Pāriet uz galveno saturu

Florence - nedaudz arhitektūras, mākslas un kultūras

Florences katedrāle/Duomo
Kā vienu no ceļojuma centrālajiem mērķiem bijām izvēlējušies Florenci. Kad sākām plānot ceļojumu Florenci vairākkārtīgi atstājām "aiz borta", jo šķita, ka pārāk tālu uz dienvidiem (ilgi jāceļo) un pārāk karsti. Tomēr doma, ka būsim tik tuvu nelaida vaļā, kā rezultātā vairākas reizes pārplānojām ceļojumu, un ieplānojām 3 naktis rezidencē Florencē. Kādēļ Florence? Jo Florence faktiski ir viens no Itālijas kā valsts pastāvēšanas iedibinātājiem – no Florences nāk tik daudz slavenu cilvēku, ka nemaz nesākšu uzskaitīt – arhitekti, mākslinieki, politiķi, ārsti, izgudrotāji utt. Turklāt Florence 19.gs. kādu laiku ir bijusi arī Itālijas galvaspilsēta. Jāatzīst, ka Florence man vienmēr apskatāmo vietu "rangā" ir bijusi augstāk par, piemēram, Romu. Vēlējos redzēt ar savām acīm tās vietas, par kurām tik daudz mācīts vēstures, ģeogrāfijas un kultūrvēstures stundās. Atceros, kā pirms kontroldarba mēģināju iekalt galvā to Brunelleschi J
Ponte Vecchio
No Boloņas uz Florenci nokļuvām ar Frecciargento jeb sudraba bultas palīdzību. Nav tik ātri kā sarkanās bultas, bet tāpat ātrums ir iespaidīgs – līdz 250 km/h. Galapunktā nokļuvām jau 37 minūtēs. Kā savu apmešanās vietu bijām izvēlējušies istabiņu Residenza Giulia. Pirmais izvēles kritērijs bija nostāk no skaļajām un tūristu pilnajām Florences ielām, otrs – lai būtu gaisa kondicionieris, trešais ko nu tur liegties – cena. Pēc ilgstošas izpētes nonācām pie šī varianta, kurš izrādījās visai veiksmīgs. Istaba ar terasi, kur ieturēt maltīti. Turklāt vieta tiešām ļoti laba – 15-20 minūšu gājienā ārpus centra (kā Skanstes rajons Rīgā), kas ļāva atvilkt elpu no kņadas pilsētas centrā.
Ko mēs darījām Florencē?
·        Pirmais un galvenais sighseeing mums, protams, bija Florences Duomo. Tā kā atbraucām uz Florenci ceturtdienas vakarā, tad jau piektdienas rītā devāmies pa taisno uz Duomo, jo, protams, sestdien/svētdien tur būtu pūļaināk (par ko pārliecinājāmies nākamajās dienās). Pirmais iespaids pie katedrāles bija – liels. Spriedām, ka bildēs izskatās liels, bet dzīvē ir vēl lielāks. Un jāatzīst, ka tas ir viens no tiem pasaules nozīmīgajiem apskates objektiem, kas realitātē aizrauj elpu ar savu skaistumu un majestātiskumu tieši klātbūtnē. Turklāt to gandrīz nav iespējams nodot ar fotogrāfijas palīdzību, jo Duomo skaistums slēpjas divās pretējās dimensijās – tas ir vienlaicīgi liels un majestātisks, bet ar ļoti lielu detalizācijas pakāpi. T.i. tā sienas ir krāsainas, ar smalkiem rakstiem, statuetēm un citām formām, bet tajā pašā laikā viss Duomo ir milzīgs. Foto attēlā visbiežāk redz vien vienu dimensiju – vai nu eksterjera smalkumus vai ēkas lielumu. Arī Duomo vēsture ir ļoti interesanta, to sāka būvēt 1296. gadā, bet pabeidza vien 1436. gadā… Tam ir interesanta tapšanas vēsture – par to plašāk šeit neizplūdīšu, bet vienā no 2014. gada NatGeo žurnāliem ir plašs raksts par Florences katedrāli un vienmēr var palasīt arī Vikipēdiju. Praktiskas dabas padoms – ieiet apskatīt katedrāli no iekšas var bezmaksas. Lai arī tiek tirgotas biļetes katedrāles apskatei, tās patiesībā nepieciešamas vien pagrabstāva apskatei (kur atrodas apglabājumi un dažādu vēsturisku pribambasu izstāde). Mēs iekritām un samaksājām par ieejas maksu un brīnījāmies, kādēļ biļetes pie ieejas neprasa. Ja vēlaties ietaupīt, tad droši dodieties iekšā bez biļetēm. Tāpat atcerieties, ka šī tomēr ir baznīca, t.i. apģērbam jābūt normas robežās, pretējā gadījumā var nelaist iekšā. Ah jā, nebaidieties no garās rindas, tā iet visai raiti. Un neaizmirstiet pacelt galvas augšup - fantastisksas detalizācijas gleznojums kupola griestos.

