Pāriet uz galveno saturu

Aizsardzības budžets - vai viss tik slikti kā to mālē?


Pēdējā laikā saistībā ar Krievijas un Ukrainas krīzi ir aktualizējies jautājums par aizsardzības jomas finansējumu. Iestājoties NATO, Latvija apņēmās aizsardzības jomai veltīt 2% no IKP. 
Mazliet atkāpjoties no raksta tēmas – mans personīgais viedoklis par aizsardzības budžetu ir tāds, ka tā ir „spēļmantiņa” lielajām valstīm, kamēr mazo valstu gadījumā aizsardzības budžets ir nepieciešams tik liels, lai nodrošinātu robežsardzi, kā arī nepieciešamības gadījumā varētu vismaz formāli pretstāvēt potenciālajam agresoram. Mazliet atkā Manuprāt, vismaz LV gadījumā budžeta izdevumu pusē ir tik daudz prioritāšu, kurām finansējums nepieciešams pirmkārt, ka par aizsardzības budžeta pieaugumu runāt šķiet bezjēdzīgi. Bet tāpēc jau demokrātija ir tāda kāda tā ir – cilvēki ir dažādi un viedokļi arī. Tomēr pēdējā laika politiķu solījumi palielināt aizsardzības budžetu mani mazliet kaitina. Man nešķiet pieņemami, ka dažu "tanku" iegāde vai modernāku ieroču iegāde, lai palielinātu LV pretestības spēju potenciālā agresora iebrukuma gadījumā par dažām stundām, ir racionāla, tajā laikā, kad bērnu slimnīcas korpusi tiek būvēti par tautas ziedojumiem. Es saprotu, ka ģeopolitiskā situācija ir ļoti sarežģīta, tomēr nedomāju, ka papildus papildus tēriņi aizsardzībai ko būtiski mainīs no stratēģiskā viedokļa. 
Tomēr ar šo rakstu netaisos spriest par aizsardzības budžeta lietderīgumu, par to lai lemj tautas iebalsotie Saeimas deputāti. Šeit vairāk par principu kā tiek atspoguļoti dati, kas, manuprāt, mazliet nepilnvērtīgi ataino budžeta reālo struktūru. LV mediji ir pilni ar ziņām, ka Latvijai tiek aizrādīts par to, netiek pildīts NATO 2% nosacījums. Un, protams, šāda veida informācijas fons veikli var tikt izmantots, lai veiktu papildus pieprasījumus budžetā, kā arī nodarboties ar pirms-vēlēšanu populismu. Tāpēc tālāk rakstā - tīri par skaitļiem, cenšoties izvairīties no liekas subjektivitātes.

Budžets ≠ IKP!

Cik reižu esmu dzirdējis un lasījis komentārus, ka 2% tas taču nekas nav. Bet cilvēki, kas ikdienā nestrādā ar budžeta skaitļiem, bieži aizmirst, ka 2% no IKP nav 2% no visiem budžeta izdevumiem. Tas ir no IKP! Bet budžeta izdevumi ir vien aptuveni 1/3 daļa pret IKP. Kas nozīmē, ka 2% no IKP, ir aptuveni 6% no budžeta izdevumiem. Un par šo lietu tiek ļoti bieži aizmirsts. Kad cilvēkam jautā, vai viņš ir gatavs 2% no saviem samaksātajiem nodokļiem tērēt aizsardzībai, tad atbilde visbiežāk būs „jā, protams”, bet kā būtu 6% gadījumā?

1.attēls. Kopbudžeta ieņēmumi pret IKP %
Datu avots: Eurostat


Kad esam noskaidrojuši, ka NATO nosacījums ir 2% no IKP (2-3.lpp), tad vērts palūkoties kāda ir valstu kopbudžeta ienākumu attiecība pret IKP. Kā redzams attēlā nr.1, tad LV attiecība ir viena no zemākajām ES. Iemesli ir dažādi, tomēr par to citreiz (zemais īpašuma nodokļu slogs, ēnu ekonomika, tranzīta sektora lielais īpatsvars u.c. faktori). Tikmēr vadībā, protams, ir valstis ar augstu nodokļu slogu un attiecīgi sniegto sabiedrisko pakalpojumu klāstu – Skandināvijas valstis un Francija. Interesanti, ka zemākais īpatsvars ir Lietuvā, kas acīmredzot saistāms ar tranzīta biznesa un naftas biznesa augsto īpatsvaru (kura devums IKP ir augsts, bet nodokļu ieņēmumos zemproporcionāls).


