 |
Ņemts no car-memes.com
|
Ja raugās uz statistiku gadu griezumā, tad tam īsti nav apstiprinājuma - CSN bojā gājušu cilvēku skaits gadu no gada samazinās, bet pēdējos 3 gados ir bijis stabils: 2011.gadā - 179, 2012.gadā - 177, bet 2013.gadā - 179 cilvēki. No 1.attēla redzams, ka dinamika kopš 1990.gada ir viennozīmīga - uz ceļiem mirstam mazāk. Raugoties uz šiem cipariem, domāju - laikam darbojas 4 faktori, kas to nosaka.
1.attēls. Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo cilvēku skaits
Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde
a) Tehnoloģiskais progress - modernāki automobiļi un infrastruktūra. Skaidrs, ka uz ceļiem esot arvien vairāk jaunās paaudzes automobiļiem, arī drošības līmenis pieaug (iedomājietes vien kādu drošību 90.gadu sākumā nodrošināja Žiguļi un citi tā laika braucamie). Arī ceļi, lai arī daudz kritizēti, divu desmitgažu laikā ir kļuvuši drošāki. Uz to, ka tehnoloģiskajam progresam ir bijusi nozīme, norāda bojāgājušo cilvēku skaita attiecībai pret negadījumu skaitu. Proti, 1990.gadā katrs piektais CSN iesaistītais iedzīvotājs diemžēl mira. 2013.gadā šis skaitlis ir samazinājies līdz katram divdesmitajam negadījumā iesaistītajam.
b) Noslogotības faktors - no vienas puses, ceļu noslogotību samazina demogrāfiskā situācija - gan negatīvais dabiskais pieaugums, gan migrācijas negatīvais saldo. Tajā pašā laikā slodzi palielina automobiļu pieejamība - laika gaitā aug automobiļu skaits mājsaimniecībās.
c) Uzvedības kultūra uz ceļa - tas nu ir jautājums, par ko katram Latvijas iedzīvotājam ir savs viedoklis. Protams, vidējais viedoklis ir tāds, ka sapratne par drošu uzvedību uz ceļa nav pieaugusi, bet... raugoties uz to, ka bojā gājušo gājēju skaits 2013.gadā pret 1990.gadu ir samazinājies vairāk nekā 4x, bet riteņbraucēju - gandrīz 5x, domāju, ka tomēr kāds uzlabojums ir bijis arī drošas uzvedības kultūrā. Riteņbraucēju un gājēju tehnoloģiskais progress vien diez vai var nodrošināt šādu uzlabojumu :)
d) Sodu bardzība - laika gaitā sodi ir kļuvuši bargāki gan attiecībā uz ātrumpārkāpējiem, gan dzērājšoferiem. Jautājums - vai pietiekami bargi?
b) Noslogotības faktors - no vienas puses, ceļu noslogotību samazina demogrāfiskā situācija - gan negatīvais dabiskais pieaugums, gan migrācijas negatīvais saldo. Tajā pašā laikā slodzi palielina automobiļu pieejamība - laika gaitā aug automobiļu skaits mājsaimniecībās.
c) Uzvedības kultūra uz ceļa - tas nu ir jautājums, par ko katram Latvijas iedzīvotājam ir savs viedoklis. Protams, vidējais viedoklis ir tāds, ka sapratne par drošu uzvedību uz ceļa nav pieaugusi, bet... raugoties uz to, ka bojā gājušo gājēju skaits 2013.gadā pret 1990.gadu ir samazinājies vairāk nekā 4x, bet riteņbraucēju - gandrīz 5x, domāju, ka tomēr kāds uzlabojums ir bijis arī drošas uzvedības kultūrā. Riteņbraucēju un gājēju tehnoloģiskais progress vien diez vai var nodrošināt šādu uzlabojumu :)
d) Sodu bardzība - laika gaitā sodi ir kļuvuši bargāki gan attiecībā uz ātrumpārkāpējiem, gan dzērājšoferiem. Jautājums - vai pietiekami bargi?
Mazliet savādāka aina ir, ja raugāmies uz ceturkšņa datiem, kas ietver arī 2014.gada pirmos 3 ceturkšņus. 2.attēlā redzama kāda ir aina ar CSN ievainoto un mirušo skaitu ceturkšņu griezumā. Datus sezonāli izlīdzināju, lai novērstu visai izteiktu sezonālo ietekmi. Ikdienā strādājot ar izteikti ekonomiskiem rādītājiem, dīvaini skan - sezonāli izlīdzinātie ievainotie un mirušie. Freaky.
Bet rezultāts ir tāds, kādu gaidīju - 2014.gadā tendence ir augšupejoša, t.i. ievainoto un mirušo skaits CSN atsācis pieaugumu. 2014.gada pirmajos trīs ceturkšņos mirušo skaits CSN ir pieaudzis par piektdaļu (salīdzinājumā ar 2013.gada trim ceturkšņiem).
