Pāriet uz galveno saturu

Dīvainā A320 katastrofa

Vēl aizvakar lidoju reisā Vīne-Rīga, un domāju, ka Eiropas aviācijas standarti ir kļuvuši tik augsti, ka pēdējā laikā nav bijuši nopietni incidenti. Jā, regulāri notiek mazāki vai lielāki incidenti, bet tie nav noveduši pie lielām katastrofām (ja neskaitām bēdīgi slaveno atgadījumu virs Ukrainas debesīm, kas gan nav gluži klasificējams kā civilās aviācijas negadījums), kā tas notiek citos pasaules reģionos. Diemžēl vakar manas pārdomas par tēmu sabruka kā kāršu namiņš, un atgādināja, ka pilnīga drošība ir tikai ilūzija. Ir briesmīgi, ka mūsdienās joprojām notiek aviokatastrofas, bet vēl briesmīgāk, kad tas notiek aviokompānijā ar augstiem drošības standartiem (domāju neviens nenoliegs, ka Germanwings/Lufthansa tādi ir). Un vēl vairāk pārdomu rada pirmās ziņas par katastrofas apstākļiem. Proti, Airbus A320 lidmašīna ir viena no pasaulē izmantotākajām lidmašīnām, tā atrodas daudzu lielu un pazīstamu aviokompāniju rīcībā, turklāt tiek ekspluatēta jau vairāk par divām desmitgadēm, kas nozīmē, ka uzbūves principu kļūda kā tāda ir maz ticama. Tā kā twitterī sekoju flightradar24 kontam, tad man izdevās iegūt šā lidojuma radara datus .CSV formātā. Tie, protams, nav oficiāli dati, tajos ir daudz trokšņu, un neesmu nekāds speciālists (lai arī pamatzināšanas šajā lauciņā man ir), bet kā jau datu analītiķis, nespēju pretoties kārdinājumam paskatīties uz cipariem. Pilnvērtīgu katastrofas iemeslu izmeklēšanu, lai veic profesionāļi, bet ir dažas lietas, kas šķiet pietiekami skaidras, pat bez profu redzējuma.
Lidmašīnas augstums, pēdas
 
