"Rail Baltica 2" - ceru, ka kāds kliedēs manas bažas

Pēdējā laikā masu medijos un soc. tīklos mērens „cepiens” par „Rail Baltica2” projektu. Nekad neesmu slēpis, ka es esmu bijis skeptiķis attiecībā uz šo projektu. Mana skepse sasītita ne tik daudz ar ideju, cik ar izpildījumu.

Man, kā cilvēkam, kam viens no dzīves lielākajiem hobijiem ir ceļošana, dzezceļa staciju fotogrāfēšana un, kas ir mazliet „dzelzceļa frīks”, ideja par to, ka Rīga būtu integrēta vienotā dzelzceļa tīklā ar Eiropu, visnotaļ patīk. Tallina 2 stundās  par mazāk, nekā 30 EUR? Jā, kāpēc ne. Berlīne? Jā, lūdzu! Šis emocionālais aspekts man noteikti ir pozitīvs un esmu ar abām rokām par starptautiski integrētu, modernu dzelzceļu Latvijā, bet...

Haydarpaşa dzelzceļa stacija, Stambulā - manuprāt viena no skaistākajām 

Kā jau ziniet, vēl viens mans dzīves hobijs ir ekonomika. Vairākus gadus atpakaļ, kad vēl tikai diskutēja par „Rail Baltica 2” projekta īstenošanu, tika publicēts AECOM pētījums par projekta maršrutu un tā ekonomiskajiem ieguvumiem. Jau toreiz izteicu savu bažu par to, ka pētījumā pieļauta virkne, maigi izsakoties, dīvainu pieņēmumu. Lielākā baža, protams, bija par noslodzi – par pasažieru plūsmām un kravu plūsmām. Turklāt netika pieņemti nekādi negatīvi „izspiešanas efekti” (piemēram, autopārvadājumu samazinājuma ietekme uz tautsaimniecību vai būvniecības izmaksu pieauguma ietekme utt.). Tobrīd, es arī īsti neredzēju pamatojumu ziemeļu-dienvida koridora attīstības nepieciešamībai. Ok, ģeopolitika ieviesa korekcijas. Skaidrs, ka austrumu-rietumu koridors zaudē savu potenciālu, ir nepieciešamas alternatīvas. Bet mana skepse pa lielam no tā nemainās, jo:

1. Neviens nav spējis skaidri un gaiši pateikt (negrib?) par to, cik liela un vai būs nepieciešama subsīdija/dotācija no valsts budžeta pēc projekta īstenošanas. Es saprotu, ka ir vilinoši gandrīz bez maksas dabūt šādu infrastruktūru un vilcientiņus, bet mani arī interesē vai pēc tam nebūs jātērē teiksim 0.5% no IKP gadā, lai šo uzturētu. AECOM aprēķini ir novecojuši, uz tiem balstīties absolūti nav jēgas – LV ekonomika ir savādāka nekā to prognozēja, ģeopolitika ir savādāka, Somijas ekonomika ir savādāka. Vai visus infrastruktūras izdevumus varēs „iebāzt tarifā”? Iespējams, bet redzot kā šobrīd mokās „Pasažieru vilciens”, māc šaubas. Es īsti neticu, ka projekts bez „piešprices” no valsts budžeta, būs ar pozitīvu naudas plūsmu.
2. Līdz šim, neviens no LV īstenotajiem būvniecības projektiem nav izticis no sadārdzinājuma projekta gaitā (Dienvidu tilts, LNMM utt.). Kas finansēs to pārsniegumu, kas noteikti radīsies? + Mēs vilcienus nespējam n gadus iepirkt, a te mēs spēsim uztaisīt iepirkumus, vienoties ar visiem zemju īpašniekiem, tikt galā ar Mārupes un Āgenskalna neapmierinātajiem? :)

Jā, ieguvumu ir daudz – integrācija vienotā transporta tīklā ar Eiropu, alternatīvas austrumu-rietumu koridoram, zaļāks transports par autopārvadājumiem, utt. – sarakstu varētu turpināt ar daudz pozitīviem ieguvumiem. Bet primārais, ko es, kā iedzīvotājs gribētu redzēt no politiķiem un ekonomiskās politikas veidotājiem ir nevis skaistās frāzes par to, ka „projekts pabeigs Latvijas integrāciju Eiropā”, bet gan to, cik projekts patiesībā maksās, un ko tas ilgtermiņā prasīs no valsts budžeta. Vai nav tā, ka par šiem ieguvumiem, maksājam līdzekļus, ko reāli nespējam atļauties. Lai nesanāk tā, ka 2025. gadā nevaram atvēlēt izglītībai vai medicīnai papildus finansējumu, jo...jāsubsidē dzelzceļa infrastruktūra. Bet neviens diemžēl nespēj atbildēt uz šīm bažām, jo neviens to vienkārši nav sarēķinājis... Žēl, jo izskatās, ka tagad projekta īstenošana jau ir izlemta, un nevienu neinteresē, cik tas maksās.

Rezumējot vien jāsaka, es neesmu pret „Rail Baltica 2” īstenošanu, es vienkārši gribētu, lai pirms tik lielu projektu īstenošanas sabiedrībā notiktu normāla diskusija par ieguvumiem un izmaksām, nevis par ietekmi uz mazdārziņiem vai burkānu sējumiem Slaktera īpašumos. Ja tomēr šo projektu īstenos, es būšu viens no pirmajiem rindā pēc biļetēm. J