2.attēls. Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo un ievainoto cilvēku skaits
Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde
Atliek tik viens jautājums - kāpēc? Kāpēc sākot ar 2013.gada nogali atkal pieaug CSN letalitāte? Es ļoti gribētu redzēt visaptverošu analīzi no Ceļu policijas šajā jautājumā, bet līdz šim neko pat tuvu tam neesmu redzējis. Vai tas fotoradaru sāgas dēļ? Vai iedzīvotāji "atlaiduši bremzes" un iedomājas, ka ir baigi rallisti? Iespējams, uzlabojoties, ekonomiskajai situācijai, pie stūres var atļauties sēsties vairāk jauniešu, kas ir pārgalvīgāki braucēji ar mazāku pieredzi. Iespējams, bet man nav īsti atbildes uz šiem jautājumiem. Bet gribētos, lai valsts līmenī vismaz kādam būtu atbildes uz šiem jautājumiem. Būtu jēdzīgi, ja vismaz Ceļu policijas rīcībā būtu statistika par CSN negadījumu iemesliem (ceru, ka tāda ir, publiski gan neesmu redzējis). Manuprāt, ir absurdi, kad 21.gs. uz ceļiem tik mazā valstī kā Latvija ir jāzaudē gandrīz 200 cilvēki gadā, un vēl neskaitāmi cilvēkiem jāsačakarē sev dzīve smagu traumu dēļ. Tās ir milzu nelaimes ģimenēs, draugu lokā un sabiedrībā kopumā. Arī ekonomiski 200 iedzīvotāju neatgriezeniska zaudēšana un lielais traumu daudzums ir būtiska problēma.
Mans subjektīvais viedoklis ir tāds, ka LV autovadītāji ir pārāk bezatbildīgi. Protams, ceļi mums ir briesmīgi, tas nav apstrīdams fakts. Protams, mums ir ziema, kas padara braukšanas apstākļus par daudz ekstrēmākiem nekā daudzviet citur pasaulē. Katrs autovadītājs to zina, bet ne katrs no tā izdara pareizos secinājumus. Vidējam LV autovadītājam joprojām pilnīga norma šķiet ziemā, pa daļēji tīrītu, daļēji apledojušu ceļu pie neapgaismota ceļa maukt 100-110 km/h pie zīmes "90". Man tas šķiet nenormāli - atliek vien apskatīties crash test videos kaut vai pie 60 km/h un 100 km/h, lai saprastu cik ļoti liels risks tas ir. Ceļu policists un radars joprojām ir braucēja ienaidnieks, lai arī tā nevajadzētu būt.
Vēl viena interesanta dimensija - kā izskatāmies uz pārējo valstu fona. Izskatāmies slikti. Esam to valstu vidū, kur mirušo skaits CSN uz 100 tūkst. iedzīvotājiem ir vislielākais (3.attēls). Interesanti, ka, raugoties uz valstīm, nevarētu teikt, ka redzams kaut kāds saistošs faktors, kas noteiktu augsto mirstību starp valstīm. Valstu grupa ar augstu mirstību ir pietiekami izsvaidītas ģeogrāfiski, un infrastruktūra arī ir atšķirīgā stāvoklī. Interesanti, ka "labajā galā" dominē Skandināvija un Britu salas. Attiecīgi šīs valstis ir tās, kuru virzienā jāraugās, domājot par to, kā uzlabot situāciju uz LV ceļiem.
Vēl viena interesanta dimensija - kā izskatāmies uz pārējo valstu fona. Izskatāmies slikti. Esam to valstu vidū, kur mirušo skaits CSN uz 100 tūkst. iedzīvotājiem ir vislielākais (3.attēls). Interesanti, ka, raugoties uz valstīm, nevarētu teikt, ka redzams kaut kāds saistošs faktors, kas noteiktu augsto mirstību starp valstīm. Valstu grupa ar augstu mirstību ir pietiekami izsvaidītas ģeogrāfiski, un infrastruktūra arī ir atšķirīgā stāvoklī. Interesanti, ka "labajā galā" dominē Skandināvija un Britu salas. Attiecīgi šīs valstis ir tās, kuru virzienā jāraugās, domājot par to, kā uzlabot situāciju uz LV ceļiem.
3.attēls. Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo cilvēku skaits uz 100 tūkst. iedz.
Datu avots: Eurostat
Cietušo skaita minimums +/- sakrīt ar krīzes zemāko punktu, kad arī mašīnu skaits ielās un sastrēgumi būtiski samazinājās. Ekonomikai atkopjoties, arvien vairāk cilvēki pārsēžas atpakaļ mašīnās. Ja braukšanas kultūra, tehnoloģijas, ceļi vidējā termiņā būtiski nemainās, tad lielāks braucēju / nobraukto stundu skaits noved arī pie lielāka negadījumu skaita. Blame the economy!
AtbildētDzēst