Bēglis = migrants, migrants ≠ bēglis

Pēdējās dienās soc. tīklos aktualizējusies diskusija par migrāciju/bēgļiem. Tad nu nespēju noturēties un šo tēmu nenokomentēt. Jāatgādina gan, ka tas ir mans personīgais viedoklis un nav saistīts ar manām profesionālajām gaitām, un nepārstāv jebkādu institucionālo viedokli.

Ņemts no: Flickr.com

Man ļoti nepatīk tas, ka diskusijās tiek likta vienādības zīme starp migrantiem (ar migrantiem šā raksta kontekstā saprotam imigrantus) un patvēruma meklētājiem jeb bēgļiem (vai vismaz man tāda sajūta ir radusies). Vismaz no ekonomiskā viedokļa šie abi jēdzieni ir pilnīgi dažādi. Migranti ir daudz plašāks jēdziens, kas sevī iekļauj, piemēram, migrāciju darba dēļ (atrod darbu LV), ģimenes apstākļu dēļ (ieprecas) vai citu iemeslu dēļ, t.sk. politisko motīvu dēļ. Tikmēr bēglis/patvēruma meklētājs galvenokārt pārstāv vien šauro definīciju – ir spiests pamest savu valsti karadarbības, politiskās, reliģiskās, etniskās piederības diskriminācijas vai kādu citu līdzīgu iemeslu dēļ. Attiecīgi atšķiras arī šo personu grupu loma un pienesums migrācijas galamērķī, šajā gadījumā Latvijā. Bēglis/patvēruma meklētājs visticamāk (protams, ar izņēmumiem) ir papildus slogs valsts budžetam (PMLP informācija). Jānodrošina dzīvesvieta, barošana, pabalsts utt. Šo cilvēku iekļaušanās sabiedrībā un darba tirgū parasti ir visai ilgstošs un grūts process. Migrants tā plašajā definīcijā visbiežāk agri vai vēlu tomēr ir pienesums valsts budžetam. Viņš ir brīvprātīgi devies uz migrācijas galamērķi, visticamāk, ar kādu noteiktu plānu, kā sevi nodrošināt.

Kāpēc mani šī tēma uztrauc? Savos makroekonomikas rakstos jau sen atklātāk vai mazāk atklāti – starp rindām – mēģinu pateikt to, ka agri vai vēlu pie diskusijas par (im)migrāciju būs jāatgriežas. Pēdējos gados diskusijas par migrāciju galvenokārt aprobežojās ar (em)igrāciju saistītiem jautājumiem, bet šobrīd vitāli svarīgs kļūst arī pretējais virziens. Apzinos, cik ļoti tā ir jutīga, īpaši nacionālajam uzskatu spārnam. Bet no ekonomikas viedokļa, ļoti vienkāršojot, ir divas opcijas – ar ierobežotu migrāciju, bet bez izaugsmes vai ar migrāciju un iespējamu ekonomikas izaugsmi. Latvijas sabiedrība noveco, un pat ja (pieņemsim, ka brīnumi notiek), pēc gadiem desmit Latvijā sāks dzimt vairāk nekā mirt, tad tas būs daudz par vēlu, lai stutētu LV ekonomiku, tas nozīmē, ka pozitīvu efektu no tā jutīsim vien pēc vairākām desmitgadēm. Līdz tam laikam demogrāfiskā slodze pieaugs arvien vairāk, par ko savulaik savā rakstā labi aprakstīja mans kolēģis A.Meļihovs (īpaši sadaļa "kas gaidāms 2030. gadā). Protams, negatīvo demogrāfisko ietekmi var apslāpēt kapitāla un produktivitātes pieaugums, bet vismaz šobrīd šajā kontekstā neesmu optimistisks (par to vairāk manā vidēju ienākumu slazda rakstā).

Pēdējos gados, man ir izdevies iepazīties ar vairākiem migrantiem (domāju, ka katrs Rīgā dzīvojošais pazīst kādu), kas ir ievākušies uz dzīvi Latvijā. Un te es nedomāju termiņuzturēšanās atļauju tīkotājus, bet gan cilvēkus, kas dažādu iemeslu dēļ ir izdomājuši pārvākties uz dzīvi Latvijā. Viņi ir sākuši savu nelielo biznesu Latvijā, palaiduši bērnus vietējās skolās, maksā nodokļus un pakāpeniski apgūst latviešu valodu. Daļa no viņiem agrāk vai vēlāk pieteiksies Latvijas pilsonībai. Mans uzskats ir, ka Latvijai ir nepieciešama gudru un strādīgu cilvēku imigrācija. Protams, varam noslēgties, nelaist nevienu iekšā, tad arī dzīvosim savā "lauku sādžā". Man nav iebildumu pret saprātīgiem imigrantiem, kas ciena vietējo kultūru, strādā šeit, maksā nodokļus, mācās valodu, apgūst vietējo kultūru utt. Bet arī mums būtu jādod kaut kas pretī. T.i. domāju politiķiem būtu jāpiedomā pie "policy framework", kā ātrāk integrēt šos migrantus sabiedrībā, nodrošinot viņiem pieeju sociālajiem pakalpojumiem tikpat kvalitatīvi cik vietējiem iedzīvotājiem – šajā jomā bieži vēl grēkojam.

Lielais jautājums, kas stāv priekšā mūsu politiķiem (pasarg' Dievs :) ) ir par to, kā padarīt imigrāciju kvalitatīvu (tas gan ir jautājums, kas nodarbina lielu daļu valstu). Tas ir kā padarīt Latviju pievilcīgu strādīgiem, gudriem un saprātīgiem cilvēkiem. Saprotu, ka par šo tēmu viedokļi var būt krasi dažādi, bet diskusija ir nepieciešama, "strausa politika" šajā gadījumā ne pie kā nenovedīs. Rezumējot, manuprāt, ir jābūt divām dažādām diskusijām – vienai par bēgļiem, otrai par migrāciju – nevajadzētu to visu jaukt vienā lielā zupas katlā.