Pāriet uz galveno saturu

"Siļķītes un Dillītes" - lieliska zivju ēstuve par mazām naudiņām

Jau ilgāku laiku viesojoties Rīgas Centrāltirgū skatos uz atvērto zivju ēstuvi "Siļķītes un Dillītes", bet nekādi nesanāca apmeklēt - parasti visai pilns. Tad nu iepriekšējās brīvdienās ar Polundru izdevās tikt iekšā un pat tikt pie galdiņa. Es pats neesmu ļoti liels zivju fans, bet no labi pagatavotām zivīm nekad neatsakos.
Ņemts no http://www.rct.lv

Ko es varu teikt par šo vietu? Zivju cienītājiem ļoti iesaku - feina vieta, kur var dabūt labi pagatavotas vietējās un ne-vietējās zivtiņas. Uz vietas var apskatīt kā katra zivtiņa izskatās. Ēdienkarte nav ļoti plaša, bet vairāk nekā pietiekama, lai katrs varētu izvēlēties sev ko atbilstošu. Mēs ar Polundru ņēmām mencu ar kartupeļiem (fish&chips faktiski), kā arī ceptas reņģes un ķilavmaizītes. Viss garšoja lieliski un bez liekiem akcentiem - visu ēdienu galvenais uzsvars ir pati zivs - pagatavota bez liekām "smalko restorānu tipa novitātēm". Arī piedevas kvalitatīvas, teiksim cepti kartupeļi ļoti labi, nav pārlieku eļļaini vai pārsausināti. Runā, ka šeit esošās zivju zupas ir fantastiskas - noteikti kādu dienu iegriezīsimies nogaršot.

Kamēr baudījām savu ēdienu, dzirdējām apkalpojošā staffa piebildi, ka lasis būs jāuzgaida ilgāk, jo jāaizskrien nopirkt. Un tā ir taisnība – visi gatavotie gardumi tiek gatavoti no turpat CT zivju paviljonā iegādājamajām zivīm. Tā kā sava veida zivju paviljona demo versija - vari pagaršot, ko pēc tam mājās pagatavot no nopērkamajām zivīm.

Tā kā, ja nav vēlme gatavot zivis pašam, tad šī ir laba alternatīva dārgajiem zivju restorāniem, cenas ļoti demokrātiskas. Precīzi neatceros, bet šķiet milzīgā reņģu porcija ar ceptiem kartupeļiem maksāja zem 4 eiro, bet ņemiet vērā, ka porcijas tiešām lielas. Apkalpojošais personāls ļoti atvērts un pretimnākošs - izstāstīs visu i par zivtiņu, i par pagatavošanas veidu. No dzērieniem bija gan alus (neatceros gan kāds, bet šķiet noteikti bija Valmiermuiža), kā arī daži vīni bija pieejami. Vispār šādu iestādi jau sen gaidīju Rīgas Centrāltirgū - ēdot tur gribi vai nē, bet atceries par Madrides Mercade de San Miguel vai jebkuru citu Eiropas lielo tirgu, kur uz vietas var arī labi paēst.

Vairāk bilžu:
http://www.rct.lv/lv/zinas/centraltirgu-jauna-vieta-kur-iepazit-latvijas-garsu/

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Bronza Tamperē

 Nav jau daudz ko rakstīt, paši visu redzējāt. Mums bija tā priekšrocība būt Tamperē, arēnā. Laikam ir bijis vērts dzīvot Somijā pēdējos sešus gadus, kaut vai, lai piedzīvotu 28.maija vakaru Tamperē. Hokeja spēle paliks vēstures grāmatām, bet man atmiņās paliks notiekošais pašā arēnā un ne-latviešu reakcijas uz notiekošo. Mums, LV hokeja faniem, šāda atmosfēra gadu gaitā ir kļuvusi par normu, bet šo fenomenu nepiedzīvojošajiem – maigi izsakoties -  pārsteigums. Ienākot arēnā, trokšņa un emociju vilnis ir tik spēcīgs, ka "gāž no kātiem". Grūti teikt, cik tieši LV fanu vakar bija arēnā. Kopumā spēli apmeklēja 11 tūkstoši skatītāju. Formāli, no Latvijas, šķiet bija kādi 5-8 tūkstoši (redzēju arī daudz vietējo latviešu). Cik cilvēku fanoja par Latviju? 10,9 tūkstoši. Ja ne vairāk. :D Par Latvijas vārtu guvumiem priecājās Kanādieši, Somi, Vācieši un pat tie daži retie Zviedri (kas vēl joprojām dusmojās uz Latviju, jo sarkanbaltsarkano vietā gaidīja atpakaļ Tamperē savu komandu

Tēva lomai - 4

Kādu laiku atpakaļ rakstīju šo tekstu par randiņu ar meiteni . Meitai šonedēļ dzimšanas diena - 4 gadi. Attiecīgi arī manai tēva lomai - 4. Man pašam īsti vairs netop skaidrs, kur tas laiks ir palicis. Un jubileja šoreiz ir vismaz mazliet saldskāba. No vienas puses forši, ka jau liela meitene, ar spēcīgu "ES", savām interesēm, spējām, iebildumiem utt. Forši, ka var sarunāt lietas. Pamazām laika un vietas dimensija nostiprinās – saprot kas ir Carnikava, kas ir Helsinki. Saprot, gadalaikus un gaida lielākus notikumus. No otras puses - tik ļoti gribās, lai vēl kaut mazliet nesteigtos ar pieaugšanu. Lai  tētis vēl kādu brīdi būtu draugs, palīgs un varonis. Lai joprojām var priecāties kā par lielām lietā, tā maziņām. Lai joprojām viņu var pārsteigt ar ko tādu, kas mums ir ikdiena. Ar prātu gan saprotu, ka šis vilciens pamazām aizdodas.  Šodien domāju, kādi ir bijuši šie četri gadi. Interesanti ir tas, ka smadzenes dzēš vai vismaz pamatīgi bloķē visu negatīvo - negulētās naktis, ta

Vēlais pavasaris

Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā.  Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas . Tas, kas mani neda