Pāriet uz galveno saturu

Florence - nedaudz arhitektūras, mākslas un kultūras

Florences katedrāle/Duomo
Kā vienu no ceļojuma centrālajiem mērķiem bijām izvēlējušies Florenci. Kad sākām plānot ceļojumu Florenci vairākkārtīgi atstājām "aiz borta", jo šķita, ka pārāk tālu uz dienvidiem (ilgi jāceļo) un pārāk karsti. Tomēr doma, ka būsim tik tuvu nelaida vaļā, kā rezultātā vairākas reizes pārplānojām ceļojumu, un ieplānojām 3 naktis rezidencē Florencē. Kādēļ Florence? Jo Florence faktiski ir viens no Itālijas kā valsts pastāvēšanas iedibinātājiem – no Florences nāk tik daudz slavenu cilvēku, ka nemaz nesākšu uzskaitīt – arhitekti, mākslinieki, politiķi, ārsti, izgudrotāji utt. Turklāt Florence 19.gs. kādu laiku ir bijusi arī Itālijas galvaspilsēta. Jāatzīst, ka Florence man vienmēr apskatāmo vietu "rangā" ir bijusi augstāk par, piemēram, Romu. Vēlējos redzēt ar savām acīm tās vietas, par kurām tik daudz mācīts vēstures, ģeogrāfijas un kultūrvēstures stundās. Atceros, kā pirms kontroldarba mēģināju iekalt galvā to Brunelleschi J
Ponte Vecchio
No Boloņas uz Florenci nokļuvām ar Frecciargento jeb sudraba bultas palīdzību. Nav tik ātri kā sarkanās bultas, bet tāpat ātrums ir iespaidīgs – līdz 250 km/h. Galapunktā nokļuvām jau 37 minūtēs. Kā savu apmešanās vietu bijām izvēlējušies istabiņu Residenza Giulia. Pirmais izvēles kritērijs bija nostāk no skaļajām un tūristu pilnajām Florences ielām, otrs – lai būtu gaisa kondicionieris, trešais ko nu tur liegties – cena. Pēc ilgstošas izpētes nonācām pie šī varianta, kurš izrādījās visai veiksmīgs. Istaba ar terasi, kur ieturēt maltīti. Turklāt vieta tiešām ļoti laba – 15-20 minūšu gājienā ārpus centra (kā Skanstes rajons Rīgā), kas ļāva atvilkt elpu no kņadas pilsētas centrā.
Ko mēs darījām Florencē?
·        Pirmais un galvenais sighseeing mums, protams, bija Florences Duomo. Tā kā atbraucām uz Florenci ceturtdienas vakarā, tad jau piektdienas rītā devāmies pa taisno uz Duomo, jo, protams, sestdien/svētdien tur būtu pūļaināk (par ko pārliecinājāmies nākamajās dienās). Pirmais iespaids pie katedrāles bija – liels. Spriedām, ka bildēs izskatās liels, bet dzīvē ir vēl lielāks. Un jāatzīst, ka tas ir viens no tiem pasaules nozīmīgajiem apskates objektiem, kas realitātē aizrauj elpu ar savu skaistumu un majestātiskumu tieši klātbūtnē. Turklāt to gandrīz nav iespējams nodot ar fotogrāfijas palīdzību, jo Duomo skaistums slēpjas divās pretējās dimensijās – tas ir vienlaicīgi liels un majestātisks, bet ar ļoti lielu detalizācijas pakāpi. T.i. tā sienas ir krāsainas, ar smalkiem rakstiem, statuetēm un citām formām, bet tajā pašā laikā viss Duomo ir milzīgs. Foto attēlā visbiežāk redz vien vienu dimensiju – vai nu eksterjera smalkumus vai ēkas lielumu. Arī Duomo vēsture ir ļoti interesanta, to sāka būvēt 1296. gadā, bet pabeidza vien 1436. gadā… Tam ir interesanta tapšanas vēsture – par to plašāk šeit neizplūdīšu, bet vienā no 2014. gada NatGeo žurnāliem ir plašs raksts par Florences katedrāli un vienmēr var palasīt arī Vikipēdiju. Praktiskas dabas padoms – ieiet apskatīt katedrāli no iekšas var bezmaksas. Lai arī tiek tirgotas biļetes katedrāles apskatei, tās patiesībā nepieciešamas vien pagrabstāva apskatei (kur atrodas apglabājumi un dažādu vēsturisku pribambasu izstāde). Mēs iekritām un samaksājām par ieejas maksu un brīnījāmies, kādēļ biļetes pie ieejas neprasa. Ja vēlaties ietaupīt, tad droši dodieties iekšā bez biļetēm. Tāpat atcerieties, ka šī tomēr ir baznīca, t.i. apģērbam jābūt normas robežās, pretējā gadījumā var nelaist iekšā. Ah jā, nebaidieties no garās rindas, tā iet visai raiti. Un neaizmirstiet pacelt galvas augšup - fantastisksas detalizācijas gleznojums kupola griestos.

