Pāriet uz galveno saturu

Dīvainā A320 katastrofa

Vēl aizvakar lidoju reisā Vīne-Rīga, un domāju, ka Eiropas aviācijas standarti ir kļuvuši tik augsti, ka pēdējā laikā nav bijuši nopietni incidenti. Jā, regulāri notiek mazāki vai lielāki incidenti, bet tie nav noveduši pie lielām katastrofām (ja neskaitām bēdīgi slaveno atgadījumu virs Ukrainas debesīm, kas gan nav gluži klasificējams kā civilās aviācijas negadījums), kā tas notiek citos pasaules reģionos. Diemžēl vakar manas pārdomas par tēmu sabruka kā kāršu namiņš, un atgādināja, ka pilnīga drošība ir tikai ilūzija. Ir briesmīgi, ka mūsdienās joprojām notiek aviokatastrofas, bet vēl briesmīgāk, kad tas notiek aviokompānijā ar augstiem drošības standartiem (domāju neviens nenoliegs, ka Germanwings/Lufthansa tādi ir). Un vēl vairāk pārdomu rada pirmās ziņas par katastrofas apstākļiem. Proti, Airbus A320 lidmašīna ir viena no pasaulē izmantotākajām lidmašīnām, tā atrodas daudzu lielu un pazīstamu aviokompāniju rīcībā, turklāt tiek ekspluatēta jau vairāk par divām desmitgadēm, kas nozīmē, ka uzbūves principu kļūda kā tāda ir maz ticama. Tā kā twitterī sekoju flightradar24 kontam, tad man izdevās iegūt šā lidojuma radara datus .CSV formātā. Tie, protams, nav oficiāli dati, tajos ir daudz trokšņu, un neesmu nekāds speciālists (lai arī pamatzināšanas šajā lauciņā man ir), bet kā jau datu analītiķis, nespēju pretoties kārdinājumam paskatīties uz cipariem. Pilnvērtīgu katastrofas iemeslu izmeklēšanu, lai veic profesionāļi, bet ir dažas lietas, kas šķiet pietiekami skaidras, pat bez profu redzējuma.
Lidmašīnas augstums, pēdas
 
1)      Attēli/video no katastrofas vietas – lidmašīna ir faktiski saberzta pulverī. Izskatās, ka ir bijis gandrīz frontāls trieciens kalnu grēdā. Nav nekādu cerību, ka šādā triecienā kāds varētu izdzīvot (lai vieglas smiltis šiem cilvēkiem).
2)      Lidmašīnas maršruts – pēc radara datiem spriežot, ir bijis aptuveni tāds pats, kā iepriekšējos reisos. T.i. piloti nemēģināja/nespēja novirzīt lidmašīnu pa citu maršrutu.
3)      Lidojuma augstuma dati. Lidmašīna pēc pilnīgi normālas rutīnas sasniedza noteikto lidojuma augstumu – 38 tūkst. pēdas, kas ir aptuveni 11 ar pusi kilometru. Tad sākās dīvainākais. Pēc dažu minūšu lidojuma šajā augstumā, lidmašīna sāk pakāpeniski samazināt augstumu. No sākuma 1875 pēdas minūtē, tad 3250 pēdas minūtē, 3450 pēdas minūtē, tad 4125 pēdas minūtē, tad 4100 pēdas minūtē, tad 3250 pēdas minūtē, tad 3175 pēdas minūtē, tad 3275 pēdas minūtē, tad 2750 pēdas minūtē, līdz dati beidzas… Augstuma samazinājums notiek aptuveni 8 ar pusi minūtes. Augstuma samazināšanās notiek strauji, bet tā nav nekontrolēta krišana. Tajā pašā laikā kritiena temps ir visai stāvs, iespējams, pat stāvāks par to, kāds būtu, ja lidmašīna būtu bez dzinēju jaudas. Nezinu kāda ir A320 planēšanas attiecība, bet pēc šiem datiem izskatās, ka lidmašīna tika virzīta zemes virzienā (apzināti vai neapzināti). Tiesa nevar izslēgt arī versiju, ka lidmašīna šādā tempā krīt bez dzinēju jaudas (to redzēs analizējot vienu no abam "melnajām kastēm"), tā tomēr nesen bija pacēlusies, tāda pilna ar degvielu, tādējādi smaga.
4)      Ātruma dati. Pēdējās 2-3 minūtēs ātrums samazinās, kas liecina, ka piloti, iespējams, mēģināja mazināt lidmašīnas kritumu. Pēdējā ātruma indikācija – 378 mezgli, kas ir aptuveni 700 km/h…
"Saliekot" kopā šos datus ar informāciju, kas izskanējusi medijos, šķiet, ka šis gadījums ir ļoti dīvains. Proti, lidmašīna sasniedz lidojuma augstumu, tad sāk samazināties, līdz pēc astoņām minūtēm pilnā ātrumā ietriecās grēdā. Cik noprotams no mediju rakstītā, piloti nav sazinājušies ar dispečeriem. Ja tās būtu bijušas kādas problēmas ar dzinējiem, tad tas nebūtu liedzis mainīt maršrutu, nekrist tik strauji, un, pat visticamāk aizvilkt līdz netālu esošajai Nicas lidostai. Ok, aviācijas vēsturē ir bijuši gadījumi, kad vienlaicīgi no ierindas iziet gan dzinēji, gan hidraulika, bet tas neizskaidro klusēšanu ēterā. Godīgi sakot, izskatās, ka pēdējās 8-9 minūtes, lidmašīna netika vadīta. Nezinu, kas noticis ar pilotiem (strauja dekompresija un samaņas zudums?), bet nav skaidrs, kāpēc lidmašīna devusies taisnā virzienā uz kalnu grēdu, mazinot augstumu. Protams, kamēr nav kabīnes audio ieraksta, nevar izslēgt arī lidmašīnas nolaupīšanu, bet īsti neticu šādai versijai. Priekš kam nolaupīt lidmašīnu, lai ietriektu kalnā… Saprotu tos pilotus, kas, pēc mediju teiktā, šodien atsakās lidot. Laikam grūti kāpt lidmašīnā, kad apzinies, ka tavi kolēģi, ar tādu pašu avarējuši. Jebkurā gadījumā gaidīšu rezultātus no melnajām kastēm.
 
Un nē, lidmašīnas vecums diez vai var būt faktors. Eiropa ir pilna ar 20 un vairāk gadus vecām lidmašīnām. Mūsu pašu AB flotē ir vairākas lidmašīnas tuvu tam vecumam. Galvenā nozīme ir tehniskās apkopes kvalitātei un regulārajiem kapitālajiem remontiem. Un tas, ka Germanwings ir nosacīti "lētā aviolīnija" šajā gadījumā, manuprāt, nespēlē nekādu lomu. Minimālie standarti visām aviokompānijām ir vienlīdz augsti. Turklāt cik saprotu, Germanwings no tehniskā viedokļa tā pati Lufthansa vien ir.
 
Līdzjūtība bojāgājušajiem un viņu tuviniekiem.

Komentāri

  1. Nesen lidoju ar mūsu pašu AB. Vienā dienā turp, otrā atpakaļ. Lidojumi notika ar viņu Bombardier tipa lidmašīnām.
    Turpceļā viss ciešami. Atpakaļceļā lidmašīnai bija tik pretīga vibrācija, ka likās tā kaste sadalīsies. Nelikās gan, ka tas kādu no apkalpes satrauktu, un es arī neuzbāzos ar jautājumiem, jo skaidrs, ka saņemšu standarta atbildi, lai liekos mierā.

    AtbildētDzēst
  2. Izskatās, ka viss izrādīsies "vienkāršāk" nekā domāts.. viens no pilotiem vienkārši "nosēdināja" lidmašīnu kalnos :(

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Ceļotāju un vēderprieku baudītāju sapņu galamērķis – Kampānija Itālijā (Neapole, Sorento, Amalfi)

Amalfi pludmale Cik es sevi atceros, man Itālija nekad nav asociējusies ar Romas kultūrvēsturi, Florences mākslas pārbagātību vai Milānas moderno šiku. Nē, tā vietā Itālija man galvenokārt saistās ar Neapoli un tās vareno ainu, kur virs pilsētas paceļas Vezuvs. Ar tomātiem, ar picu, ar sieru un šķiņķiem/desām, ar citroniem, ar neskaitāmiem pastu ēdieniem, ar vīniem, liķieriem utt. Ir strīdīgs jautājums par to, kura ir Itālijas gastronomiskākā daļa, bet manā uztverē tieši Kampānija ir viena no galvenajām – tajā cēlusies pica, arī pastas pirmsākumi meklējumi tur, nemaz nerunājot par ne tik izteiktiem kulta ēdieniem. Tāpēc tas bija tikai laika jautājums, kad nokļūšu Kampānijā. Laiks gan ir nepielūdzams... kaut kā sanāca krustu šķērsu izbraukāt pārējo Eiropu, izbraukt ārpus Eiropas, vairākas reizes paceļot pa Itāliju, bet Kampāniju neredzēt. Pēdējā laikā konstatēju, ka katrs nākamais mūsu ceļojums kļūst aizvien avantūriskāks. Izvēlamies vietu, nopērkam biļetes, pierezervējam v

Azoru salas - vieta, kur atgriezties

Motivācija un gatavošanās Visu laiku kopš 2013. gada pavasara, kad mēs ar Polundru apmeklējām Portugālei piederošās Azoru salas, laiku pa laikam domās atgriezāmies tur. 9 salu arhipelāgs uz mums atstāja tik lielu iespaidu, ka nespējām tik vaļā no uzmācīgas domas turp doties vēlreiz. Šo divu gadu laikā, ar mums ir sazinājušies daudz cilvēku, kas sekojot mūsu ceļojuma aprakstam, ir atklājuši sev Azoru salas. Arī mūsu Azoru salu draugi ir ziņojuši, ka mūsu pēdās pēkšņi sākusies latviešu tūristu plūsma. Patīkami, ka izdevies latviešiem atklāt šo skaistumu. Šogad, plānojot ceļojumu septembra mēnesim, primārā doma bija par došanos uz Patagoniju. Bet savelkot kopā ceļojuma budžetu, sapratām, ka “pacelt” šogad to nespējam – jāplāno laicīgāk, jāmeklē lētās biļetes, jāmeklē “gali” paziņu lokā, kas var palīdzēt ar naktsmītnēm. Tad nu atlikām to uz citu reizi. Tad nu likās, ka šī varētu būt tā reize, kad vērts doties uz Azorām – aizbraukt uz salu arhipelāga tālāko stūri – Flores un Corvo , ai