Pāriet uz galveno saturu

Aizsardzības budžets - vai viss tik slikti kā to mālē?


Pēdējā laikā saistībā ar Krievijas un Ukrainas krīzi ir aktualizējies jautājums par aizsardzības jomas finansējumu. Iestājoties NATO, Latvija apņēmās aizsardzības jomai veltīt 2% no IKP. 
Mazliet atkāpjoties no raksta tēmas – mans personīgais viedoklis par aizsardzības budžetu ir tāds, ka tā ir „spēļmantiņa” lielajām valstīm, kamēr mazo valstu gadījumā aizsardzības budžets ir nepieciešams tik liels, lai nodrošinātu robežsardzi, kā arī nepieciešamības gadījumā varētu vismaz formāli pretstāvēt potenciālajam agresoram. Mazliet atkā Manuprāt, vismaz LV gadījumā budžeta izdevumu pusē ir tik daudz prioritāšu, kurām finansējums nepieciešams pirmkārt, ka par aizsardzības budžeta pieaugumu runāt šķiet bezjēdzīgi. Bet tāpēc jau demokrātija ir tāda kāda tā ir – cilvēki ir dažādi un viedokļi arī. Tomēr pēdējā laika politiķu solījumi palielināt aizsardzības budžetu mani mazliet kaitina. Man nešķiet pieņemami, ka dažu "tanku" iegāde vai modernāku ieroču iegāde, lai palielinātu LV pretestības spēju potenciālā agresora iebrukuma gadījumā par dažām stundām, ir racionāla, tajā laikā, kad bērnu slimnīcas korpusi tiek būvēti par tautas ziedojumiem. Es saprotu, ka ģeopolitiskā situācija ir ļoti sarežģīta, tomēr nedomāju, ka papildus papildus tēriņi aizsardzībai ko būtiski mainīs no stratēģiskā viedokļa. 
Tomēr ar šo rakstu netaisos spriest par aizsardzības budžeta lietderīgumu, par to lai lemj tautas iebalsotie Saeimas deputāti. Šeit vairāk par principu kā tiek atspoguļoti dati, kas, manuprāt, mazliet nepilnvērtīgi ataino budžeta reālo struktūru. LV mediji ir pilni ar ziņām, ka Latvijai tiek aizrādīts par to, netiek pildīts NATO 2% nosacījums. Un, protams, šāda veida informācijas fons veikli var tikt izmantots, lai veiktu papildus pieprasījumus budžetā, kā arī nodarboties ar pirms-vēlēšanu populismu. Tāpēc tālāk rakstā - tīri par skaitļiem, cenšoties izvairīties no liekas subjektivitātes.

Budžets ≠ IKP!

Cik reižu esmu dzirdējis un lasījis komentārus, ka 2% tas taču nekas nav. Bet cilvēki, kas ikdienā nestrādā ar budžeta skaitļiem, bieži aizmirst, ka 2% no IKP nav 2% no visiem budžeta izdevumiem. Tas ir no IKP! Bet budžeta izdevumi ir vien aptuveni 1/3 daļa pret IKP. Kas nozīmē, ka 2% no IKP, ir aptuveni 6% no budžeta izdevumiem. Un par šo lietu tiek ļoti bieži aizmirsts. Kad cilvēkam jautā, vai viņš ir gatavs 2% no saviem samaksātajiem nodokļiem tērēt aizsardzībai, tad atbilde visbiežāk būs „jā, protams”, bet kā būtu 6% gadījumā?

1.attēls. Kopbudžeta ieņēmumi pret IKP %
Datu avots: Eurostat


Kad esam noskaidrojuši, ka NATO nosacījums ir 2% no IKP (2-3.lpp), tad vērts palūkoties kāda ir valstu kopbudžeta ienākumu attiecība pret IKP. Kā redzams attēlā nr.1, tad LV attiecība ir viena no zemākajām ES. Iemesli ir dažādi, tomēr par to citreiz (zemais īpašuma nodokļu slogs, ēnu ekonomika, tranzīta sektora lielais īpatsvars u.c. faktori). Tikmēr vadībā, protams, ir valstis ar augstu nodokļu slogu un attiecīgi sniegto sabiedrisko pakalpojumu klāstu – Skandināvijas valstis un Francija. Interesanti, ka zemākais īpatsvars ir Lietuvā, kas acīmredzot saistāms ar tranzīta biznesa un naftas biznesa augsto īpatsvaru (kura devums IKP ir augsts, bet nodokļu ieņēmumos zemproporcionāls).


