Pāriet uz galveno saturu

"Rail Baltica 2" - ceru, ka kāds kliedēs manas bažas

Pēdējā laikā masu medijos un soc. tīklos mērens „cepiens” par „Rail Baltica2” projektu. Nekad neesmu slēpis, ka es esmu bijis skeptiķis attiecībā uz šo projektu. Mana skepse sasītita ne tik daudz ar ideju, cik ar izpildījumu.

Man, kā cilvēkam, kam viens no dzīves lielākajiem hobijiem ir ceļošana, dzezceļa staciju fotogrāfēšana un, kas ir mazliet „dzelzceļa frīks”, ideja par to, ka Rīga būtu integrēta vienotā dzelzceļa tīklā ar Eiropu, visnotaļ patīk. Tallina 2 stundās  par mazāk, nekā 30 EUR? Jā, kāpēc ne. Berlīne? Jā, lūdzu! Šis emocionālais aspekts man noteikti ir pozitīvs un esmu ar abām rokām par starptautiski integrētu, modernu dzelzceļu Latvijā, bet...

Haydarpaşa dzelzceļa stacija, Stambulā - manuprāt viena no skaistākajām 
Kā jau ziniet, vēl viens mans dzīves hobijs ir ekonomika. Vairākus gadus atpakaļ, kad vēl tikai diskutēja par „Rail Baltica 2” projekta īstenošanu, tika publicēts AECOM pētījums par projekta maršrutu un tā ekonomiskajiem ieguvumiem. Jau toreiz izteicu savu bažu par to, ka pētījumā pieļauta virkne, maigi izsakoties, dīvainu pieņēmumu. Lielākā baža, protams, bija par noslodzi – par pasažieru plūsmām un kravu plūsmām. Turklāt netika pieņemti nekādi negatīvi „izspiešanas efekti” (piemēram, autopārvadājumu samazinājuma ietekme uz tautsaimniecību vai būvniecības izmaksu pieauguma ietekme utt.). Tobrīd, es arī īsti neredzēju pamatojumu ziemeļu-dienvida koridora attīstības nepieciešamībai. Ok, ģeopolitika ieviesa korekcijas. Skaidrs, ka austrumu-rietumu koridors zaudē savu potenciālu, ir nepieciešamas alternatīvas. Bet mana skepse pa lielam no tā nemainās, jo:

  1. Neviens nav spējis skaidri un gaiši pateikt (negrib?) par to, cik liela un vai būs nepieciešama subsīdija/dotācija no valsts budžeta pēc projekta īstenošanas. Es saprotu, ka ir vilinoši gandrīz bez maksas dabūt šādu infrastruktūru un vilcientiņus, bet mani arī interesē vai pēc tam nebūs jātērē teiksim 0.5% no IKP gadā, lai šo uzturētu. AECOM aprēķini ir novecojuši, uz tiem balstīties absolūti nav jēgas – LV ekonomika ir savādāka nekā to prognozēja, ģeopolitika ir savādāka, Somijas ekonomika ir savādāka. Vai visus infrastruktūras izdevumus varēs „iebāzt tarifā”? Iespējams, bet redzot kā šobrīd mokās „Pasažieru vilciens”, māc šaubas. Es īsti neticu, ka projekts bez „piešprices” no valsts budžeta, būs ar pozitīvu naudas plūsmu.
  2. Līdz šim, neviens no LV īstenotajiem būvniecības projektiem nav izticis no sadārdzinājuma projekta gaitā (Dienvidu tilts, LNMM utt.). Kas finansēs to pārsniegumu, kas noteikti radīsies? + Mēs vilcienus nespējam n gadus iepirkt, a te mēs spēsim uztaisīt iepirkumus, vienoties ar visiem zemju īpašniekiem, tikt galā ar Mārupes un Āgenskalna neapmierinātajiem? :)

Jā, ieguvumu ir daudz – integrācija vienotā transporta tīklā ar Eiropu, alternatīvas austrumu-rietumu koridoram, zaļāks transports par autopārvadājumiem, utt. – sarakstu varētu turpināt ar daudz pozitīviem ieguvumiem. Bet primārais, ko es, kā iedzīvotājs gribētu redzēt no politiķiem un ekonomiskās politikas veidotājiem ir nevis skaistās frāzes par to, ka „projekts pabeigs Latvijas integrāciju Eiropā”, bet gan to, cik projekts patiesībā maksās, un ko tas ilgtermiņā prasīs no valsts budžeta. Vai nav tā, ka par šiem ieguvumiem, maksājam līdzekļus, ko reāli nespējam atļauties. Lai nesanāk tā, ka 2025. gadā nevaram atvēlēt izglītībai vai medicīnai papildus finansējumu, jo...jāsubsidē dzelzceļa infrastruktūra. Bet neviens diemžēl nespēj atbildēt uz šīm bažām, jo neviens to vienkārši nav sarēķinājis... Žēl, jo izskatās, ka tagad projekta īstenošana jau ir izlemta, un nevienu neinteresē, cik tas maksās.

Rezumējot vien jāsaka, es neesmu pret „Rail Baltica 2” īstenošanu, es vienkārši gribētu, lai pirms tik lielu projektu īstenošanas sabiedrībā notiktu normāla diskusija par ieguvumiem un izmaksām, nevis par ietekmi uz mazdārziņiem vai burkānu sējumiem Slaktera īpašumos. Ja tomēr šo projektu īstenos, es būšu viens no pirmajiem rindā pēc biļetēm. J

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog).  "Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “ Golden Circle ” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir , Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park ( Þi

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedom

La Spezia un Cinque terre – Ligūrijas pērles

Pēc pavadītajām dienām valsts "iekšienē", t.i. prom no jūras, devāmies uz Ligūriju, kur plānojām uz 3 dienām apmesties pie nu jau slavenajiem Cinque terre ciematiņiem. Pēdējās dienas rītā, ko pavadījām Florencē, aizdevāmies nedaudz pabrokastot, pēc kā devāmies uz staciju un stundas braucienā nokļuvām līdz Pizai. Uz vilcienu gan kārtējo reizi pamatīgi skrējām…lai pasēdētu un pagaidītu kamēr vilciens atkal kavējas savas 10-15 minūtes. J Tas jau bija kļuvis par normu – vilcieni laicīgi neatiet. Viena no retajām autora bildēm, Riomaggiore Ieteikums, ja izdomājat, tāpat kā mēs, tikai pieturēt Pizā uz dažām stundām. Ja dodaties turp ar visām ceļa somām, tad prātīgāk kāpt laukā Pisa Centrale stacijā, nevis Pisa S.Rossore , jo pirmajā ir pieejama mantu glabātava. Ja braucat no Florences puses, tad tā atrodas uz pirmā perona (stacijas ēkā) ar ieeju tajā galā, no kurienes pienāk vilciens no Florences. Iesaku pasteigties, jo viss vilciens meklē šo vietu un jau pēc pāris