Pāriet uz galveno saturu

Zviedrijas sīpoli lielveikalā, varbūt tomēr tirgus?

Parasti uz tirgu eju sestdienas rītos, lai būtu priekšā abas brīvdienas, kuru laikā var pagatavot iegādātos gardumus. Tomēr šoreiz, kad aiz loga bija -17°C, izdomāju, ka šajās brīvdienās neiešu - došos uz piemājas lielveikalu ar ģeometrisku figūru nosaukumā. Pēc brokastīm jaunajā piemājas kafejnīcā "Žanna Cafe" devāmies uz minēto lielveikalu. Pēc 20 minūšu riņķošanas pa veikalu sapratu, ka kaut kas nav. Tik ļoti pierasts, ka ir iespējams iegādāties vietējo dārzeni, vietējo cūciņu vai jēru, tantiņas gatavoto sieru ar sēklām un mājās gatavotu speķi. Tā vietā lielveikalā var iegādāties Polijas lielopu, kurš visticamāk gan nāk no austrumiem, var nopirkt Spānijas tomātus un gurķus un... Zviedrijas sīpolus, kas pielika punktu manai vēlmei iepirkties veikalā.  Es, kā jau ekonomists ļoti labi saprotu lielveikalu piegāžu ķēžu biznesa modeļus, bet man tiešām ir grūti saprast šādu lietu - kāpēc ir jātirgo sīpoli no Zviedrijas??? LV klimatiskie apstākļi tā jau uzliek zināmas robežas tiem dārzeņiem un augļiem, ko var dabūt ziemā, bet šie vēl tirgo importētos. Es saprotu, ka mango tiek importēts no Brazīlijas, es saprotu, ka citroni ir no Argentīnas, bet es nesaprotu kāpēc kartupeļi ir no Marokas, Sīpoli no Zviedrijas. Arī LV ziemā ir augļi, dārzeņi un saknes, kas lietojami uzturā - sīpoli, ķiploki, kartipeļi, kolrābji, rutki, burkāni, ķirbji utt. Noliku sīpolus atpakaļ un devos tomēr uz tirgu.

Un interesanti ir tas, cik ļoti daudz šodien cilvēku bija Matīsa/Vidzemes tirgū. Pie visām tantiņām, pie kurām ikdienā iepērkos - rindas, bet man par to tikai prieks, vismaz nauda paliek tepat, nevis "iestrēgst" kādā no piegādes ķēdes posmiem. Un kvalitāte! Tā cūkgaļa, kas man  tagad krāsnī "sildās", ir tik aromātiska, ka gribas ņemt ārā pirms laika, skābētie kāposti pilni ar c vitamīnu, kartupeļi vietēji un bez bojājumiem, tāds siers, kuru nevienā veikālā nevar dabūt, mājas asins desa un vēl daudz, daudz dažādu gardumu. Tiem, kuriem nekas nav sagatavots ziemai - ievārījumu, tomātu mērces, adžikas, mārrutki, skābēti gurķi. Turklāt tirgū atšķirībā no lielveikala ir iespēja visu pagaršot, par visu pajautāt, visu aptaustīt un pārbaudīt. Tā, piemēram, šodien pārdevēja man stāstīja par to kā atšķirt vietējo cūciņu, no importētās. Siera pārdevēja stāstīja kā un kad gatavo sieru, bet kāpostu tirgotāja lika pagaršot visu sešus kāpostu veidus. :) Turklāt tirgū ar pārdevējiem vari sarunāt ko vien vēlies - gan lai atliek kādu konkrētu gabaliņu, gan lai pagatavo kaut ko specifisku. Protams, lielveikalam ir savi plusi - ērtums, bieži arī cena, tomēr ilgtermiņā tirgus ir prātīgāks lēmums. Jā, tirgū tu nekad nevari būs 100% pārliecināts par augļa vai gaļas izcelsmi, nevari būt drošs, ka PVD ir šo pārbaudījis, bet... tur ir viegli - ja kaut kas nepatīk, nākamreiz var iepirkties pie cita pārdevēja. Turpmāk uz lielveikalu došos pakaļ tikai tām lietām, ko tirgū nevaru nopirkt. 

Ceru, ka ar katru nākamo gadu arvien vairāk cilvēku atcerēsies par tirgus priekšrocībām un arvien biežāk dosies pakaļ produktiem tieši uz tirgu. Starp citu - tieši tirgū 2.janvārī visas večiņas bija perfekti pārgājušas uz Eiro - neviena nesūdzējās, ka kaut kas nepatīk. Neviena neteica, ka nav ko izdot - visas bija perfekti sagatavojušās, ko nevarētu teikt par mūsu rajona veikaliem. :) 

Turpmāk arvien biežāk centīšos iet uz tirgu - lētāk, kvalitatīvāk, un draudzīgāk vietējai ekonomikai. Iedrošinu arī Jūs darīt to pašu! 

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā . Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu ( jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc ; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Azoru salas - vieta, kur atgriezties

Motivācija un gatavošanās Visu laiku kopš 2013. gada pavasara, kad mēs ar Polundru apmeklējām Portugālei piederošās Azoru salas, laiku pa laikam domās atgriezāmies tur. 9 salu arhipelāgs uz mums atstāja tik lielu iespaidu, ka nespējām tik vaļā no uzmācīgas domas turp doties vēlreiz. Šo divu gadu laikā, ar mums ir sazinājušies daudz cilvēku, kas sekojot mūsu ceļojuma aprakstam, ir atklājuši sev Azoru salas. Arī mūsu Azoru salu draugi ir ziņojuši, ka mūsu pēdās pēkšņi sākusies latviešu tūristu plūsma. Patīkami, ka izdevies latviešiem atklāt šo skaistumu. Šogad, plānojot ceļojumu septembra mēnesim, primārā doma bija par došanos uz Patagoniju. Bet savelkot kopā ceļojuma budžetu, sapratām, ka “pacelt” šogad to nespējam – jāplāno laicīgāk, jāmeklē lētās biļetes, jāmeklē “gali” paziņu lokā, kas var palīdzēt ar naktsmītnēm. Tad nu atlikām to uz citu reizi. Tad nu likās, ka šī varētu būt tā reize, kad vērts doties uz Azorām – aizbraukt uz salu arhipelāga tālāko stūri – Flores un Corvo , ai