Fantastisks kupola griestu gleznojums Florences katedrālē
·        Pēc Duomo apskates izdomājām kāpt Džioto zvanu tornī (Giotto's Campanile). Tas atrodas tajā pašā ēku kompleksā, kur Duomo. Kāpiens augšā – 414 pakāpieni, kas ar katru nākamo sekciju kļūst arvien šaurāki. Karstā vasaras dienā neieteiktu šo atrakciju vecākiem cilvēkiem un bērniem – ir visai karsti un bezgaisīgi. Tomēr skats no augšējā skatu laukuma, kas atrodas ~80m augstumā paver lielisku skatu uz Florenci un Duomo. Jāteic godīgi, skats ļoti iespaidīgs, bet bijām reāli priecīgi, kad tikām ārā no turienes, jo pēdējās 2-3 sekcijas ir tiešām ļoti, ļoti šauras, cilvēku sastrēgums un elpot nav ko. Alternatīva ir doties uz katedrāles kupola skatu laukumu, bet tur gan mēs vairs nekāpām, tādēļ plašāk par to ziņot nevaru. :)
Zvanu tornis ar skatu laukumu pašā tā augšā
·        Vieta, kur uzēst Florencē: http://www.trattoriadagiorgio.it/ Nedaudz nost no centra, bet ļoti laba virtuve par ļoti demokrātiskām cenām. Arī galda vīns gards. Vienīgi, ja ejat peak-hour laikā, tad esiet gatavi, ka var nākties uzgaidīti, jo telpa ir ļoti neliela. Tāds vietējais itāļu restorāns/traktieris, kur visi ēdieni pagatavoti kā mājās – bez lieka šika, bet izcili gardi. Abi paņēmām pa set menu (ja pareizi atceros 13 eur par 2 ēdieniem + ½ l karafe galda vīna), un bijām ļoti apmierināti ar iznākumu. Varētu būt, ka šis bija ceļojuma labākais restorāna apmeklējums.
·        Giardino di Boboli un Giardino Bardini. Skaisti dārzi upes "otrajā pusē". 90% cilvēku dodas uz Boboli dārziem, tieši tādēļ no sākuma devāmies uz otru – Bardini dārzu, kas mazāk pazīstams. Uz turieni gājām kājām, bet rēķinieties, ka pēdējais 0.5 km ir diezgan stāvā kalnā augšā, karstā dienā pagrūti. Šī noteikti bija mūsu ceļojuma karstākā diena – temperatūras stabiņš bija manāmi virs 30°C, bet Bardini dārzi ir lieliska vieta, kur veldzēties – daudz ēnainu vietu un lielisks skats uz pilsētu (iespējams labākais skats kādu var dabūt Florencē). Boboli dārzos gan mēs īpaši daudz neuzkavējāmies – tajā saule bija zenītā, ēsts nebija sen un karstums bija vnk neciešams. Turklāt Boboli dārzos tiešām ir karsti kā peklē. Turklāt visai limitētas iespējas atrast ēnainu vietu. Gan jāpiemin, ka Boboli dārzu ziemeļu daļā ir ēku komplekss, kur ir vairāki muzeji. Pēc Polundra ierosinājuma iegājām apskatīt kādu tērpu izstādi. Tērpi forši, bet mans kuņģis mani jau ēda nost, tādēļ īpaši ilgi tur vairs neuzkavējāmies. J Atpakaļceļā uz pilsētas centru devāmies pāri slaveno Ponte Vecchio, tiltu, uz kura izbūvēta tirdzniecības vietas, kurās mūsdienās tirgu galvenokārt dažādus juvelierizstrādājumus un tūristu preces, bet agrāk galvenokārt tur atradās miesnieku :) veikali.

