Pāriet uz galveno saturu

Jūties vecs? Šiem OS sportistiem tev ir ko teikt...

Ole Einar Bjorndalen (biatlons, 40 gadi), Armin Zoeggeler (kamaniņas, 40 gadi), Bode Miller (kalnu slēpošana, 36 gadi), Noriaki Kasai (tramplīnlekšana, 41 gads), Albert Demchenko (kamaniņas, 42 gadi) - kas kopīgs šiem čaļiem? Tiem, kas seko līdzi Soču ziemas olimpiskajām spēlēm skaidrs - šie 5 kungi ir šo olimpisko spēļu medaļnieki. Mūsdienās vairs nav brīnums, kad medaļas izcīna padsmitgadnieki - ar katrām nākamajām spēlēm šādi "pārsteigumi" gadās arvien biežāk. Bet šajās olimpiskajās spēlēs, manuprāt, spilgtāk kā jebkad ir ievērojama tendence, ka sportistu mūžs kļūst ilgāks. Acīmredzot mūsdienu treniņmetodes, un ko tur noliegt, arī medicīna ir devusi savu artavu. Jāsaka, mani personīgi šo piecu kungu veiksmes stāsti uzrunā vairāk nekā jauniešu panākumi. Šo sportistu sasniegumi liecina, ka ar gribasspēka palīdzību ir iespējams "pabīdīt robežas", kuras līdz šim šķita neiespējamas.

Noriaki Kasai puķu ceremonija pēc izcīnītās sudraba medaļas
Visvairāk mani sajūsmina japāņu tramplīnlēcēja Noriaki Kasai sasniegums. 41 gada vecumā viņš ir izcīnījis savu pirmo individuālo olimpisko spēļu medaļu. Un tās viņam ir 7ās (!) olimpiskās spēles. Un tas ir sporta veidā, kur dominē padsmitgadnieki un puiši, kas ir trešā desmita sākumā... Noriaki panākumiem sekoju no 1998. gada Nagano spēlēm, un katras olimpiskās spēles domāju, ka šīs viņam ir pēdējās... Šajā sezonā Noriaki ir ieguvis savu otro (trešo, ceturto vai kuru tur jau) jaunību. Jau no sezonas sākuma pasaules kausa posmos Noriaki regulāri iekļūst medaļniekos. Un  mēnesi atpakaļ Noriaki vienā no PK posmiem arī guva uzvaru - 10 gadus (!) pēc savas iepriekšējās uzvaras. :) Tas ļāva cerēt, ka arī olimpiskajās spēlēs viņš būs starp medaļu pretendentiem. Es pat biju tik ļoti pārliecināts par Noriaki spējām, ka bukmeikeru kantorī uzliku uz to, ka Noriaki iekļūs medaļniekos (bukmeikeru redzējums par šo gan bija būtiski pesimistiskāks - koeficients bija 7.5). Un lūdzu - tiešām, sudrabs ir rokā. 20 gadus pēc tam, kad komandu sacensībās Lilihamerē tika dabūts arī sudrabs. Tie, kas skatījās - redzēja, ka pēc finiša čempionu poli Kamilu Štohu apsveica mazāk nekā Noriaki Kasai - šogad visa tramplīnlekšanas sabiedrība kopā svin Noriaki panākumus. Un ziniet, kas man patīk visvairāk? Noriaki intervijā uzreiz skaidri un gaiši pateica, ka nemaz netaisās beigt savu karjeru - viņš plāno piedalīties savās astotajās olimpiskajās spēlēs 2018.gadā D.Korejā, jo viņam taču vēl nav zelta!!! :) Manuprāt, Noriaki ir tas cilvēks, kurš sevī iemieso īstos olimpiskos ideālus -neatlaidību, cieņu līdzjutēju un konkurentu acīs, kā arī nezūdošu optimismu. 
Šis stāsts, manuprāt, ir īsts olimpiskais brīnums, kas būtu jāstāsta ne tikai topošajiem sportistiem, bet jāņem vērā arī mums - nesportistiem (vismaz profesionālajiem) mūsu ikdienas gaitās.

P.s. Pirmdien, 17.februārī, plkst. 19.15 pēc LV laika, es skatīšos kā Noriaki ar saviem komandas biedriem dodas cīņā pēc vēl vienas medaļas komandu tramplīnlekšanas sacensībās. Lai arī pēdējos gados austrieši ir bijuši gandrīz neuzvarami, kā arī slovēņiem un poļiem ir ļoti spēcīgas komandas, tieši Noriaki lieliskā forma iespējams var dot medaļu Japānas izlasei.

P.p.s. Ceru, ka Mārtiņš Rubenis savos 35 gados vēl pārdomās par karjeras beigšanu... šie čaļi pierādīja, ka viss ir iespējams.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā. Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu (jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža ka…

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedomājos k…

Podkāsti par ekonomikas tēmu

Pēdējos gados podkāsti ir kļuvuši par ierastu lietu daudzu cilvēku ikdienā. (Uzreiz atkāpe: diez šis termins ir latviskots? Ok, paskatījos - "podraide" un "aplāde". Nē, sorry, tos es nelietošu.) Mani podkāsti nekad tā īsti nav "paķēruši", jo, acīmredzot, tie, kurus mēģināju klausīties, īsti neuzrunāja. Tik laika gaitā sapratu, ka izklaides rakstura podkāsti īsti nav man - brīvajā laikā es varu atrast labākas lietas, ko darīt. Bet, ir savādāk, ja runājam par podkāstiem par manu profesionālo nodarbi - ekonomiku. Šajā ierakstā gribēju padalīties par tiem dažiem, ko klausos, un kas man sniedz vērtīgu informāciju kondensētā veidā. Tieši apstāklis, ka dienas/nedēļas ziņas vai kādu specifisku tēmu varu paklausīties pastaigā mājas-darbs-mājas, ir galvenais iemesls, kādēļ podkāstus sāku klausīties.  Nevienu podkāstu neklausos no A līdz Z tikai tādēļ, ka jānoklausās. Bieži tēma nav tik saistoša vai veids, kā tā pasniegta nešķiet gana interesants vai izzinošs. Dažreiz…

Restorāns kā ierocis

Kinfildiešu sāgas kontekstā atcerējos sarunu ar vienu ārzemnieku, kuram Rīgā pieder ēdināšanas iestāde. Katru reizi, kad tikāmies uz kādu alu, agri vai vēlu saruna nonāca pie nodokļiem. Un nē - viņš nesūdzējās, ka Latvijā būtu pārāk augsti nodokļi. Un nē - nesūdzējās, ka būtu pārāk liela birokrātija. Tieši otrādi - dažreiz pa uzslavēja, teica ka salīdzinājumā ar savu mītnes zemi, LV ir vieglāk. Bet viņš sūdzējās…par kafejnīcu pāri ielai. Un to, kas nākamajā ielā. Un visām tām pārējām. Tām, par kurām viņš zināja, ka tās nemaksā nodokļus. Un dažreiz viņš bija izmisis - jo nolaidās rokas cīnīties dažādu spēles noteikumu spēlē. Katru reizi, kad vajadzēja noalgot darbinieku - faktiskā neto alga, ko varēja piedāvāt bija, zemāka, nekā spēja tās citas bodes - jo tur neto alga ir vienāda ar bruto algu.  Man ir žēl, ka kaut kāds uzpūsts neaizvietojama restorāna stāsts tiek veiksmīgi izmantots (un to dara tie paši cilvēki, kas jau piedalījušies visādu interesantu stāstu tapšanā), lai pastāstītu…