Pāriet uz galveno saturu

Jūties vecs? Šiem OS sportistiem tev ir ko teikt...

Ole Einar Bjorndalen (biatlons, 40 gadi), Armin Zoeggeler (kamaniņas, 40 gadi), Bode Miller (kalnu slēpošana, 36 gadi), Noriaki Kasai (tramplīnlekšana, 41 gads), Albert Demchenko (kamaniņas, 42 gadi) - kas kopīgs šiem čaļiem? Tiem, kas seko līdzi Soču ziemas olimpiskajām spēlēm skaidrs - šie 5 kungi ir šo olimpisko spēļu medaļnieki. Mūsdienās vairs nav brīnums, kad medaļas izcīna padsmitgadnieki - ar katrām nākamajām spēlēm šādi "pārsteigumi" gadās arvien biežāk. Bet šajās olimpiskajās spēlēs, manuprāt, spilgtāk kā jebkad ir ievērojama tendence, ka sportistu mūžs kļūst ilgāks. Acīmredzot mūsdienu treniņmetodes, un ko tur noliegt, arī medicīna ir devusi savu artavu. Jāsaka, mani personīgi šo piecu kungu veiksmes stāsti uzrunā vairāk nekā jauniešu panākumi. Šo sportistu sasniegumi liecina, ka ar gribasspēka palīdzību ir iespējams "pabīdīt robežas", kuras līdz šim šķita neiespējamas.

Noriaki Kasai puķu ceremonija pēc izcīnītās sudraba medaļas
Visvairāk mani sajūsmina japāņu tramplīnlēcēja Noriaki Kasai sasniegums. 41 gada vecumā viņš ir izcīnījis savu pirmo individuālo olimpisko spēļu medaļu. Un tās viņam ir 7ās (!) olimpiskās spēles. Un tas ir sporta veidā, kur dominē padsmitgadnieki un puiši, kas ir trešā desmita sākumā... Noriaki panākumiem sekoju no 1998. gada Nagano spēlēm, un katras olimpiskās spēles domāju, ka šīs viņam ir pēdējās... Šajā sezonā Noriaki ir ieguvis savu otro (trešo, ceturto vai kuru tur jau) jaunību. Jau no sezonas sākuma pasaules kausa posmos Noriaki regulāri iekļūst medaļniekos. Un  mēnesi atpakaļ Noriaki vienā no PK posmiem arī guva uzvaru - 10 gadus (!) pēc savas iepriekšējās uzvaras. :) Tas ļāva cerēt, ka arī olimpiskajās spēlēs viņš būs starp medaļu pretendentiem. Es pat biju tik ļoti pārliecināts par Noriaki spējām, ka bukmeikeru kantorī uzliku uz to, ka Noriaki iekļūs medaļniekos (bukmeikeru redzējums par šo gan bija būtiski pesimistiskāks - koeficients bija 7.5). Un lūdzu - tiešām, sudrabs ir rokā. 20 gadus pēc tam, kad komandu sacensībās Lilihamerē tika dabūts arī sudrabs. Tie, kas skatījās - redzēja, ka pēc finiša čempionu poli Kamilu Štohu apsveica mazāk nekā Noriaki Kasai - šogad visa tramplīnlekšanas sabiedrība kopā svin Noriaki panākumus. Un ziniet, kas man patīk visvairāk? Noriaki intervijā uzreiz skaidri un gaiši pateica, ka nemaz netaisās beigt savu karjeru - viņš plāno piedalīties savās astotajās olimpiskajās spēlēs 2018.gadā D.Korejā, jo viņam taču vēl nav zelta!!! :) Manuprāt, Noriaki ir tas cilvēks, kurš sevī iemieso īstos olimpiskos ideālus -neatlaidību, cieņu līdzjutēju un konkurentu acīs, kā arī nezūdošu optimismu. 
Šis stāsts, manuprāt, ir īsts olimpiskais brīnums, kas būtu jāstāsta ne tikai topošajiem sportistiem, bet jāņem vērā arī mums - nesportistiem (vismaz profesionālajiem) mūsu ikdienas gaitās.

P.s. Pirmdien, 17.februārī, plkst. 19.15 pēc LV laika, es skatīšos kā Noriaki ar saviem komandas biedriem dodas cīņā pēc vēl vienas medaļas komandu tramplīnlekšanas sacensībās. Lai arī pēdējos gados austrieši ir bijuši gandrīz neuzvarami, kā arī slovēņiem un poļiem ir ļoti spēcīgas komandas, tieši Noriaki lieliskā forma iespējams var dot medaļu Japānas izlasei.