1)      Attēli/video no katastrofas vietas – lidmašīna ir faktiski saberzta pulverī. Izskatās, ka ir bijis gandrīz frontāls trieciens kalnu grēdā. Nav nekādu cerību, ka šādā triecienā kāds varētu izdzīvot (lai vieglas smiltis šiem cilvēkiem).
2)      Lidmašīnas maršruts – pēc radara datiem spriežot, ir bijis aptuveni tāds pats, kā iepriekšējos reisos. T.i. piloti nemēģināja/nespēja novirzīt lidmašīnu pa citu maršrutu.
3)      Lidojuma augstuma dati. Lidmašīna pēc pilnīgi normālas rutīnas sasniedza noteikto lidojuma augstumu – 38 tūkst. pēdas, kas ir aptuveni 11 ar pusi kilometru. Tad sākās dīvainākais. Pēc dažu minūšu lidojuma šajā augstumā, lidmašīna sāk pakāpeniski samazināt augstumu. No sākuma 1875 pēdas minūtē, tad 3250 pēdas minūtē, 3450 pēdas minūtē, tad 4125 pēdas minūtē, tad 4100 pēdas minūtē, tad 3250 pēdas minūtē, tad 3175 pēdas minūtē, tad 3275 pēdas minūtē, tad 2750 pēdas minūtē, līdz dati beidzas… Augstuma samazinājums notiek aptuveni 8 ar pusi minūtes. Augstuma samazināšanās notiek strauji, bet tā nav nekontrolēta krišana. Tajā pašā laikā kritiena temps ir visai stāvs, iespējams, pat stāvāks par to, kāds būtu, ja lidmašīna būtu bez dzinēju jaudas. Nezinu kāda ir A320 planēšanas attiecība, bet pēc šiem datiem izskatās, ka lidmašīna tika virzīta zemes virzienā (apzināti vai neapzināti). Tiesa nevar izslēgt arī versiju, ka lidmašīna šādā tempā krīt bez dzinēju jaudas (to redzēs analizējot vienu no abam "melnajām kastēm"), tā tomēr nesen bija pacēlusies, tāda pilna ar degvielu, tādējādi smaga.
4)      Ātruma dati. Pēdējās 2-3 minūtēs ātrums samazinās, kas liecina, ka piloti, iespējams, mēģināja mazināt lidmašīnas kritumu. Pēdējā ātruma indikācija – 378 mezgli, kas ir aptuveni 700 km/h…
"Saliekot" kopā šos datus ar informāciju, kas izskanējusi medijos, šķiet, ka šis gadījums ir ļoti dīvains. Proti, lidmašīna sasniedz lidojuma augstumu, tad sāk samazināties, līdz pēc astoņām minūtēm pilnā ātrumā ietriecās grēdā. Cik noprotams no mediju rakstītā, piloti nav sazinājušies ar dispečeriem. Ja tās būtu bijušas kādas problēmas ar dzinējiem, tad tas nebūtu liedzis mainīt maršrutu, nekrist tik strauji, un, pat visticamāk aizvilkt līdz netālu esošajai Nicas lidostai. Ok, aviācijas vēsturē ir bijuši gadījumi, kad vienlaicīgi no ierindas iziet gan dzinēji, gan hidraulika, bet tas neizskaidro klusēšanu ēterā. Godīgi sakot, izskatās, ka pēdējās 8-9 minūtes, lidmašīna netika vadīta. Nezinu, kas noticis ar pilotiem (strauja dekompresija un samaņas zudums?), bet nav skaidrs, kāpēc lidmašīna devusies taisnā virzienā uz kalnu grēdu, mazinot augstumu. Protams, kamēr nav kabīnes audio ieraksta, nevar izslēgt arī lidmašīnas nolaupīšanu, bet īsti neticu šādai versijai. Priekš kam nolaupīt lidmašīnu, lai ietriektu kalnā… Saprotu tos pilotus, kas, pēc mediju teiktā, šodien atsakās lidot. Laikam grūti kāpt lidmašīnā, kad apzinies, ka tavi kolēģi, ar tādu pašu avarējuši. Jebkurā gadījumā gaidīšu rezultātus no melnajām kastēm.
 
Un nē, lidmašīnas vecums diez vai var būt faktors. Eiropa ir pilna ar 20 un vairāk gadus vecām lidmašīnām. Mūsu pašu AB flotē ir vairākas lidmašīnas tuvu tam vecumam. Galvenā nozīme ir tehniskās apkopes kvalitātei un regulārajiem kapitālajiem remontiem. Un tas, ka Germanwings ir nosacīti "lētā aviolīnija" šajā gadījumā, manuprāt, nespēlē nekādu lomu. Minimālie standarti visām aviokompānijām ir vienlīdz augsti. Turklāt cik saprotu, Germanwings no tehniskā viedokļa tā pati Lufthansa vien ir.
 
Līdzjūtība bojāgājušajiem un viņu tuviniekiem.

Komentāri

  1. Nesen lidoju ar mūsu pašu AB. Vienā dienā turp, otrā atpakaļ. Lidojumi notika ar viņu Bombardier tipa lidmašīnām.
    Turpceļā viss ciešami. Atpakaļceļā lidmašīnai bija tik pretīga vibrācija, ka likās tā kaste sadalīsies. Nelikās gan, ka tas kādu no apkalpes satrauktu, un es arī neuzbāzos ar jautājumiem, jo skaidrs, ka saņemšu standarta atbildi, lai liekos mierā.

    AtbildētDzēst
  2. Izskatās, ka viss izrādīsies "vienkāršāk" nekā domāts.. viens no pilotiem vienkārši "nosēdināja" lidmašīnu kalnos :(

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Azoru salas - vieta, kur atgriezties

Motivācija un gatavošanās Visu laiku kopš 2013. gada pavasara, kad mēs ar Polundru apmeklējām Portugālei piederošās Azoru salas, laiku pa laikam domās atgriezāmies tur. 9 salu arhipelāgs uz mums atstāja tik lielu iespaidu, ka nespējām tik vaļā no uzmācīgas domas turp doties vēlreiz. Šo divu gadu laikā, ar mums ir sazinājušies daudz cilvēku, kas sekojot mūsu ceļojuma aprakstam, ir atklājuši sev Azoru salas. Arī mūsu Azoru salu draugi ir ziņojuši, ka mūsu pēdās pēkšņi sākusies latviešu tūristu plūsma. Patīkami, ka izdevies latviešiem atklāt šo skaistumu. Šogad, plānojot ceļojumu septembra mēnesim, primārā doma bija par došanos uz Patagoniju. Bet savelkot kopā ceļojuma budžetu, sapratām, ka “pacelt” šogad to nespējam – jāplāno laicīgāk, jāmeklē lētās biļetes, jāmeklē “gali” paziņu lokā, kas var palīdzēt ar naktsmītnēm. Tad nu atlikām to uz citu reizi. Tad nu likās, ka šī varētu būt tā reize, kad vērts doties uz Azorām – aizbraukt uz salu arhipelāga tālāko stūri – Flores un Corvo , ai

Vēlais pavasaris

Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā.  Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas . Tas, kas mani neda

Islande ziemā - kāpēc gan ne?

Šis ir mūsu Islandes ceļojuma apraksts. Šoreiz ceļojums bija relaksētāks, mazliet iekļāvāmies "lielajās tūristu masās" un atļāvāmies baudīt valsti nesteidzoties. Tādēļ tik ļoti daudz kā parasti neskraidījām riņķī, nemeklējām piedzīvojumus un nemetāmies avantūrās. Tomēr raksts var noderēt tiem, kas šaubās - vai vērts apmeklēt Islandi ziemā. Mēs viennozīmīgi sakām - jā, ir vērts. Jo tieši ziemā ir virkne tādu priekšrocību, kuras nevar baudīt vasarā. Ja man personīgi prasa, kas ir viens lielākais iespaids no Islandes, tad varu tikai pateikt - ziemotie kalni, īpaši Eijafjallajokula apkārtnē. Teiksiet Alpi iespaidīgi? Jā, neapšaubāmi - Šveicē, Austrijā un Francijā skati ir iespaidīgi, bet Islandē - papildus ir apziņa un pierādījumi tam, ka katrs no šiem kalniem jebkurā brīdī var uzsprāgt vai vēl nesen tā arī ir darījis. Pie vulkāniem redzamas pazīmes, kā tie ir izvirduši, aprakuši mājas un beigu beigās veidojuši jaunu zemi. Islandē, ceļojot starp kalnu grēdām, prāts pats nesas u

São Miguel, zaļā sala - govis, ananāsi, tējas plantācijas un fantastiski skati, 2.daļa

Ok, šis ir mūsu ceļojuma uz Azoru salām apraksta turpinājums. Kā jau rakstīju ievaddaļā - padegustējām portvīnu un pasalām Porto. Tagad bija kārta pašām Azoru salām. Azoru salas - ir 9 vulkāniskas izcelsmes salas. Kā var redzēt 1.attēlā, tās atrodas Atlantijas okeāna vidū. Ok, ne vidū, bet aptuveni 1/3 distancē no Lisabonas līdz Ņujorkai (1500 km līdz Lisabonai, 1900 līdz Ņūfaundlendai). Vēl pievērsiet uzmanību "plaisām" attēlā - tās ir tektonisko plātņu lūzuma vietas. Azoru salas atrodas vietā, kur savienojas trīs plātnes  - Ziemeļamerikas, Āfrikas un Eirāzijas plātnes. No šī, protams, izriet, ka tā ir seismiski aktīva zona. Arī mūsdienās notiek zemestrīces un vulkānu izvirdumi. Nesenākā zemestrīce bija 2013.gada aprīlī - tātad pavisam neilgi pirms mūsu ierašanās. Zemestrīce bija 6 balles stipra - vietējie stāsta, ka tik spēcīgu ilgu laiku nav jutuši. Mūsu ceļojuma laikā gan neko nekratīja, vai arī vīna daudzums asinīs amortizēja pazemes grūdienu spēku. :)  1.attēls