Pāriet uz galveno saturu

"Šokolādes muzeja" apmeklējums

Pagājušajās brīvdienās apmeklējām nesen atvērto "Šokolādes muzeju". 2013. gada beigās apmeklētajās kāzās bijām apņēmušies aizvest 2014. gada februārī jaunlaulātos uz kādu muzeju. Un uz kādu muzeju, ja ne uz gastronomisko, gan mēs varētu iet? J Turklāt muzejs vien 5 minūšu gājienā no mājām. Jaunlaulātie gan bažījās, ka tik nevedam viņus uz Farmācijas muzeju vai Brīvdabas muzeju slēpot. :)
Gājām sestdienā, ap pusdienlaiku. Muzejā bija cilvēki, bet nevarētu teikt, ka ļoti daudz. Ieejot muzejā un samaksājot ieejas maksu sākas "interaktīvās izklaides". No sākuma pie speciāli izvietotiem datoriem jāpiereģistrē sava biļete (faktiski check-in procedūra kā lidostā J; ir arī speciāli mazie automāti, lai arī bērni varētu aizsniegt – noderēja Valtam J). Tālāk sieviete uzņemšanā izskaidro muzeja shēmu un uzcienā ar šokolādes konfektēm – Polundrs gandrīz visu paplāti paņēma. Jau pirmajā telpā tiekam pie karstās šokolādes dzēriena. Izstāžu zāle iekārtota 3 zālēs. Pirmajās divās daudz informatīva materiāla par "Laimas" un "Staburadzes" vēsturi, populārākajiem produktiem. Tāpat vairākas interaktīvas iekārtas, kurās tiek skaidrots kā tiek gatavotie populārākie "Laimas" produkti, arī videofilma par rūpnīcas vēsturi (kādas 20 minūtes skatījāmies – ļoti interesanti; pati filma šķiet garāka-kādas 30 min.).
Tiem, kas bijuši pašā "Laimas" fabrikas šokolādes konfekšu cehā, iespējams šeit nav ļoti interesanti, bet vismaz man šķita, ka ~1.5h, ko tur pavadījām bija pietiekami interesantas un zināšanas papildinošas. Beigās, vēl dabū "sevis veidotu" šokolādes tāfelīti (ar sevis izvēlētu uzdruku uz iesaiņojamā papīra) un laime pilnīga J. Es ieteiktu šī muzeja apmeklējumu tiem, kas ir maz dzirdējuši par "Laimas" vēsturi, nav dzirdējuši par Teodoru Rigertu un Vilhelmu Ķuzi, protams, bērniem, kā arī vēstures relikviju cienītājiem.
Biļetes cena – 7 eiro pieaugušajiem, 5 eiro – skolēniem, studentiem, pensionāriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, 3 eiro – bērniem. Ja muzeja galvenais mērķis ir izglītot iedzīvotājus un ārvalstu apmeklētājus (ekspozīcijas arī angliski un krieviski) par šokolādes tapšanu un uzņēmuma vēsturi, tad biļetes cena šķiet mazliet, mazliet par augstu… 5,4,3 eiro būtu atbilstošāk. Ir iespējams iegādāties arī grupas vadītāja ekskursiju pa muzeju (7.5 eiro). Kā lielākā ekstra minama iespējama darbošanās šokolādes darbnīcā, kur iespējams pagatavot pašiem savas šokolādes konfektes (paši gatavojat no dažādām piedāvātajām sastāvdaļām), tomēr uz šo aktivitāti ir jāpiesakās…laicīgi…ļoti laicīgi. Gribējām pieteikties, bet mums piedāvāja… jūniju. Pilnīgi kā uz magnētisko rezonansi valsts slimnīcās… J
Rezumējums: ja ģimenē ir bērni un/vai interese par šokolādi un 7 eiro nav mājsaimniecības budžetam kritiska summa, tad pelēkā ziemas brīvdienā – ļoti laba izklaides/zināšanas ieguves iespēja. Ja tomēr nē, tad te video par rūpnīcu: http://www.youtube.com/watch?v=7NZDN1wsy2k un vaicājam tantei Google – "šokolādes konfekšu gatavošana", un uz priekšu! J
Mēs savukārt ar muzeja apmeklējumu palikām apmierināti, un izskatījās, ka arī jaunlaulātie, dodoties prom no muzeja, pārdomāja kā savu dzīvi darīt saldu arī turpmāk... :)

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Ceļotāju un vēderprieku baudītāju sapņu galamērķis – Kampānija Itālijā (Neapole, Sorento, Amalfi)

Amalfi pludmale Cik es sevi atceros, man Itālija nekad nav asociējusies ar Romas kultūrvēsturi, Florences mākslas pārbagātību vai Milānas moderno šiku. Nē, tā vietā Itālija man galvenokārt saistās ar Neapoli un tās vareno ainu, kur virs pilsētas paceļas Vezuvs. Ar tomātiem, ar picu, ar sieru un šķiņķiem/desām, ar citroniem, ar neskaitāmiem pastu ēdieniem, ar vīniem, liķieriem utt. Ir strīdīgs jautājums par to, kura ir Itālijas gastronomiskākā daļa, bet manā uztverē tieši Kampānija ir viena no galvenajām – tajā cēlusies pica, arī pastas pirmsākumi meklējumi tur, nemaz nerunājot par ne tik izteiktiem kulta ēdieniem. Tāpēc tas bija tikai laika jautājums, kad nokļūšu Kampānijā. Laiks gan ir nepielūdzams... kaut kā sanāca krustu šķērsu izbraukāt pārējo Eiropu, izbraukt ārpus Eiropas, vairākas reizes paceļot pa Itāliju, bet Kampāniju neredzēt. Pēdējā laikā konstatēju, ka katrs nākamais mūsu ceļojums kļūst aizvien avantūriskāks. Izvēlamies vietu, nopērkam biļetes, pierezervējam v

Azoru salas - vieta, kur atgriezties

Motivācija un gatavošanās Visu laiku kopš 2013. gada pavasara, kad mēs ar Polundru apmeklējām Portugālei piederošās Azoru salas, laiku pa laikam domās atgriezāmies tur. 9 salu arhipelāgs uz mums atstāja tik lielu iespaidu, ka nespējām tik vaļā no uzmācīgas domas turp doties vēlreiz. Šo divu gadu laikā, ar mums ir sazinājušies daudz cilvēku, kas sekojot mūsu ceļojuma aprakstam, ir atklājuši sev Azoru salas. Arī mūsu Azoru salu draugi ir ziņojuši, ka mūsu pēdās pēkšņi sākusies latviešu tūristu plūsma. Patīkami, ka izdevies latviešiem atklāt šo skaistumu. Šogad, plānojot ceļojumu septembra mēnesim, primārā doma bija par došanos uz Patagoniju. Bet savelkot kopā ceļojuma budžetu, sapratām, ka “pacelt” šogad to nespējam – jāplāno laicīgāk, jāmeklē lētās biļetes, jāmeklē “gali” paziņu lokā, kas var palīdzēt ar naktsmītnēm. Tad nu atlikām to uz citu reizi. Tad nu likās, ka šī varētu būt tā reize, kad vērts doties uz Azorām – aizbraukt uz salu arhipelāga tālāko stūri – Flores un Corvo , ai