Pāriet uz galveno saturu

Aizsardzības budžets - vai viss tik slikti kā to mālē?


Pēdējā laikā saistībā ar Krievijas un Ukrainas krīzi ir aktualizējies jautājums par aizsardzības jomas finansējumu. Iestājoties NATO, Latvija apņēmās aizsardzības jomai veltīt 2% no IKP. 
Mazliet atkāpjoties no raksta tēmas – mans personīgais viedoklis par aizsardzības budžetu ir tāds, ka tā ir „spēļmantiņa” lielajām valstīm, kamēr mazo valstu gadījumā aizsardzības budžets ir nepieciešams tik liels, lai nodrošinātu robežsardzi, kā arī nepieciešamības gadījumā varētu vismaz formāli pretstāvēt potenciālajam agresoram. Mazliet atkā Manuprāt, vismaz LV gadījumā budžeta izdevumu pusē ir tik daudz prioritāšu, kurām finansējums nepieciešams pirmkārt, ka par aizsardzības budžeta pieaugumu runāt šķiet bezjēdzīgi. Bet tāpēc jau demokrātija ir tāda kāda tā ir – cilvēki ir dažādi un viedokļi arī. Tomēr pēdējā laika politiķu solījumi palielināt aizsardzības budžetu mani mazliet kaitina. Man nešķiet pieņemami, ka dažu "tanku" iegāde vai modernāku ieroču iegāde, lai palielinātu LV pretestības spēju potenciālā agresora iebrukuma gadījumā par dažām stundām, ir racionāla, tajā laikā, kad bērnu slimnīcas korpusi tiek būvēti par tautas ziedojumiem. Es saprotu, ka ģeopolitiskā situācija ir ļoti sarežģīta, tomēr nedomāju, ka papildus papildus tēriņi aizsardzībai ko būtiski mainīs no stratēģiskā viedokļa. 
Tomēr ar šo rakstu netaisos spriest par aizsardzības budžeta lietderīgumu, par to lai lemj tautas iebalsotie Saeimas deputāti. Šeit vairāk par principu kā tiek atspoguļoti dati, kas, manuprāt, mazliet nepilnvērtīgi ataino budžeta reālo struktūru. LV mediji ir pilni ar ziņām, ka Latvijai tiek aizrādīts par to, netiek pildīts NATO 2% nosacījums. Un, protams, šāda veida informācijas fons veikli var tikt izmantots, lai veiktu papildus pieprasījumus budžetā, kā arī nodarboties ar pirms-vēlēšanu populismu. Tāpēc tālāk rakstā - tīri par skaitļiem, cenšoties izvairīties no liekas subjektivitātes.

Budžets ≠ IKP!

Cik reižu esmu dzirdējis un lasījis komentārus, ka 2% tas taču nekas nav. Bet cilvēki, kas ikdienā nestrādā ar budžeta skaitļiem, bieži aizmirst, ka 2% no IKP nav 2% no visiem budžeta izdevumiem. Tas ir no IKP! Bet budžeta izdevumi ir vien aptuveni 1/3 daļa pret IKP. Kas nozīmē, ka 2% no IKP, ir aptuveni 6% no budžeta izdevumiem. Un par šo lietu tiek ļoti bieži aizmirsts. Kad cilvēkam jautā, vai viņš ir gatavs 2% no saviem samaksātajiem nodokļiem tērēt aizsardzībai, tad atbilde visbiežāk būs „jā, protams”, bet kā būtu 6% gadījumā?