Polundrs Giardino Bardini
·        Florences tirgus. Galvenais Florences tirgus ir Mercato di San Lorenzo. Vismaz tūristiem noteikti… lieliska vieta, kur apskatīt Itālijas pārtikas daudzveidību un ārpusē, tirgus laukumā, nopirkt lētos ķīniešu apģērbus, apavus un visādus sū… niekus. :D Bet īstā iepirkšanās cilvēkiem, kam patīk labi paēst, ir tirgus, kas atrodas Piazza Ghiberti un Piazza Sant'Ambrogio. Pirmkārt, tā ir vieta, kur iepērkas vietējie. Otrkārt, tirgus, iespējams, ir mazāks, bet izvēle ir plašāka, jo iegādāties var netikai uz tūristiem orientēto pārtiku, bet arī ikdienas pārtiku. Treškārt, cenas ir 2x-3x lētākas. :D Salīdzināju cenas vairākiem ēdieniem, caurmērā cenas bija 2x lētākas, bet "tūristu precēm" pat 3x lētākas nekā San Lorenzo tirgū. Šajā tirgū arī paši labi sapirkāmies – vietējie šķiņķi, sieri, augļi un maize. Ieteikums - ja esat šajā galā - noteikti pamēģiniet mozzarella di bufala - garšo lieliski. Tāpat arī vietējie šķiņķi - tomēr neieciklējieties vien uz Prosciutto, pamēģiniet arī Bresaola (žāvēts liellopa šķiņķis) vai Prosciutto cotto (vārīts šķiņķis, ko ļoti iecienīju).
·        Vienā no dienām gribējām apskatīt Dāvida statuju, bet jau i-netā lasot par to, ka rindas garas un labāk biļetes jāpērk iepriekš, sapratām, ka cerības mazas. Tā arī bija – rinda bija nenormāla, turklāt pavisam nekustējās. Tad nu izlaidām Davida statuju; pilsētas centrā redzējām gan precīzu repliku. Zinātāji teic, ka nekad nav garantija, ka arī muzejā nav replika, jo salīdzinoši bieži oriģināls tiek atjaunots/pasargāts no apkārtējās vides ietekmes. Tādējādi savu interesi vismaz daļēji apmierinājām. :)
Dāvida statujas replika, Piazza della Signoria
·         Pēdējo vakaru Florencē pavadījām Piazalle Michelangelo – skaistā vietā netālu no Giardino Bardini. Tas ir laukums/terase kalnā ar skatu pāri Florencei – laikam viena no labākajām vietām Florencē saulrieta baudīšanai. Mūsu vakarā bija arī ļoti kvalitatīvi spēlējošs uz dziedošs mūziķis, kurš bija savācis normālu cilvēku pūli – faktiski neliels brīvdabas koncerts. Kopumā lieliska vieta, kur atveldzēties pēc karstās dienas un izbaudīt mūziku un saulrietu. Vairums cilvēku ņem līdzi pārtiku un vīnu/šampanieti/prosecco. Mēs arī paķērām līdzi tirgū nopirkto pārtiku, bet pudeli gan nopirkām turpat uz vietas (ir vairāki būceņi, kur tirgo pārtiku un dzeramo - nekas izcils, bet kaut ko uzēst un iedzert var atrast). Uz turieni labāk aizbraukt ar autobusu (neatceros vairs nr., bet gāja no centrālās dzelzceļa stacijas), atpakaļ gan var 5 minūšu laikā nokāpt un iziet cauri naksnīgajai Florencei, kā mēs arī darījām.
Kopumā par savu Florences apmeklējumu palikām ļoti apmierināti. Tomēr karstās dienas darīja savu un arvien vairāk gribējās pie jūras. Grūti iedomāties, kā ir Florencē jūlijā un augustā, laikam tikai lielākie karstummīļi var turp doties. Starp citu - augustā lielākā daļa pilsēta aiziet atvaļinājumā, strādā galvenokārt tikai tūrisma sfēra. Bet, piemēram, restorāni/kafejnīcas, kas orientēti uz vietējo apkalpošanu, daudzos gadījumos ir ciet.
Pēc Florences devāmies tālāk uz Itālijas ZR piekrasti – Cinque terre pilsētiņām, bet pa ceļam vēl bija jāapskata viens mazliet sašķiebies tornis...par to gan nākamreiz. :) 
Pēdējais vakars Florencē, Piazalle Michelangelo

