir apzīmējums „kūkai”. J
  • Ir jābrauc ārpus Reikjavikas. Lai arī Reikjavika ir interesanta, tomēr īstā Islande ir "tur ārā". Turklāt vēlams doties kaut kur, kur acis rāda un dvēsele sauc, nevis rakstīts bukletā. :) Protams, jāsaglabā common sense, jo ceļi ziemā ir bīstami.
  • Ja jau esat Islandē, tad pagaršojiet kaut ko no tā, ko citur nedabūsiet. Vaļa gaļi, fermentētu haizivi (šoreiz nedabūjām), skyr, anīsa šņabi vai ko citu Islandei raksturīgu. Nav nozīmes ko - galvenais, ko tādu, kas nav dabūjams tepat LV. 
  • Avio biļetes uz Islandi visprātīgāk skatīties no Kopenhāgenas vai Oslo lidostām. 
  • Ziemā Islande ir sapņu zeme fotogrāfiem - lai noķertu saullēktu nav jāceļas agri - pietiks, ja celsieties 10:30, bet saulrietu var doties bildēt uzreiz pēc pusdienām. :) Ja līdzi ņemat statīvu, tad tikai nopietnu statīvu, vējš ir tik nopietns, ka vājas konstrukcijas statīvs ir absolūti bezjēdzīgs - es savējo varēju neņemt līdzi. Obligāti nepieciešami filtri - pirmkārt, gaisā vējš pūš sniegu, lietu; no ūdenskritumiem gāžas ūdens, kas pie mainīga vēja jebkurā brīdī tev var uzgāzt virsū ūdens šalti. Turklāt skaidrā laikā no sniega un ledus atspīd no visām pusēm - nekad nebiju tā mocījies ar pārgaismotām bildēm, kā Islandē. Debesīs ļoti daudz arktisko rozā un violeto toņu, kas nav pierasts LV. Fotogrāfiem jāiepazīstas ar fotogrāfēšānas principiem ziemas apstākļiem - īpaši ar kondensāta veidošanas principiem, t.i. lai nesabojātu savu tehniku.
  • Ja kaut kur dodaties ar savu auto ārpus Reikjavikas, tad parūpējieties, lai bāka būtu pilna, lai līdzi būtu pārtikas un ūdens krājumi. Nopietns putenis var uznākt jebkurā brīdi - jābūt nodrošinātiem gadījumam, ja tiksiet ieputināti (vienmēr var iesviest somā dažus enerģijas batoniņus, kas sasildīs, ja būs jāsēž aukstumā). 

Ja ir kādi jautājumi, komentāri, ieteikumi - tad droši rakstiet uz manu Facebook profilu vai Igors.Kasjanovs@gmail.com. 

Pārējās ceļojuma bildes var apskatīt manā Facebook profilā vai šeit.