Pāriet uz galveno saturu

Grāmata pastkastē

Ņemts no: http://www.itespresso.es 
Pagājušajā nedēļā, nākot mājās, saskāros ar situāciju, ar ko laikam katrs pilsētā dzīvojošais regulāri sastopas. Taisot vaļā pastkastīti, no tās izvēlās kopotie raksti. Šoreiz sējuma autors bija "Rimi". Vienlaikus tika atsūtīti 3 reklāmas materiāli – ierastā akciju avīze, nu jau žurnāla statusam atbilstošais "Gardēdis" un vēl kaut kāds meistarojums, kas vēstīja par saulainās vasaras iestāšanos. Kopā 48 lapaspuses kvalitatīva poligrāfijas materiāla, 40 no tām pēc labākajiem glancētu žurnālu standartiem.
Pēc būtības man nav iebildumu pret reklāmām, pats dažreiz pašķirstu šīs avīzes, lai saprastu, ko var nopirkt (tiesa daru to arī internetā). Bet regulāri domāju – diez cik liels reklāmas budžets tiek iztērēts, lai man katru mēnesi pastkastītē samestu veselu grāmatu ar reklāmām (jo vēl taču nāk klāt citi sējumi no kopotajiem rakstiem – "Prisma", "Maxima", "Domina", "RD" utt.)? Tomēr "Rimi" pēdējā gada laikā ir bijis izteikti uzstājīgākais. Es domāju par šīs reklāmas efektivitāti. Manu (uz pieņemu, ka arī citu mana rajona iedzīvotāju) veikala izvēli primāri nosaka tā novietojums un līdzšinējā pieredze (t.i. cenu līmenis, preču klāsts, personāla attieksme utt.). Manu pārtikas veikala izvēli (ilgākā laika periodā) diez vai ietekmēs tas, ka šodien zeķubiksēm ir atlaide, un kā vienmēr atlaide ir lasim/forelei. Es drīzāk novērtēšu to, ka man iepriekšējā reizē ir paticis tur iepirkties (atradu sev vajadzīgo preci, cena bija ok, un vispār viss bija labi).  
Ņemot vērā, ka "Rimi" ir salīdzinoši labi attīstīta lojalitātes programmas IT sistēma, vai nevar kaut kur uztaisīt opt-out principu, t.i. es atsakos no bukletiem, žurnāliem utt., bet par to saņemtu klāt citu labumu? Vienalga kādu… lielāku cash-back % lojalitātes programmā, ietaupītās naudas ziedojumu bērnunamam, vai algas pielikumu veikala apkopējai. Saprotu, ka šāda sistēma būtu čakarīgāka pasta piegādātājiem, jo ir taču vienkāršāk katram pastkastītē iemest pa grāmatai
Teikšu godīgi, ja būtu šāda opt-out principa iespēja, tad tas manās acīs zīmola pievilcību tikai paaugstinātu. Man nav ne mazākās sajēgas cik mūsdienās maksā poligrāfijas pakalpojumi, bet pieņemu, ka tā grāmata, ko katru mēnesi izķeksēju no pastkastītes, kaut ko maksā – uzņēmumam, galapatērētājam un…dabai. Pat, ja tā grāmata izmaksā vien 0.30 Eur, tad vien 1000 cilvēkiem atsakoties no šīs grāmatas, varētu ietaupīt 300 Eur, ko var patērēt racionālāk. Es, kā patērētājs, došu treknu plusu tai veikalu ķēdei, kas pirmā būs spējīga atteikties no šīs prakses (sorry, poligrāfijas nozares pārstāvji).
 P.s. Nezinu vai esat pamanījuši – bet "Rimi" un "Prisma" pēdējā laikā ir ļoti satuvinājušies attiecībā uz akcijas produktiem. Varbūt tikai sakritība, bet pēdējā laikā ārkārtīgi daudz produkti vienlaikus ir ar atlaidi gan vienā, gan otrā veikalā.
 