P.p.s. Ceru, ka Mārtiņš Rubenis savos 35 gados vēl pārdomās par karjeras beigšanu... šie čaļi pierādīja, ka viss ir iespējams.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Dažas tēzes un pārdomas par Covid-19 efektiem

Mūsu pēdējo mēnešu ikdiena ir tik piesātināta ar visdažādāko analīzi un spriedelējumiem par Covid-19 efektiem, ka šķiet, visi šīs tēmas leņķi apskatīti. Tādēļ sekojošajā bloga ierakstā daži publiskajā telpā mazāk minēti aspekti. Protams, ņemot vērā manu background, tēmai ekonomisks “piesitiens”. Tāpat kā daudziem citiem kolēģiem, arī man, pēdējos mēnešos nācās “kara apstākļos” iziet crash course epidemioloģijā, jo ekonomiskie iznākumi šajā gadījumā ir tiešā veidā atkarīgi no vīrusa izplatības. Un tas ir ļoti interesanti no makroekonomiskā viedokļa, jo pārskatāmā pagātnē līdzīgu ekonomisko šoku īsti nav, attiecīgi ekonomisti-analītiķi "taustās tumsā", mēģinot izskaidrot notiekošo ekonomikā. Ekonomiskās prognozes šajā laikā vispār, šķiet, ir pielīdzināmas mērenam šarlatānismam, bet, protams, bez tām īsti nevar, cilvēce radusi dzīvot ar plānu par rītdienu. :) • Viena lieta, kas mani nedaudz izbrīna, ir, tas, ka (ekonomiskajā) analīzē par vīrusu dominē gandrīz vai bināra pieeja -…

Pandēmijas laiks Helsinkos

Eh, cik gan sen šeit nekas nav rakstīts. Jāatzīst, ka pēdējā laikā iestājies manāms radošais apsīkums. Pat tagad, kad pasaule sagriezusies kājām gaisā, iedvesmas trūkst, lai arī liktos, tik daudz jauna par ko rakstīt. :)
Tāpat kā daudziem, pandēmija diezgan sačakarēja arī mūsu plānus. Ilgāku laiku bijām plānojuši 2020.gada pavasarī izņemt ilgi taupīto paternitātes atvaļinājumu un doties blandīties pa pasauli. Plānos sākumā bija Āzija, tad Dominikāna, tad "piezemētāki" mērķi kā Itālija (yeah, right), Šveice, Austrija... Beigās paspējām aizceļot uz Tenerifi (mazliet paspējām pabaudīt marta sauli, Līva izbaudīt pludmales smiltis, bet pēc būtības dzīvojām lockdown režīmā), un "evakuēties" atpakaļ uz Helsinkiem, kur godprātīgi pavadījām 2 nedēļas pašizolācijā. Žēl, bijām šo atvaļinājumu ilgi plānojuši un organizējuši visu tā, lai mums ir 7 nedēļas kopā ceļojot skaistās vietās, prom no ikdienas un ierastajiem skatiem. Bet nu ok, vietai nav tik daudz nozīmes - galvenais, k…

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Sāremā - ātrais ceļojums "uz salām"

Kā jau rakstīju savā Pērnavas ceļojuma aprakstā, kaut kā ir sanācis, ka esmu izceļojis gan tuvākas, gan tālākas zemes, bet tepat kaimiņzemes zinu visai maz. Šogad tā nopietnāk ķērāmies klāt Igaunijas apsekošanai. Ja vasaras sākumā devāmies vienas dienas ceļojumā uz Pērnavu, tad nesen izlēmām doties tālāk - uz salām. Vispār skan neslikti. "Kur biji atvaļinājumā?" - "Salās". Automātiski nāk prātā kādas siltās zemes... bet ne šoreiz. Devāmies uz Sāremā (Saaremaa) un Muhu (Muhu) salām. Ar ko asociējas Sāremā man? Ar krāteri, ar SPA centru, ar seklu ūdeni jūrā. Atceros arī epizodi no LV ekstravagantā pavāra M.Sirmā raidījuma "Kulta ēdieni"  par Igauniju. Lai arī epizode bija būvēta ap Igauņu Kamu, atceros arī par Sāremā kadiķogām. Un faktiski tas arī viss - asociāciju vairs īsti nebija.
Šis mini-ceļojums bija interesants ar to, ka īpaši to neplānojām. Tā kā Latvijā rudens šogad iestājās tikpat ātri un negaidīt kā vasara, tad līdz pēdējam mirklim vispār domājām…

Ziemeļu Investīciju banka - mana jaunā darba vieta

Tuvojoties gada beigām, atcerējos, ka saviem lasītājiem esmu parādā vienu bloga ierakstu. Lai jauno gadu neuzsāktu ar nepadarīta darba sajūtu, nolēmu izpildīt solījumu, ko devu savā ierakstā “Jauni profesionālie izaicinājumi”. Pēc nelielas atpūtas vasarā, ko ieplānoju, lai varētu nedaudz “pārslēgt smadzenes” starp abām darbavietām, devos uz Helsinkiem, kur 1.septembrī sāku strādāt par vecāko ekonomistu Ziemeļu Investīciju bankā.
Ziemeļu Investīciju banka (turpmāk tekstā - NIB) ir starptautiska finanšu institūcija - tās īpašnieki ir Ziemeļvalstis (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Islande un Dānija), kā arī no 2005. gada arī Baltijas valstis (Latvija, Lietuva, Igaunija). Ar ko NIB atšķiras no klasiskas bankas? Par īpašniekiem jau uzrakstīju, bet galvenais bankas darbības stūrakmenis ir tās vīzija un misija. Zinu, zinu - LV pierasts “vīziju” un “misiju” ierakstīt biznesa plānā, ilgtermiņa stratēģijā un par tiem veiksmīgi aizmirst. Šis nav tas gadījums - bankas ne tikai stratēģiskā, bet ar…