Pāriet uz galveno saturu

Zviedrijas sīpoli lielveikalā, varbūt tomēr tirgus?

Parasti uz tirgu eju sestdienas rītos, lai būtu priekšā abas brīvdienas, kuru laikā var pagatavot iegādātos gardumus. Tomēr šoreiz, kad aiz loga bija -17°C, izdomāju, ka šajās brīvdienās neiešu - došos uz piemājas lielveikalu ar ģeometrisku figūru nosaukumā. Pēc brokastīm jaunajā piemājas kafejnīcā "Žanna Cafe" devāmies uz minēto lielveikalu. Pēc 20 minūšu riņķošanas pa veikalu sapratu, ka kaut kas nav. Tik ļoti pierasts, ka ir iespējams iegādāties vietējo dārzeni, vietējo cūciņu vai jēru, tantiņas gatavoto sieru ar sēklām un mājās gatavotu speķi. Tā vietā lielveikalā var iegādāties Polijas lielopu, kurš visticamāk gan nāk no austrumiem, var nopirkt Spānijas tomātus un gurķus un... Zviedrijas sīpolus, kas pielika punktu manai vēlmei iepirkties veikalā.  Es, kā jau ekonomists ļoti labi saprotu lielveikalu piegāžu ķēžu biznesa modeļus, bet man tiešām ir grūti saprast šādu lietu - kāpēc ir jātirgo sīpoli no Zviedrijas??? LV klimatiskie apstākļi tā jau uzliek zināmas robežas tiem dārzeņiem un augļiem, ko var dabūt ziemā, bet šie vēl tirgo importētos. Es saprotu, ka mango tiek importēts no Brazīlijas, es saprotu, ka citroni ir no Argentīnas, bet es nesaprotu kāpēc kartupeļi ir no Marokas, Sīpoli no Zviedrijas. Arī LV ziemā ir augļi, dārzeņi un saknes, kas lietojami uzturā - sīpoli, ķiploki, kartipeļi, kolrābji, rutki, burkāni, ķirbji utt. Noliku sīpolus atpakaļ un devos tomēr uz tirgu.

Un interesanti ir tas, cik ļoti daudz šodien cilvēku bija Matīsa/Vidzemes tirgū. Pie visām tantiņām, pie kurām ikdienā iepērkos - rindas, bet man par to tikai prieks, vismaz nauda paliek tepat, nevis "iestrēgst" kādā no piegādes ķēdes posmiem. Un kvalitāte! Tā cūkgaļa, kas man  tagad krāsnī "sildās", ir tik aromātiska, ka gribas ņemt ārā pirms laika, skābētie kāposti pilni ar c vitamīnu, kartupeļi vietēji un bez bojājumiem, tāds siers, kuru nevienā veikālā nevar dabūt, mājas asins desa un vēl daudz, daudz dažādu gardumu. Tiem, kuriem nekas nav sagatavots ziemai - ievārījumu, tomātu mērces, adžikas, mārrutki, skābēti gurķi. Turklāt tirgū atšķirībā no lielveikala ir iespēja visu pagaršot, par visu pajautāt, visu aptaustīt un pārbaudīt. Tā, piemēram, šodien pārdevēja man stāstīja par to kā atšķirt vietējo cūciņu, no importētās. Siera pārdevēja stāstīja kā un kad gatavo sieru, bet kāpostu tirgotāja lika pagaršot visu sešus kāpostu veidus. :) Turklāt tirgū ar pārdevējiem vari sarunāt ko vien vēlies - gan lai atliek kādu konkrētu gabaliņu, gan lai pagatavo kaut ko specifisku. Protams, lielveikalam ir savi plusi - ērtums, bieži arī cena, tomēr ilgtermiņā tirgus ir prātīgāks lēmums. Jā, tirgū tu nekad nevari būs 100% pārliecināts par augļa vai gaļas izcelsmi, nevari būt drošs, ka PVD ir šo pārbaudījis, bet... tur ir viegli - ja kaut kas nepatīk, nākamreiz var iepirkties pie cita pārdevēja. Turpmāk uz lielveikalu došos pakaļ tikai tām lietām, ko tirgū nevaru nopirkt. 

Ceru, ka ar katru nākamo gadu arvien vairāk cilvēku atcerēsies par tirgus priekšrocībām un arvien biežāk dosies pakaļ produktiem tieši uz tirgu. Starp citu - tieši tirgū 2.janvārī visas večiņas bija perfekti pārgājušas uz Eiro - neviena nesūdzējās, ka kaut kas nepatīk. Neviena neteica, ka nav ko izdot - visas bija perfekti sagatavojušās, ko nevarētu teikt par mūsu rajona veikaliem. :) 

Turpmāk arvien biežāk centīšos iet uz tirgu - lētāk, kvalitatīvāk, un draudzīgāk vietējai ekonomikai. Iedrošinu arī Jūs darīt to pašu! 

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Bronza Tamperē

 Nav jau daudz ko rakstīt, paši visu redzējāt. Mums bija tā priekšrocība būt Tamperē, arēnā. Laikam ir bijis vērts dzīvot Somijā pēdējos sešus gadus, kaut vai, lai piedzīvotu 28.maija vakaru Tamperē. Hokeja spēle paliks vēstures grāmatām, bet man atmiņās paliks notiekošais pašā arēnā un ne-latviešu reakcijas uz notiekošo. Mums, LV hokeja faniem, šāda atmosfēra gadu gaitā ir kļuvusi par normu, bet šo fenomenu nepiedzīvojošajiem – maigi izsakoties -  pārsteigums. Ienākot arēnā, trokšņa un emociju vilnis ir tik spēcīgs, ka "gāž no kātiem". Grūti teikt, cik tieši LV fanu vakar bija arēnā. Kopumā spēli apmeklēja 11 tūkstoši skatītāju. Formāli, no Latvijas, šķiet bija kādi 5-8 tūkstoši (redzēju arī daudz vietējo latviešu). Cik cilvēku fanoja par Latviju? 10,9 tūkstoši. Ja ne vairāk. :D Par Latvijas vārtu guvumiem priecājās Kanādieši, Somi, Vācieši un pat tie daži retie Zviedri (kas vēl joprojām dusmojās uz Latviju, jo sarkanbaltsarkano vietā gaidīja atpakaļ Tamperē savu komandu

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Ceļotāju un vēderprieku baudītāju sapņu galamērķis – Kampānija Itālijā (Neapole, Sorento, Amalfi)

Amalfi pludmale Cik es sevi atceros, man Itālija nekad nav asociējusies ar Romas kultūrvēsturi, Florences mākslas pārbagātību vai Milānas moderno šiku. Nē, tā vietā Itālija man galvenokārt saistās ar Neapoli un tās vareno ainu, kur virs pilsētas paceļas Vezuvs. Ar tomātiem, ar picu, ar sieru un šķiņķiem/desām, ar citroniem, ar neskaitāmiem pastu ēdieniem, ar vīniem, liķieriem utt. Ir strīdīgs jautājums par to, kura ir Itālijas gastronomiskākā daļa, bet manā uztverē tieši Kampānija ir viena no galvenajām – tajā cēlusies pica, arī pastas pirmsākumi meklējumi tur, nemaz nerunājot par ne tik izteiktiem kulta ēdieniem. Tāpēc tas bija tikai laika jautājums, kad nokļūšu Kampānijā. Laiks gan ir nepielūdzams... kaut kā sanāca krustu šķērsu izbraukāt pārējo Eiropu, izbraukt ārpus Eiropas, vairākas reizes paceļot pa Itāliju, bet Kampāniju neredzēt. Pēdējā laikā konstatēju, ka katrs nākamais mūsu ceļojums kļūst aizvien avantūriskāks. Izvēlamies vietu, nopērkam biļetes, pierezervējam v

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

La Spezia un Cinque terre – Ligūrijas pērles

Pēc pavadītajām dienām valsts "iekšienē", t.i. prom no jūras, devāmies uz Ligūriju, kur plānojām uz 3 dienām apmesties pie nu jau slavenajiem Cinque terre ciematiņiem. Pēdējās dienas rītā, ko pavadījām Florencē, aizdevāmies nedaudz pabrokastot, pēc kā devāmies uz staciju un stundas braucienā nokļuvām līdz Pizai. Uz vilcienu gan kārtējo reizi pamatīgi skrējām…lai pasēdētu un pagaidītu kamēr vilciens atkal kavējas savas 10-15 minūtes. J Tas jau bija kļuvis par normu – vilcieni laicīgi neatiet. Viena no retajām autora bildēm, Riomaggiore Ieteikums, ja izdomājat, tāpat kā mēs, tikai pieturēt Pizā uz dažām stundām. Ja dodaties turp ar visām ceļa somām, tad prātīgāk kāpt laukā Pisa Centrale stacijā, nevis Pisa S.Rossore , jo pirmajā ir pieejama mantu glabātava. Ja braucat no Florences puses, tad tā atrodas uz pirmā perona (stacijas ēkā) ar ieeju tajā galā, no kurienes pienāk vilciens no Florences. Iesaku pasteigties, jo viss vilciens meklē šo vietu un jau pēc pāris