Komentāri

  1. Ko satraucies? Tāpat lielveikalos pārdod tikai divas lietas - atkritumu maisus un atkritumus maisiem.

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Bronza Tamperē

 Nav jau daudz ko rakstīt, paši visu redzējāt. Mums bija tā priekšrocība būt Tamperē, arēnā. Laikam ir bijis vērts dzīvot Somijā pēdējos sešus gadus, kaut vai, lai piedzīvotu 28.maija vakaru Tamperē. Hokeja spēle paliks vēstures grāmatām, bet man atmiņās paliks notiekošais pašā arēnā un ne-latviešu reakcijas uz notiekošo. Mums, LV hokeja faniem, šāda atmosfēra gadu gaitā ir kļuvusi par normu, bet šo fenomenu nepiedzīvojošajiem – maigi izsakoties -  pārsteigums. Ienākot arēnā, trokšņa un emociju vilnis ir tik spēcīgs, ka "gāž no kātiem". Grūti teikt, cik tieši LV fanu vakar bija arēnā. Kopumā spēli apmeklēja 11 tūkstoši skatītāju. Formāli, no Latvijas, šķiet bija kādi 5-8 tūkstoši (redzēju arī daudz vietējo latviešu). Cik cilvēku fanoja par Latviju? 10,9 tūkstoši. Ja ne vairāk. :D Par Latvijas vārtu guvumiem priecājās Kanādieši, Somi, Vācieši un pat tie daži retie Zviedri (kas vēl joprojām dusmojās uz Latviju, jo sarkanbaltsarkano vietā gaidīja atpakaļ Tamperē savu komandu

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Ceļotāju un vēderprieku baudītāju sapņu galamērķis – Kampānija Itālijā (Neapole, Sorento, Amalfi)

Amalfi pludmale Cik es sevi atceros, man Itālija nekad nav asociējusies ar Romas kultūrvēsturi, Florences mākslas pārbagātību vai Milānas moderno šiku. Nē, tā vietā Itālija man galvenokārt saistās ar Neapoli un tās vareno ainu, kur virs pilsētas paceļas Vezuvs. Ar tomātiem, ar picu, ar sieru un šķiņķiem/desām, ar citroniem, ar neskaitāmiem pastu ēdieniem, ar vīniem, liķieriem utt. Ir strīdīgs jautājums par to, kura ir Itālijas gastronomiskākā daļa, bet manā uztverē tieši Kampānija ir viena no galvenajām – tajā cēlusies pica, arī pastas pirmsākumi meklējumi tur, nemaz nerunājot par ne tik izteiktiem kulta ēdieniem. Tāpēc tas bija tikai laika jautājums, kad nokļūšu Kampānijā. Laiks gan ir nepielūdzams... kaut kā sanāca krustu šķērsu izbraukāt pārējo Eiropu, izbraukt ārpus Eiropas, vairākas reizes paceļot pa Itāliju, bet Kampāniju neredzēt. Pēdējā laikā konstatēju, ka katrs nākamais mūsu ceļojums kļūst aizvien avantūriskāks. Izvēlamies vietu, nopērkam biļetes, pierezervējam v

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

La Spezia un Cinque terre – Ligūrijas pērles

Pēc pavadītajām dienām valsts "iekšienē", t.i. prom no jūras, devāmies uz Ligūriju, kur plānojām uz 3 dienām apmesties pie nu jau slavenajiem Cinque terre ciematiņiem. Pēdējās dienas rītā, ko pavadījām Florencē, aizdevāmies nedaudz pabrokastot, pēc kā devāmies uz staciju un stundas braucienā nokļuvām līdz Pizai. Uz vilcienu gan kārtējo reizi pamatīgi skrējām…lai pasēdētu un pagaidītu kamēr vilciens atkal kavējas savas 10-15 minūtes. J Tas jau bija kļuvis par normu – vilcieni laicīgi neatiet. Viena no retajām autora bildēm, Riomaggiore Ieteikums, ja izdomājat, tāpat kā mēs, tikai pieturēt Pizā uz dažām stundām. Ja dodaties turp ar visām ceļa somām, tad prātīgāk kāpt laukā Pisa Centrale stacijā, nevis Pisa S.Rossore , jo pirmajā ir pieejama mantu glabātava. Ja braucat no Florences puses, tad tā atrodas uz pirmā perona (stacijas ēkā) ar ieeju tajā galā, no kurienes pienāk vilciens no Florences. Iesaku pasteigties, jo viss vilciens meklē šo vietu un jau pēc pāris