2.attēls. Latvijas kopbudžeta izdevumi COFOG* dalījumā, % no IKP
Datu avots: Eurostat
* Classification of the Functions of Government



Nav noslēpums, ka LV kopš iestāšanās NATO, pat tuvu nav tērējusi 2% no IKP aizsardzības jomai. Pēdējos gados tas ir tuvāk 1% no IKP. Tomēr es negribētu piekrist dominējošam viedoklim un aizsardzības resora vaimanām, ka esam sliktākie Eiropā utt. 3.attēlā ir attēloti izdevumi aizsardzībai % no IKP, kur kā redzams tiešām esam vieni no pēdējiem Eiropā. Starp citu, tas, ka Latvija aizsardzībai tērē maz nav nekāds jaunums, bet intereses pēc aicinu pievērst uzmanību cik valstis Eiropā izpilda 2% nosacījumu... Arī šajā NATO publikācijā var redzēt detalizētāku starpvalstu aizsardzības budžetu sadalījumu.


3.attēls. Kopbudžeta izdevumi aizsardzībai, % no IKP
Datu avots: Eurostat


Atgriežoties pie tā, ko rakstīju raksta sākumā - % no IKP neatspoguļo patiesās budžeta izdevumu preferences, jo budžeta ieņēmumu/izdevumu īpatsvari pret IKP starp dalībvalstīm būtiski atšķiras (1.attēls). Tāpēc interesanti paraudzīties uz 4.attēlu, kur izdevumi aizsardzībai ir attiecināti nevis pret IKP, bet gan pret kopbudžeta izdevumiem, t.i. parāda cik % no budžeta tiek tērēti aizsardzībai. Interesanti, ka šādā griezumā LV budžeta diskusijas gandrīz nenotiek – pārsvarā tiek runāts par izdevumiem attiecībā pret IKP, kas normāli cilvēkiem neko neizsaka vai rada nepareizu priekšstatu.


4. attēls. Kopbudžeta izdevumu aizsardzībai, % no kopbudžeta izdevumiem (2012.gads)
Datu avots: Eurostat


4.attēlā redzami izdevumi aizsardzībai % no kopbudžeta izdevumiem, un te LV neizskatās tik slikti kā to mēdz atspoguļot masu medijos. Aiz Latvijas ir tādas valstis kā Īrija, Austrija, Beļģija, Čehija, Slovēnija, Spānija, Portugāle un pat Vācija. Latvija faktiski ir turpat blakus eiro zonas vidējam rādītājam. Protams, jāizceļ Igaunijas augstā vieta, kā arī tas, ka Lietuva ir mums gabaliņu priekšā. Tomēr uzskatu, ka tieši šādā griezumā būtu jāraugās uz datiem. Vismaz tik ilgi, kamēr LV ieņēmumu īpatsvars pret IKP ir tik zems. Tas precīzāk atspoguļo preferenču sadalījumu budžetā, nevis tautsaimniecības struktūras īpašības. No otras puses, interesanti, kādēļ NATO ir izvēlējušies šādu benchmark - 2% no IKP, nevis piemēram 5-6% no budžeta izdevumiem.

Rezumējot: neesmu pret to, ka aizsardzības budžets, iespējams, būtu jāpalielina, tomēr tam jānotiek pakāpeniski un nepārkāpjot racionālas robežas. Esmu par to, ka budžeta plānošana ir atvērta un "lietotājiem" saprotama - t.i. dati tiek apskatīti no vairākiem aspektiem nevis atspoguļoti vienpusīgi un dažreiz arī tendenciozi. Es neiebilstu, ja aizsardzībai tērēsim 2% no IKP, bet tam ir jābūt pie nosacījuma, ka arī mūsu kopbudžeta ienākumu/izdevu īpatsvars pret IKP ir līdzvērtīgs pārējām NATO dalībvalstīm - pretējā gadījumā 2% kritērija izpilde nozīmētu, ka no budžeta aizsardzībai tērējam vairāk nekā lielākā daļa bloka valstu. Protams, rodas loģisks jautājums - vai, lai palielinātu aizsardzības budžetu ir nepieciešams palielināt arī ienākumu/izdevumu attiecību pret IKP? To nu es nemācēšu atbildēt - tam ir jābūt rakstītam partiju politiskajās programmās. Faktiski tā būs viena lieta, kuru meklēšu rudenī partiju programmās (kaut gan šaubos vai kāda no partijām būs tik progresīva, ka līdz šādām lietām vispār aizdomāsies)...

