Pāriet uz galveno saturu

Negribētais galamērķis - Parīze

Cilvēki, kas mani pazīsti, kad pasaku, ka nekad neesmu bijis Parīzē, brīnās. Kā tad tā, ceļotājs, bet nav bijis Parīzē? Jā, es tiešām tur neesmu bijis. Nekad neesmu bijis apsēsts ar franču kultūru (ja vien tas neattiecas uz ko ēdamu vai dzeramu J), turklāt Parīze vienmēr šķitusi pārāk klišejiska – Eifeļa tornis, Sēna, Triumfa arka, Luvra, miljoniem tūristu utt. Franči kā tauta man nepatīk ar savu haotiskumu un impulsivitāti. Valodu es nespēju iemācīties, es nešaubos, ka sava mūža laikā iemācīšos runāt itāliski un vēl kādu valodu, bet franču tā noteikti nebūs – nav "mana" valoda. Turklāt Francija pati par sevi ir uz Eiropas kartes viena no dārgākajām valstīm. Tādēļ brīvprātīgi uz Franciju, un jo īpaši uz Parīzi neesmu rāvies. Turklāt mani nekad nepameta sajūta, ka tā ir tā vieta, kur es gribu vai negribu, bet kādreiz nokļūšu. Un lūk! Es šobrīd braucu uz Parīzi! J Sanācis tā, ka seminārs, uz kuru dodos, notiek Parīzē. Šobrīd, kad rakstu šīs rindas, esmu Amsterdamas lidostā – gaidu savu lidmašīnu, kas mani nogādās šajā, man nedaudz līdz šim ignorētajā ceļamērķī.
No rīta Rīgas lidostā bija tādi pūļi, kādus sen nebiju piedzīvojis. Bagāžas nodošanas punktā vien nogaidīju ap 40 minūtes rindā, turklāt kad devos prom rinda bija kļuvusi 2x garāka. Gaidot iekāpšanu kļuva nedaudz "obidno", blakus geitā cilvēki kāpa lidmašīnā, kas pa taisno devās uz Parīzi, bet es tikmēr gaidīju savu "dzelzs putnu", kas nogādātu uz Amsterdamu. Tā lētāk… 2x. Lidojums līdz Amsterdamai pagāja mierīgi. Otro reizi pēc kārtas (pirmā bija mēnesi atpakaļ, kad devos uz Frankfurti) izdevās aizmigt lidmašīnā. Nezinu, kas noticis – agrāk nekad nespēju gulēt lidmašīnās, pat ne garajos lidojumos. Vai nu tiešām vēl "nedavelkot" līdz 30 esmu, kļuvis tik vecs, ka organisms vairs nespēj "izvilkt", vai arī beidzot esmu nobriedis līdz tādai pakāpei, ka pieredze ņem virsroku pār lidostu/lidmašīnu radīto satraukumu. Jebkurā gadījumā, tā1.5h miega ļoti labi palīdzēja, jo vakar nācās skatīties manas favorītkomandas Kostarikas panākumu pār Urugvaju. Vakar biju savā ziņā cerējis, ka Urugvaja visu ātri atrisinās, lai varētu iet gulēt, bet rezultātā nācās skatīties visu spēli, pēc kuras vēl arī nevarēju iemigt.
Ok, bet, ko es gaidu no Parīzes (neskaitot profesionālos jautājumus)? Jāatzīst, ka manas ekspektācijas ir visai zemas, līdz ar to visticamāk rezultāts būs labāks, nekā es gaidu. J Protams, es veltīšu uzmanību parastajiem apskates objektiem, bet pārāk neplānoju uz tiem "uzkārties" – gribu redzēt to, ar ko man vispār asociējas Parīze, un kas mani tur patiešām interesē. Pirmkārt, tie kas lasa manus ceļojuma blogus regulāri, zinās, ka esmu lidostu un dzelzceļa staciju frīks. Tāpēc vieni no galvenajiem apskates objektiem man būs Charles de Gaulle lidosta (visticamāk gan atpakaļceļā) un Gade de Lyon dzelzceļa stacija. Otrkārt, noteikti gribu apskatīt vietas, varbūt pat izstaigāt vai izbraukt, kur notiek Tour de France pēdējais posms. Treškārt, Parīzes parki. Ceturtkārt, neapšaubāmi virtuve un vīni. Iespējams d'Orsay muzejs (ja vien nebūs pārāk piebāzts). Piektkārt, fotografēšana. Savā ziņā interesanti doties uz vietu, par kuru (pats apzinos) man ir izveidojušies sava veida stereotipi. Ja 2013. gada devīze bija "Kad tad vēl, ja ne tagad jaunībā", tad laikam 2014. gada devīze varētu būt "Laiks graut klišejas un stereotipus!" :D. Tā saku, jo arī pārējie ceļojumi, kas šogad saplānoti, faktiski ir no šīs pašas kategorijas. Došos uz vietām, kuras vienmēr ir, klusībā vilinājušas, bet dažādu iemeslu dēļ, galvenokārt citu pieredzes dēļ, esmu izvēlējies Islandi, Azoras, Spāniju vai ko citu "drošu variantu".
 
Šoreiz interesanti sanācis – atgriežoties no Parīzes, uzreiz nākamajā dienā ar Polundru dodos atvaļinājumā. Parīze šoreiz sanāk kā atvaļinājuma "appetizer", bet nekad jau nevar zināt – dažreiz ejot mājās pēc vakariņām, atceries tieši "appetizer" nevis pamatēdienu…
"We are starting boarding for flight nr. KL1233, Amsterdam to Paris…"
 
P.s. Esmu atvērts ieteikumiem par Parīzi :)

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Azoru salas - vieta, kur atgriezties

Motivācija un gatavošanās Visu laiku kopš 2013. gada pavasara, kad mēs ar Polundru apmeklējām Portugālei piederošās Azoru salas, laiku pa laikam domās atgriezāmies tur. 9 salu arhipelāgs uz mums atstāja tik lielu iespaidu, ka nespējām tik vaļā no uzmācīgas domas turp doties vēlreiz. Šo divu gadu laikā, ar mums ir sazinājušies daudz cilvēku, kas sekojot mūsu ceļojuma aprakstam, ir atklājuši sev Azoru salas. Arī mūsu Azoru salu draugi ir ziņojuši, ka mūsu pēdās pēkšņi sākusies latviešu tūristu plūsma. Patīkami, ka izdevies latviešiem atklāt šo skaistumu. Šogad, plānojot ceļojumu septembra mēnesim, primārā doma bija par došanos uz Patagoniju. Bet savelkot kopā ceļojuma budžetu, sapratām, ka “pacelt” šogad to nespējam – jāplāno laicīgāk, jāmeklē lētās biļetes, jāmeklē “gali” paziņu lokā, kas var palīdzēt ar naktsmītnēm. Tad nu atlikām to uz citu reizi. Tad nu likās, ka šī varētu būt tā reize, kad vērts doties uz Azorām – aizbraukt uz salu arhipelāga tālāko stūri – Flores un Corvo , ai

Vēlais pavasaris

Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā.  Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas . Tas, kas mani neda

Islande ziemā - kāpēc gan ne?

Šis ir mūsu Islandes ceļojuma apraksts. Šoreiz ceļojums bija relaksētāks, mazliet iekļāvāmies "lielajās tūristu masās" un atļāvāmies baudīt valsti nesteidzoties. Tādēļ tik ļoti daudz kā parasti neskraidījām riņķī, nemeklējām piedzīvojumus un nemetāmies avantūrās. Tomēr raksts var noderēt tiem, kas šaubās - vai vērts apmeklēt Islandi ziemā. Mēs viennozīmīgi sakām - jā, ir vērts. Jo tieši ziemā ir virkne tādu priekšrocību, kuras nevar baudīt vasarā. Ja man personīgi prasa, kas ir viens lielākais iespaids no Islandes, tad varu tikai pateikt - ziemotie kalni, īpaši Eijafjallajokula apkārtnē. Teiksiet Alpi iespaidīgi? Jā, neapšaubāmi - Šveicē, Austrijā un Francijā skati ir iespaidīgi, bet Islandē - papildus ir apziņa un pierādījumi tam, ka katrs no šiem kalniem jebkurā brīdī var uzsprāgt vai vēl nesen tā arī ir darījis. Pie vulkāniem redzamas pazīmes, kā tie ir izvirduši, aprakuši mājas un beigu beigās veidojuši jaunu zemi. Islandē, ceļojot starp kalnu grēdām, prāts pats nesas u

São Miguel, zaļā sala - govis, ananāsi, tējas plantācijas un fantastiski skati, 2.daļa

Ok, šis ir mūsu ceļojuma uz Azoru salām apraksta turpinājums. Kā jau rakstīju ievaddaļā - padegustējām portvīnu un pasalām Porto. Tagad bija kārta pašām Azoru salām. Azoru salas - ir 9 vulkāniskas izcelsmes salas. Kā var redzēt 1.attēlā, tās atrodas Atlantijas okeāna vidū. Ok, ne vidū, bet aptuveni 1/3 distancē no Lisabonas līdz Ņujorkai (1500 km līdz Lisabonai, 1900 līdz Ņūfaundlendai). Vēl pievērsiet uzmanību "plaisām" attēlā - tās ir tektonisko plātņu lūzuma vietas. Azoru salas atrodas vietā, kur savienojas trīs plātnes  - Ziemeļamerikas, Āfrikas un Eirāzijas plātnes. No šī, protams, izriet, ka tā ir seismiski aktīva zona. Arī mūsdienās notiek zemestrīces un vulkānu izvirdumi. Nesenākā zemestrīce bija 2013.gada aprīlī - tātad pavisam neilgi pirms mūsu ierašanās. Zemestrīce bija 6 balles stipra - vietējie stāsta, ka tik spēcīgu ilgu laiku nav jutuši. Mūsu ceļojuma laikā gan neko nekratīja, vai arī vīna daudzums asinīs amortizēja pazemes grūdienu spēku. :)  1.attēls