Šonedēļ veicu nelielu eksperimentu. No rīta, dodoties uz darbu, ieslēdzu Endomondo, vakarā, ierodoties mājās, izslēdzu. Rezultāts ir tāds, ka pa piecām darba dienām esmu nostaigājis 42,53 km, tātad 8,5km dienā. Sanāk, ka piecu darba dienu laikā veicu maratona distanci. Nav brīnums, ka kurpes regulāri nodilst, mēneša laikā sanāk ~170 km, gada laikā (pieņemot, ka vienu mēnesi esmu atvaļinājumā) ~ 1871 km. Tādējādi gada laikā, aizeju gandrīz līdz Briselei. :)
Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā. Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas . Tas, kas mani neda
Komentāri
Ierakstīt komentāru