2.attēls. Latvijas kopbudžeta izdevumi COFOG* dalījumā, % no IKP
Datu avots: Eurostat
* Classification of the Functions of Government



Nav noslēpums, ka LV kopš iestāšanās NATO, pat tuvu nav tērējusi 2% no IKP aizsardzības jomai. Pēdējos gados tas ir tuvāk 1% no IKP. Tomēr es negribētu piekrist dominējošam viedoklim un aizsardzības resora vaimanām, ka esam sliktākie Eiropā utt. 3.attēlā ir attēloti izdevumi aizsardzībai % no IKP, kur kā redzams tiešām esam vieni no pēdējiem Eiropā. Starp citu, tas, ka Latvija aizsardzībai tērē maz nav nekāds jaunums, bet intereses pēc aicinu pievērst uzmanību cik valstis Eiropā izpilda 2% nosacījumu... Arī šajā NATO publikācijā var redzēt detalizētāku starpvalstu aizsardzības budžetu sadalījumu.


3.attēls. Kopbudžeta izdevumi aizsardzībai, % no IKP
Datu avots: Eurostat


Atgriežoties pie tā, ko rakstīju raksta sākumā - % no IKP neatspoguļo patiesās budžeta izdevumu preferences, jo budžeta ieņēmumu/izdevumu īpatsvari pret IKP starp dalībvalstīm būtiski atšķiras (1.attēls). Tāpēc interesanti paraudzīties uz 4.attēlu, kur izdevumi aizsardzībai ir attiecināti nevis pret IKP, bet gan pret kopbudžeta izdevumiem, t.i. parāda cik % no budžeta tiek tērēti aizsardzībai. Interesanti, ka šādā griezumā LV budžeta diskusijas gandrīz nenotiek – pārsvarā tiek runāts par izdevumiem attiecībā pret IKP, kas normāli cilvēkiem neko neizsaka vai rada nepareizu priekšstatu.


4. attēls. Kopbudžeta izdevumu aizsardzībai, % no kopbudžeta izdevumiem (2012.gads)
Datu avots: Eurostat


4.attēlā redzami izdevumi aizsardzībai % no kopbudžeta izdevumiem, un te LV neizskatās tik slikti kā to mēdz atspoguļot masu medijos. Aiz Latvijas ir tādas valstis kā Īrija, Austrija, Beļģija, Čehija, Slovēnija, Spānija, Portugāle un pat Vācija. Latvija faktiski ir turpat blakus eiro zonas vidējam rādītājam. Protams, jāizceļ Igaunijas augstā vieta, kā arī tas, ka Lietuva ir mums gabaliņu priekšā. Tomēr uzskatu, ka tieši šādā griezumā būtu jāraugās uz datiem. Vismaz tik ilgi, kamēr LV ieņēmumu īpatsvars pret IKP ir tik zems. Tas precīzāk atspoguļo preferenču sadalījumu budžetā, nevis tautsaimniecības struktūras īpašības. No otras puses, interesanti, kādēļ NATO ir izvēlējušies šādu benchmark - 2% no IKP, nevis piemēram 5-6% no budžeta izdevumiem.

