D'Orsay muzeja apmeklējums – Parīzes apmeklējuma spilgtākais iespaids

Pēdējā diena sākās vēl naktī. Kā jau rakstīju iepriekšējā blogā, iepriekšējā vakarā atnācu vēlu no nakts fotosesijas. Faktiski ar to mana Parīzes apskate beidzās, naktī no lielās staigāšanas sandalēs sarāva kājas muskuli pamatīgā krampī (bija ļoti sāpīgi, bet tā jau ierasta lieta). Dabūju celties naktī, staipīt/stiept kāju, lai šodien vispār varētu staigāt. No rīta, kā vienmēr, pēc šādiem gadījumiem bija grūti sākt staigāt, bet kaut kā jau dienas gaitā iestaigājos. Bet tas nozīmēja, ka piektdienas vakara plāni jāatliek, tādēļ atliek vien viesnīcas bārs un Francijas-Šveices spēles skatīšanās. Nav tā, ka nevarētu nekur aiziet, bet cenšos pēc iespējas mazāk staigāt – pēc 2 dienām jau atvaļinājums, ar paredzami gariem pastaigu maršrutiem… J

Vienu lietu šodien gan nespēju atcelt. Lekcijas beidzās nedaudz agrāk, nekā paredzēts. Tieši tā arī biju cerējis. J 15 minūšu gājiens/klibojums un biju klāt d'Orsay muzejā. Tie, kas mani pazīst, brīnīsies – es it kā neesmu nekāds lielais mākslas pazinējs/cienītājs. Bet par d'Orsay muzeju jau gadiem lasu tik lieliskas atsauksmes, ka nevarēju atteikties no šīs idejas, turklāt arī Diāna ieteica tiešu šo muzeju Luvras vietā. Kad pāris dienas atpakaļ kursu vadītājs man pie pusdienām ieminējās, ka muzejs atrodas vēsturiskajā dzelzceļa stacijas ēkā, tad sapratu, ka tas laikam ir likteņa mājiens, ko nevar laist garām. Parīzē jau biju apmeklējis vairākas dzelzceļa stacijas, bet īsti to, ko meklēju, neatradu. Šodien to izdevās kompensēt ar uzviju. Tajā brīdī, kad iegāju muzejā (pēc 2x20 minūšu rindas izstāvēšanas), sapratu, ka samaksātie 11 EUR par ieejas biļeti ir atmaksājušies uzreiz. J Muzejs/stacija ir vienkārši fantastisks – manis pēc gandrīz vai varēja iekšā vairs neko arī nelikt :D Bet nē, ir arī tādi bonusi kā Monē, Manē, Renuārs, Sezāns, Gogēns, Pisaro u.c. Turklāt līdz 4. jūlijam ir Van Goga darbu izstāde (darbi no visas pasaules galerijām un personīgajām kolekcijām) – kas ir visai ekskluzīvs pasākums, jo reti, kad vienkopus redzami tik daudzi Van Goga gleznojumi. Uz Van Goga izstādi atsevišķa rinda, kur nācās kādas 30-40 minūtes pastāvēt, bet tas bija tā vērts. Vairākas gleznas, kuras līdz šim šķita kā "nekas īpašs", tuvumā izskatās ļoti, ļoti īpaši, jo redzamas detaļas, kuras nebija saredzamas mācību grāmatu fotogrāfijās. Bet kā jau teicu, ja gadījumā sanāk būt šajā muzejā – pievērsiet uzmanību telpām, pulksteņiem, kolonām, arkām, metāla konstrukcijām, skaistajām ciparnīcām 5.stāvā utt. 5.stāvā ir arī skaista terase un kafejnīca. Noteikti nenožēloju, ka lai arī klibodams, bet izstāvēju rindu un izstaigāju muzeju.

Vakarā, gaidot futbolu viesnīcas bārā, izdomāju, ka vajag kaut ko uzēst. Šodien atkal  bārā strādā vietējais "pingvīns". Par pingvīniem saucu augstprātīgus, "aukstus", iedomīgus un stīvus viesmīļus. Mums jau no pirmās dienas nesanāca komunikācija :D Kā vienmēr – ēdienkarte franciski, pingvīns atsakās runāt angliski. J Iepriekšējā vakarā biju noskatījis kaimiņiem garšīgu burgeri, tad nu ieraudzīju ēdienkartē (tur gan bija trīs burgeri, bet izvēlējos uz dullo) un parādīju ko man vajag. Dīvainā kārtā pēkšņi ieraudzīju pingvīnu smaidam… "Tas nevarētu būt uz labu", pie sevis nodomāju. J Atcerējos gadījumu, kad Briselē pēc līdzīga principa pasūtīju omleti, bet dabūju ko tādu, kas nav bijis uz pannas… es pat nepaspēju šo dienu līdz beigām pabeigt domāt, kad pingvīns jau nesa ēdienu. Ņemot vērā ātrumu, man viss bija skaidrs acumirklī. :D Protams, gaļa bija pilnīgi jēla. Un, protams, bija skaidrs pingvīna prieks. Gandrīz kā mr. Bīna komēdijā… tik te pingvīns ļoti uzstājīgi skatījās, ko darīšu. :) Kādu laiku jēlu gaļu nebiju ēdis, bet problēmu man ar to nav. Līdz ar to smaids no viņa lūpām pazuda visai ātri. J Kamēr rakstu, franči jau iesituši divus vārtus šveiciešiem, un ar to izskatās, ka viss arī beidzas Šveices izlasei.