Šī emuāra populārākās ziņas

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Bronza Tamperē

 Nav jau daudz ko rakstīt, paši visu redzējāt. Mums bija tā priekšrocība būt Tamperē, arēnā. Laikam ir bijis vērts dzīvot Somijā pēdējos sešus gadus, kaut vai, lai piedzīvotu 28.maija vakaru Tamperē. Hokeja spēle paliks vēstures grāmatām, bet man atmiņās paliks notiekošais pašā arēnā un ne-latviešu reakcijas uz notiekošo. Mums, LV hokeja faniem, šāda atmosfēra gadu gaitā ir kļuvusi par normu, bet šo fenomenu nepiedzīvojošajiem – maigi izsakoties -  pārsteigums. Ienākot arēnā, trokšņa un emociju vilnis ir tik spēcīgs, ka "gāž no kātiem". Grūti teikt, cik tieši LV fanu vakar bija arēnā. Kopumā spēli apmeklēja 11 tūkstoši skatītāju. Formāli, no Latvijas, šķiet bija kādi 5-8 tūkstoši (redzēju arī daudz vietējo latviešu). Cik cilvēku fanoja par Latviju? 10,9 tūkstoši. Ja ne vairāk. :D Par Latvijas vārtu guvumiem priecājās Kanādieši, Somi, Vācieši un pat tie daži retie Zviedri (kas vēl joprojām dusmojās uz Latviju, jo sarkanbaltsarkano vietā gaidīja atpakaļ Tamperē savu komandu

Tēva lomai - 4

Kādu laiku atpakaļ rakstīju šo tekstu par randiņu ar meiteni . Meitai šonedēļ dzimšanas diena - 4 gadi. Attiecīgi arī manai tēva lomai - 4. Man pašam īsti vairs netop skaidrs, kur tas laiks ir palicis. Un jubileja šoreiz ir vismaz mazliet saldskāba. No vienas puses forši, ka jau liela meitene, ar spēcīgu "ES", savām interesēm, spējām, iebildumiem utt. Forši, ka var sarunāt lietas. Pamazām laika un vietas dimensija nostiprinās – saprot kas ir Carnikava, kas ir Helsinki. Saprot, gadalaikus un gaida lielākus notikumus. No otras puses - tik ļoti gribās, lai vēl kaut mazliet nesteigtos ar pieaugšanu. Lai  tētis vēl kādu brīdi būtu draugs, palīgs un varonis. Lai joprojām var priecāties kā par lielām lietā, tā maziņām. Lai joprojām viņu var pārsteigt ar ko tādu, kas mums ir ikdiena. Ar prātu gan saprotu, ka šis vilciens pamazām aizdodas.  Šodien domāju, kādi ir bijuši šie četri gadi. Interesanti ir tas, ka smadzenes dzēš vai vismaz pamatīgi bloķē visu negatīvo - negulētās naktis, ta

Vēlais pavasaris

Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā.  Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas . Tas, kas mani neda