Pāriet uz galveno saturu

Jūties vecs? Šiem OS sportistiem tev ir ko teikt...

Ole Einar Bjorndalen (biatlons, 40 gadi), Armin Zoeggeler (kamaniņas, 40 gadi), Bode Miller (kalnu slēpošana, 36 gadi), Noriaki Kasai (tramplīnlekšana, 41 gads), Albert Demchenko (kamaniņas, 42 gadi) - kas kopīgs šiem čaļiem? Tiem, kas seko līdzi Soču ziemas olimpiskajām spēlēm skaidrs - šie 5 kungi ir šo olimpisko spēļu medaļnieki. Mūsdienās vairs nav brīnums, kad medaļas izcīna padsmitgadnieki - ar katrām nākamajām spēlēm šādi "pārsteigumi" gadās arvien biežāk. Bet šajās olimpiskajās spēlēs, manuprāt, spilgtāk kā jebkad ir ievērojama tendence, ka sportistu mūžs kļūst ilgāks. Acīmredzot mūsdienu treniņmetodes, un ko tur noliegt, arī medicīna ir devusi savu artavu. Jāsaka, mani personīgi šo piecu kungu veiksmes stāsti uzrunā vairāk nekā jauniešu panākumi. Šo sportistu sasniegumi liecina, ka ar gribasspēka palīdzību ir iespējams "pabīdīt robežas", kuras līdz šim šķita neiespējamas.

Noriaki Kasai puķu ceremonija pēc izcīnītās sudraba medaļas
Visvairāk mani sajūsmina japāņu tramplīnlēcēja Noriaki Kasai sasniegums. 41 gada vecumā viņš ir izcīnījis savu pirmo individuālo olimpisko spēļu medaļu. Un tās viņam ir 7ās (!) olimpiskās spēles. Un tas ir sporta veidā, kur dominē padsmitgadnieki un puiši, kas ir trešā desmita sākumā... Noriaki panākumiem sekoju no 1998. gada Nagano spēlēm, un katras olimpiskās spēles domāju, ka šīs viņam ir pēdējās... Šajā sezonā Noriaki ir ieguvis savu otro (trešo, ceturto vai kuru tur jau) jaunību. Jau no sezonas sākuma pasaules kausa posmos Noriaki regulāri iekļūst medaļniekos. Un  mēnesi atpakaļ Noriaki vienā no PK posmiem arī guva uzvaru - 10 gadus (!) pēc savas iepriekšējās uzvaras. :) Tas ļāva cerēt, ka arī olimpiskajās spēlēs viņš būs starp medaļu pretendentiem. Es pat biju tik ļoti pārliecināts par Noriaki spējām, ka bukmeikeru kantorī uzliku uz to, ka Noriaki iekļūs medaļniekos (bukmeikeru redzējums par šo gan bija būtiski pesimistiskāks - koeficients bija 7.5). Un lūdzu - tiešām, sudrabs ir rokā. 20 gadus pēc tam, kad komandu sacensībās Lilihamerē tika dabūts arī sudrabs. Tie, kas skatījās - redzēja, ka pēc finiša čempionu poli Kamilu Štohu apsveica mazāk nekā Noriaki Kasai - šogad visa tramplīnlekšanas sabiedrība kopā svin Noriaki panākumus. Un ziniet, kas man patīk visvairāk? Noriaki intervijā uzreiz skaidri un gaiši pateica, ka nemaz netaisās beigt savu karjeru - viņš plāno piedalīties savās astotajās olimpiskajās spēlēs 2018.gadā D.Korejā, jo viņam taču vēl nav zelta!!! :) Manuprāt, Noriaki ir tas cilvēks, kurš sevī iemieso īstos olimpiskos ideālus -neatlaidību, cieņu līdzjutēju un konkurentu acīs, kā arī nezūdošu optimismu. 
Šis stāsts, manuprāt, ir īsts olimpiskais brīnums, kas būtu jāstāsta ne tikai topošajiem sportistiem, bet jāņem vērā arī mums - nesportistiem (vismaz profesionālajiem) mūsu ikdienas gaitās.

P.s. Pirmdien, 17.februārī, plkst. 19.15 pēc LV laika, es skatīšos kā Noriaki ar saviem komandas biedriem dodas cīņā pēc vēl vienas medaļas komandu tramplīnlekšanas sacensībās. Lai arī pēdējos gados austrieši ir bijuši gandrīz neuzvarami, kā arī slovēņiem un poļiem ir ļoti spēcīgas komandas, tieši Noriaki lieliskā forma iespējams var dot medaļu Japānas izlasei.

P.p.s. Ceru, ka Mārtiņš Rubenis savos 35 gados vēl pārdomās par karjeras beigšanu... šie čaļi pierādīja, ka viss ir iespējams.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Vēlais pavasaris

Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā.  Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas . Tas, kas mani neda

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

La Spezia un Cinque terre – Ligūrijas pērles

Pēc pavadītajām dienām valsts "iekšienē", t.i. prom no jūras, devāmies uz Ligūriju, kur plānojām uz 3 dienām apmesties pie nu jau slavenajiem Cinque terre ciematiņiem. Pēdējās dienas rītā, ko pavadījām Florencē, aizdevāmies nedaudz pabrokastot, pēc kā devāmies uz staciju un stundas braucienā nokļuvām līdz Pizai. Uz vilcienu gan kārtējo reizi pamatīgi skrējām…lai pasēdētu un pagaidītu kamēr vilciens atkal kavējas savas 10-15 minūtes. J Tas jau bija kļuvis par normu – vilcieni laicīgi neatiet. Viena no retajām autora bildēm, Riomaggiore Ieteikums, ja izdomājat, tāpat kā mēs, tikai pieturēt Pizā uz dažām stundām. Ja dodaties turp ar visām ceļa somām, tad prātīgāk kāpt laukā Pisa Centrale stacijā, nevis Pisa S.Rossore , jo pirmajā ir pieejama mantu glabātava. Ja braucat no Florences puses, tad tā atrodas uz pirmā perona (stacijas ēkā) ar ieeju tajā galā, no kurienes pienāk vilciens no Florences. Iesaku pasteigties, jo viss vilciens meklē šo vietu un jau pēc pāris

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām