Pāriet uz galveno saturu

Parīze – sāku pamazām saprast

Vēl trīs dienas Parīzē ir pagājušas. Vispār grafiks visai saspringts – 7h seminārā, tad jāskatās Parīze, un vēl jāatlicina laiks vismaz 2h dienā futbolam… J Trešās dienas vakarā semināra organizētāji bija sarūpējuši izbraucienu ar kuģīti pa Sēnu un vakariņas uz tā. Izbrauciens bija jauks – aptuveni stundas brauciens iekļaujot Notre-Dame katedrāli, Grand Palais, Eifeļa torni un, protams, skaistos tiltus, kas savieno Sēnas krastus (kam starp citu ikdienā nepelnīti tiek pievērsts maz uzmanības). Visu brauciena laiku, brazīlis trinās, jo uzreiz pēc brauciena uzreiz sākās Brazīlijas-Meksikas spēle. J Savukārt ēģiptietis un jordānis neklātienē (viens no viesmīļiem bija alžīriets, kas ziņoja par rezultāta attīstību) sekoja Beļģijas-Alžīrijas spēlei. Pēc brauciena, lielākā daļa grupas devās uz viesnīcu, kur arī noskatījāmies, kā Meksikāņi varonīgi nosargā vārtus neskartus pret čempionāta rīkotājiem.
Šajā dienā pusdienās bijām kādā no vietējiem restorāniem. Pirms pusdienām ievēroju, ka mūsu 26 cilvēku grupā tā nostāk turas madagaskarietis. Domāju, ka varbūt valodas barjera, bet nē. Uzrunāju viņu, apsēdāmies arī pie viena pusdienu galda. Un patiesībā tieši madagaskarietis sniedza man galvenās dienas emocijas. No sākuma gan viņš bija nedaudz atturīgs. Viņa pirmais jautājums bija, vai zinu, kas ir Madagaskara. Teicu, ka, protams, zinu, uz ko viņš gandrīz nicinoši atbildēja, ka visi zina, jo ir taču multene. Redzētu jūs viņa smaidu, kad pateicu, ka nē – zinu Madagaskaru skaistās dabas dēļ un vaniļas dēļ. Viņa smaids bija tik neviltots, viņš pilnīgi atdzīvojās un sajutās lepns (vēlāk sarunā teica, ka nejutās savā ādā, jo grupā visi ir no daudz, daudz bagātākām valstīm; zināšanai – Madagaskara ir viena no pasaules nabadzīgākajām valstīm). Viņš bija ļoti pārsteigts, ka zinu par Madagaskaras vaniļu. Viņš teicās, ka dosies uz mājām un stāstīs par to, ka pat tik tālā un nesaistītā valstī kā Latvija, zina par Madagaskaru ne tikai multenes dēļ. J Un es varu būt drošs, ka tagad vismaz viens Madagaskarietis no 22 milj. zina, kur atrodas Latvija. J Bet vispār viņš bija ļoti zinošs, zināja par 3 Baltijas valstīm, un ļoti seko Ukrainas-Krievijas krīzei. Pusdienu laikā viņš man daudz stāstīja par dzīvi savā valstī, par elektrības trūkumu, par ieguves rūpniecību, kas ir vienīgais daudz maz jēdzīgais ienākumu avots, tūrismu, politisko krīzi, vietējo cukurniedru dziru, virtuvi utt. Pēc šīs sarunas sapratu, ka jāizmanto dotā iespēja – šajā kursā cilvēki ir no visas pasaules, – jāaprunājas ar katru no viņiem. Un tā es sāku runāt… ar Jordānas pārstāvi izrunājām par viņu ekonomiku, laika apstākļiem, tūrismu. Ar Slovākijas, Rumānijas un Moldovas pārstāvi izrunājām Krievijas/Ukrainas krīzes ietekmi uz reģionu. Ar Brazīli esam izrunājuši (katru dienu kopā dodamies uz/no kursiem) mūsu abu ekonomiku kopējās un atšķirīgās lietas, ēnu ekonomiku, darba tirgu, inflāciju utt. Tāpat arī pasaules čempionāta norisi Brazīlijā, kriminogēno situāciju, dzīves apstākļus utt. Ar Malaizieti izrunājām dzīvi Malaizijā, reģionālo dalījumu un reģionālo diverģenci, vietējo virtuvi, tūrismu u.c. lietām. Ar korejieti – aptauju datu izmantošanu D.Korejas centrālajā bankā, beigās izrādījās, ka viņi ne tikai prognozē IKP, bet to arī liek kopā… Ar Saūda Arābijas pārstāvi mums bija ļoti gara (visu Spānijas-Čīles mača gaitu) diskusija par Saūda Arābiju, vīrieša lomu ģimenē, reliģiju un to, kurā virzienā virzās Saūda Arābija (ļoti interesanta saruna, vairāk viņam, jo viņš bija svēti pārliecināts, ka rietumnieki domā tikai klišejās). Izrunājos arī ar spānieti, maltieti un albānieti par dažādām, galvenokārt ar ekonomiku saistītām tēmām. Šodien no rīta izrunājos arī ar Krievijas pārstāvi – par Ukrainu nerunājām, vairāk par Parīzi, Krievijas ekonomiku, mākslu utt. :D Tagad vēl mērķis aprunāties ar Marokas, Gvinejas-Bisavas un Marokas pārstāvjiem. Starp citu, Krievijas un Ukrainas pārstāvji joprojām atrodas maksimāli iespējami tālākajos telpas stūros…
Ceturtajā dienā beidzot devos "uzbrukumā" J Laika apstākļi uzlabojās, varēja staigāt bez bažām apaukstēties (puse no grupas jau noķēruši iesnas un klepu). Sāku klejošanu ar 17 pieturu braucienu no viesnīcas līdz pieturai, kas vistuvāk Eifeļa tornim. Tornis, man personīgi, neatstāja ļoti lielu iespaidu, interesanti apskatīt konstrukcijas, un iedomāties, kā tas tika būvēts 19.gs. beigās, bet ne vairāk. Augšā arī nedevos, jo rindas garums bija ļoti iespaidīgs, bet laiks Parīzes apskatei – limitēts. Īpaši ilgi tur neaizkavējos – devos uz Le Marais kvartālu, ar tā mazajām ielām, smalkajiem boutique tipa veikaliņiem, un īsti Parīzisko sajūtu. Pirmo reizi sajutos tā pa īstam Parīzē… interesanti, ka pēkšņi pazuda tūristi. Lai arī pavisam blakus ir Luvra, tūristi tur arī uzkaras… Tiešām izbaudīju laiku Le Marais, apēdu vietējo arābu gatavoto Falafel un paklausījos vietējo ielas muzikantu, kurš ar mani dažas minūtes aprunājās, kad iemetu viņam 50 centu monētu.
Pēc Le Marais, devos uz abām Sēnas salām – apskatīju Notre-Dame katedrāli. Skaista būve, kurai apkārt ir miljons tūristu. Tieši tādēļ ilgi tur neuzkavējos, bet devos tālāk uz vietu, kas bija viens no maniem Parīzes vilinājumiem, par ko lasīts grāmatās – Luksemburgas dārziem. Ļoti skaists parks, vieta, kur pēc saspringtās Parīzes centra dzīves var uzelpot. Ļoti izbaudīju šo vietu – gandrīz nav tūristu, var redzēt kā atpūšas vietējie, visur skaisti ziedi, ūdenstilpnes un svaigs gaiss (salīdzinājumā ar pilsētas centu pie Luvras). Pieķēru sevi smaidām. J Savukārt pēc Luksemburgas dārziem devos likt "ķirsīti uz kūkas" – uz Tour Montparnasse, kur no augstceltnes var no 208m augstuma apskatīt Parīzi. Bija doma uztaisīt skaistas bildes ar Eifeļa torni, bet piepildījās manas bažas un aprēķini, ko veicu no rīta, vakarā saule riet gandrīz aiz Eifeļa torņa, t.i. bildes tiek izgaismotas, turklāt 18. jūnijs nav tā diena, kad gaidīt saulrietu – pārāk ilgi jāgaida J Tā kā, ja ir vēlme taisīt bildes ar Eifeļa torni fonā, tad jāiet no rīta, vai pēc saulrieta.
Piektajā dienā organizētāji veda pusdienās. Šoreiz sanāca ļoti šiki. Stārterī Foie Gras, turklāt ļoti daudz. Es pat nespēju visu apēst, un jau jutos paēdis. J Garšoja labi, bet ļoti, ļoti sātīgi. Otrajā – cepts jērs, garšoja izcili. Bet desertā nenormāls gabals šokolādes kūkas. Apēdu labi, ja 1/3 daļu. Seminārā izskatījās, ka arī nākamajam runātājam bija grūti.
Vakarā, pēc semināra bija sarunāts satikties ar bijušo kolēģi, Diānu, kas man izrādītu Monmartru. Aizbraucām līdz Monmartrai, kur Diāna man visu parādīja un apstāstīja. Protams, Monmartras highlight ir Sacre-Coeur baznīca, kas izskatās ļoti iespaidīgi. Vispār Monmartra man ļoti patika, īpaši tā daļa, pa kuru mani vadāja Diāna, kas bija nostāk no tūristu pūļiem. Iedzērām pa vīniņam un devāmies atpakaļ uz centru. Braucot uz viesnīcu, izdomāju, ka vēl jāizmet loks pa centru. Madalene stacijā izkāpu ap deviņiem vakarā, kad pamazām tuvojās saulriets. Un te nu es uzkāros, jo šī bija pirmā diena ar pilnīgi skaidrām debesīm saulrietā, t.i. izcili apstākļi vakara un nakts bildēm…rezultātā viesnīcā biju laikam pēc 12tiem naktī J Visiem iesaku – Parīze naktī ir brīnišķīga - Champs-Élysées saulrietā izskatās vienkārši lieliski, bet Concorde laukums – naktī. Gaidot tumsu apēdu arī vietējo crepe ar šokolādi un banānu – ļoti barojoši, bet, kas forši, ka šokolāde nav nežēlīgi pārsaldināta, t.i. mazliet pat rūgtumu jūt. Atvelkoties uz viesnīcu, paskatījos uz bildēm, kas sanākušas - dažas šķiet ļoti ok, pēc atgriešanās Rīgā gan jau kādas arī nopublicēšu.
 P.s. Jāteic īpašs paldies Diānai – viņa ne tikai izvadāja mani pa Monmartru, bet arī sagatavoja man ieteikumus ko un kā vērts apskatīt Parīzē, turklāt visi ieteikumi tiešām izrādījās ļoti noderīgi.

