Pāriet uz galveno saturu

Negribētais galamērķis - Parīze

Cilvēki, kas mani pazīsti, kad pasaku, ka nekad neesmu bijis Parīzē, brīnās. Kā tad tā, ceļotājs, bet nav bijis Parīzē? Jā, es tiešām tur neesmu bijis. Nekad neesmu bijis apsēsts ar franču kultūru (ja vien tas neattiecas uz ko ēdamu vai dzeramu J), turklāt Parīze vienmēr šķitusi pārāk klišejiska – Eifeļa tornis, Sēna, Triumfa arka, Luvra, miljoniem tūristu utt. Franči kā tauta man nepatīk ar savu haotiskumu un impulsivitāti. Valodu es nespēju iemācīties, es nešaubos, ka sava mūža laikā iemācīšos runāt itāliski un vēl kādu valodu, bet franču tā noteikti nebūs – nav "mana" valoda. Turklāt Francija pati par sevi ir uz Eiropas kartes viena no dārgākajām valstīm. Tādēļ brīvprātīgi uz Franciju, un jo īpaši uz Parīzi neesmu rāvies. Turklāt mani nekad nepameta sajūta, ka tā ir tā vieta, kur es gribu vai negribu, bet kādreiz nokļūšu. Un lūk! Es šobrīd braucu uz Parīzi! J Sanācis tā, ka seminārs, uz kuru dodos, notiek Parīzē. Šobrīd, kad rakstu šīs rindas, esmu Amsterdamas lidostā – gaidu savu lidmašīnu, kas mani nogādās šajā, man nedaudz līdz šim ignorētajā ceļamērķī.
No rīta Rīgas lidostā bija tādi pūļi, kādus sen nebiju piedzīvojis. Bagāžas nodošanas punktā vien nogaidīju ap 40 minūtes rindā, turklāt kad devos prom rinda bija kļuvusi 2x garāka. Gaidot iekāpšanu kļuva nedaudz "obidno", blakus geitā cilvēki kāpa lidmašīnā, kas pa taisno devās uz Parīzi, bet es tikmēr gaidīju savu "dzelzs putnu", kas nogādātu uz Amsterdamu. Tā lētāk… 2x. Lidojums līdz Amsterdamai pagāja mierīgi. Otro reizi pēc kārtas (pirmā bija mēnesi atpakaļ, kad devos uz Frankfurti) izdevās aizmigt lidmašīnā. Nezinu, kas noticis – agrāk nekad nespēju gulēt lidmašīnās, pat ne garajos lidojumos. Vai nu tiešām vēl "nedavelkot" līdz 30 esmu, kļuvis tik vecs, ka organisms vairs nespēj "izvilkt", vai arī beidzot esmu nobriedis līdz tādai pakāpei, ka pieredze ņem virsroku pār lidostu/lidmašīnu radīto satraukumu. Jebkurā gadījumā, tā1.5h miega ļoti labi palīdzēja, jo vakar nācās skatīties manas favorītkomandas Kostarikas panākumu pār Urugvaju. Vakar biju savā ziņā cerējis, ka Urugvaja visu ātri atrisinās, lai varētu iet gulēt, bet rezultātā nācās skatīties visu spēli, pēc kuras vēl arī nevarēju iemigt.
Ok, bet, ko es gaidu no Parīzes (neskaitot profesionālos jautājumus)? Jāatzīst, ka manas ekspektācijas ir visai zemas, līdz ar to visticamāk rezultāts būs labāks, nekā es gaidu. J Protams, es veltīšu uzmanību parastajiem apskates objektiem, bet pārāk neplānoju uz tiem "uzkārties" – gribu redzēt to, ar ko man vispār asociējas Parīze, un kas mani tur patiešām interesē. Pirmkārt, tie kas lasa manus ceļojuma blogus regulāri, zinās, ka esmu lidostu un dzelzceļa staciju frīks. Tāpēc vieni no galvenajiem apskates objektiem man būs Charles de Gaulle lidosta (visticamāk gan atpakaļceļā) un Gade de Lyon dzelzceļa stacija. Otrkārt, noteikti gribu apskatīt vietas, varbūt pat izstaigāt vai izbraukt, kur notiek Tour de France pēdējais posms. Treškārt, Parīzes parki. Ceturtkārt, neapšaubāmi virtuve un vīni. Iespējams d'Orsay muzejs (ja vien nebūs pārāk piebāzts). Piektkārt, fotografēšana. Savā ziņā interesanti doties uz vietu, par kuru (pats apzinos) man ir izveidojušies sava veida stereotipi. Ja 2013. gada devīze bija "Kad tad vēl, ja ne tagad jaunībā", tad laikam 2014. gada devīze varētu būt "Laiks graut klišejas un stereotipus!" :D. Tā saku, jo arī pārējie ceļojumi, kas šogad saplānoti, faktiski ir no šīs pašas kategorijas. Došos uz vietām, kuras vienmēr ir, klusībā vilinājušas, bet dažādu iemeslu dēļ, galvenokārt citu pieredzes dēļ, esmu izvēlējies Islandi, Azoras, Spāniju vai ko citu "drošu variantu".
 
Šoreiz interesanti sanācis – atgriežoties no Parīzes, uzreiz nākamajā dienā ar Polundru dodos atvaļinājumā. Parīze šoreiz sanāk kā atvaļinājuma "appetizer", bet nekad jau nevar zināt – dažreiz ejot mājās pēc vakariņām, atceries tieši "appetizer" nevis pamatēdienu…
"We are starting boarding for flight nr. KL1233, Amsterdam to Paris…"
 
P.s. Esmu atvērts ieteikumiem par Parīzi :)

Šī emuāra populārākās ziņas

Vēlais pavasaris

Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā.  Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas . Tas, kas mani neda

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

La Spezia un Cinque terre – Ligūrijas pērles

Pēc pavadītajām dienām valsts "iekšienē", t.i. prom no jūras, devāmies uz Ligūriju, kur plānojām uz 3 dienām apmesties pie nu jau slavenajiem Cinque terre ciematiņiem. Pēdējās dienas rītā, ko pavadījām Florencē, aizdevāmies nedaudz pabrokastot, pēc kā devāmies uz staciju un stundas braucienā nokļuvām līdz Pizai. Uz vilcienu gan kārtējo reizi pamatīgi skrējām…lai pasēdētu un pagaidītu kamēr vilciens atkal kavējas savas 10-15 minūtes. J Tas jau bija kļuvis par normu – vilcieni laicīgi neatiet. Viena no retajām autora bildēm, Riomaggiore Ieteikums, ja izdomājat, tāpat kā mēs, tikai pieturēt Pizā uz dažām stundām. Ja dodaties turp ar visām ceļa somām, tad prātīgāk kāpt laukā Pisa Centrale stacijā, nevis Pisa S.Rossore , jo pirmajā ir pieejama mantu glabātava. Ja braucat no Florences puses, tad tā atrodas uz pirmā perona (stacijas ēkā) ar ieeju tajā galā, no kurienes pienāk vilciens no Florences. Iesaku pasteigties, jo viss vilciens meklē šo vietu un jau pēc pāris

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām