Pāriet uz galveno saturu

Zviedrijas sīpoli lielveikalā, varbūt tomēr tirgus?

Parasti uz tirgu eju sestdienas rītos, lai būtu priekšā abas brīvdienas, kuru laikā var pagatavot iegādātos gardumus. Tomēr šoreiz, kad aiz loga bija -17°C, izdomāju, ka šajās brīvdienās neiešu - došos uz piemājas lielveikalu ar ģeometrisku figūru nosaukumā. Pēc brokastīm jaunajā piemājas kafejnīcā "Žanna Cafe" devāmies uz minēto lielveikalu. Pēc 20 minūšu riņķošanas pa veikalu sapratu, ka kaut kas nav. Tik ļoti pierasts, ka ir iespējams iegādāties vietējo dārzeni, vietējo cūciņu vai jēru, tantiņas gatavoto sieru ar sēklām un mājās gatavotu speķi. Tā vietā lielveikalā var iegādāties Polijas lielopu, kurš visticamāk gan nāk no austrumiem, var nopirkt Spānijas tomātus un gurķus un... Zviedrijas sīpolus, kas pielika punktu manai vēlmei iepirkties veikalā.  Es, kā jau ekonomists ļoti labi saprotu lielveikalu piegāžu ķēžu biznesa modeļus, bet man tiešām ir grūti saprast šādu lietu - kāpēc ir jātirgo sīpoli no Zviedrijas??? LV klimatiskie apstākļi tā jau uzliek zināmas robežas tiem dārzeņiem un augļiem, ko var dabūt ziemā, bet šie vēl tirgo importētos. Es saprotu, ka mango tiek importēts no Brazīlijas, es saprotu, ka citroni ir no Argentīnas, bet es nesaprotu kāpēc kartupeļi ir no Marokas, Sīpoli no Zviedrijas. Arī LV ziemā ir augļi, dārzeņi un saknes, kas lietojami uzturā - sīpoli, ķiploki, kartipeļi, kolrābji, rutki, burkāni, ķirbji utt. Noliku sīpolus atpakaļ un devos tomēr uz tirgu.

Un interesanti ir tas, cik ļoti daudz šodien cilvēku bija Matīsa/Vidzemes tirgū. Pie visām tantiņām, pie kurām ikdienā iepērkos - rindas, bet man par to tikai prieks, vismaz nauda paliek tepat, nevis "iestrēgst" kādā no piegādes ķēdes posmiem. Un kvalitāte! Tā cūkgaļa, kas man  tagad krāsnī "sildās", ir tik aromātiska, ka gribas ņemt ārā pirms laika, skābētie kāposti pilni ar c vitamīnu, kartupeļi vietēji un bez bojājumiem, tāds siers, kuru nevienā veikālā nevar dabūt, mājas asins desa un vēl daudz, daudz dažādu gardumu. Tiem, kuriem nekas nav sagatavots ziemai - ievārījumu, tomātu mērces, adžikas, mārrutki, skābēti gurķi. Turklāt tirgū atšķirībā no lielveikala ir iespēja visu pagaršot, par visu pajautāt, visu aptaustīt un pārbaudīt. Tā, piemēram, šodien pārdevēja man stāstīja par to kā atšķirt vietējo cūciņu, no importētās. Siera pārdevēja stāstīja kā un kad gatavo sieru, bet kāpostu tirgotāja lika pagaršot visu sešus kāpostu veidus. :) Turklāt tirgū ar pārdevējiem vari sarunāt ko vien vēlies - gan lai atliek kādu konkrētu gabaliņu, gan lai pagatavo kaut ko specifisku. Protams, lielveikalam ir savi plusi - ērtums, bieži arī cena, tomēr ilgtermiņā tirgus ir prātīgāks lēmums. Jā, tirgū tu nekad nevari būs 100% pārliecināts par augļa vai gaļas izcelsmi, nevari būt drošs, ka PVD ir šo pārbaudījis, bet... tur ir viegli - ja kaut kas nepatīk, nākamreiz var iepirkties pie cita pārdevēja. Turpmāk uz lielveikalu došos pakaļ tikai tām lietām, ko tirgū nevaru nopirkt. 

