Pāriet uz galveno saturu

Grāmata pastkastē

Ņemts no: http://www.itespresso.es 
Pagājušajā nedēļā, nākot mājās, saskāros ar situāciju, ar ko laikam katrs pilsētā dzīvojošais regulāri sastopas. Taisot vaļā pastkastīti, no tās izvēlās kopotie raksti. Šoreiz sējuma autors bija "Rimi". Vienlaikus tika atsūtīti 3 reklāmas materiāli – ierastā akciju avīze, nu jau žurnāla statusam atbilstošais "Gardēdis" un vēl kaut kāds meistarojums, kas vēstīja par saulainās vasaras iestāšanos. Kopā 48 lapaspuses kvalitatīva poligrāfijas materiāla, 40 no tām pēc labākajiem glancētu žurnālu standartiem.
Pēc būtības man nav iebildumu pret reklāmām, pats dažreiz pašķirstu šīs avīzes, lai saprastu, ko var nopirkt (tiesa daru to arī internetā). Bet regulāri domāju – diez cik liels reklāmas budžets tiek iztērēts, lai man katru mēnesi pastkastītē samestu veselu grāmatu ar reklāmām (jo vēl taču nāk klāt citi sējumi no kopotajiem rakstiem – "Prisma", "Maxima", "Domina", "RD" utt.)? Tomēr "Rimi" pēdējā gada laikā ir bijis izteikti uzstājīgākais. Es domāju par šīs reklāmas efektivitāti. Manu (uz pieņemu, ka arī citu mana rajona iedzīvotāju) veikala izvēli primāri nosaka tā novietojums un līdzšinējā pieredze (t.i. cenu līmenis, preču klāsts, personāla attieksme utt.). Manu pārtikas veikala izvēli (ilgākā laika periodā) diez vai ietekmēs tas, ka šodien zeķubiksēm ir atlaide, un kā vienmēr atlaide ir lasim/forelei. Es drīzāk novērtēšu to, ka man iepriekšējā reizē ir paticis tur iepirkties (atradu sev vajadzīgo preci, cena bija ok, un vispār viss bija labi).  
Ņemot vērā, ka "Rimi" ir salīdzinoši labi attīstīta lojalitātes programmas IT sistēma, vai nevar kaut kur uztaisīt opt-out principu, t.i. es atsakos no bukletiem, žurnāliem utt., bet par to saņemtu klāt citu labumu? Vienalga kādu… lielāku cash-back % lojalitātes programmā, ietaupītās naudas ziedojumu bērnunamam, vai algas pielikumu veikala apkopējai. Saprotu, ka šāda sistēma būtu čakarīgāka pasta piegādātājiem, jo ir taču vienkāršāk katram pastkastītē iemest pa grāmatai
Teikšu godīgi, ja būtu šāda opt-out principa iespēja, tad tas manās acīs zīmola pievilcību tikai paaugstinātu. Man nav ne mazākās sajēgas cik mūsdienās maksā poligrāfijas pakalpojumi, bet pieņemu, ka tā grāmata, ko katru mēnesi izķeksēju no pastkastītes, kaut ko maksā – uzņēmumam, galapatērētājam un…dabai. Pat, ja tā grāmata izmaksā vien 0.30 Eur, tad vien 1000 cilvēkiem atsakoties no šīs grāmatas, varētu ietaupīt 300 Eur, ko var patērēt racionālāk. Es, kā patērētājs, došu treknu plusu tai veikalu ķēdei, kas pirmā būs spējīga atteikties no šīs prakses (sorry, poligrāfijas nozares pārstāvji).
 P.s. Nezinu vai esat pamanījuši – bet "Rimi" un "Prisma" pēdējā laikā ir ļoti satuvinājušies attiecībā uz akcijas produktiem. Varbūt tikai sakritība, bet pēdējā laikā ārkārtīgi daudz produkti vienlaikus ir ar atlaidi gan vienā, gan otrā veikalā.
 

