Pāriet uz galveno saturu

Dīvainā A320 katastrofa

Vēl aizvakar lidoju reisā Vīne-Rīga, un domāju, ka Eiropas aviācijas standarti ir kļuvuši tik augsti, ka pēdējā laikā nav bijuši nopietni incidenti. Jā, regulāri notiek mazāki vai lielāki incidenti, bet tie nav noveduši pie lielām katastrofām (ja neskaitām bēdīgi slaveno atgadījumu virs Ukrainas debesīm, kas gan nav gluži klasificējams kā civilās aviācijas negadījums), kā tas notiek citos pasaules reģionos. Diemžēl vakar manas pārdomas par tēmu sabruka kā kāršu namiņš, un atgādināja, ka pilnīga drošība ir tikai ilūzija. Ir briesmīgi, ka mūsdienās joprojām notiek aviokatastrofas, bet vēl briesmīgāk, kad tas notiek aviokompānijā ar augstiem drošības standartiem (domāju neviens nenoliegs, ka Germanwings/Lufthansa tādi ir). Un vēl vairāk pārdomu rada pirmās ziņas par katastrofas apstākļiem. Proti, Airbus A320 lidmašīna ir viena no pasaulē izmantotākajām lidmašīnām, tā atrodas daudzu lielu un pazīstamu aviokompāniju rīcībā, turklāt tiek ekspluatēta jau vairāk par divām desmitgadēm, kas nozīmē, ka uzbūves principu kļūda kā tāda ir maz ticama. Tā kā twitterī sekoju flightradar24 kontam, tad man izdevās iegūt šā lidojuma radara datus .CSV formātā. Tie, protams, nav oficiāli dati, tajos ir daudz trokšņu, un neesmu nekāds speciālists (lai arī pamatzināšanas šajā lauciņā man ir), bet kā jau datu analītiķis, nespēju pretoties kārdinājumam paskatīties uz cipariem. Pilnvērtīgu katastrofas iemeslu izmeklēšanu, lai veic profesionāļi, bet ir dažas lietas, kas šķiet pietiekami skaidras, pat bez profu redzējuma.
Lidmašīnas augstums, pēdas
 
1)      Attēli/video no katastrofas vietas – lidmašīna ir faktiski saberzta pulverī. Izskatās, ka ir bijis gandrīz frontāls trieciens kalnu grēdā. Nav nekādu cerību, ka šādā triecienā kāds varētu izdzīvot (lai vieglas smiltis šiem cilvēkiem).
2)      Lidmašīnas maršruts – pēc radara datiem spriežot, ir bijis aptuveni tāds pats, kā iepriekšējos reisos. T.i. piloti nemēģināja/nespēja novirzīt lidmašīnu pa citu maršrutu.
3)      Lidojuma augstuma dati. Lidmašīna pēc pilnīgi normālas rutīnas sasniedza noteikto lidojuma augstumu – 38 tūkst. pēdas, kas ir aptuveni 11 ar pusi kilometru. Tad sākās dīvainākais. Pēc dažu minūšu lidojuma šajā augstumā, lidmašīna sāk pakāpeniski samazināt augstumu. No sākuma 1875 pēdas minūtē, tad 3250 pēdas minūtē, 3450 pēdas minūtē, tad 4125 pēdas minūtē, tad 4100 pēdas minūtē, tad 3250 pēdas minūtē, tad 3175 pēdas minūtē, tad 3275 pēdas minūtē, tad 2750 pēdas minūtē, līdz dati beidzas… Augstuma samazinājums notiek aptuveni 8 ar pusi minūtes. Augstuma samazināšanās notiek strauji, bet tā nav nekontrolēta krišana. Tajā pašā laikā kritiena temps ir visai stāvs, iespējams, pat stāvāks par to, kāds būtu, ja lidmašīna būtu bez dzinēju jaudas. Nezinu kāda ir A320 planēšanas attiecība, bet pēc šiem datiem izskatās, ka lidmašīna tika virzīta zemes virzienā (apzināti vai neapzināti). Tiesa nevar izslēgt arī versiju, ka lidmašīna šādā tempā krīt bez dzinēju jaudas (to redzēs analizējot vienu no abam "melnajām kastēm"), tā tomēr nesen bija pacēlusies, tāda pilna ar degvielu, tādējādi smaga.
4)      Ātruma dati. Pēdējās 2-3 minūtēs ātrums samazinās, kas liecina, ka piloti, iespējams, mēģināja mazināt lidmašīnas kritumu. Pēdējā ātruma indikācija – 378 mezgli, kas ir aptuveni 700 km/h…
"Saliekot" kopā šos datus ar informāciju, kas izskanējusi medijos, šķiet, ka šis gadījums ir ļoti dīvains. Proti, lidmašīna sasniedz lidojuma augstumu, tad sāk samazināties, līdz pēc astoņām minūtēm pilnā ātrumā ietriecās grēdā. Cik noprotams no mediju rakstītā, piloti nav sazinājušies ar dispečeriem. Ja tās būtu bijušas kādas problēmas ar dzinējiem, tad tas nebūtu liedzis mainīt maršrutu, nekrist tik strauji, un, pat visticamāk aizvilkt līdz netālu esošajai Nicas lidostai. Ok, aviācijas vēsturē ir bijuši gadījumi, kad vienlaicīgi no ierindas iziet gan dzinēji, gan hidraulika, bet tas neizskaidro klusēšanu ēterā. Godīgi sakot, izskatās, ka pēdējās 8-9 minūtes, lidmašīna netika vadīta. Nezinu, kas noticis ar pilotiem (strauja dekompresija un samaņas zudums?), bet nav skaidrs, kāpēc lidmašīna devusies taisnā virzienā uz kalnu grēdu, mazinot augstumu. Protams, kamēr nav kabīnes audio ieraksta, nevar izslēgt arī lidmašīnas nolaupīšanu, bet īsti neticu šādai versijai. Priekš kam nolaupīt lidmašīnu, lai ietriektu kalnā… Saprotu tos pilotus, kas, pēc mediju teiktā, šodien atsakās lidot. Laikam grūti kāpt lidmašīnā, kad apzinies, ka tavi kolēģi, ar tādu pašu avarējuši. Jebkurā gadījumā gaidīšu rezultātus no melnajām kastēm.
 