Fantastisks kupola griestu gleznojums Florences katedrālē
·        Pēc Duomo apskates izdomājām kāpt Džioto zvanu tornī (Giotto's Campanile). Tas atrodas tajā pašā ēku kompleksā, kur Duomo. Kāpiens augšā – 414 pakāpieni, kas ar katru nākamo sekciju kļūst arvien šaurāki. Karstā vasaras dienā neieteiktu šo atrakciju vecākiem cilvēkiem un bērniem – ir visai karsti un bezgaisīgi. Tomēr skats no augšējā skatu laukuma, kas atrodas ~80m augstumā paver lielisku skatu uz Florenci un Duomo. Jāteic godīgi, skats ļoti iespaidīgs, bet bijām reāli priecīgi, kad tikām ārā no turienes, jo pēdējās 2-3 sekcijas ir tiešām ļoti, ļoti šauras, cilvēku sastrēgums un elpot nav ko. Alternatīva ir doties uz katedrāles kupola skatu laukumu, bet tur gan mēs vairs nekāpām, tādēļ plašāk par to ziņot nevaru. :)
Zvanu tornis ar skatu laukumu pašā tā augšā
·        Vieta, kur uzēst Florencē: http://www.trattoriadagiorgio.it/ Nedaudz nost no centra, bet ļoti laba virtuve par ļoti demokrātiskām cenām. Arī galda vīns gards. Vienīgi, ja ejat peak-hour laikā, tad esiet gatavi, ka var nākties uzgaidīti, jo telpa ir ļoti neliela. Tāds vietējais itāļu restorāns/traktieris, kur visi ēdieni pagatavoti kā mājās – bez lieka šika, bet izcili gardi. Abi paņēmām pa set menu (ja pareizi atceros 13 eur par 2 ēdieniem + ½ l karafe galda vīna), un bijām ļoti apmierināti ar iznākumu. Varētu būt, ka šis bija ceļojuma labākais restorāna apmeklējums.
·        Giardino di Boboli un Giardino Bardini. Skaisti dārzi upes "otrajā pusē". 90% cilvēku dodas uz Boboli dārziem, tieši tādēļ no sākuma devāmies uz otru – Bardini dārzu, kas mazāk pazīstams. Uz turieni gājām kājām, bet rēķinieties, ka pēdējais 0.5 km ir diezgan stāvā kalnā augšā, karstā dienā pagrūti. Šī noteikti bija mūsu ceļojuma karstākā diena – temperatūras stabiņš bija manāmi virs 30°C, bet Bardini dārzi ir lieliska vieta, kur veldzēties – daudz ēnainu vietu un lielisks skats uz pilsētu (iespējams labākais skats kādu var dabūt Florencē). Boboli dārzos gan mēs īpaši daudz neuzkavējāmies – tajā saule bija zenītā, ēsts nebija sen un karstums bija vnk neciešams. Turklāt Boboli dārzos tiešām ir karsti kā peklē. Turklāt visai limitētas iespējas atrast ēnainu vietu. Gan jāpiemin, ka Boboli dārzu ziemeļu daļā ir ēku komplekss, kur ir vairāki muzeji. Pēc Polundra ierosinājuma iegājām apskatīt kādu tērpu izstādi. Tērpi forši, bet mans kuņģis mani jau ēda nost, tādēļ īpaši ilgi tur vairs neuzkavējāmies. J Atpakaļceļā uz pilsētas centru devāmies pāri slaveno Ponte Vecchio, tiltu, uz kura izbūvēta tirdzniecības vietas, kurās mūsdienās tirgu galvenokārt dažādus juvelierizstrādājumus un tūristu preces, bet agrāk galvenokārt tur atradās miesnieku :) veikali.