Komentāri

  1. Ko satraucies? Tāpat lielveikalos pārdod tikai divas lietas - atkritumu maisus un atkritumus maisiem.

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Negaidītais Turkmēņu plovs Dubajā

Decembra otrajā pusē beidzot izrāvāmies no sava darbs-mājas-bērna slimošana trijstūra. Šoreiz izbēgām uz Dubaju, Apvienotajos Arābu Emirātos. Pēc ilgākiem laikiem izbēgām no Eiropas. Teikšu godīgi, Dubaja nekad ne tuvu nav bijusi mans sapņu galamērķis. Pilsēta, kas izaugusi mazliet nekurienes vidū, tuksnešu ieskauta, mani neuzrunāja. Tajā pašā laikā, šoreiz izvēli noteica faktoru kombinācija - “logs” Covid ierobežojumos (knapi, knapi paspējām), nu jau gandrīz trīsgadnieces faktors un attiecīgi vēlme pēc ērta transporta, kā arī vēlme pēc silta klimata pēc n-to rudens vīrusu pārslimošanas. Šādām prasībām no Helsinkiem nemaz tik daudz opciju nav - Kanāriju salas/Malaga (bet laikapstākļi var būt visādi decembrī), Taizeme - bet patāls lidojums, ja ir tik nedēļa laika, tad īsti neatmaksājas), kā arī Dubaja. Izvēle krita par labu Dubajai, jo 6-7h tiešais lidojums ar Finnair, ap 25-28C gaisa temperatūra un ap 23-24C ūdens temperatūra. Lidojām ar Finnair, par biļešu cenām nemācēšu teikt, iz

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Tēva lomai - 4

Kādu laiku atpakaļ rakstīju šo tekstu par randiņu ar meiteni . Meitai šonedēļ dzimšanas diena - 4 gadi. Attiecīgi arī manai tēva lomai - 4. Man pašam īsti vairs netop skaidrs, kur tas laiks ir palicis. Un jubileja šoreiz ir vismaz mazliet saldskāba. No vienas puses forši, ka jau liela meitene, ar spēcīgu "ES", savām interesēm, spējām, iebildumiem utt. Forši, ka var sarunāt lietas. Pamazām laika un vietas dimensija nostiprinās – saprot kas ir Carnikava, kas ir Helsinki. Saprot, gadalaikus un gaida lielākus notikumus. No otras puses - tik ļoti gribās, lai vēl kaut mazliet nesteigtos ar pieaugšanu. Lai  tētis vēl kādu brīdi būtu draugs, palīgs un varonis. Lai joprojām var priecāties kā par lielām lietā, tā maziņām. Lai joprojām viņu var pārsteigt ar ko tādu, kas mums ir ikdiena. Ar prātu gan saprotu, ka šis vilciens pamazām aizdodas.  Šodien domāju, kādi ir bijuši šie četri gadi. Interesanti ir tas, ka smadzenes dzēš vai vismaz pamatīgi bloķē visu negatīvo - negulētās naktis, ta

Azoru salas - vieta, kur atgriezties

Motivācija un gatavošanās Visu laiku kopš 2013. gada pavasara, kad mēs ar Polundru apmeklējām Portugālei piederošās Azoru salas, laiku pa laikam domās atgriezāmies tur. 9 salu arhipelāgs uz mums atstāja tik lielu iespaidu, ka nespējām tik vaļā no uzmācīgas domas turp doties vēlreiz. Šo divu gadu laikā, ar mums ir sazinājušies daudz cilvēku, kas sekojot mūsu ceļojuma aprakstam, ir atklājuši sev Azoru salas. Arī mūsu Azoru salu draugi ir ziņojuši, ka mūsu pēdās pēkšņi sākusies latviešu tūristu plūsma. Patīkami, ka izdevies latviešiem atklāt šo skaistumu. Šogad, plānojot ceļojumu septembra mēnesim, primārā doma bija par došanos uz Patagoniju. Bet savelkot kopā ceļojuma budžetu, sapratām, ka “pacelt” šogad to nespējam – jāplāno laicīgāk, jāmeklē lētās biļetes, jāmeklē “gali” paziņu lokā, kas var palīdzēt ar naktsmītnēm. Tad nu atlikām to uz citu reizi. Tad nu likās, ka šī varētu būt tā reize, kad vērts doties uz Azorām – aizbraukt uz salu arhipelāga tālāko stūri – Flores un Corvo , ai