Un nē, lidmašīnas vecums diez vai var būt faktors. Eiropa ir pilna ar 20 un vairāk gadus vecām lidmašīnām. Mūsu pašu AB flotē ir vairākas lidmašīnas tuvu tam vecumam. Galvenā nozīme ir tehniskās apkopes kvalitātei un regulārajiem kapitālajiem remontiem. Un tas, ka Germanwings ir nosacīti "lētā aviolīnija" šajā gadījumā, manuprāt, nespēlē nekādu lomu. Minimālie standarti visām aviokompānijām ir vienlīdz augsti. Turklāt cik saprotu, Germanwings no tehniskā viedokļa tā pati Lufthansa vien ir.
 
Līdzjūtība bojāgājušajiem un viņu tuviniekiem.

Komentāri

  1. Nesen lidoju ar mūsu pašu AB. Vienā dienā turp, otrā atpakaļ. Lidojumi notika ar viņu Bombardier tipa lidmašīnām.
    Turpceļā viss ciešami. Atpakaļceļā lidmašīnai bija tik pretīga vibrācija, ka likās tā kaste sadalīsies. Nelikās gan, ka tas kādu no apkalpes satrauktu, un es arī neuzbāzos ar jautājumiem, jo skaidrs, ka saņemšu standarta atbildi, lai liekos mierā.

    AtbildētDzēst
  2. Izskatās, ka viss izrādīsies "vienkāršāk" nekā domāts.. viens no pilotiem vienkārši "nosēdināja" lidmašīnu kalnos :(

    AtbildētDzēst

Komentāra publicēšana

Šī emuāra populārākās ziņas

Dažas tēzes un pārdomas par Covid-19 efektiem

Mūsu pēdējo mēnešu ikdiena ir tik piesātināta ar visdažādāko analīzi un spriedelējumiem par Covid-19 efektiem, ka šķiet, visi šīs tēmas leņķi apskatīti. Tādēļ sekojošajā bloga ierakstā daži publiskajā telpā mazāk minēti aspekti. Protams, ņemot vērā manu background, tēmai ekonomisks “piesitiens”. Tāpat kā daudziem citiem kolēģiem, arī man, pēdējos mēnešos nācās “kara apstākļos” iziet crash course epidemioloģijā, jo ekonomiskie iznākumi šajā gadījumā ir tiešā veidā atkarīgi no vīrusa izplatības. Un tas ir ļoti interesanti no makroekonomiskā viedokļa, jo pārskatāmā pagātnē līdzīgu ekonomisko šoku īsti nav, attiecīgi ekonomisti-analītiķi "taustās tumsā", mēģinot izskaidrot notiekošo ekonomikā. Ekonomiskās prognozes šajā laikā vispār, šķiet, ir pielīdzināmas mērenam šarlatānismam, bet, protams, bez tām īsti nevar, cilvēce radusi dzīvot ar plānu par rītdienu. :) • Viena lieta, kas mani nedaudz izbrīna, ir, tas, ka (ekonomiskajā) analīzē par vīrusu dominē gandrīz vai bināra pieeja -…

