Saturday, January 25, 2014

Zviedrijas sīpoli lielveikalā, varbūt tomēr tirgus?

Parasti uz tirgu eju sestdienas rītos, lai būtu priekšā abas brīvdienas, kuru laikā var pagatavot iegādātos gardumus. Tomēr šoreiz, kad aiz loga bija -17°C, izdomāju, ka šajās brīvdienās neiešu - došos uz piemājas lielveikalu ar ģeometrisku figūru nosaukumā. Pēc brokastīm jaunajā piemājas kafejnīcā "Žanna Cafe" devāmies uz minēto lielveikalu. Pēc 20 minūšu riņķošanas pa veikalu sapratu, ka kaut kas nav. Tik ļoti pierasts, ka ir iespējams iegādāties vietējo dārzeni, vietējo cūciņu vai jēru, tantiņas gatavoto sieru ar sēklām un mājās gatavotu speķi. Tā vietā lielveikalā var iegādāties Polijas lielopu, kurš visticamāk gan nāk no austrumiem, var nopirkt Spānijas tomātus un gurķus un... Zviedrijas sīpolus, kas pielika punktu manai vēlmei iepirkties veikalā.  Es, kā jau ekonomists ļoti labi saprotu lielveikalu piegāžu ķēžu biznesa modeļus, bet man tiešām ir grūti saprast šādu lietu - kāpēc ir jātirgo sīpoli no Zviedrijas??? LV klimatiskie apstākļi tā jau uzliek zināmas robežas tiem dārzeņiem un augļiem, ko var dabūt ziemā, bet šie vēl tirgo importētos. Es saprotu, ka mango tiek importēts no Brazīlijas, es saprotu, ka citroni ir no Argentīnas, bet es nesaprotu kāpēc kartupeļi ir no Marokas, Sīpoli no Zviedrijas. Arī LV ziemā ir augļi, dārzeņi un saknes, kas lietojami uzturā - sīpoli, ķiploki, kartipeļi, kolrābji, rutki, burkāni, ķirbji utt. Noliku sīpolus atpakaļ un devos tomēr uz tirgu.

Un interesanti ir tas, cik ļoti daudz šodien cilvēku bija Matīsa/Vidzemes tirgū. Pie visām tantiņām, pie kurām ikdienā iepērkos - rindas, bet man par to tikai prieks, vismaz nauda paliek tepat, nevis "iestrēgst" kādā no piegādes ķēdes posmiem. Un kvalitāte! Tā cūkgaļa, kas man  tagad krāsnī "sildās", ir tik aromātiska, ka gribas ņemt ārā pirms laika, skābētie kāposti pilni ar c vitamīnu, kartupeļi vietēji un bez bojājumiem, tāds siers, kuru nevienā veikālā nevar dabūt, mājas asins desa un vēl daudz, daudz dažādu gardumu. Tiem, kuriem nekas nav sagatavots ziemai - ievārījumu, tomātu mērces, adžikas, mārrutki, skābēti gurķi. Turklāt tirgū atšķirībā no lielveikala ir iespēja visu pagaršot, par visu pajautāt, visu aptaustīt un pārbaudīt. Tā, piemēram, šodien pārdevēja man stāstīja par to kā atšķirt vietējo cūciņu, no importētās. Siera pārdevēja stāstīja kā un kad gatavo sieru, bet kāpostu tirgotāja lika pagaršot visu sešus kāpostu veidus. :) Turklāt tirgū ar pārdevējiem vari sarunāt ko vien vēlies - gan lai atliek kādu konkrētu gabaliņu, gan lai pagatavo kaut ko specifisku. Protams, lielveikalam ir savi plusi - ērtums, bieži arī cena, tomēr ilgtermiņā tirgus ir prātīgāks lēmums. Jā, tirgū tu nekad nevari būs 100% pārliecināts par augļa vai gaļas izcelsmi, nevari būt drošs, ka PVD ir šo pārbaudījis, bet... tur ir viegli - ja kaut kas nepatīk, nākamreiz var iepirkties pie cita pārdevēja. Turpmāk uz lielveikalu došos pakaļ tikai tām lietām, ko tirgū nevaru nopirkt. 

Ceru, ka ar katru nākamo gadu arvien vairāk cilvēku atcerēsies par tirgus priekšrocībām un arvien biežāk dosies pakaļ produktiem tieši uz tirgu. Starp citu - tieši tirgū 2.janvārī visas večiņas bija perfekti pārgājušas uz Eiro - neviena nesūdzējās, ka kaut kas nepatīk. Neviena neteica, ka nav ko izdot - visas bija perfekti sagatavojušās, ko nevarētu teikt par mūsu rajona veikaliem. :) 

Turpmāk arvien biežāk centīšos iet uz tirgu - lētāk, kvalitatīvāk, un draudzīgāk vietējai ekonomikai. Iedrošinu arī Jūs darīt to pašu!