Polundrs Giardino Bardini
·        Florences tirgus. Galvenais Florences tirgus ir Mercato di San Lorenzo. Vismaz tūristiem noteikti… lieliska vieta, kur apskatīt Itālijas pārtikas daudzveidību un ārpusē, tirgus laukumā, nopirkt lētos ķīniešu apģērbus, apavus un visādus sū… niekus. :D Bet īstā iepirkšanās cilvēkiem, kam patīk labi paēst, ir tirgus, kas atrodas Piazza Ghiberti un Piazza Sant'Ambrogio. Pirmkārt, tā ir vieta, kur iepērkas vietējie. Otrkārt, tirgus, iespējams, ir mazāks, bet izvēle ir plašāka, jo iegādāties var netikai uz tūristiem orientēto pārtiku, bet arī ikdienas pārtiku. Treškārt, cenas ir 2x-3x lētākas. :D Salīdzināju cenas vairākiem ēdieniem, caurmērā cenas bija 2x lētākas, bet "tūristu precēm" pat 3x lētākas nekā San Lorenzo tirgū. Šajā tirgū arī paši labi sapirkāmies – vietējie šķiņķi, sieri, augļi un maize. Ieteikums - ja esat šajā galā - noteikti pamēģiniet mozzarella di bufala - garšo lieliski. Tāpat arī vietējie šķiņķi - tomēr neieciklējieties vien uz Prosciutto, pamēģiniet arī Bresaola (žāvēts liellopa šķiņķis) vai Prosciutto cotto (vārīts šķiņķis, ko ļoti iecienīju).
·        Vienā no dienām gribējām apskatīt Dāvida statuju, bet jau i-netā lasot par to, ka rindas garas un labāk biļetes jāpērk iepriekš, sapratām, ka cerības mazas. Tā arī bija – rinda bija nenormāla, turklāt pavisam nekustējās. Tad nu izlaidām Davida statuju; pilsētas centrā redzējām gan precīzu repliku. Zinātāji teic, ka nekad nav garantija, ka arī muzejā nav replika, jo salīdzinoši bieži oriģināls tiek atjaunots/pasargāts no apkārtējās vides ietekmes. Tādējādi savu interesi vismaz daļēji apmierinājām. :)
Dāvida statujas replika, Piazza della Signoria
·         Pēdējo vakaru Florencē pavadījām Piazalle Michelangelo – skaistā vietā netālu no Giardino Bardini. Tas ir laukums/terase kalnā ar skatu pāri Florencei – laikam viena no labākajām vietām Florencē saulrieta baudīšanai. Mūsu vakarā bija arī ļoti kvalitatīvi spēlējošs uz dziedošs mūziķis, kurš bija savācis normālu cilvēku pūli – faktiski neliels brīvdabas koncerts. Kopumā lieliska vieta, kur atveldzēties pēc karstās dienas un izbaudīt mūziku un saulrietu. Vairums cilvēku ņem līdzi pārtiku un vīnu/šampanieti/prosecco. Mēs arī paķērām līdzi tirgū nopirkto pārtiku, bet pudeli gan nopirkām turpat uz vietas (ir vairāki būceņi, kur tirgo pārtiku un dzeramo - nekas izcils, bet kaut ko uzēst un iedzert var atrast). Uz turieni labāk aizbraukt ar autobusu (neatceros vairs nr., bet gāja no centrālās dzelzceļa stacijas), atpakaļ gan var 5 minūšu laikā nokāpt un iziet cauri naksnīgajai Florencei, kā mēs arī darījām.
Kopumā par savu Florences apmeklējumu palikām ļoti apmierināti. Tomēr karstās dienas darīja savu un arvien vairāk gribējās pie jūras. Grūti iedomāties, kā ir Florencē jūlijā un augustā, laikam tikai lielākie karstummīļi var turp doties. Starp citu - augustā lielākā daļa pilsēta aiziet atvaļinājumā, strādā galvenokārt tikai tūrisma sfēra. Bet, piemēram, restorāni/kafejnīcas, kas orientēti uz vietējo apkalpošanu, daudzos gadījumos ir ciet.
Pēc Florences devāmies tālāk uz Itālijas ZR piekrasti – Cinque terre pilsētiņām, bet pa ceļam vēl bija jāapskata viens mazliet sašķiebies tornis...par to gan nākamreiz. :) 
Pēdējais vakars Florencē, Piazalle Michelangelo

Šī emuāra populārākās ziņas

Dažas tēzes un pārdomas par Covid-19 efektiem

Mūsu pēdējo mēnešu ikdiena ir tik piesātināta ar visdažādāko analīzi un spriedelējumiem par Covid-19 efektiem, ka šķiet, visi šīs tēmas leņķi apskatīti. Tādēļ sekojošajā bloga ierakstā daži publiskajā telpā mazāk minēti aspekti. Protams, ņemot vērā manu background, tēmai ekonomisks “piesitiens”. Tāpat kā daudziem citiem kolēģiem, arī man, pēdējos mēnešos nācās “kara apstākļos” iziet crash course epidemioloģijā, jo ekonomiskie iznākumi šajā gadījumā ir tiešā veidā atkarīgi no vīrusa izplatības. Un tas ir ļoti interesanti no makroekonomiskā viedokļa, jo pārskatāmā pagātnē līdzīgu ekonomisko šoku īsti nav, attiecīgi ekonomisti-analītiķi "taustās tumsā", mēģinot izskaidrot notiekošo ekonomikā. Ekonomiskās prognozes šajā laikā vispār, šķiet, ir pielīdzināmas mērenam šarlatānismam, bet, protams, bez tām īsti nevar, cilvēce radusi dzīvot ar plānu par rītdienu. :) • Viena lieta, kas mani nedaudz izbrīna, ir, tas, ka (ekonomiskajā) analīzē par vīrusu dominē gandrīz vai bināra pieeja -…

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Sāremā - ātrais ceļojums "uz salām"

Kā jau rakstīju savā Pērnavas ceļojuma aprakstā, kaut kā ir sanācis, ka esmu izceļojis gan tuvākas, gan tālākas zemes, bet tepat kaimiņzemes zinu visai maz. Šogad tā nopietnāk ķērāmies klāt Igaunijas apsekošanai. Ja vasaras sākumā devāmies vienas dienas ceļojumā uz Pērnavu, tad nesen izlēmām doties tālāk - uz salām. Vispār skan neslikti. "Kur biji atvaļinājumā?" - "Salās". Automātiski nāk prātā kādas siltās zemes... bet ne šoreiz. Devāmies uz Sāremā (Saaremaa) un Muhu (Muhu) salām. Ar ko asociējas Sāremā man? Ar krāteri, ar SPA centru, ar seklu ūdeni jūrā. Atceros arī epizodi no LV ekstravagantā pavāra M.Sirmā raidījuma "Kulta ēdieni"  par Igauniju. Lai arī epizode bija būvēta ap Igauņu Kamu, atceros arī par Sāremā kadiķogām. Un faktiski tas arī viss - asociāciju vairs īsti nebija.
Šis mini-ceļojums bija interesants ar to, ka īpaši to neplānojām. Tā kā Latvijā rudens šogad iestājās tikpat ātri un negaidīt kā vasara, tad līdz pēdējam mirklim vispār domājām…

Ziemeļu Investīciju banka - mana jaunā darba vieta

Tuvojoties gada beigām, atcerējos, ka saviem lasītājiem esmu parādā vienu bloga ierakstu. Lai jauno gadu neuzsāktu ar nepadarīta darba sajūtu, nolēmu izpildīt solījumu, ko devu savā ierakstā “Jauni profesionālie izaicinājumi”. Pēc nelielas atpūtas vasarā, ko ieplānoju, lai varētu nedaudz “pārslēgt smadzenes” starp abām darbavietām, devos uz Helsinkiem, kur 1.septembrī sāku strādāt par vecāko ekonomistu Ziemeļu Investīciju bankā.
Ziemeļu Investīciju banka (turpmāk tekstā - NIB) ir starptautiska finanšu institūcija - tās īpašnieki ir Ziemeļvalstis (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Islande un Dānija), kā arī no 2005. gada arī Baltijas valstis (Latvija, Lietuva, Igaunija). Ar ko NIB atšķiras no klasiskas bankas? Par īpašniekiem jau uzrakstīju, bet galvenais bankas darbības stūrakmenis ir tās vīzija un misija. Zinu, zinu - LV pierasts “vīziju” un “misiju” ierakstīt biznesa plānā, ilgtermiņa stratēģijā un par tiem veiksmīgi aizmirst. Šis nav tas gadījums - bankas ne tikai stratēģiskā, bet ar…

Pandēmijas laiks Helsinkos

Eh, cik gan sen šeit nekas nav rakstīts. Jāatzīst, ka pēdējā laikā iestājies manāms radošais apsīkums. Pat tagad, kad pasaule sagriezusies kājām gaisā, iedvesmas trūkst, lai arī liktos, tik daudz jauna par ko rakstīt. :)
Tāpat kā daudziem, pandēmija diezgan sačakarēja arī mūsu plānus. Ilgāku laiku bijām plānojuši 2020.gada pavasarī izņemt ilgi taupīto paternitātes atvaļinājumu un doties blandīties pa pasauli. Plānos sākumā bija Āzija, tad Dominikāna, tad "piezemētāki" mērķi kā Itālija (yeah, right), Šveice, Austrija... Beigās paspējām aizceļot uz Tenerifi (mazliet paspējām pabaudīt marta sauli, Līva izbaudīt pludmales smiltis, bet pēc būtības dzīvojām lockdown režīmā), un "evakuēties" atpakaļ uz Helsinkiem, kur godprātīgi pavadījām 2 nedēļas pašizolācijā. Žēl, bijām šo atvaļinājumu ilgi plānojuši un organizējuši visu tā, lai mums ir 7 nedēļas kopā ceļojot skaistās vietās, prom no ikdienas un ierastajiem skatiem. Bet nu ok, vietai nav tik daudz nozīmes - galvenais, k…