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā. Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu (jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža ka…

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedomājos k…

Podkāsti par ekonomikas tēmu

Pēdējos gados podkāsti ir kļuvuši par ierastu lietu daudzu cilvēku ikdienā. (Uzreiz atkāpe: diez šis termins ir latviskots? Ok, paskatījos - "podraide" un "aplāde". Nē, sorry, tos es nelietošu.) Mani podkāsti nekad tā īsti nav "paķēruši", jo, acīmredzot, tie, kurus mēģināju klausīties, īsti neuzrunāja. Tik laika gaitā sapratu, ka izklaides rakstura podkāsti īsti nav man - brīvajā laikā es varu atrast labākas lietas, ko darīt. Bet, ir savādāk, ja runājam par podkāstiem par manu profesionālo nodarbi - ekonomiku. Šajā ierakstā gribēju padalīties par tiem dažiem, ko klausos, un kas man sniedz vērtīgu informāciju kondensētā veidā. Tieši apstāklis, ka dienas/nedēļas ziņas vai kādu specifisku tēmu varu paklausīties pastaigā mājas-darbs-mājas, ir galvenais iemesls, kādēļ podkāstus sāku klausīties.  Nevienu podkāstu neklausos no A līdz Z tikai tādēļ, ka jānoklausās. Bieži tēma nav tik saistoša vai veids, kā tā pasniegta nešķiet gana interesants vai izzinošs. Dažreiz…

Pandēmijas laiks Helsinkos

Eh, cik gan sen šeit nekas nav rakstīts. Jāatzīst, ka pēdējā laikā iestājies manāms radošais apsīkums. Pat tagad, kad pasaule sagriezusies kājām gaisā, iedvesmas trūkst, lai arī liktos, tik daudz jauna par ko rakstīt. :)
Tāpat kā daudziem, pandēmija diezgan sačakarēja arī mūsu plānus. Ilgāku laiku bijām plānojuši 2020.gada pavasarī izņemt ilgi taupīto paternitātes atvaļinājumu un doties blandīties pa pasauli. Plānos sākumā bija Āzija, tad Dominikāna, tad "piezemētāki" mērķi kā Itālija (yeah, right), Šveice, Austrija... Beigās paspējām aizceļot uz Tenerifi (mazliet paspējām pabaudīt marta sauli, Līva izbaudīt pludmales smiltis, bet pēc būtības dzīvojām lockdown režīmā), un "evakuēties" atpakaļ uz Helsinkiem, kur godprātīgi pavadījām 2 nedēļas pašizolācijā. Žēl, bijām šo atvaļinājumu ilgi plānojuši un organizējuši visu tā, lai mums ir 7 nedēļas kopā ceļojot skaistās vietās, prom no ikdienas un ierastajiem skatiem. Bet nu ok, vietai nav tik daudz nozīmes - galvenais, k…