Pandēmijas laiks Helsinkos

Eh, cik gan sen šeit nekas nav rakstīts. Jāatzīst, ka pēdējā laikā iestājies manāms radošais apsīkums. Pat tagad, kad pasaule sagriezusies kājām gaisā, iedvesmas trūkst, lai arī liktos, tik daudz jauna par ko rakstīt. :)
Tāpat kā daudziem, pandēmija diezgan sačakarēja arī mūsu plānus. Ilgāku laiku bijām plānojuši 2020.gada pavasarī izņemt ilgi taupīto paternitātes atvaļinājumu un doties blandīties pa pasauli. Plānos sākumā bija Āzija, tad Dominikāna, tad "piezemētāki" mērķi kā Itālija (yeah, right), Šveice, Austrija... Beigās paspējām aizceļot uz Tenerifi (mazliet paspējām pabaudīt marta sauli, Līva izbaudīt pludmales smiltis, bet pēc būtības dzīvojām lockdown režīmā), un "evakuēties" atpakaļ uz Helsinkiem, kur godprātīgi pavadījām 2 nedēļas pašizolācijā. Žēl, bijām šo atvaļinājumu ilgi plānojuši un organizējuši visu tā, lai mums ir 7 nedēļas kopā ceļojot skaistās vietās, prom no ikdienas un ierastajiem skatiem. Bet nu ok, vietai nav tik daudz nozīmes - galvenais, k…

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Sāremā - ātrais ceļojums "uz salām"

Kā jau rakstīju savā Pērnavas ceļojuma aprakstā, kaut kā ir sanācis, ka esmu izceļojis gan tuvākas, gan tālākas zemes, bet tepat kaimiņzemes zinu visai maz. Šogad tā nopietnāk ķērāmies klāt Igaunijas apsekošanai. Ja vasaras sākumā devāmies vienas dienas ceļojumā uz Pērnavu, tad nesen izlēmām doties tālāk - uz salām. Vispār skan neslikti. "Kur biji atvaļinājumā?" - "Salās". Automātiski nāk prātā kādas siltās zemes... bet ne šoreiz. Devāmies uz Sāremā (Saaremaa) un Muhu (Muhu) salām. Ar ko asociējas Sāremā man? Ar krāteri, ar SPA centru, ar seklu ūdeni jūrā. Atceros arī epizodi no LV ekstravagantā pavāra M.Sirmā raidījuma "Kulta ēdieni"  par Igauniju. Lai arī epizode bija būvēta ap Igauņu Kamu, atceros arī par Sāremā kadiķogām. Un faktiski tas arī viss - asociāciju vairs īsti nebija.
Šis mini-ceļojums bija interesants ar to, ka īpaši to neplānojām. Tā kā Latvijā rudens šogad iestājās tikpat ātri un negaidīt kā vasara, tad līdz pēdējam mirklim vispār domājām…

Ziemeļu Investīciju banka - mana jaunā darba vieta

Tuvojoties gada beigām, atcerējos, ka saviem lasītājiem esmu parādā vienu bloga ierakstu. Lai jauno gadu neuzsāktu ar nepadarīta darba sajūtu, nolēmu izpildīt solījumu, ko devu savā ierakstā “Jauni profesionālie izaicinājumi”. Pēc nelielas atpūtas vasarā, ko ieplānoju, lai varētu nedaudz “pārslēgt smadzenes” starp abām darbavietām, devos uz Helsinkiem, kur 1.septembrī sāku strādāt par vecāko ekonomistu Ziemeļu Investīciju bankā.
Ziemeļu Investīciju banka (turpmāk tekstā - NIB) ir starptautiska finanšu institūcija - tās īpašnieki ir Ziemeļvalstis (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Islande un Dānija), kā arī no 2005. gada arī Baltijas valstis (Latvija, Lietuva, Igaunija). Ar ko NIB atšķiras no klasiskas bankas? Par īpašniekiem jau uzrakstīju, bet galvenais bankas darbības stūrakmenis ir tās vīzija un misija. Zinu, zinu - LV pierasts “vīziju” un “misiju” ierakstīt biznesa plānā, ilgtermiņa stratēģijā un par tiem veiksmīgi aizmirst. Šis nav tas gadījums - bankas ne tikai stratēģiskā, bet ar…