1.attēls. Kopbudžeta ieņēmumi pret IKP %
Datu avots: Eurostat


Kad esam noskaidrojuši, ka NATO nosacījums ir 2% no IKP (2-3.lpp), tad vērts palūkoties kāda ir valstu kopbudžeta ienākumu attiecība pret IKP. Kā redzams attēlā nr.1, tad LV attiecība ir viena no zemākajām ES. Iemesli ir dažādi, tomēr par to citreiz (zemais īpašuma nodokļu slogs, ēnu ekonomika, tranzīta sektora lielais īpatsvars u.c. faktori). Tikmēr vadībā, protams, ir valstis ar augstu nodokļu slogu un attiecīgi sniegto sabiedrisko pakalpojumu klāstu – Skandināvijas valstis un Francija. Interesanti, ka zemākais īpatsvars ir Lietuvā, kas acīmredzot saistāms ar tranzīta biznesa un naftas biznesa augsto īpatsvaru (kura devums IKP ir augsts, bet nodokļu ieņēmumos zemproporcionāls).


2.attēls. Latvijas kopbudžeta izdevumi COFOG* dalījumā, % no IKP
Datu avots: Eurostat
* Classification of the Functions of Government



Nav noslēpums, ka LV kopš iestāšanās NATO, pat tuvu nav tērējusi 2% no IKP aizsardzības jomai. Pēdējos gados tas ir tuvāk 1% no IKP. Tomēr es negribētu piekrist dominējošam viedoklim un aizsardzības resora vaimanām, ka esam sliktākie Eiropā utt. 3.attēlā ir attēloti izdevumi aizsardzībai % no IKP, kur kā redzams tiešām esam vieni no pēdējiem Eiropā. Starp citu, tas, ka Latvija aizsardzībai tērē maz nav nekāds jaunums, bet intereses pēc aicinu pievērst uzmanību cik valstis Eiropā izpilda 2% nosacījumu... Arī šajā NATO publikācijā var redzēt detalizētāku starpvalstu aizsardzības budžetu sadalījumu.


3.attēls. Kopbudžeta izdevumi aizsardzībai, % no IKP
Datu avots: Eurostat


Atgriežoties pie tā, ko rakstīju raksta sākumā - % no IKP neatspoguļo patiesās budžeta izdevumu preferences, jo budžeta ieņēmumu/izdevumu īpatsvari pret IKP starp dalībvalstīm būtiski atšķiras (1.attēls). Tāpēc interesanti paraudzīties uz 4.attēlu, kur izdevumi aizsardzībai ir attiecināti nevis pret IKP, bet gan pret kopbudžeta izdevumiem, t.i. parāda cik % no budžeta tiek tērēti aizsardzībai. Interesanti, ka šādā griezumā LV budžeta diskusijas gandrīz nenotiek – pārsvarā tiek runāts par izdevumiem attiecībā pret IKP, kas normāli cilvēkiem neko neizsaka vai rada nepareizu priekšstatu.


4. attēls. Kopbudžeta izdevumu aizsardzībai, % no kopbudžeta izdevumiem (2012.gads)
Datu avots: Eurostat


4.attēlā redzami izdevumi aizsardzībai % no kopbudžeta izdevumiem, un te LV neizskatās tik slikti kā to mēdz atspoguļot masu medijos. Aiz Latvijas ir tādas valstis kā Īrija, Austrija, Beļģija, Čehija, Slovēnija, Spānija, Portugāle un pat Vācija. Latvija faktiski ir turpat blakus eiro zonas vidējam rādītājam. Protams, jāizceļ Igaunijas augstā vieta, kā arī tas, ka Lietuva ir mums gabaliņu priekšā. Tomēr uzskatu, ka tieši šādā griezumā būtu jāraugās uz datiem. Vismaz tik ilgi, kamēr LV ieņēmumu īpatsvars pret IKP ir tik zems. Tas precīzāk atspoguļo preferenču sadalījumu budžetā, nevis tautsaimniecības struktūras īpašības. No otras puses, interesanti, kādēļ NATO ir izvēlējušies šādu benchmark - 2% no IKP, nevis piemēram 5-6% no budžeta izdevumiem.

