Pāriet uz galveno saturu

Grāmata pastkastē

Ņemts no: http://www.itespresso.es 
Pagājušajā nedēļā, nākot mājās, saskāros ar situāciju, ar ko laikam katrs pilsētā dzīvojošais regulāri sastopas. Taisot vaļā pastkastīti, no tās izvēlās kopotie raksti. Šoreiz sējuma autors bija "Rimi". Vienlaikus tika atsūtīti 3 reklāmas materiāli – ierastā akciju avīze, nu jau žurnāla statusam atbilstošais "Gardēdis" un vēl kaut kāds meistarojums, kas vēstīja par saulainās vasaras iestāšanos. Kopā 48 lapaspuses kvalitatīva poligrāfijas materiāla, 40 no tām pēc labākajiem glancētu žurnālu standartiem.
Pēc būtības man nav iebildumu pret reklāmām, pats dažreiz pašķirstu šīs avīzes, lai saprastu, ko var nopirkt (tiesa daru to arī internetā). Bet regulāri domāju – diez cik liels reklāmas budžets tiek iztērēts, lai man katru mēnesi pastkastītē samestu veselu grāmatu ar reklāmām (jo vēl taču nāk klāt citi sējumi no kopotajiem rakstiem – "Prisma", "Maxima", "Domina", "RD" utt.)? Tomēr "Rimi" pēdējā gada laikā ir bijis izteikti uzstājīgākais. Es domāju par šīs reklāmas efektivitāti. Manu (uz pieņemu, ka arī citu mana rajona iedzīvotāju) veikala izvēli primāri nosaka tā novietojums un līdzšinējā pieredze (t.i. cenu līmenis, preču klāsts, personāla attieksme utt.). Manu pārtikas veikala izvēli (ilgākā laika periodā) diez vai ietekmēs tas, ka šodien zeķubiksēm ir atlaide, un kā vienmēr atlaide ir lasim/forelei. Es drīzāk novērtēšu to, ka man iepriekšējā reizē ir paticis tur iepirkties (atradu sev vajadzīgo preci, cena bija ok, un vispār viss bija labi).  
Ņemot vērā, ka "Rimi" ir salīdzinoši labi attīstīta lojalitātes programmas IT sistēma, vai nevar kaut kur uztaisīt opt-out principu, t.i. es atsakos no bukletiem, žurnāliem utt., bet par to saņemtu klāt citu labumu? Vienalga kādu… lielāku cash-back % lojalitātes programmā, ietaupītās naudas ziedojumu bērnunamam, vai algas pielikumu veikala apkopējai. Saprotu, ka šāda sistēma būtu čakarīgāka pasta piegādātājiem, jo ir taču vienkāršāk katram pastkastītē iemest pa grāmatai
Teikšu godīgi, ja būtu šāda opt-out principa iespēja, tad tas manās acīs zīmola pievilcību tikai paaugstinātu. Man nav ne mazākās sajēgas cik mūsdienās maksā poligrāfijas pakalpojumi, bet pieņemu, ka tā grāmata, ko katru mēnesi izķeksēju no pastkastītes, kaut ko maksā – uzņēmumam, galapatērētājam un…dabai. Pat, ja tā grāmata izmaksā vien 0.30 Eur, tad vien 1000 cilvēkiem atsakoties no šīs grāmatas, varētu ietaupīt 300 Eur, ko var patērēt racionālāk. Es, kā patērētājs, došu treknu plusu tai veikalu ķēdei, kas pirmā būs spējīga atteikties no šīs prakses (sorry, poligrāfijas nozares pārstāvji).
 P.s. Nezinu vai esat pamanījuši – bet "Rimi" un "Prisma" pēdējā laikā ir ļoti satuvinājušies attiecībā uz akcijas produktiem. Varbūt tikai sakritība, bet pēdējā laikā ārkārtīgi daudz produkti vienlaikus ir ar atlaidi gan vienā, gan otrā veikalā.
 

Komentāri

  1. Ko satraucies? Tāpat lielveikalos pārdod tikai divas lietas - atkritumu maisus un atkritumus maisiem.

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Komo ezers un Lugano

Jau izsenis esmu gribējis aizbraukt uz Komo ezera apkārtni. Tomēr katru gadu, pienākot atvaļinājuma ceļojuma izvēlei, izvēlējāmies ko citu. Jo no vienas puses Komo ezera apkārtne ir debešķīgi skaista, bet ir arī savi mīnusi – daudz tūristu un ceļot pa apkārti ir arī padārgi, jo apgabals mudž no slavenajiem&bagātajiem. Tomēr šogad, plānojot atvaļinājumus, saskārāmies ar laika ierobežojumiem, tādēļ izvēlējāmies beidzot veikt jau sen izstrādātu maršrutu (šķiet, ka 2-3 gadus atpakaļ diezgan detalizēti jau biju uztaisījis šo maršrutu). Viena no skaistajām mājām Komo ezera krastā Izlidošanas dienā jutos mazliet dīvaini. Vēl iepriekšējās dienas rītā modos Parīzē, tagad mājās, bet jau bija jādodas tālāk. Faktiski mājās tik vien kā paspēju kā nomainīt "komandējuma komplektu" uz "atvaļinājuma komplektu" un aiziet. Tomēr jāatzīst, ka vēl pirmās dienas Itālijā jutos ne savā ādā – tā kā vēl domās Parīzē, tā kā mājās, bet nē – jau Itālijā. :) Villa Balbinel