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedom

Interneta veikali, kas sūta preces uz Latviju

Šodien iedomājos, ka nu jau ir pagājuši aptuveni 10 gadi kopš veicu savu pirmo pirkumu ārzemju interneta veikalā un ar to iesāku savu "starptautiskā šopinga" karjeru. :) Kopš tā laika esmu iepricies un tirgojis neskaitāmos i-neta veikalos - iedomājos, ka varbūt kādam mana pieredze var noderēt. eBay Protams, pasaulē populārākais interneta veikals ir eBay.com (vai attiecīgi .co.uk, .de, .it utt.). Caur eBay savulaik esmu pircis visu, ko vien var iedomāties - portatīvos datorus, fotoaparātus, drēbes, dažadas rezerves daļas sadzīves tehnikai, grāmatas un daudz, daudz ko citu. Iepērkoties ar eBay jāatcerās šādas lietas: Sūtot no Eiropas var nedomāt par PVN un muitas nodokli, bet sūtot no valstīm, kas nav ES, būs jāmaksā nodokļi. Par to vairāk šajā rakstā , jo sākot 2013.gadu atkal nelielas izmaiņas. Visbiežāk eBay vidē darīšana ir nevis ar profesionālu pārdevēju (uzņēmēju, vai kādu, kurš ar to regulāri nodarbojas), bet gan vienkārši cilvēku, kurš grib pārdot savā īpašumā e

Trīs gadi pielāgošanās

3 gadi ir palidojuši nemanot. Bet kā jau tas bieži ir šādos gadījumos, ja palūkojas atpakaļ, tad daudz, kas ir noticis un mainījies. Šo trīs gadu laikā nācies adaptēties dzīvei citā vietā, sabiedrība. Nācies pierast pie dažādām nacionālajām īpatnībām. Sanācis nedaudz iemācīties somu valodu - ne tik daudz, lai kaut ko runātu, bet vismaz tik daudz, lai saprastu vienkāršākus uzrakstus un kontekstu rakstos. Arī ikdiena ir sakārtota tik tālu, ka nemaz nav vairs tās sajūtas, ka esi ārpus "savas vides". Kultūršoka nekad īsti nav bijis, bet šobrīd ir sajūta, ka viss ir tā, kā tam ir jābūt. Visam pāri gan, protams, stāv apstāklis, ka tagad mājās katru dienu mani gaida meita. Un esmu neizsakāmi pateicīgs par to, ka viņa ir vesela un dzīvo drošā un attīstību veicinošā vidē. Bet ne par to šoreiz.  Šoreiz vairāk par to, kā mana pārvākšanās ir noritējusi profesionālā ziņā. Kaut kad iepriekš savos bloga ierakstos rakstīju par savu avantūru , pametot lauciņu, kurā strādāju 10 gadus (makroeko

Dažas tēzes un pārdomas par Covid-19 efektiem

Mūsu pēdējo mēnešu ikdiena ir tik piesātināta ar visdažādāko analīzi un spriedelējumiem par Covid-19 efektiem, ka šķiet, visi šīs tēmas leņķi apskatīti. Tādēļ sekojošajā bloga ierakstā daži publiskajā telpā mazāk minēti aspekti. Protams, ņemot vērā manu background , tēmai ekonomisks “piesitiens”. Tāpat kā daudziem citiem kolēģiem, arī man, pēdējos mēnešos nācās “kara apstākļos” iziet crash course epidemioloģijā, jo ekonomiskie iznākumi šajā gadījumā ir tiešā veidā atkarīgi no vīrusa izplatības. Un tas ir ļoti interesanti no makroekonomiskā viedokļa, jo pārskatāmā pagātnē līdzīgu ekonomisko šoku īsti nav, attiecīgi ekonomisti-analītiķi "taustās tumsā", mēģinot izskaidrot notiekošo ekonomikā. Ekonomiskās prognozes šajā laikā vispār, šķiet, ir pielīdzināmas mērenam šarlatānismam, bet, protams, bez tām īsti nevar, cilvēce radusi dzīvot ar plānu par rītdienu. :) • Viena lieta, kas mani nedaudz izbrīna, ir, tas, ka (ekonomiskajā) analīzē par vīrusu dominē gandrīz vai bināra pieeja