Rezumējot: neesmu pret to, ka aizsardzības budžets, iespējams, būtu jāpalielina, tomēr tam jānotiek pakāpeniski un nepārkāpjot racionālas robežas. Esmu par to, ka budžeta plānošana ir atvērta un "lietotājiem" saprotama - t.i. dati tiek apskatīti no vairākiem aspektiem nevis atspoguļoti vienpusīgi un dažreiz arī tendenciozi. Es neiebilstu, ja aizsardzībai tērēsim 2% no IKP, bet tam ir jābūt pie nosacījuma, ka arī mūsu kopbudžeta ienākumu/izdevu īpatsvars pret IKP ir līdzvērtīgs pārējām NATO dalībvalstīm - pretējā gadījumā 2% kritērija izpilde nozīmētu, ka no budžeta aizsardzībai tērējam vairāk nekā lielākā daļa bloka valstu. Protams, rodas loģisks jautājums - vai, lai palielinātu aizsardzības budžetu ir nepieciešams palielināt arī ienākumu/izdevumu attiecību pret IKP? To nu es nemācēšu atbildēt - tam ir jābūt rakstītam partiju politiskajās programmās. Faktiski tā būs viena lieta, kuru meklēšu rudenī partiju programmās (kaut gan šaubos vai kāda no partijām būs tik progresīva, ka līdz šādām lietām vispār aizdomāsies)...

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā. Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu (jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža ka…

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedomājos k…

Podkāsti par ekonomikas tēmu

Pēdējos gados podkāsti ir kļuvuši par ierastu lietu daudzu cilvēku ikdienā. (Uzreiz atkāpe: diez šis termins ir latviskots? Ok, paskatījos - "podraide" un "aplāde". Nē, sorry, tos es nelietošu.) Mani podkāsti nekad tā īsti nav "paķēruši", jo, acīmredzot, tie, kurus mēģināju klausīties, īsti neuzrunāja. Tik laika gaitā sapratu, ka izklaides rakstura podkāsti īsti nav man - brīvajā laikā es varu atrast labākas lietas, ko darīt. Bet, ir savādāk, ja runājam par podkāstiem par manu profesionālo nodarbi - ekonomiku. Šajā ierakstā gribēju padalīties par tiem dažiem, ko klausos, un kas man sniedz vērtīgu informāciju kondensētā veidā. Tieši apstāklis, ka dienas/nedēļas ziņas vai kādu specifisku tēmu varu paklausīties pastaigā mājas-darbs-mājas, ir galvenais iemesls, kādēļ podkāstus sāku klausīties.  Nevienu podkāstu neklausos no A līdz Z tikai tādēļ, ka jānoklausās. Bieži tēma nav tik saistoša vai veids, kā tā pasniegta nešķiet gana interesants vai izzinošs. Dažreiz…

Restorāns kā ierocis

Kinfildiešu sāgas kontekstā atcerējos sarunu ar vienu ārzemnieku, kuram Rīgā pieder ēdināšanas iestāde. Katru reizi, kad tikāmies uz kādu alu, agri vai vēlu saruna nonāca pie nodokļiem. Un nē - viņš nesūdzējās, ka Latvijā būtu pārāk augsti nodokļi. Un nē - nesūdzējās, ka būtu pārāk liela birokrātija. Tieši otrādi - dažreiz pa uzslavēja, teica ka salīdzinājumā ar savu mītnes zemi, LV ir vieglāk. Bet viņš sūdzējās…par kafejnīcu pāri ielai. Un to, kas nākamajā ielā. Un visām tām pārējām. Tām, par kurām viņš zināja, ka tās nemaksā nodokļus. Un dažreiz viņš bija izmisis - jo nolaidās rokas cīnīties dažādu spēles noteikumu spēlē. Katru reizi, kad vajadzēja noalgot darbinieku - faktiskā neto alga, ko varēja piedāvāt bija, zemāka, nekā spēja tās citas bodes - jo tur neto alga ir vienāda ar bruto algu.  Man ir žēl, ka kaut kāds uzpūsts neaizvietojama restorāna stāsts tiek veiksmīgi izmantots (un to dara tie paši cilvēki, kas jau piedalījušies visādu interesantu stāstu tapšanā), lai pastāstītu…