Pāriet uz galveno saturu

"Šokolādes muzeja" apmeklējums

Pagājušajās brīvdienās apmeklējām nesen atvērto "Šokolādes muzeju". 2013. gada beigās apmeklētajās kāzās bijām apņēmušies aizvest 2014. gada februārī jaunlaulātos uz kādu muzeju. Un uz kādu muzeju, ja ne uz gastronomisko, gan mēs varētu iet? J Turklāt muzejs vien 5 minūšu gājienā no mājām. Jaunlaulātie gan bažījās, ka tik nevedam viņus uz Farmācijas muzeju vai Brīvdabas muzeju slēpot. :)
Gājām sestdienā, ap pusdienlaiku. Muzejā bija cilvēki, bet nevarētu teikt, ka ļoti daudz. Ieejot muzejā un samaksājot ieejas maksu sākas "interaktīvās izklaides". No sākuma pie speciāli izvietotiem datoriem jāpiereģistrē sava biļete (faktiski check-in procedūra kā lidostā J; ir arī speciāli mazie automāti, lai arī bērni varētu aizsniegt – noderēja Valtam J). Tālāk sieviete uzņemšanā izskaidro muzeja shēmu un uzcienā ar šokolādes konfektēm – Polundrs gandrīz visu paplāti paņēma. Jau pirmajā telpā tiekam pie karstās šokolādes dzēriena. Izstāžu zāle iekārtota 3 zālēs. Pirmajās divās daudz informatīva materiāla par "Laimas" un "Staburadzes" vēsturi, populārākajiem produktiem. Tāpat vairākas interaktīvas iekārtas, kurās tiek skaidrots kā tiek gatavotie populārākie "Laimas" produkti, arī videofilma par rūpnīcas vēsturi (kādas 20 minūtes skatījāmies – ļoti interesanti; pati filma šķiet garāka-kādas 30 min.).
Tiem, kas bijuši pašā "Laimas" fabrikas šokolādes konfekšu cehā, iespējams šeit nav ļoti interesanti, bet vismaz man šķita, ka ~1.5h, ko tur pavadījām bija pietiekami interesantas un zināšanas papildinošas. Beigās, vēl dabū "sevis veidotu" šokolādes tāfelīti (ar sevis izvēlētu uzdruku uz iesaiņojamā papīra) un laime pilnīga J. Es ieteiktu šī muzeja apmeklējumu tiem, kas ir maz dzirdējuši par "Laimas" vēsturi, nav dzirdējuši par Teodoru Rigertu un Vilhelmu Ķuzi, protams, bērniem, kā arī vēstures relikviju cienītājiem.
Biļetes cena – 7 eiro pieaugušajiem, 5 eiro – skolēniem, studentiem, pensionāriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, 3 eiro – bērniem. Ja muzeja galvenais mērķis ir izglītot iedzīvotājus un ārvalstu apmeklētājus (ekspozīcijas arī angliski un krieviski) par šokolādes tapšanu un uzņēmuma vēsturi, tad biļetes cena šķiet mazliet, mazliet par augstu… 5,4,3 eiro būtu atbilstošāk. Ir iespējams iegādāties arī grupas vadītāja ekskursiju pa muzeju (7.5 eiro). Kā lielākā ekstra minama iespējama darbošanās šokolādes darbnīcā, kur iespējams pagatavot pašiem savas šokolādes konfektes (paši gatavojat no dažādām piedāvātajām sastāvdaļām), tomēr uz šo aktivitāti ir jāpiesakās…laicīgi…ļoti laicīgi. Gribējām pieteikties, bet mums piedāvāja… jūniju. Pilnīgi kā uz magnētisko rezonansi valsts slimnīcās… J
Rezumējums: ja ģimenē ir bērni un/vai interese par šokolādi un 7 eiro nav mājsaimniecības budžetam kritiska summa, tad pelēkā ziemas brīvdienā – ļoti laba izklaides/zināšanas ieguves iespēja. Ja tomēr nē, tad te video par rūpnīcu: http://www.youtube.com/watch?v=7NZDN1wsy2k un vaicājam tantei Google – "šokolādes konfekšu gatavošana", un uz priekšu! J
Mēs savukārt ar muzeja apmeklējumu palikām apmierināti, un izskatījās, ka arī jaunlaulātie, dodoties prom no muzeja, pārdomāja kā savu dzīvi darīt saldu arī turpmāk... :)

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Bronza Tamperē

 Nav jau daudz ko rakstīt, paši visu redzējāt. Mums bija tā priekšrocība būt Tamperē, arēnā. Laikam ir bijis vērts dzīvot Somijā pēdējos sešus gadus, kaut vai, lai piedzīvotu 28.maija vakaru Tamperē. Hokeja spēle paliks vēstures grāmatām, bet man atmiņās paliks notiekošais pašā arēnā un ne-latviešu reakcijas uz notiekošo. Mums, LV hokeja faniem, šāda atmosfēra gadu gaitā ir kļuvusi par normu, bet šo fenomenu nepiedzīvojošajiem – maigi izsakoties -  pārsteigums. Ienākot arēnā, trokšņa un emociju vilnis ir tik spēcīgs, ka "gāž no kātiem". Grūti teikt, cik tieši LV fanu vakar bija arēnā. Kopumā spēli apmeklēja 11 tūkstoši skatītāju. Formāli, no Latvijas, šķiet bija kādi 5-8 tūkstoši (redzēju arī daudz vietējo latviešu). Cik cilvēku fanoja par Latviju? 10,9 tūkstoši. Ja ne vairāk. :D Par Latvijas vārtu guvumiem priecājās Kanādieši, Somi, Vācieši un pat tie daži retie Zviedri (kas vēl joprojām dusmojās uz Latviju, jo sarkanbaltsarkano vietā gaidīja atpakaļ Tamperē savu komandu

Tēva lomai - 4

Kādu laiku atpakaļ rakstīju šo tekstu par randiņu ar meiteni . Meitai šonedēļ dzimšanas diena - 4 gadi. Attiecīgi arī manai tēva lomai - 4. Man pašam īsti vairs netop skaidrs, kur tas laiks ir palicis. Un jubileja šoreiz ir vismaz mazliet saldskāba. No vienas puses forši, ka jau liela meitene, ar spēcīgu "ES", savām interesēm, spējām, iebildumiem utt. Forši, ka var sarunāt lietas. Pamazām laika un vietas dimensija nostiprinās – saprot kas ir Carnikava, kas ir Helsinki. Saprot, gadalaikus un gaida lielākus notikumus. No otras puses - tik ļoti gribās, lai vēl kaut mazliet nesteigtos ar pieaugšanu. Lai  tētis vēl kādu brīdi būtu draugs, palīgs un varonis. Lai joprojām var priecāties kā par lielām lietā, tā maziņām. Lai joprojām viņu var pārsteigt ar ko tādu, kas mums ir ikdiena. Ar prātu gan saprotu, ka šis vilciens pamazām aizdodas.  Šodien domāju, kādi ir bijuši šie četri gadi. Interesanti ir tas, ka smadzenes dzēš vai vismaz pamatīgi bloķē visu negatīvo - negulētās naktis, ta

Vēlais pavasaris

Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā.  Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas . Tas, kas mani neda