Rezumējot: neesmu pret to, ka aizsardzības budžets, iespējams, būtu jāpalielina, tomēr tam jānotiek pakāpeniski un nepārkāpjot racionālas robežas. Esmu par to, ka budžeta plānošana ir atvērta un "lietotājiem" saprotama - t.i. dati tiek apskatīti no vairākiem aspektiem nevis atspoguļoti vienpusīgi un dažreiz arī tendenciozi. Es neiebilstu, ja aizsardzībai tērēsim 2% no IKP, bet tam ir jābūt pie nosacījuma, ka arī mūsu kopbudžeta ienākumu/izdevu īpatsvars pret IKP ir līdzvērtīgs pārējām NATO dalībvalstīm - pretējā gadījumā 2% kritērija izpilde nozīmētu, ka no budžeta aizsardzībai tērējam vairāk nekā lielākā daļa bloka valstu. Protams, rodas loģisks jautājums - vai, lai palielinātu aizsardzības budžetu ir nepieciešams palielināt arī ienākumu/izdevumu attiecību pret IKP? To nu es nemācēšu atbildēt - tam ir jābūt rakstītam partiju politiskajās programmās. Faktiski tā būs viena lieta, kuru meklēšu rudenī partiju programmās (kaut gan šaubos vai kāda no partijām būs tik progresīva, ka līdz šādām lietām vispār aizdomāsies)...

Šī emuāra populārākās ziņas

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Ceļotāju un vēderprieku baudītāju sapņu galamērķis – Kampānija Itālijā (Neapole, Sorento, Amalfi)

Amalfi pludmale Cik es sevi atceros, man Itālija nekad nav asociējusies ar Romas kultūrvēsturi, Florences mākslas pārbagātību vai Milānas moderno šiku. Nē, tā vietā Itālija man galvenokārt saistās ar Neapoli un tās vareno ainu, kur virs pilsētas paceļas Vezuvs. Ar tomātiem, ar picu, ar sieru un šķiņķiem/desām, ar citroniem, ar neskaitāmiem pastu ēdieniem, ar vīniem, liķieriem utt. Ir strīdīgs jautājums par to, kura ir Itālijas gastronomiskākā daļa, bet manā uztverē tieši Kampānija ir viena no galvenajām – tajā cēlusies pica, arī pastas pirmsākumi meklējumi tur, nemaz nerunājot par ne tik izteiktiem kulta ēdieniem. Tāpēc tas bija tikai laika jautājums, kad nokļūšu Kampānijā. Laiks gan ir nepielūdzams... kaut kā sanāca krustu šķērsu izbraukāt pārējo Eiropu, izbraukt ārpus Eiropas, vairākas reizes paceļot pa Itāliju, bet Kampāniju neredzēt. Pēdējā laikā konstatēju, ka katrs nākamais mūsu ceļojums kļūst aizvien avantūriskāks. Izvēlamies vietu, nopērkam biļetes, pierezervējam v

Azoru salas - vieta, kur atgriezties

Motivācija un gatavošanās Visu laiku kopš 2013. gada pavasara, kad mēs ar Polundru apmeklējām Portugālei piederošās Azoru salas, laiku pa laikam domās atgriezāmies tur. 9 salu arhipelāgs uz mums atstāja tik lielu iespaidu, ka nespējām tik vaļā no uzmācīgas domas turp doties vēlreiz. Šo divu gadu laikā, ar mums ir sazinājušies daudz cilvēku, kas sekojot mūsu ceļojuma aprakstam, ir atklājuši sev Azoru salas. Arī mūsu Azoru salu draugi ir ziņojuši, ka mūsu pēdās pēkšņi sākusies latviešu tūristu plūsma. Patīkami, ka izdevies latviešiem atklāt šo skaistumu. Šogad, plānojot ceļojumu septembra mēnesim, primārā doma bija par došanos uz Patagoniju. Bet savelkot kopā ceļojuma budžetu, sapratām, ka “pacelt” šogad to nespējam – jāplāno laicīgāk, jāmeklē lētās biļetes, jāmeklē “gali” paziņu lokā, kas var palīdzēt ar naktsmītnēm. Tad nu atlikām to uz citu reizi. Tad nu likās, ka šī varētu būt tā reize, kad vērts doties uz Azorām – aizbraukt uz salu arhipelāga tālāko stūri – Flores un Corvo , ai