Ceru, ka ar katru nākamo gadu arvien vairāk cilvēku atcerēsies par tirgus priekšrocībām un arvien biežāk dosies pakaļ produktiem tieši uz tirgu. Starp citu - tieši tirgū 2.janvārī visas večiņas bija perfekti pārgājušas uz Eiro - neviena nesūdzējās, ka kaut kas nepatīk. Neviena neteica, ka nav ko izdot - visas bija perfekti sagatavojušās, ko nevarētu teikt par mūsu rajona veikaliem. :) 

Turpmāk arvien biežāk centīšos iet uz tirgu - lētāk, kvalitatīvāk, un draudzīgāk vietējai ekonomikai. Iedrošinu arī Jūs darīt to pašu! 

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā. Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu (jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža ka…

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedomājos k…

Podkāsti par ekonomikas tēmu

Pēdējos gados podkāsti ir kļuvuši par ierastu lietu daudzu cilvēku ikdienā. (Uzreiz atkāpe: diez šis termins ir latviskots? Ok, paskatījos - "podraide" un "aplāde". Nē, sorry, tos es nelietošu.) Mani podkāsti nekad tā īsti nav "paķēruši", jo, acīmredzot, tie, kurus mēģināju klausīties, īsti neuzrunāja. Tik laika gaitā sapratu, ka izklaides rakstura podkāsti īsti nav man - brīvajā laikā es varu atrast labākas lietas, ko darīt. Bet, ir savādāk, ja runājam par podkāstiem par manu profesionālo nodarbi - ekonomiku. Šajā ierakstā gribēju padalīties par tiem dažiem, ko klausos, un kas man sniedz vērtīgu informāciju kondensētā veidā. Tieši apstāklis, ka dienas/nedēļas ziņas vai kādu specifisku tēmu varu paklausīties pastaigā mājas-darbs-mājas, ir galvenais iemesls, kādēļ podkāstus sāku klausīties.  Nevienu podkāstu neklausos no A līdz Z tikai tādēļ, ka jānoklausās. Bieži tēma nav tik saistoša vai veids, kā tā pasniegta nešķiet gana interesants vai izzinošs. Dažreiz…

Restorāns kā ierocis

Kinfildiešu sāgas kontekstā atcerējos sarunu ar vienu ārzemnieku, kuram Rīgā pieder ēdināšanas iestāde. Katru reizi, kad tikāmies uz kādu alu, agri vai vēlu saruna nonāca pie nodokļiem. Un nē - viņš nesūdzējās, ka Latvijā būtu pārāk augsti nodokļi. Un nē - nesūdzējās, ka būtu pārāk liela birokrātija. Tieši otrādi - dažreiz pa uzslavēja, teica ka salīdzinājumā ar savu mītnes zemi, LV ir vieglāk. Bet viņš sūdzējās…par kafejnīcu pāri ielai. Un to, kas nākamajā ielā. Un visām tām pārējām. Tām, par kurām viņš zināja, ka tās nemaksā nodokļus. Un dažreiz viņš bija izmisis - jo nolaidās rokas cīnīties dažādu spēles noteikumu spēlē. Katru reizi, kad vajadzēja noalgot darbinieku - faktiskā neto alga, ko varēja piedāvāt bija, zemāka, nekā spēja tās citas bodes - jo tur neto alga ir vienāda ar bruto algu.  Man ir žēl, ka kaut kāds uzpūsts neaizvietojama restorāna stāsts tiek veiksmīgi izmantots (un to dara tie paši cilvēki, kas jau piedalījušies visādu interesantu stāstu tapšanā), lai pastāstītu…