Vīns, saule, kristālzils ūdens - 14 dienas Sicīlijā

Šoreiz nedaudz par mūsu ceļojumu uz Sicīliju. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm man ir slinkums daudz rakstīt, tāpēc centīšos īsi, uzsvarus liekot uz padomiem un piedzīvojumiem. Kāpēc Sicīlija? Sicīlija ir fantastiska vieta tās vēstures dēļ. Ja mēs runājam, ka Latvijai ir gājušas pāri visas tautas pēc kārtas, tad ir vērts ieskatīties kam tik nav piederējusi Sicīlija. Un tieši tas raisa interesi – Sicīlija ir 2.5 reizes mazāka par LV, bet tik dažāda. Atsevišķos Sicīlijas reģionos ir jūtams Grieķu, Romiešu, Bizantijas, Normāņu un Arābu pieskaņa. Tik dažāda arhitektūra, tik dažāda virtuve, cilvēki un ikdiena. Un to visu var apskatīt salīdzinoši īsā laika periodā. Tieši tāpēc izvēlējāmies Sicīliju – emocijām un jauniem iespaidiem pilns ceļojums tikai 2 nedēļās. Uzreiz varu teikt, ka nav iespējams 2 nedēļās apskatīt visu Sicīliju – intuitīvi šķiet, ka pietrūka kādas 10 dienas, bet tas labi – tātad būs kādreiz iemesls atgriezties. Neapskatījām Sicīlijas dienvidaustrumu daļu ar kalnu pilsētām

Bronza Tamperē

 Nav jau daudz ko rakstīt, paši visu redzējāt. Mums bija tā priekšrocība būt Tamperē, arēnā. Laikam ir bijis vērts dzīvot Somijā pēdējos sešus gadus, kaut vai, lai piedzīvotu 28.maija vakaru Tamperē. Hokeja spēle paliks vēstures grāmatām, bet man atmiņās paliks notiekošais pašā arēnā un ne-latviešu reakcijas uz notiekošo. Mums, LV hokeja faniem, šāda atmosfēra gadu gaitā ir kļuvusi par normu, bet šo fenomenu nepiedzīvojošajiem – maigi izsakoties -  pārsteigums. Ienākot arēnā, trokšņa un emociju vilnis ir tik spēcīgs, ka "gāž no kātiem". Grūti teikt, cik tieši LV fanu vakar bija arēnā. Kopumā spēli apmeklēja 11 tūkstoši skatītāju. Formāli, no Latvijas, šķiet bija kādi 5-8 tūkstoši (redzēju arī daudz vietējo latviešu). Cik cilvēku fanoja par Latviju? 10,9 tūkstoši. Ja ne vairāk. :D Par Latvijas vārtu guvumiem priecājās Kanādieši, Somi, Vācieši un pat tie daži retie Zviedri (kas vēl joprojām dusmojās uz Latviju, jo sarkanbaltsarkano vietā gaidīja atpakaļ Tamperē savu komandu

Vēlais pavasaris

Klāt jau aprīlis, bet Helsinkos joprojām gana ziemīgi skati. Nedēļu atpakaļ bijām "izbēguši" uz nedēļas nogali Vīnē (kur bija lieliski +20C), pēc kuras, pilnīgi neticās, ka, paraugoties ārā pa logu, joprojām sniega čupas un aizsalis kanāls, pa kuru pat cilvēki mēģina šļūkāt. Šis ir bijis daudzejādā ziņā dīvains pavasaris ar daudz notikumiem gan globāli, gan arī mūsu pašu ikdienā. Vēl nepaspējuši īsti atgūties no Covid mocībām, jau piedzīvojam kara šausmas tepat tuvumā.  Man pašam interesanti vērot to, cik ļoti dažādi kara šausmas "virpuļo" abās informatīvajās telpās - Latvijā un Somijā. Lai arī abās valstīs Krievijas kā agresora risks ir sen zināms un prognozēts, pastāv atšķirības kaut vai tādēļ, ka Somija nav NATO locekle. Tad nu jauājumi nav tik daudz par to, kurš nāks palīgā, cik par to - kā sevi aizsargāt. Protams, karš uzjundījis arī diskusiju par NATO. Un lai arī atbalsts Somijai NATO ir audzis, sabiedrībā tāpat virmo gana asas diskusijas . Tas, kas mani neda

Negaidītais Turkmēņu plovs Dubajā

Decembra otrajā pusē beidzot izrāvāmies no sava darbs-mājas-bērna slimošana trijstūra. Šoreiz izbēgām uz Dubaju, Apvienotajos Arābu Emirātos. Pēc ilgākiem laikiem izbēgām no Eiropas. Teikšu godīgi, Dubaja nekad ne tuvu nav bijusi mans sapņu galamērķis. Pilsēta, kas izaugusi mazliet nekurienes vidū, tuksnešu ieskauta, mani neuzrunāja. Tajā pašā laikā, šoreiz izvēli noteica faktoru kombinācija - “logs” Covid ierobežojumos (knapi, knapi paspējām), nu jau gandrīz trīsgadnieces faktors un attiecīgi vēlme pēc ērta transporta, kā arī vēlme pēc silta klimata pēc n-to rudens vīrusu pārslimošanas. Šādām prasībām no Helsinkiem nemaz tik daudz opciju nav - Kanāriju salas/Malaga (bet laikapstākļi var būt visādi decembrī), Taizeme - bet patāls lidojums, ja ir tik nedēļa laika, tad īsti neatmaksājas), kā arī Dubaja. Izvēle krita par labu Dubajai, jo 6-7h tiešais lidojums ar Finnair, ap 25-28C gaisa temperatūra un ap 23-24C ūdens temperatūra. Lidojām ar Finnair, par biļešu cenām nemācēšu teikt, iz